VAI tu redzi, ko Ābrahāms šeit dara? Viņam rokā ir nazis, un izskatās, ka viņš gatavojas nogalināt savu dēlu. Kāpēc gan viņš tā rīkojas? Vispirms uzzināsim, kā Ābrahāmam un Sārai radās dēls.

Vai atceries: Dievs apsolīja, ka viņiem būs dēls. Bet tas likās neiespējami, jo Ābrahāms un Sāra bija ļoti veci. Tomēr Ābrahāms ticēja, ka Dievs var izdarīt šķietami neiespējamo. Kas tad īsti notika?

No brīža, kad Dievs izteica savu solījumu, pagāja vesels gads. Kad Ābrahāmam bija 100 un Sārai 90 gadi, viņiem piedzima zēns, ko nosauca par Īzāku. Dievs bija turējis savu solījumu!

Kad Īzāks bija paaudzies, Jehova pārbaudīja Ābrahāma ticību. Viņš sauca: ”Ābrahām!” Un Ābrahāms atsaucās: ”Te es esmu!” Tad Dievs teica: ”Ņem savu vienīgo dēlu, Īzāku, un ej uz kalnu, kuru es tev norādīšu. Tur nogalini savu dēlu un ziedo viņu kā upuri.”

Ābrahāms ļoti mīlēja savu dēlu, tāpēc šie vārdi viņu padarīja pavisam bēdīgu. Un, kā tu atceries, Dievs bija apsolījis, ka Ābrahāma bērni dzīvos Kanaāna zemē. Bet kā tas varētu notikt, ja Īzāks nomirtu? Ābrahāms to nesaprata, bet tomēr viņš paklausīja Dievam.

Uzkāpis kalnā, Ābrahāms sasēja Īzāku un uzlika viņu uz altāra, ko bija uzcēlis. Tad viņš izvilka nazi, lai nogalinātu savu dēlu. Taču tieši tajā brīdī Dieva eņģelis sauca: ”Ābrahām, Ābrahām!” Un Ābrahāms atsaucās: ”Te es esmu!”

”Neaiztiec zēnu un nedari viņam nekā,” teica Dievs. ”Tagad es zinu, ka tu man tici, jo tu neesi taupījis savu vienīgo dēlu manis labad.”

Cik liela bija Ābrahāma ticība Dievam! Viņš ticēja, ka Jehovam nekas nav neiespējams un ka Jehova Īzāku var pat piecelt no mirušajiem. Bet patiesībā Dievs negribēja, lai Ābrahāms nogalinātu Īzāku. Tāpēc Dievs izdarīja tā, lai netālajos krūmos ieķeras auns, un teica Ābrahāmam upurēt to dēla vietā.