1. Kādas slēptas problēmas ir dažās ģimenēs?

VECĀ automašīna nupat ir nomazgāta un nospodrināta. Garāmgājēji redz tās spīdumu, un viņiem tā liekas gandrīz kā jauna. Bet zem spožās virsmas rūsa pamazām saēd automašīnas daļas. Kaut kas līdzīgs notiek dažās ģimenēs. No malas viss izskatās jauki, bet smaidi sejās slēpj bailes un sāpes. Apkārtējie neredz, kā rūsai līdzīgu apstākļu ietekmē pamazām sairst ģimenes miers. Divas problēmas, kas šādi iedarbojas uz ģimeni, ir alkoholisms un vardarbība.

2. a) Kāds viedoklis par alkoholisku dzērienu lietošanu ir pausts Bībelē? b) Kas ir alkoholisms?

² Bībelē nav nosodīta mērena alkoholisko dzērienu lietošana, tajā ir nosodīta dzeršana. (Salamana Pamācības 23:20, 21; 1. Korintiešiem 6:9, 10; 1. Timotejam 5:23; Titam 2:2, 3.) Bet alkoholisms ir kaut kas vairāk nekā dzeršana; tā ir hroniska tieksme pēc alkoholiskiem dzērieniem un nespēja kontrolēt to lietošanas daudzumu. Par alkoholiķiem var kļūt pieaugušie. Diemžēl par tādiem var kļūt arī jaunieši.

3., 4. Kā alkoholisms ietekmē alkoholiķa dzīvesbiedru un bērnus?

³ Bībelē jau sen tika norādīts, ka pārmērīga alkohola lietošana var traucēt ģimenes mieru. (5. Mozus 21:18—21.) Alkoholisma kaitīgo iedarbību jūt visa ģimene. Sieva varbūt veltī visu savu laiku pūliņiem apturēt  alkoholiķa dzeršanu vai centieniem tikt galā ar viņa neparedzamo rīcību. * Viņa izmēģinās visādi: slēpj vai met ārā pudeles, slēpj vīra naudu, atgādina viņam par mīlestību pret ģimeni, pret dzīvību, pat pret Dievu, bet alkoholiķis tik un tā dzer. Kad sievas pūliņi ierobežot vīra dzeršanu atkārtoti neizdodas, viņa jūtas vīlusies un bezspēcīga. Viņu var pārņemt bailes, dusmas, vainas apziņa, bažas, viņa varbūt kļūst nervoza un zaudē pašcieņu.

⁴ Alkoholisma dēļ cieš arī bērni. Dažiem jāpanes fiziskas pārestības. Citi tiek izmantoti seksuāli. Bērni vecāku alkoholismā varbūt pat vaino sevi. Daudzos gadījumos alkoholiķa nepastāvīgā rīcība ir sagrāvusi bērnu spēju uzticēties cilvēkiem. Tā kā bērniem ir neērti runāt par to, kas notiek mājās, viņi varbūt ir iemācījušies apspiest savas jūtas, un tas savukārt var slikti ietekmēt veselību. (Salamana Pamācības 17:22.) Viņi reizēm izjūt pašapziņas vai pašcieņas trūkumu arī tad, kad jau ir izauguši.

5. Kā var cīnīties ar alkoholismu, un kāpēc tas ir grūti izdarāms?

⁵ Lai gan daudzi speciālisti apgalvo, ka alkoholisms ir neārstējams, lielākā daļa no viņiem atzīst, ka ar pilnīgas atturības programmu ir iespējama daļēja izveseļošanās. (Salīdzināt Mateja 5:29.) Taču panākt, lai alkoholiķis pieņemtu palīdzību, nepavisam nav vienkārši, jo parasti viņš apgalvo, ka nekādas problēmas nemaz nav. Ja ģimenes locekļi sāk domāt par to, kā alkoholisms ietekmē viņus, un attiecīgi rīkojas, alkoholiķim var rasties sapratne, ka problēma  patiešām pastāv. Kāds ārsts, kam ir pieredze darbā ar alkoholiķiem un viņu ģimenēm, teica: ”Es domāju, ka vissvarīgākais ir tas, lai ģimenes locekļi vienkārši turpinātu normālu dzīvi, cik vien labi tas ir iespējams. Alkoholiķis ir spiests arvien skaidrāk redzēt, cik ļoti viņš atšķiras no pārējās ģimenes.”

