SAULS atkal mēģina sagūstīt Dāvidu. Viņš ņem 3000 no saviem labākajiem kareivjiem un dodas Dāvidu meklēt. Kad Dāvids to uzzina, viņš sūta izlūkus, lai tie izpētītu, kur Sauls un viņa vīri ir apmetušies uz nakti. Tad Dāvids diviem saviem karavīriem prasa: ”Kurš no jums nāks ar mani uz Saula nometni?”

”Es iešu,” atbild Abišajs. Abišajs ir Dāvida māsas Cerujas dēls. Kamēr Sauls un viņa karavīri guļ, Dāvids un Abišajs klusi iezogas nometnē. Viņi paņem Saula šķēpu un ūdens krūzi, kas atrodas Saulam pie pašas galvas. Neviens ne dzird, ne redz viņus, jo visi guļ ciešā miegā.

Vai redzi, kur tagad ir Dāvids un Abišajs? Viņi atrodas drošībā kāda pakalna virsotnē. Dāvids sauc Izraēlas karaspēka virspavēlniekam: ”Abner, kāpēc tu nesargā savu kungu un ķēniņu? Vai zini, kur tagad ir viņa šķēps un ūdens krūze?”

Pamostas Sauls. Viņš pazīst Dāvida balsi un jautā: ”Vai tas esi tu, Dāvid?” Skaties, tur lejā stāv Sauls un Abners.

”Jā, mans kungs un ķēniņ,” Dāvids atbild Saulam un tad jautā: ”Kāpēc tu gribi mani sagūstīt? Ko sliktu es esmu izdarījis? Šeit ir tavs šķēps, ak, ķēniņ. Liec, lai kāds no taviem vīriem nāk un paņem to.”

”Es esmu rīkojies nepareizi,” Sauls atzīst. ”Mana rīcība ir bijusi muļķīga.” Pēc šiem vārdiem Dāvids iet savu ceļu, bet Sauls atgriežas mājās. Tomēr Dāvids pie sevis nodomā: ”Kādu dienu Sauls mani nogalinās. Man ir jāglābjas filistiešu zemē.” Tā viņš arī izdara. Dāvidam izdodas piemānīt filistiešus, un viņi notic, ka Dāvids tagad ir viņu pusē.

Vēlāk filistieši dodas karot ar Izraēlu. Kaujā tiek nogalināti Sauls un Jonatāns. Tas Dāvidu ļoti apbēdina, un viņš uzraksta skaistu dziesmu, kurā viņš dzied: ”Man tevis žēl, mans brāli Jonatān! Tu biji man ļoti mīļš!”

Pēc tam Dāvids atgriežas Izraēlā, pilsētā, ko sauc par Hebronu. Šeit notiek karš starp cilvēkiem, kas ir izvēlējušies par ķēniņu Saula dēlu Išbošetu, un cilvēkiem, kas grib, lai par ķēniņu kļūtu Dāvids. Taču beigu beigās uzvaru gūst Dāvida atbalstītāji. Dāvids kļūst par ķēniņu 30 gadu vecumā. Viņš valda Hebronā septiņarpus gadus. Daži no dēliem, kas šeit piedzimst viņa sievām, ir Amnons, Absaloms un Adonja.

Ir pienācis laiks, kad Dāvids un viņa karavīri dodas iekarot kādu skaistu pilsētu, ko sauc par Jeruzalemi. Joābs, vēl viens Dāvida māsas Cerujas dēls, ved karavīrus cīņā. Dāvids atalgo Joāba pūles un ieceļ viņu par sava karaspēka virspavēlnieku. Tagad Dāvids sāk valdīt Jeruzalemē.