REIZ Jēzus stāsta kādam cilvēkam, ka jāmīl savs tuvākais. Cilvēks Jēzum prasa: ”Kurš ir mans tuvākais?” Jēzus gan zina, ko šis cilvēks domā. Viņš domā, ka tuvākie ir tikai viņa tautieši un tie cilvēki, kam ir tāda pati reliģija kā viņam. Paskatīsimies, ko Jēzus viņam saka.

Dažreiz Jēzus māca cilvēkus ar stāstu palīdzību. Tā viņš dara arī šoreiz. Viņš stāsta par jūdu un samarieti. Mēs jau uzzinājām, ka lielākajai daļai jūdu samarieši nepatīk. Lūk, šāds ir Jēzus stāsts.

Reiz kāds jūds devās pa kalnu ceļu uz Jēriku. Bet viņam uzbruka laupītāji. Tie atņēma viņam naudu un tā piekāva, ka viņš gandrīz nomira.

Vēlāk pa ceļu nāca jūdu priesteris. Viņš ieraudzīja piekauto vīru. Kā tu domā, ko viņš izdarīja? Viņš pārgāja ceļa otrā pusē un devās tālāk. Tad nāca vēl viens ļoti reliģiozs cilvēks. Tas bija levīts. Vai viņš apstājās? Nē, arī viņš neapstājās, lai palīdzētu cietušajam vīram. Redz, kur tālumā pa ceļu aiziet priesteris un levīts.

Vai redzi, kas šeit ir kopā ar piekauto vīru? Tas ir samarietis. Viņš palīdz jūdam. Viņš liek zāles uz ievainojumiem. Pēc tam viņš aizved jūdu uz vietu, kur tas var atpūsties un atgūt spēkus.

Pabeidzis savu stāstu, Jēzus saka cilvēkam, kas viņam bija uzdevis jautājumu: ”Kā tu domā, kurš no šiem trijiem izturējās pret piekauto vīru kā tuvākais? Priesteris, levīts vai samarietis?”

Cilvēks atbild: ”Samarietis. Viņš bija labs pret piekauto vīru.”

Jēzus saka: ”Pareizi. Tad ej un izturies pret citiem tāpat kā šis samarietis.”

Vai tev patīk, kā Jēzus māca? Mēs varam iemācīties daudz ko svarīgu, ja klausāmies, ko Jēzus mums saka Bībelē. Vai nav taisnība?