1., 2. Kā Sātans izmantoja nelaimi un slimību, lai salauztu Ījaba nevainojamību?

ĪJABS noteikti ir uzskatāms par cilvēku, kam bija laimīga ģimenes dzīve. ”Viscildenākais visu austrumnieku vidū” — tā viņš tiek raksturots Bībelē. Viņam bija septiņi dēli un trīs meitas, pavisam desmit bērnu. Ījabam bija arī nepieciešamie līdzekļi, lai viņa ģimene varētu dzīvot pārticībā. Bet vissvarīgākais ir tas, ka viņš vadīja ģimenes garīgo dzīvi un rūpējās par savu bērnu stāvokli Jehovas priekšā. Visi šie apstākļi veicināja laimi un ciešas ģimenes saites. (Ījaba 1:1—5.)

² Ījabs nepalika nepamanīts Sātanam, Dieva Jehovas niknākajam ienaidniekam. Sātans, kas nepārtraukti meklē iespējas, kā salauzt Dieva kalpu nevainojamību, uzbruka Ījabam un iznīcināja viņa laimīgo ģimeni. Pēc tam Sātans ”piemeklēja Ījabu ar visai ļaundabīgiem augoņiem no viņa kāju pēdām līdz viņa matu galiem”. Sātans cerēja, ka ar nelaimi un slimību viņam izdosies salauzt Ījaba nevainojamību. (Ījaba 2:6, 7.)

3. Kādi bija Ījaba slimības simptomi?

³ Bībelē nav dots Ījaba slimības medicīniskais nosaukums. Bet par tās simptomiem gan ir pastāstīts. Ījaba miesa bija vienos tārpos, un uz viņa ādas veidojās kreveles, kas lobījās nost. Ījaba dvaša bija pretīga un ķermenis nepatīkami smirdēja.  Viņu mocīja sāpes. (Ījaba 7:5; 19:17; 30:17, 30.) Ījabs, ciešanu novārdzināts, sēdēja pelnos un kasījās ar māla šķembu. (Ījaba 2:8.) Patiesi, nožēlojams skats!

4. Kas laiku pa laikam jāpiedzīvo katrai ģimenei?

⁴ Ko tu iesāktu, ja tevi būtu piemeklējusi tik smaga slimība? Mūsdienās Sātans neuzbrūk Dieva kalpiem ar slimībām, kā viņš to darīja gadījumā ar Ījabu. Bet cilvēki ir nepilnīgi, ikdienas dzīvē ir tik daudz spriedzes un arvien vairāk tiek piesārņota apkārtējā vide, tāpēc nav nekas neparasts, ka laiku pa laikam kāds no ģimenes locekļiem saslimst. Lai kādus profilaktiskus pasākumus mēs veiktu, mēs visi esam uzņēmīgi pret slimībām, kaut gan tikai retajam nākas piedzīvot tādas ciešanas, kādas bija Ījabam. Kad mājās ienāk slimība, var rasties nopietnas grūtības. Tāpēc paskatīsimies, kā Bībele palīdz stāties pretī šim visur esošajam cilvēces ienaidniekam. (Salamans Mācītājs 9:11; 2. Timotejam 3:16.)

5. Kā ģimenes locekļi parasti rīkojas, ja kāds ģimenē ir saslimis uz neilgu laiku?

⁵ Jebkurā gadījumā, kad tiek izjaukts ierastais dzīves ritms, rodas grūtības, it īpaši tad, ja tas notiek ilgstošas slimības dēļ. Pat neilga slimība liek pielāgoties, piekāpties un uzupurēties. Pārējiem ģimenes locekļiem varbūt jāuzvedas klusāk, lai slimais var atpūsties. Viņiem, iespējams, no kaut kā jāatsakās. Lielākoties ģimenēs pat mazi bērni ir iejūtīgi pret saslimušo, lai gan reizēm viņiem varbūt ir nepieciešams atgādinājums būt uzmanīgākiem. (Kolosiešiem 3:12.) Ja kāds ir saslimis uz  neilgu laiku, ģimenes locekļi parasti ir gatavi darīt to, kas nepieciešams. Un katrs ģimenes loceklis cer izjust tādu pašu uzmanību arī tad, ja saslimst viņš pats. (Mateja 7:12.)

