CEĻODAMS pa zemi, Jēzus dziedina slimos. Par šiem brīnumiem stāsta visos apkārtējos ciemos un pilsētās. Tāpēc cilvēki ved pie viņa kroplus, aklus, kurlus un daudzus citus, kas ir slimi. Un Jēzus viņus visus izdziedina.

Ir pagājuši vairāk nekā trīs gadi, kopš Jānis kristīja Jēzu. Tagad Jēzus saka saviem apustuļiem, ka drīz viņš dosies uz Jeruzalemi, kur viņš tiks nogalināts un pēc tam piecelts no mirušajiem. Bet līdz tam laikam Jēzus turpina dziedināt slimos.

Reiz Jēzus māca cilvēkus sabatā. Sabats jūdiem ir atpūtas diena. Sieviete, kuru tu redzi attēlā, ir ļoti slima. Jau 18 gadus viņas augums ir savilkts un viņa nevar pilnīgi atliekties. Jēzus uzliek sievietei rokas, un viņa iztaisnojas. Viņa ir izdziedināta!

Reliģiskie vadoņi ir dusmīgi par to. ”Ir sešas dienas, kurās mums jāstrādā,” viens no viņiem sauc cilvēku pūlim. ”Lai saņemtu dziedināšanu, var nākt šajās dienās, bet nevis sabatā!”

Jēzus viņiem atbild: ”Jūs esat nejauki cilvēki. Jebkurš no jums sabatā atsietu savu ēzeli un aizvestu to padzerties. Vai tad šī nelaimīgā sieviete, kas bijusi slima 18 gadus, nedrīkstēja izveseļoties sabatā?” Jēzus atbilde liek šiem nejaukajiem cilvēkiem nokaunēties.

Vēlāk Jēzus un viņa apustuļi dodas tālāk uz Jeruzalemi. Tikko viņi ir iznākuši no Jērikas, divi akli ubagi dzird, ka garām iet Jēzus. Tāpēc viņi sauc: ”Jēzu, palīdzi mums!”

Jēzus pasauc abus aklos vīrus un jautā: ”Ko jūs gribat, lai es jums daru?” Viņi saka: ”Kungs, izdari tā, lai mūsu acis atvērtos.” Jēzus pieskaras viņu acīm, un tūlīt pat viņi var redzēt! Vai tu zini, kāpēc Jēzus veic visus šos brīnumus? Tāpēc, ka viņš mīl cilvēkus un grib, lai tie viņam ticētu. Mēs varam būt pārliecināti, ka laikā, kad valdīs Ķēniņš Jēzus Kristus, neviens uz zemes vairs neslimos.