VAI tu zini, kas tā ir par sievieti, kura redzama šajā attēlā? Viņas vārds ir Rebeka. Un vīrietis, kam viņa nāk pretī, ir Īzāks. Viņa būs Īzāka sieva. Bet kas notika pirms tam?

Īzāka tēvs Ābrahāms gribēja, lai viņa dēlam būtu laba sieva. Viņš negribēja, ka Īzāks apprecētu kādu no kanaāniešu sievietēm, jo šie cilvēki pielūdza viltus dievus. Tāpēc Ābrahāms pasauca savu kalpu un teica: ”Es gribu, lai tu ej atpakaļ uz Hāranu, kur dzīvo mani radinieki, un atved sievu manam dēlam Īzākam.”

Tūlīt pat Ābrahāma kalps ņēma desmit kamieļus un devās garajā ceļā. Netālu no vietas, kur dzīvoja Ābrahāma radinieki, viņš apstājās pie kādas akas. Bija pievakare — laiks, kad sievietes no pilsētas mēdza nākt, lai smeltu ūdeni. Ābrahāma kalps teica lūgšanu Jehovam: ”Lai sieviete, kas dos ūdeni man un maniem kamieļiem, ir tā, kuru tu esi izvēlējies Īzākam par sievu.”

Drīz nāca Rebeka, lai pasmeltu ūdeni. Kad kalps lūdza, lai viņam iedod padzerties, Rebeka izpildīja viņa lūgumu. Pēc tam viņa sanesa ūdeni, ar ko padzirdīt visus izslāpušos kamieļus. Tas bija liels darbs, jo kamieļi dzer ļoti, ļoti daudz ūdens.

Kad Rebeka bija padzirdinājusi kamieļus, Ābrahāma kalps jautāja, kā sauc viņas tēvu, un paprasīja, vai nevar pārnakšņot viņu mājā. Rebeka teica: ”Mans tēvs ir Betuēls, un mūsu mājā ir vieta, kur tev palikt.” Ābrahāma kalps zināja, ka Betuēls ir Ābrahāma brāļa Nahora dēls. Viņš nometās ceļos un pateicās Jehovam, ka bija atvests pie Ābrahāma radiniekiem.

Tajā pašā vakarā Ābrahāma kalps pastāstīja Betuēlam un Rebekas brālim Lābanam, kāpēc viņš ir atnācis. Gan Betuēls, gan Lābans piekrita, ka Rebeka var iet viņam līdzi un apprecēties ar Īzāku. Bet ko teica Rebeka, kad viņai jautāja, kādas ir viņas domas? Viņa teica: ”Jā.” Viņa gribēja iet kalpam līdzi. Jau nākamajā dienā viņi sēdās kamieļos un uzsāka garo ceļu atpakaļ uz Kanaānu.

Kad viņi ieradās, bija vakars. Rebeka redzēja kādu vīrieti staigājam pa lauku. Tas bija Īzāks. Viņš bija priecīgs, ieraugot Rebeku. Tikai trīs gadi bija pagājuši kopš viņa mātes Sāras nāves, un viņš joprojām bija bēdīgs. Bet tagad Īzāks ļoti iemīlēja Rebeku, un viņš atkal bija laimīgs.