6. Kā cilvēki reizēm reaģē, ja viņu ģimenes locekli piemeklē nopietna un ilgstoša slimība?

⁶ Bet ja nu slimība ir ļoti smaga un sagādā pārējiem nopietnas un ilgstošas neērtības? Piemēram, ja nu kāds no ģimenes locekļiem ir paralizēts pēc insulta, cieš no Alcheimera slimības vai kļuvis nespējīgs kāda cita iemesla dēļ? Un ja nu ģimenes loceklim ir kāda psihiska slimība, kā šizofrēnija? Parasti pirmā reakcija ir žēlums — skumjas, ka tuvam cilvēkam ir tādas ciešanas. Taču tam var sekot arī citas jūtas. Tā kā viena cilvēka slimība ļoti ietekmē pārējos ģimenes locekļus un ierobežo viņu brīvību, var rasties aizvainojums. Viņi varētu domāt: ”Kāpēc tam bija jānotiek ar mani?”

7. Kāda bija Ījaba sievas reakcija, kad viņa redzēja vīra slimību, un ko viņa acīmredzot bija aizmirsusi?

⁷ Līdzīgas domas, šķiet, bija radušās arī Ījaba sievas prātā. Atceries, viņa jau bija zaudējusi savus bērnus. Šo traģisko notikumu gaitā viņa droši vien pakāpeniski zaudēja emocionālo līdzsvaru.  Beidzot, redzēdama savu kādreiz aktīvo un enerģisko vīru ciešam no sāpīgas, pretīgas slimības, viņa, šķiet, bija izlaidusi no redzesloka būtisku apstākli, kas bija svarīgāks par visām nelaimēm, — viņas un viņas vīra attiecības ar Dievu. Bībelē ir lasāmi Ījaba sievas vārdi: ”Vai tu stipri vēl turies pie savas dievbijības? Atsaki Dievam un mirsti!” (Ījaba 2:9.)

8. Kādi Bībeles panti palīdzēs ģimenes locekļiem saglabāt pareizo attieksmi situācijā, kad ģimenē kāds ir ļoti slims?

⁸ Daudzi cilvēki jūt sarūgtinājumu, pat dusmas, kad viņu dzīvi krasi izmaina cita cilvēka slimība. Taču kristietim, kas pārdomā radušos situāciju, būtu ar laiku jāsaprot, ka šāda situācija dod viņam iespēju pierādīt, cik patiesa ir viņa mīlestība. Īsta mīlestība ”ir lēnprātīga, ..laipna”, ”tā nemeklē savu labumu”. ”Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu.” (1. Korintiešiem 13:4—7.) Tāpēc ir ļoti svarīgi nepieļaut, ka mūs pārņemtu negatīvas jūtas, mums visiem spēkiem jācenšas valdīt pār tām. (Salamana Pamācības 3:21, NW.)