6. Kur rodami vislabākie padomi alkoholiķu ģimenēm?

⁶ Ja jūsu ģimenē ir alkoholiķis, Dieva iedvesmotie padomi, kas lasāmi Bībelē, jums palīdzēs dzīvot, cik vien labi tas ir iespējams. (Jesajas 48:17; 2. Timotejam 3:16, 17.) Apskatīsim dažus principus, kas ģimenēm ir palīdzējuši sekmīgi tikt galā ar alkoholismu.

7. Kam jāuzņemas atbildība par to, ka ģimenes loceklis ir alkoholiķis?

⁷ Pārstāj vainot tikai sevi. Bībelē ir sacīts, ka ”ikkatram jānes sava paša nasta” un ”ikviens no mums atbildēs Dievam par sevi”. (Galatiešiem 6:5; Romiešiem 14:12.) Alkoholiķis varētu vedināt uz domām, ka vainīgi ir ģimenes locekļi. Piemēram, viņš varbūt saka: ”Ja jūs izturētos pret mani labāk, es nedzertu.” Ja pārējie šķiet piekrītam šādam apgalvojumam, viņi iedrošina alkoholiķi dzert arī turpmāk. Bet pat tad, ja mums arī nākas ciest kādu apstākļu vai cilvēku dēļ, mums visiem — arī tiem, kas ir alkoholiķi, — pašiem jāatbild par savu rīcību. (Salīdzināt Filipiešiem 2:12.)

8. Kā ir iespējams panākt, lai alkoholiķis izjustu savas rīcības sekas?

⁸ Nedomā, ka tev vienmēr jāpasargā alkoholiķis no dzeršanas sekām. Bībeles sakāmvārds par cilvēku, kas ir nikns, tikpat labi var attiekties arī uz alkoholiķi: ”Ja tu viņu atbrīvotu, tev tas būtu jādara atkal un atkal.” (Salamana Pamācības 19:19, NW.) Ļauj alkoholiķim izjust dzeršanas sekas. Lai viņš pats satīra istabu un pats zvana savam darba devējam nākamajā rītā pēc dzeršanas.

9., 10. Kāpēc alkoholiķu ģimenēm jāmeklē palīdzība, un pie kā būtu īpaši labi griezties pēc tās?

 ⁹ Ļauj, lai citi tev palīdz. Salamana Pamācībās 17:17 ir teikts: ”Draugs arvienu mīl draugu un likstas gadījumā viņu izjūt kā brāli.” Ja tavā ģimenē ir alkoholiķis, tevi ir piemeklējusi liksta. Tev ir vajadzīga palīdzība. Droši paļaujies uz draugu atbalstu. (Salamana Pamācības 18:24.) Sarunās ar cilvēkiem, kas saprot radušos problēmu vai paši ir piedzīvojuši līdzīgu situāciju, tu vari saņemt praktiskus padomus, kā rīkoties un ko nebūtu labi darīt. Taču arī šeit vajadzīgs līdzsvars. Runā ar uzticamiem cilvēkiem — cilvēkiem, kuri neizpaudīs to, ko viņi ”slepeni zina”. (Salamana Pamācības 11:13.)

¹⁰ Mācies uzticēties kristiešu draudzes vecākajiem. Kristiešu draudzes vecākie var sniegt ļoti lielu palīdzību. Viņi ir garīgi nobrieduši vīrieši, kam ir labas Dieva Rakstu zināšanas un pieredze tajos izklāstīto principu izmantošanā. Viņi var būt ”kā patvērums pret auku un kā pavēnis pret negaisu, kā ūdens strauts izkaltušā zemē un kā augstas klints ēna iztvīkušā un izslāpušā zemē”. (Jesajas 32:2.) Kristiešu draudzes vecākie ne tikai aizsargā no kaitīgas ietekmes visu draudzi kopumā, bet arī mierina un atspirdzina atsevišķus draudzes locekļus un personīgi interesējas par tiem, kam ir kādas grūtības. Centies pēc iespējas labāk izmantot viņu piedāvāto palīdzību.

11., 12. Kas alkoholiķu ģimenēm var palīdzēt vislabāk, un kā šī palīdzība tiek sniegta?

