GĀJA gadi. Noas dēliem radās daudz bērnu. Savukārt viņu bērni izauga un arī tiem radās bērni. Drīz uz zemes dzīvoja daudz cilvēku.

Viens no viņiem bija Noas mazmazdēls, vārdā Nimrods. Viņš bija slikts cilvēks, kas medīja un nogalināja gan dzīvniekus, gan arī cilvēkus. Nimrods padarīja sevi par ķēniņu, lai valdītu pār citiem. Dievam Nimrods nepatika.

Tajā laikā visi cilvēki runāja vienā valodā. Nimrods gribēja, lai cilvēki turētos vienkopus un viņš varētu valdīt pār tiem. Vai tu zini, ko viņš tādēļ izdarīja? Viņš teica cilvēkiem, lai viņi būvē pilsētu un lielu torni tajā. Skaties, šajā attēlā var redzēt, kā viņi taisa ķieģeļus.

Dievs Jehova nebija apmierināts ar šo celtniecību. Dievs gribēja, lai cilvēki izklīstu un dzīvotu pa visu zemeslodi. Bet cilvēki teica: ”Iesim, celsim pilsētu un torni — tik augstu, ka tā virsotne iesniegtos debesīs! Tad mēs būsim slaveni!” Cilvēki gribēja godu sev, nevis Dievam.

Tāpēc Dievs izdarīja tā, lai cilvēki pārtrauktu celt torni. Vai tev ir zināms, kā viņš to izdarīja? Viņš pēkšņi lika cilvēkiem runāt dažādās valodās. Celtnieki vairs nesaprata viens otru. Tāpēc viņu pilsētu nosauca par Bābeli jeb Babilonu, kas nozīmē ’sajaukšana’.

Tad cilvēki pamazām aizgāja no Bābeles. Cilvēki gāja uz citām zemes daļām, un tie, kas runāja vienā un tai pašā valodā, apmetās uz dzīvi kopā.