9. Kādi apliecinājumi var palīdzēt ģimenes locekļiem garīgā un emocionālā ziņā, ja ģimenē kāds ir nopietni saslimis?

⁹ Ko var darīt, lai saglabātu labu garīgo un emocionālo stāvokli ģimenē, ja kāds no tās locekļiem ir nopietni slims? Protams, katra slimība prasa savu aprūpi un ārstēšanu, un nebūtu pareizi šajā publikācijā ieteikt kādus medicīniskus līdzekļus vai slimnieku kopšanas paņēmienus mājas apstākļos. Bet tomēr garīgā ziņā Jehova ”padara atkal taisnus visu nomākto stāvus”. (Psalms 145:14.) Valdnieks Dāvids rakstīja: ”Svētīgs, kas rūpējas par grūtdieni! Tas Kungs viņu izglābs ļaunā dienā. Tas Kungs to pasargās un uzturēs pie dzīvības..  Tas Kungs viņu atspirdzinās uz slimības gultas..” (Psalms 41:2—4.) Jehova uztur savus kalpus pie garīgas dzīvības, arī tad, ja emocionālā ziņā pārbaudījumi ir pāri viņu spēkiem. (2. Korintiešiem 4:7.) Daudzi cilvēki, kuru ģimenē kāds ir nopietni slims, ir atkārtojuši psalmu dziesminieka vārdus: ”Es esmu ļoti nospiests, atspirdzini mani, Kungs, pēc Tava apsolījuma!” (Psalms 119:107.)

10., 11. a) Kas ir nepieciešams, lai cilvēki varētu sekmīgi tikt galā ar situāciju, kad ģimenē kāds ir slims? b) Kā minētā sieviete spēja rīkoties sekmīgi sava vīra slimības gadījumā?

¹⁰ ”Vīra gars panes savas bēdas,” skan Bībeles sakāmvārds, ”bet kad gars izmisis, kas to var panest?” (Salamana Pamācības 18:14, LB-26.) Nelaimes gadījumā tiek ietekmēts gan visas ģimenes gars, gan arī ”vīra gars”. Bet ”mierīga sirds ir miesas dzīvība”. (Salamana Pamācības 14:30.) Cilvēku spēja sekmīgi tikt galā ar situāciju, kad kādam ģimenē ir nopietna slimība, lielā mērā ir atkarīga no ģimenes locekļu attieksmes jeb gara. (Salīdzināt Salamana Pamācības 17:22.)

¹¹ Kādu kristieti piemeklēja liela nelaime: viņas vīram iestājās paralīze, kad viņi bija nodzīvojuši kopā tikai sešus gadus. ”Ļoti cieta mana vīra runas spējas, un kļuva gandrīz neiespējami sarunāties ar viņu,” atceras šī sieviete. ”Bija nepieciešama ārkārtīga piepūle, lai varētu saprast, ko viņš mēģina pateikt.” Padomā arī par ciešanām un sarūgtinājumu, kādu noteikti izjuta pats vīrs. Kā viņi rīkojās? Lai gan viņi dzīvoja tālu no kristiešu draudzes, māsa darīja visu iespējamo, lai saglabātu garīgo spēku, — viņa sekoja svaigākajai informācijai,  ko deva organizācija, un pastāvīgi stiprinājās ar garīgo barību no žurnāliem Atmostieties! un Sargtornis. Tā viņa ieguva garīgu spēku rūpēties par savu mīļo vīru līdz pat viņa nāvei četrus gadus vēlāk.

12. Ko labu reizēm var izdarīt saslimušais cilvēks, kā tas redzams gadījumā ar Ījabu?

¹² Atceries, kas notika ar Ījabu. Toreiz stiprs palika tieši viņš — cilvēks, kas cieta no slimības. ”Ja mēs esam no Dieva labu saņēmuši, kā tad lai mēs arī nesaņemam ļaunu?” viņš jautāja savai sievai. (Ījaba 2:10.) Nav nekāds brīnums, ka māceklis Jēkabs vēlāk minēja Ījabu kā izcilu pacietības un izturības paraugu! Jēkaba 5:11 mēs lasām: ”Par Ījaba pastāvību jūs esat dzirdējuši un redzējuši, kāds ar viņu ir bijis tā Kunga gala mērķis, jo tas Kungs ir žēlsirdīgs un apžēlotājs.” Arī mūsdienās slimā ģimenes locekļa drosme daudzos gadījumos ir palīdzējusi citiem ģimenē saglabāt pozitīvu viedokli.

