LŪK, kur Jēzus ir apņēmis kādu puisēnu. Var redzēt, ka Jēzus tiešām interesējas par bērniem. Vīrieši, kas skatās uz Jēzu, ir viņa apustuļi. Ko Jēzus viņiem stāsta? Tūlīt uzzināsim.

Jēzus un viņa apustuļi nesen ir atgriezušies no gara ceļojuma. Ceļā apustuļi bija strīdējušies savā starpā. Tāpēc Jēzus viņiem tagad jautā: ”Par ko jūs ceļā strīdējāties?” Īstenībā Jēzus zina, par ko viņi strīdējās. Jēzus jautā, lai redzētu, vai apustuļi viņam atbildēs.

Apustuļi neatbild, jo bija strīdējušies par to, kurš no viņiem ir pārāks par citiem. Daži apustuļi grib būt ievērojamāki par pārējiem. Kā Jēzus viņiem pateiks, ka vēlēšanās būt pārākam par citiem nav pareiza?

Jēzus pasauc puisēnu un nostāda to viņiem priekšā. Tad viņš saviem mācekļiem saka: ”Es gribu, lai jūs to labi iegaumētu. Ja jūs neizmainīsieties un nekļūsiet kā bērni, jūs nekad netiksiet Dieva valstībā. Vislielākais valstībā ir tas, kurš kļūst kā šis bērns.” Vai zini, kāpēc Jēzus tā teica?

Pavisam mazi bērni nedomā, kā viņi varētu kļūt pārāki vai ievērojamāki par citiem. Tātad apustuļiem bija jāiemācās būt kā bērniem šajā ziņā un nestrīdēties par to, kurš no viņiem ir pārāks vai ievērojamāks nekā citi.

Ir arī citas reizes, kad Jēzus parāda, cik ļoti viņš interesējas par bērniem. Dažus mēnešus vēlāk cilvēki atved pie Jēzus savus bērnus. Apustuļi cenšas nelaist viņus klāt. Bet Jēzus apustuļiem saka: ”Laidiet bērniņus pie manis un neaizturiet viņus, jo Dieva valstība pieder tādiem kā viņi.” Tad Jēzus paņem bērnus uz rokām un svētī viņus. Vai nav labi zināt, ka Jēzus mīl bērnus?