Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

105. STĀSTS

Gaidīšana Jeruzalemē

Gaidīšana Jeruzalemē

ŠIE cilvēki ir Jēzus sekotāji. Viņi ir paklausījuši Jēzum un palikuši Jeruzalemē. Kad viņi ir sapulcējušies, mājā atskan skaļš troksnis. Izklausās tā, it kā garām brāztos stiprs vējš. Tad virs mācekļu galvām parādās uguns mēles. Vai tu redzi uguntiņas virs mācekļu galvām? Ko tas viss nozīmē?

Ir noticis brīnums! Jēzus ir atkal debesīs pie sava Tēva un tagad izlej pār saviem sekotājiem Dieva svēto garu. Vai zini, ko viņi spēj darīt, kad ir saņēmuši šo garu? Viņi visi sāk runāt dažādās valodās.

Daudzi cilvēki Jeruzalemē dzird troksni, it kā pūstu stiprs vējš, un nāk skatīties, kas īsti notiek. Daudzi no viņiem ir cittautieši, kas ir ieradušies uz izraēliešu Piecdesmitās dienas svētkiem. Kāds pārsteigums gaida Jeruzalemes ciemiņus! Viņi dzird mācekļus runājam viņu pašu valodās un stāstām par brīnumiem, ko ir paveicis Dievs.

”Visi šie cilvēki ir no Galilejas,” saka ciemiņi. ”Kā tad viņi var runāt visās tajās valodās, kurās runā mūsu zemēs?”

Pēteris iznāk priekšā, lai viņiem to paskaidrotu. Viņš skaļā balsī stāsta cilvēkiem, kā Jēzus tika nogalināts un kā Jehova piecēla viņu no mirušajiem. ”Tagad Jēzus ir debesīs, pie Dieva labās rokas,” saka Pēteris. ”Viņš ir izlējis svēto garu, kā bija solījis. Lūk, kāpēc jūs redzat un dzirdat šos brīnumus.”

Kad Pēteris ir pabeidzis savu stāstījumu, daudzi cilvēki ir ļoti bēdīgi par to, kas ir nodarīts Jēzum. ”Ko lai mēs darām?” viņi jautā. Pēteris atbild: ”Jums jāizmaina sava dzīve un jātiek kristītiem.” Tajā pašā dienā apmēram 3000 cilvēku tiek kristīti un kļūst par Jēzus sekotājiem.