13. Ko nebūtu labi salīdzināt, ja kāds no ģimenes locekļiem ir nopietni slims?

¹³ Gandrīz visi, kam nācies piedzīvot, kā saslimst kāds ģimenes loceklis, piekrīt, ka sākumā pārējiem ģimenes locekļiem ir grūti atzīt reālo stāvokli. Tāpat viņi norāda, ka ārkārtīgi svarīgi ir tas, kā cilvēks uztver attiecīgo situāciju. No sākuma pielāgošanās un izmaiņas ģimenes dzīves ritmā var sagādāt grūtības. Tomēr jauniem apstākļiem ir iespējams pielāgoties, ja vien cilvēks no tiesas pacenšas to izdarīt. Lai to panāktu, ir svarīgi nesalīdzināt savus apstākļus ar tiem apstākļiem, kādos dzīvo cilvēki, kuru ģimenē neviens nav slims, un neveidot uzskatu, ka citu dzīve ir vieglāka un ”tas  nav taisnīgi”. Patiesībā neviens īsti nezina, kādas nastas jānes citiem cilvēkiem. Visi kristieši rod mierinājumu Jēzus vārdos: ”Nāciet šurp pie manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, es jūs gribu atvieglināt.” (Mateja 11:28.)

14. Kā var pienācīgi sadalīt pienākumus?

¹⁴ Kad ģimenē kāds ir nopietni slims, tās locekļiem būtu labi atcerēties Dieva iedvesmotos vārdus: ”Kur ir daudz padomdevēju, tur [nodomi] piepildās.” (Salamana Pamācības 15:22.) Vai ģimenes locekļi nevarētu sanākt kopā un pārrunāt situāciju, kāda ir radusies slimības dēļ? Noteikti būtu labi to darīt ar lūgšanām un meklēt vadību Dieva Rakstos. (Psalms 25:4.) Kas būtu jāņem vērā šādās pārrunās? Ir vairāki lēmumi, kas jāpieņem medicīniskos, finansiālos un ģimenes jautājumos. Kas uzņemsies galvenās rūpes par slimnieku? Kā pārējie var sadarboties, lai palīdzētu tam ģimenes loceklim, kurš rūpēsies par slimnieku? Kā pieņemtie lēmumi attieksies uz katru no ģimenes locekļiem? Kā tiks apmierinātas galvenā aprūpētāja garīgās un citas vajadzības?

15. Kā Jehova atbalsta ģimenes, kurās kāds ir nopietni slims?

¹⁵ No sirds lūdzot Jehovam vadību, pārdomājot viņa Rakstus un drosmīgi ejot pa ceļu, kas norādīts Bībelē, bieži vien var pieredzēt pavisam negaidītas svētības. Ne vienmēr ģimenes locekļa slimība pierimst. Tomēr paļaušanās uz Jehovu vienmēr un jebkurā situācijā dod labāko iznākumu. (Psalms 55:23.) Psalmu dziesminieks rakstīja: ”Tava žēlastība, ak Kungs, mani saturēja; kad man ir daudz sirdēstu, tad Tavs mierinājums arvienu  iepriecina manu dvēseli.” (Psalms 94:18, 19; skatīt arī Psalms 63:7—9.)

16., 17. Par ko var runāt ar maziem bērniem, lai paskaidrotu brāļa vai māsas slimību?

¹⁶ Nopietna slimība var radīt problēmas bērniem ģimenē. Ir svarīgi, lai vecāki palīdzētu bērniem saprast, kādas vajadzības ir radušās un kā bērni var palīdzēt attiecīgajā situācijā. Ja saslimis ir viens no bērniem, pārējiem bērniem jāpalīdz saprast, ka papildu uzmanība un rūpes, kas tiek veltītas slimniekam, neliecina par mazāku mīlestību pret viņiem. Vecāki nedrīkstētu pieļaut, ka bērnos veidojas aizvainojums vai sāncensības gars, viņi var palīdzēt bērniem, lai tie veidotu ciešākas savstarpējas saites un patiesu mīlestību, lai tie sadarbotos ar citiem situācijā, ko izraisījusi slimība.