¹¹ Vissvarīgākais ir smelties spēkus no Jehovas. Bībelē mēs lasām sirsnīgu iedrošinājumu: ”Tas Kungs ir tuvu tiem, kam salauztas sirdis, un palīdz tiem, kam satriekts un noskumis prāts.” (Psalms 34:19.) Ja  tev ir salauzta sirds vai noskumis prāts to grūtību dēļ, kādas rodas, dzīvojot kopā ar alkoholiķi, zini, ka ”tas Kungs ir tuvu”. Jehova saprot, cik sarežģīts ir stāvoklis tavā ģimenē. (1. Pētera 5:6, 7.)

¹² Ticība tam, ko Jehova saka savos Rakstos, tev palīdzēs atvieglot raizes. (Psalms 130:3, 4; Mateja 6:25—​34; 1. Jāņa 3:19, 20.) Ja tu studē Dieva Rakstus un dzīvo saskaņā ar tajos paustajiem principiem, tev ir iespēja saņemt Dieva svētā gara palīdzību, un tā tev rodas ”spēka pārpilnība”, kas nepieciešama, lai tiktu galā ar ikdienas rūpēm. (2. Korintiešiem 4:7.) *

13. Kāda ir otra problēma, kas posta daudzas ģimenes?

¹³ Alkohola pārmērīga lietošana var radīt vēl vienu  problēmu, kas posta daudzas ģimenes, — šī problēma ir vardarbība ģimenē.

14. Kad sākās vardarbība ģimenē, un kāda situācija ir mūsdienās?

¹⁴ Pirmā varmācība cilvēces vēsturē bija varmācība starp ģimenes locekļiem — starp diviem brāļiem, Kainu un Ābelu. (1. Mozus 4:8.) Kopš tā laika cilvēki ir pieredzējuši visdažādākās vardarbības izpausmes ģimenē. Vīri sit sievas, sievas uzbrūk vīriem, vecāki nežēlīgi piekauj mazus bērnus, un pieauguši bērni izturas ļauni pret saviem padzīvojušajiem vecākiem.

15. Kā vardarbība ietekmē ģimenes locekļu emocionālo stāvokli?

¹⁵ Posts, ko rada vardarbība ģimenē, ir kaut kas vairāk nekā miesīgas rētas. Kāda sieva, ko sit vīrs, teica: ”Nākas cīnīties ar milzīgu vainas apziņu un stiprām kauna jūtām. Parasti no rītiem gribas palikt gultā un cerēt, ka viss ir bijis tikai slikts sapnis.” Bērni, kam jāredz vai jāizjūt vardarbība ģimenē, paši var uzvesties varmācīgi, kad viņi izaug un izveido savas ģimenes.

16., 17. Kādas mēdz būt emocionālas pārestības, un kā tās ietekmē ģimenes locekļus?

¹⁶ Vardarbība ģimenē nav saistīta vienīgi ar fiziskiem pāridarījumiem. Bieži vien cilvēkam tiek nodarīts pāri ar vārdiem. Salamana Pamācībās 12:18 ir teikts: ”Kas paradis neapdomīgi runāt un vienkārši muti palaist, nereti ieduŗ kā ar zobenu.” ”Zobena dūrieni”, kas raksturo vardarbību ģimenē, ir rupjības un kliegšana, arī nepārtraukta kritizēšana, pazemojoši apvainojumi un draudi izrēķināties. Emocionālas vardarbības atstātās rētas ir neredzamas, un citi tās bieži vien nemaz nepamana.

¹⁷ Pavisam nepatīkami ir redzēt, kā tiek pazemotas bērna jūtas, kad viņam jādzird nepārtraukta  kritizēšana, kad tiek noniecinātas viņa fiziskās un prāta spējas vai tiek norādīts uz viņa nevērtīgumu. Šādas mutiskas pārestības var sagraut bērna garu. Tiesa, visiem bērniem nepieciešama pārmācība. Bet Bībelē tēviem ir ieteikts: ”Nekaitinait savus bērnus, lai tie netop bailīgi.” (Kolosiešiem 3:21.)

18. Kur sākas vardarbība, un uz kādu iespēju to pārtraukt norādīts Bībelē?

¹⁸ Vardarbība sākas cilvēka sirdī un prātā; mūsu rīcību nosaka tas, kā mēs domājam. (Jēkaba 1:14, 15.) Lai pārtrauktu vardarbību, vainīgajam jāpārveido domāšana. (Romiešiem 12:2.) Vai tas ir iespējams? Jā, ir iespējams. Dieva Raksti spēj izmainīt cilvēkus. Tie var iznīdēt pat kaitīgus uzskatus, kas ir dziļi iesakņojušies cilvēkā. (2. Korintiešiem 10:4; Ebrejiem 4:12.) Precīzas Bībeles zināšanas var radīt cilvēkos tik lielas izmaiņas, ka par viņiem tiek runāts tā, it kā viņi uzvilktu pavisam jaunu personību. (Efeziešiem 4:22—​24; Kolosiešiem 3:8—10.)

