APMĒRAM divus mēnešus pēc aiziešanas no Ēģiptes izraēlieši nonāk pie Sinaja kalna, kas tiek saukts arī par Horebu. Šī ir tā pati vieta, kur Jehova runāja ar Mozu no degošā krūma. Cilvēki uzceļ šeit nometni un paliek uz kādu laiku.

Mozus kāpj kalnā, kamēr pārējie paliek gaidīt viņu kalna pakājē. Kad Mozus atrodas kalna galā, Jehova Mozum pastāsta, ka viņš grib, lai izraēlieši paklausītu viņam un kļūtu viņam par īpašu tautu. Nokāpis no kalna zemē, Mozus pastāsta izraēliešiem, ko Jehova ir teicis. Cilvēki atbild, ka viņi klausīs Jehovam, jo grib būt viņa tauta.

Tad Jehova izdara kaut ko neparastu. Viņš liek no kalna galotnes nākt dūmiem un dārdēt skaļam pērkonam. Viņš uzrunā tautu: ”Es esmu Jehova, jūsu Dievs, kas jūs izveda no Ēģiptes.” Tad viņš pavēl: ”Jūs nedrīkstat pielūgt nekādus citus dievus kā vienīgi mani.”

Dievs dod izraēliešiem vēl deviņas pavēles jeb likumus. Cilvēki ir ļoti nobijušies. Viņi saka Mozum: ”Runā tu ar mums, jo mēs baidāmies, ka mēs varētu mirt, ja Dievs ar mums runātu.”

Vēlāk Jehova Mozum saka: ”Nāc pie manis augšā kalnā. Es tev došu divus plakanus akmeņus, uz kuriem es esmu uzrakstījis likumus. Es gribu, lai tauta tos ievērotu.” Tā Mozus vēlreiz dodas augšup kalnā. Viņš tur paliek 40 dienas un 40 naktis.

Dievs dod savai tautai daudz, daudz likumu. Mozus pieraksta šos likumus. Dievs iedod Mozum arī divus plakanus akmeņus. Uz tiem Dievs pats ir uzrakstījis 10 likumus, ko viņš pateica visai tautai. Tie tiek saukti par desmit baušļiem.

Desmit baušļi ir svarīgi likumi. Bet tikpat svarīgi ir arī pārējie likumi, ko Dievs dod izraēliešiem. Viens no šiem daudzajiem likumiem skan šādi: ”Tev jāmīl Jehova, tavs Dievs, ar visu savu sirdi, visu savu prātu, visu savu dvēseli un visu savu spēku.” Un vēl viens likums ir šāds: ”Tev būs mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu.” Dieva Dēls Jēzus Kristus teica, ka šie ir divi lielākie likumi, ko Jehova deva savai tautai Izraēlam. Vēlāk mēs daudz ko uzzināsim par Dieva Dēlu un viņa mācību.