VAI tu redzi eņģeli, kas tur vaļā cietuma durvis? Cilvēki, ko viņš ir atbrīvojis, ir Jēzus apustuļi. Uzzināsim, kā viņi nokļuva cietumā.

Ir pagājis pavisam neilgs laiks, kopš pār Jēzus mācekļiem tika izliets svētais gars. Un notiek, lūk, kas. Kādu pēcpusdienu Pēteris un Jānis dodas uz templi Jeruzalemē. Tur, pie pašām durvīm, ir kāds vīrs, kas visu mūžu ir bijis kropls. Cilvēki katru dienu atnes viņu uz šejieni, lai viņš varētu lūgt naudu no tiem, kas nāk uz templi. Ieraudzījis Pēteri un Jāni, viņš lūdz, lai tie viņam kaut ko iedod. Ko dara apustuļi?

Viņi apstājas un paskatās uz nelaimīgo vīru. ”Man nav naudas,” saka Pēteris, ”bet es tev došu to, kas man ir. Jēzus vārdā, celies un staigā!” Pēteris saņem vīru aiz labās rokas, un vīrs tūlīt pat pielec kājās un sāk staigāt. Cilvēki, to redzēdami, ir izbrīnījušies un ļoti priecīgi par tādu lielu brīnumu.

”Šo brīnumu mēs izdarījām tā Dieva spēkā, kas piecēla Jēzu no mirušajiem,” Pēteris saka. Viņam un Jānim runājot, garām nāk daži reliģiskie vadoņi. Viņi ir dusmīgi, jo Pēteris un Jānis stāsta cilvēkiem par to, ka Jēzus ir piecelts no mirušajiem. Tāpēc viņi abus sagrābj un ieliek cietumā.

Nākamajā dienā reliģiskajiem vadoņiem ir liela sapulce. Tiek atvesti Pēteris un Jānis, un arī vīrs, ko viņi ir izdziedinājuši. ”Kādā spēkā jūs izdarījāt šo brīnumu?” jautā reliģiskie vadoņi.

Pēteris saka viņiem, ka brīnums notika tā Dieva spēkā, kas piecēla Jēzu no mirušajiem. Priesteri nezina, ko iesākt, jo viņi nevar noliegt, ka šis lielais brīnums patiešām ir noticis. Viņi brīdina apustuļus vairs nerunāt par Jēzu un tad atlaiž tos.

Laiks iet, un apustuļi joprojām stāsta par Jēzu un dziedina slimos. Ziņas par šiem brīnumiem izplatās. Tāpēc pat no apkārtējām pilsētām uz Jeruzalemi pūļiem nāk cilvēki un ved slimos, lai apustuļi tos izdziedinātu. Reliģiskos vadoņus pārņem skaudība, tāpēc viņi sagrābj apustuļus un ieliek tos cietumā. Taču apustuļi nepaliek tur ilgi.

Pa nakti Dieva eņģelis atver cietuma durvis. To tu redzi attēlā. Eņģelis saka: ”Ejiet un nostājieties templī, un turpiniet runāt ar cilvēkiem.” Nākamajā rītā reliģiskie vadītāji sūta cilvēkus uz cietumu pakaļ apustuļiem, taču apustuļi jau ir prom. Vēlāk viņi atrod apustuļus templī mācām tautu, un viņi tos aizved uz Sinedrija zāli.

”Mēs jums stingri pavēlējām vairs nemācīt par Jēzu,” saka reliģiskie vadoņi. ”Bet jūs esat piepildījuši Jeruzalemi ar savu mācību.” Tad apustuļi atbild: ”Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem.” Un viņi turpina stāstīt labo vēsti. Vai tas nav labs piemērs, kam mēs varam sekot?