VIENA no vietām, kur cilvēki aizgāja dzīvot pēc plūdiem, saucās Ūra. Tā kļuva par ievērojamu pilsētu, un tajā bija jaukas mājas. Bet tās iedzīvotāji pielūdza viltus dievus. Arī Bābelē cilvēki darīja tāpat. Cilvēki, kas dzīvoja Ūrā un Bābelē, nebija kā Noa un viņa dēls Šems, kuri joprojām kalpoja Jehovam.

Kopš plūdiem bija pagājuši 350 gadi, kad uzticīgais Noa nomira. Pēc diviem gadiem piedzima cilvēks, kuru tu redzi šajā attēlā. Dievs bija īpaši labvēlīgs pret viņu. Šī cilvēka vārds bija Ābrahāms. Viņš ar savu ģimeni dzīvoja Ūrā.

Kādu dienu Jehova Ābrahāmam teica: ”Atstāj Ūru un savus radiniekus un ej uz zemi, kuru es tev parādīšu.” Vai Ābrahāms paklausīja Dievam un pameta visas ērtības, kādas bija Ūrā? Jā, viņš tā izdarīja. Tieši tāpēc, ka Ābrahāms vienmēr paklausīja Dievam, viņš kļuva pazīstams kā Dieva draugs.

Kad Ābrahāms atstāja Ūru, viņam sekoja daži ģimenes locekļi. Viņam līdzi gāja viņa tēvs Tera. Gāja arī brāļadēls Lats. Un, protams, līdzi devās arī Ābrahāma sieva Sāra. Pēc kāda laika viņi nonāca vietā, ko sauca par Hāranu; tur Tera nomira. Viņi atradās ļoti tālu no Ūras.

Vēl pēc kāda laika Ābrahāms un viņa ģimene atstāja Hāranu un aizgāja uz Kanaāna zemi. Tur Jehova teica: ”Šo zemi es došu taviem bērniem.” Ābrahāms palika Kanaānā un dzīvoja teltīs.

Dievs sāka palīdzēt Ābrahāmam, tā ka viņam drīz piederēja lieli aitu un citu dzīvnieku ganāmpulki, kā arī simtiem kalpu. Bet Ābrahāmam un Sārai nebija bērnu.

Kad Ābrahāms bija 99 gadus vecs, Jehova teica: ”Es apsolu, ka tu būsi tēvs daudzām cilvēku tautām.” Bet kā tas varēja notikt, ja Ābrahāms un Sāra bija jau pārāk veci, lai viņiem dzimtu bērni?