Visas Jehovas radītās garīgās būtnes bija labas. Tad viens no eņģeļiem izmainījās, kļūstot ļauns. Tas ir Sātans, Velns. Sātans gribēja, lai cilvēki uz zemes pielūgtu viņu, nevis Jehovu. Tas notika tā:

Ēdenes dārzā bija daudz koku, kas deva garšīgus augļus. Jehova sacīja Ādamam un viņa sievai Ievai, ka viņi var brīvi ēst no tiem. Bet bija viens koks, par kuru Dievs viņiem sacīja, ka no tā viņi nedrīkst ēst. Viņš sacīja, ka tad, ja viņi ēstu no tā, viņi noteikti mirtu. (1. Mozus 2:9, 16, 17.)

Kādu dienu, kad Ieva bija viena pati, ar viņu sāka runāt čūska. Protams, tā būtne, kas patiesībā runāja, nebija čūska; tas bija Sātans, Velns, kas radīja iespaidu, ka runā čūska. Sātans sacīja Ievai, ka viņa kļūs gudra, līdzīgi Dievam, ja viņa ēdīs no aizliegtā augļa. Viņš arī sacīja, ka viņa nemirs. Abi šie apgalvojumi bija meli. Neskatoties uz to, Ieva noticēja Sātanam un ēda šo augli. Vēlāk viņa sniedza augli Ādamam, un arī viņš ēda. (1. Mozus 3:1-6.)

No šī patiesā stāsta mēs uzzinām, ka Sātans ir dumpinieks un melis. Viņš sacīja Ievai, ka viņa nemirtu, ja viņa nepaklausītu Dievam. Tie bija meli. Viņa nomira, un tāpat nomira arī Ādams. Sātans tad nenomira, kaut gan gala rezultātā viņš mirs, tāpēc ka viņš grēkoja. Taču pašlaik viņš ir dzīvs un turpina maldināt cilvēci. Viņš vēl aizvien ir melis, un viņš cenšas panākt, lai cilvēki pārkāptu Dieva likumus. (Jāņa 8:44.)

Vēlāk arī citi eņģeļi izmainījās, kļūstot ļauni. Šie eņģeļi ievēroja skaistās sievietes uz zemes un vēlējās dzimumattiecības ar tām. Tā viņi nonāca uz zemi un pieņēma vīriešu kārtas cilvēku ķermeņus. Pēc tam viņi ņēma sev šīs sievietes. Tas bija pretēji Dieva nodomam. (1. Mozus 6:1, 2; Jūdas 6.)

Tas izsauca arī lielas briesmas cilvēcei. Sievietes no šiem eņģeļiem dzemdēja bērnus, bet tie nebija parasti bērni. Tie auga par varmācīgiem un cietsirdīgiem milžiem. Gala rezultātā zeme tika piepildīta ar tādu vardarbību, ka Jehova nolēma iznīcināt ļaunos cilvēkus ar lieliem plūdiem. Vienīgie cilvēki, kas pārdzīvoja Plūdus, bija taisnais Noa un viņa ģimene. (1. Mozus 6:4, 11; 7:23.)

Taču šie ļaunie eņģeļi atgriezās garīgajā sfērā; viņi nenomira. Bet viņi tika sodīti. Viņiem tika aizliegts atgriezties Dieva taisnīgo eņģeļu ģimenē. Turklāt Jehova aizliedza tiem turpmāk pieņemt cilvēku ķermeņus. Un gala rezultātā, kad tiks izpildīts lielais tiesas spriedums, tie mirs. (2. Pētera 2:4; Jūdas 6.)

Mūsu gadsimta sākumā debesīs bija karš. Bībelē, Atklāsmes grāmatā, rakstīts, kas notika: ”Izcēlās karš debesīs, Miķelis [augšāmceltais Jēzus Kristus] ar saviem [labajiem] eņģeļiem sāka karot ar pūķi [Sātanu]. Pūķis un viņa [ļaunie] eņģeļi turējās pretim. Bet tie nespēja, un tiem nebija vairs vietas debesīs. Lielais pūķis, vecā čūska, to sauc par velnu un sātānu, kas pieviļ visu pasauli, tapa gāzts; viņš tika nogāzts zemē un līdz ar viņu tā [ļaunie] eņģeļi.”

Kāds bija rezultāts? Turpinājumā teikts: ”Tādēļ priecājieties, debesis, un kas tur mājo!” Labie eņģeļi varēja priecāties, tāpēc ka Sātans un ļaunie eņģeļi jeb gari vairs neatradās debesīs. Bet kā ir ar cilvēkiem uz zemes? Bībelē teikts: ”Vai zemei un jūŗai! jo velns nonācis pie jums lielās dusmās, zinādams, ka tam maz laika atlicis.” (Atklāsmes 12:7-9, 12.)

Jā, Sātans un viņa ļaunie līdzdalībnieki maldina cilvēkus uz zemes un izraisa viņiem lielas ciešanas. Šos grēcīgos eņģeļus sauc par dēmoniem. Viņi ir Dieva ienaidnieki. Visi viņi ir ļauni.