¹⁷ Mazi bērni parasti ir atsaucīgāki, ja vecāki modina viņu jūtas, nevis gari un plaši stāsta par slimnieka veselības stāvokli. Tad viņiem var rasties kāds priekšstats par to, kas jāpārcieš slimajam ģimenes loceklim. Ja veselie bērni sapratīs, ka slimības dēļ sasirgušais nevar darīt daudz ko tādu, kas viņiem ir pašsaprotams, viņi droši vien būs ”brālīgi [un] žēlsirdīgi”. (1. Pētera 3:8.)

18. Kā lielākiem bērniem var palīdzēt, lai viņi saprastu slimības radītās grūtības, un kā tas viņiem var nākt par labu?

¹⁸ Lielākiem bērniem jāpalīdz saprast, ka ir izveidojusies grūta situācija, kas prasa uzupurēšanos no visiem ģimenes locekļiem. Jāmaksā ārstiem un jāsedz izdevumi par ārstēšanos, tāpēc vecāki varbūt nespēj apgādāt pārējos bērnus tā, kā bērni vēlētos. Vai tāpēc bērni apvainosies un uzskatīs, ka  viņiem kaut kas tiek atņemts? Jeb vai viņi sapratīs izveidojušos situāciju un labprāt uzupurēsies? Daudz kas ir atkarīgs no veida, kā situācija tiek pārrunāta, un no gaisotnes, kāda tiek radīta ģimenē. Daudzi bērni, kuru ģimenē kāds ir slims, ir labāk iemācījušies sekot Pāvila padomam: ”[Rīkojieties] ne strīdēdamies, ne tukšā lielībā, bet pazemībā cits citu uzskatīdami augstāku par sevi, neraudzīdamies katrs uz savām, bet arī uz citu vajadzībām.” (Filipiešiem 2:3, 4.)

19., 20. a) Kādi pienākumi jāuzņemas ģimenes galvam, kad saslimst kāds ģimenes loceklis? b) Kādi Bībelē atrodami norādījumi palīdz uzzināt, kā rīkoties slimības gadījumā, lai arī Bībele nav medicīnas rokasgrāmata?

¹⁹ Līdzsvaroti kristieši neiebilst pret ārstēšanu, ja vien tā nav pretrunā ar Dieva likumu. Kad saslimst kāds no ģimenes locekļiem, viņi nekavējoties meklē palīdzību, lai atvieglotu slimnieka ciešanas. Tomēr speciālistu viedokļi var būt pretrunīgi, tāpēc tie labi jāapsver. Turklāt pēdējos gados parādās arvien jaunas slimības, un daudzu ārstēšanai vēl nav vispārpieņemtu metožu. Reizēm ir grūti pat noteikt precīzu diagnozi. Ko tādā gadījumā lai dara kristietis?

²⁰ Viens no Bībeles rakstītājiem bija ārsts, un apustulis Pāvils deva noderīgu padomu kādā medicīnas jautājumā savam draugam Timotejam, tomēr Svētie raksti ir morāls un garīgs ceļvedis, bet nevis medicīniska rokasgrāmata. (Kolosiešiem 4:14; 1. Timotejam 5:23.) Tāpēc ārstēšanās jautājumos kristiešu ģimenes galvam pašam jāpieņem līdzsvaroti lēmumi. Varbūt viņš uzskata,  ka ir derīgi uzzināt vairāk nekā tikai viena speciālista viedokli. (Salīdzināt Salamana Pamācības 18:17.) Viņš, protams, vēlas nodrošināt vislabāko pieejamo palīdzību slimajam ģimenes loceklim, un parasti šāda palīdzība tiek meklēta pie profesionāliem ārstiem. Daži uzskata par labākām alternatīvas ārstniecības metodes. Arī par šādu lēmumu ir atbildīgs pats cilvēks. Taču, risinot veselības problēmas, kristieši neaizmirst rīkoties tā, lai ’Dieva vārds būtu viņu kāju spīdeklis un gaišums uz viņu ceļiem’. (Psalms 119:105.) Viņi joprojām seko Bībelē dotajiem norādījumiem. (Jesajas 55:8, 9.) Tāpēc kristieši vairās no diagnostikas paņēmieniem, kuros manāmas spiritisma pazīmes, un izsargājas no ārstēšanās, kas  ir pretrunā ar Bībeles principiem. (Psalms 36:10; Apustuļu darbi 15:28, 29; Atklāsmes 21:8.)

