KAD Ādams un Ieva vairs nedzīvoja Ēdenes dārzā, viņiem bija daudz raižu. Viņiem bija grūti jāstrādā, lai sagādātu pārtiku. Viņi redzēja sev apkārt augam nevis skaistus augļu kokus, bet daudz ērkšķu un dadžu. Lūk, tā notika, kad Ādams un Ieva nepaklausīja Dievam un vairs nebija viņa draugi.

Bet ar Ādamu un Ievu notika kaut kas vēl sliktāks — viņi ar laiku nomira. Vai atceries: Dievs brīdināja, ka viņi mirs, ja ēdīs augli no viena koka. Jā, tajā pašā dienā, kad cilvēki ēda augli, viņi sāka mirt. Cik muļķīgi viņi bija rīkojušies, neklausīdami Dievam!

Visi Ādama un Ievas bērni piedzima pēc tam, kad Dievs bija izdzinis nepaklausīgo pāri no Ēdenes dārza. Tas nozīmēja, ka arī bērniem bija jānoveco un jāmirst.

Ja Ādams un Ieva būtu paklausījuši Jehovam, viņu pašu un viņu bērnu dzīve būtu bijusi laimīga. Viņi visi būtu varējuši dzīvot uz zemes mūžīgi un laimīgi. Nevienam nebūtu bijis jānoveco, jāslimo un jāmirst.

Dievs grib, lai cilvēki dzīvotu mūžīgi un laimīgi, un viņš sola, ka reiz cilvēki tā dzīvos. Visa zemeslode būs skaista, un visi cilvēki būs veseli. Pilnīgi visi zemes iedzīvotāji būs labi draugi, turklāt viņi būs arī Dieva draugi.

Bet Ieva vairs nebija draugos ar Dievu. Tāpēc tad, kad Ieva dzemdēja bērnus, viņai bija grūti. Viņai sāpēja. Nepaklausība Jehovam, bez šaubām, atnesa viņai daudz bēdu. Vai tu tam piekrīti?

Ādamam un Ievai bija daudz dēlu un meitu. Kad piedzima pirmais dēls, viņi to nosauca par Kainu. Otro dēlu viņi nosauca par Ābelu. Kas notika ar abiem dēliem? Vai tu to zini?