FILISTIEŠI atkal ir atnākuši, lai karotu ar Izraēlu. Trīs Dāvida vecākie brāļi ir Saula karaspēkā. Kādu dienu Isajs Dāvidam saka: ”Aiznes saviem brāļiem nedaudz graudu un maizes klaipus. Uzzini, kā viņiem tur klājas.”

Nonācis karaspēka nometnē, Dāvids skrien uz karalauku meklēt savus brāļus. Filistiešu milzis Goliāts iznāk un zobojas par izraēliešiem. Viņš to dara katru rītu un katru vakaru nu jau 40 dienas. Viņš kliedz: ”Izvēlieties vienu vīru no jūsu vidus, kas ar mani cīnītos. Ja viņš mani pieveiks un nogalinās, mēs būsim jūsu vergi. Bet, ja es pieveikšu un nogalināšu viņu, jūs būsiet mūsu vergi. Es jūs izaicinu: izvēlieties vīru, kas ar mani cīnītos.”

Dāvids jautā kareivjiem: ”Ko saņems tas cilvēks, kas nogalinās šo filistieti un atbrīvos Izraēlu no tāda kauna?”

”Sauls dos šim cilvēkam lielu bagātību,” atbild kāds kareivis. ”Un viņš tam dos savu meitu par sievu.”

Bet visi izraēlieši ir nobijušies no Goliāta, jo viņš ir ļoti liels. Goliāts ir gandrīz 3 metrus garš, un viņam līdzi ir kāds cits kareivis, kas nes viņa vairogu.

Daži kareivji aiziet pie ķēniņa Saula un pastāsta, ka Dāvids grib cīnīties ar Goliātu. Taču Sauls Dāvidam saka: ”Tu nevari cīnīties ar šo filistieti. Tu esi tikai zēns, bet viņš ir bijis kareivis visu savu mūžu.” Dāvids atbild: ”Es nogalināju lāci un lauvu, kas nesa prom mana tēva aitas. Šis filistietis būs kā viens no tiem. Jehova man palīdzēs.” Tad Sauls saka: ”Ej tad arī. Lai Jehova ir ar tevi.”

Dāvids aiziet pie upes, paņem piecus oļus un ieliek tos somā. Tad viņš paņem savu lingu un iziet pretī milzim. Ieraudzījis Dāvidu, Goliāts netic savām acīm. Viņš domā, ka būs pavisam viegli nogalināt Dāvidu.

”Nāc tikai šurp pie manis,” sauc Goliāts, ”es tavu miesu došu ēst putniem un zvēriem.” Bet Dāvids saka: ”Tu nāc pie manis ar zobenu un šķēpu, bet es eju pie tevis ar Jehovas vārdu. Šodien Jehova nodos tevi manās rokās un es tevi nogalināšu.”

Pateicis šos vārdus, Dāvids skrien pretī Goliātam. Viņš izņem no somas oli, ieliek lingā un sviež to no visa spēka. Olis trāpa Goliātam tieši pa galvu, viņš nokrīt gar zemi un ir pagalam! Ieraudzījuši, ka viņu drosmīgais cīnītājs ir kritis, visi filistieši pagriežas un metas bēgt. Izraēlieši dzenas viņiem pakaļ un uzvar kaujā.