21., 22. Kā jauna austrumu izcelsmes sieviete pārdomāja kādu Bībeles principu, un kā kļuva redzams, ka viņas lēmums bija pareizs?

²¹ Padomā par notikumiem ar kādu jaunu austrumu izcelsmes sievieti. Viņa nesen bija sākusi studēt Bībeli ar kādu no Jehovas lieciniekiem, kad priekšlaicīgās dzemdībās viņai piedzima meitenīte, kas svēra tikai pusotru kilogramu. Sieviete bija dziļi satriekta, kad ārsts pateica, ka bērns būs garīgi ļoti atpalicis un nekad nestaigās. Viņš ieteica atdot meitenīti bērnu namā. Sievietes vīrs nevarēja izlemt, kā rīkoties šajā situācijā. Pie kā viņa varēja griezties pēc padoma?

²² Viņa saka: ”Es atceros, kā es uzzināju no Bībeles, ka ”dēli ir mantojums no Jehovas; klēpja auglis ir balva””. (Psalms 127:3, NW.) Viņa nolēma ņemt šo ”mantojumu” uz mājām un rūpēties par to. Sākumā bija grūti, bet sievietei palīdzēja draugi no vietējās Jehovas liecinieku draudzes, tāpēc viņa spēja tikt galā un varēja nodrošināt īpašo aprūpi, kas bērnam bija nepieciešama. Divpadsmit gadus vēlāk viņas meita apmeklēja sapulces Ķēniņvalsts zālē un varēja atrasties patīkamā jauniešu sabiedrībā. Māte stāsta: ”Es esmu tik pateicīga, ka Bībeles principi mani mudināja rīkoties pareizi. Bībele man palīdzēja saglabāt tīru sirdsapziņu Dieva Jehovas priekšā un izvairīties no nožēlas, kas mani būtu pavadījusi visu atlikušo mūžu.”

23. Kādu mierinājumu Bībelē var rast cilvēki, kas slimo, un tie, kas par viņiem rūpējas?

²³ Mums nebūs jāslimo mūžīgi. Pravietis Jesaja  norādīja uz nākotni, uz laiku, kad ”neviens iedzīvotājs nesacīs: ”Es ciešu.”” (Jesajas 33:24.) Šis solījums tiks izpildīts jaunajā pasaulē, kas tik ātri tuvojas. Taču pagaidām mums jāsaskaras ar slimībām un nāvi. Mēs varam būt priecīgi par vadību un palīdzību, kas dota Dieva Rakstos. Bībelē noteiktie uzvedības pamatlikumi ir stabili un ir pārāki par mainīgajiem nepilnīgo cilvēku uzskatiem. Tāpēc saprātīgs cilvēks piekritīs psalmu dziesminieka vārdiem: ”Tā Kunga likumi ir pilnīgi un atspirdzina dvēseli. Tā Kunga liecība ir patiesa un vientiesīgos dara gudrus. [..] Tā Kunga tiesas spriedumi ir patiesība, tie visi ir taisni; ..kas tos ievēro, tam jau ar to vien ir liela alga.” (Psalms 19:8, 10, 12.)