19. Kādai jābūt kristieša attieksmei pret dzīvesbiedru, un kā viņam pret to jāizturas?

¹⁹ Attieksme pret dzīvesbiedru. Dieva Rakstos ir teikts: ”Vīriem pienākas savas sievas mīlēt kā savu miesu. Kas mīl savu sievu, tas mīl sevi pašu.” (Efeziešiem 5:28.) Turklāt Bībelē vīriem tiek teikts: ”Sadzīvojiet prātīgi ar sievieti kā ar vājāko radījumu, godājiet viņas.” (1. Pētera 3:7.) Sievas tiek mudinātas ”mīlēt vīrus” un just ”bijību pret savu vīru”. (Titam 2:4; Efeziešiem 5:33.) Protams, nevienam dievbijīgam vīram nevar būt pamatota iemesla apgalvot, ka viņš tiešām ciena savu sievu, ja viņš tai dara pāri fiziski vai ar vārdiem. Savukārt neviena sieva, kas kliedz uz savu vīru, uzrunā viņu ar sarkasmu vai nepārtraukti  viņam kaut ko pārmet, nevar teikt, ka viņa tiešām mīl un ciena savu vīru.

20. Kā priekšā vecāki ir atbildīgi par saviem bērniem, un kāpēc nebūtu labi prasīt no bērniem kaut ko nereālu?

²⁰ Pareiza attieksme pret bērniem. Bērniem ir nepieciešama vecāku mīlestība un uzmanība. Dieva Rakstos ir teikts, ka bērni ir ”mantojums no Jehovas” un ”balva”. (Psalms 127:3, NW.) Rūpes par šo mantojumu ir vecāku pienākums, par kura pildīšanu viņi ir atbildīgi Jehovas priekšā. Bībelē ir stāstīts par ”bērna dabu” un to, ka bērna sirdī var būt ”muļķīgas blēņas”. (1. Korintiešiem 13:11; Salamana Pamācības 22:15.) Vecākiem nebūtu jābrīnās, ja viņi redz, ka bērni dara muļķības. Bērni nav pieauguši cilvēki. Vecāki nedrīkstētu prasīt no bērna vairāk, nekā viņš var izdarīt atbilstoši savam vecumam, izcelsmei un spējām. (Skatīt 1. Mozus 33:12—14.)

21. Kādu attieksmi un izturēšanos pret padzīvojušiem vecākiem no mums prasa Dievs?

²¹ Attieksme pret padzīvojušiem vecākiem. Lūk, kas ir teikts 3. Mozus 19:32: ”Sirmas galvas priekšā tev būs piecelties, un godini vecu cilvēku.” Tā Dieva Likums veicināja cieņu un uzmanību pret veciem cilvēkiem. Veidot šādu attieksmi var būt grūti, ja padzīvojuši vecāki šķiet par daudz prasīgi vai ir slimi un varbūt ne pārāk ātri kustas un domā. Bet tik un tā bērniem jāņem vērā atgādinājums ”dot pateicību saviem tēviem”. (1. Timotejam 5:4.) Tas nozīmē, ka viņiem jāizturas pret vecākiem ar cieņu un, iespējams, arī jāatbalsta vecāki materiāli. Fiziski vai kādi citi pāridarījumi padzīvojušiem vecākiem ir pilnīgā pretrunā ar to, kas mums tiek mācīts Bībelē.

22. Kāda ir galvenā īpašība, kas nepieciešama, lai pārvarētu vardarbību ģimenē, un kā šo īpašību var parādīt?

²² Mācies būt savaldīgs. Salamana Pamācībās 29:11  ir teikts: ”Nejēga izkrata sava gara saturu pilnīgi cita priekšā, bet īsteni gudrais to pataupa sev.” Kā tu vari savaldīt savu garu? Neļauj, ka tevi pārņem sarūgtinājums, — rīkojies ātri, lai atrisinātu radušās grūtības. (Efeziešiem 4:26, 27.) Ej prom, ja tu jūti, ka nevari savaldīties. Lūdz Dievam svēto garu, lai tas tevī veidotu savaldību. (Galatiešiem 5:22, 23, NW.) Pastaiga vai kāda fiziska nodarbība ir labs līdzeklis, kas palīdz savaldīt emocijas. (Salamana Pamācības 17:14, 27.) Visiem spēkiem centies būt pacietīgs. (Salamana Pamācības 14:29.)

