Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

11. STĀSTS

Pirmā varavīksne

Pirmā varavīksne

VAI tu zini, ko Noa izdarīja vispirms, kad viņš un viņa ģimene bija iznākuši no šķirsta? Viņš nesa upuri jeb dāvanu Dievam. Zemāk attēlā tu vari redzēt viņu to darām. Noa deva šo dzīvnieku upuri, lai pateiktos Dievam par savu un savas ģimenes izglābšanos lielo plūdu laikā.

Kā tu domā, vai Jehovam patika šī dāvana? Jā, dāvana viņam patika. Viņš apsolīja Noam nekad vairs neiznīcināt pasauli plūdos.

Drīz visa zeme nožuva un Noa ar savu ģimeni sāka jaunu dzīvi ārpus šķirsta. Dievs viņus svētīja un teica: ”Jums jārada daudz bērnu. Jūsu skaitam jāvairojas, līdz cilvēki dzīvos pa visu zemeslodi.”

Taču vēlāk, dzirdēdami par lielajiem plūdiem, cilvēki varētu baidīties, ka tādi plūdi var sākties atkal. Tāpēc Dievs deva kaut ko tādu, kas atgādinātu cilvēkiem viņa solījumu nekad vairs neapplūdināt visu zemi. Vai tu zini, ko viņš deva kā atgādinājumu? Viņš deva varavīksni.

Varavīksni bieži var redzēt debesīs, kad pēc lietus spīd saule. Varavīksnes ir skaistas un daudzkrāsainas. Vai tu kādreiz esi redzējis varavīksni? Vai tu redzi to, kas ir uzzīmēta attēlā?

Dievs teica tā: ”Es apsolu, ka vairs nekad plūdos netiks iznīcināti visi dzīvnieki un cilvēki. Es lieku mākoņos savu varavīksni. Kad parādīsies varavīksne, es to redzēšu un atcerēšos savu solījumu.”

Tātad, kad tu redzi varavīksni, kas tev būtu jāatceras? Pareizi — Dieva apsolījums, ka viņš nekad vairs neiznīcinās pasauli plūdos.