VAI tu redzi mazuli, kas raud, ieķēries kundzei pirkstā? Tas ir Mozus. Vai tu zini, kas ir šī skaistā kundze? Tā ir ēģiptiešu princese, paša faraona meita.

Mozus māte slēpa savu mazuli līdz trīs mēnešu vecumam, jo viņa negribēja, ka ēģiptieši to nogalinātu. Bet viņa zināja, ka Mozu var atrast, un, lai izglābtu savu bērnu, viņa izdarīja, lūk, ko.

Viņa paņēma grozu un pārtaisīja, lai tajā nesūktos ūdens. Tad viņa ielika grozā Mozu un nolika grozu garajā zālē, kas auga Nīlas krastmalā. Mozus māsai Mirjamai viņa teica stāvēt netālu un vērot, kas notiks.

Drīz faraona meita nāca uz Nīlu peldēties. Pēkšņi viņa ieraudzīja grozu garajā zālē. Viņa uzsauca vienai no savām kalponēm: ”Aizej un atnes man to tur grozu!” Atvērusi grozu, princese ieraudzīja tajā skaistu mazuli. Mazais Mozus raudāja, un princesei kļuva viņa žēl. Viņa negribēja, ka to nogalinātu.

Tad klāt pienāca Mirjama. Redz, kur viņa ir attēlā. Mirjama faraona meitai jautāja: ”Vai man iet un ataicināt kādu izraēliešu sievieti, kas zīdītu mazuli tavā vietā?”

”Jā, lūdzu, izdari to,” princese teica.

Mirjama tūlīt skrēja pie mātes, lai visu pastāstītu. Kad Mozus māte atnāca pie princeses, princese teica: ”Ņem šo mazuli un zīdi viņu manā vietā, es tev par to maksāšu.”

Tā Mozus māte rūpējās pati par savu bērnu. Vēlāk, kad Mozus jau bija pietiekami paaudzies, māte aizveda viņu pie faraona meitas, kas Mozu pieņēma kā savu pašas dēlu. Tāpēc Mozus uzauga faraona mājās.