23. Kas var notikt, ja kristiešu draudzes loceklis atkārtoti un bez nožēlas padodas nevaldāmiem dusmu uzliesmojumiem, varbūt pat fiziski darot pāri saviem ģimenes locekļiem?

²³ Bībelē, runājot par rīcību, ko Dievs nosoda, ir minēti arī ”ienaids, strīdi, ..dusmas” un teikts, ka ”tie, kas tādas lietas dara, nemantos Dieva valstību”. (Galatiešiem 5:19—21.) Tāpēc ikviens, kas apgalvo, ka esot kristietis, bet atkārtoti un bez nožēlas padodas nevaldāmiem dusmu uzliesmojumiem, varbūt pat fiziski darot pāri dzīvesbiedram vai bērniem, var tikt izslēgts no kristiešu draudzes. (Salīdzināt 2. Jāņa 9, 10.) Šādi draudze tiek pasargāta no cilvēkiem, kas izturas pret citiem varmācīgi. (1. Korintiešiem 5:6, 7; Galatiešiem 5:9.)

24. a) Kā var rīkoties cilvēks, pret kuru dzīvesbiedrs izturas slikti? b) Kā gādīgi draugi un draudzes vecākie var palīdzēt cilvēkam, pret kuru dzīvesbiedrs izturas slikti, bet ko viņi nedrīkstētu darīt?

²⁴ Kā rīkoties kristietei, ja vīrs viņu sit un, šķiet, nemaz nevēlas laboties? Dažas sievas kāda iemesla dēļ ir izlēmušas palikt kopā ar dzīvesbiedru, kas izturas pret viņām vardarbīgi. Citas ir izlēmušas aiziet no vīra, uzskatot, ka tiek apdraudēta viņu fiziskā, psihiskā un garīgā veselība — varbūt pat dzīvība. Kā rīkoties  šādā situācijā, jāizlemj pašam vardarbības upurim, un par savu lēmumu cilvēks ir atbildīgs Jehovas priekšā. (1. Korintiešiem 7:10, 11.) Draugi, radinieki vai kristiešu draudzes vecākie vēl labu cietušajam un droši vien grib palīdzēt un dot padomu, tomēr viņiem jāuzmanās, ka viņi nespiež pieņemt kādu konkrētu lēmumu. Lēmums cilvēkam jāpieņem pašam. (Romiešiem 14:4; Galatiešiem 6:5.)

25. Kāds ir Jehovas nodoms attiecībā uz ģimeni?

²⁵ Kad Jehova savienoja Ādamu un Ievu laulībā,  viņa nodomos neietilpa tādas problēmas kā alkoholisms un vardarbība, kas postītu ģimenes dzīvi. (Efeziešiem 3:14, 15, NW.) Ģimenei bija jākļūst par vietu, kur valdītu mīlestība un miers un kur tiktu gādāts par visu ģimenes locekļu psihiskajām, emocionālajām un garīgajām vajadzībām. Bet pēc grēka rašanās ģimenes dzīve strauji pasliktinājās. (Salīdzināt Salamans Mācītājs 8:9.)

26. Kāda nākotne gaida cilvēkus, kas cenšas dzīvot saskaņā ar Jehovas prasībām?

²⁶ Mēs varam būt priecīgi, ka Jehova nav atteicies no sava nodoma attiecībā uz ģimeni. Viņš sola izveidot mierīgu, jaunu pasauli, kur cilvēki ”dzīvos drošībā, un neviens tos netraucēs un nebiedēs”. (Ecēhiēla 34:28.) Tad alkoholisms, vardarbība ģimenē un visas pārējās problēmas, kas pašlaik posta ģimenes, būs pagātnē. Cilvēki smaidīs nevis tāpēc, ka viņiem būs jāslēpj bailes un sāpes, bet gan tāpēc, ka viņi ”baudīs mieru papilnam”. (Psalms 37:11.)