Milzu tēla parādīšanās un bojāeja
Ceturtā nodaļa
Milzu tēla parādīšanās un bojāeja
1. Kāpēc mūs var interesēt notikumi, kas risinājās desmit gadus pēc tam, kad valdnieks Nebukadnecars bija aizvedis Daniēlu un citus gūstā?
IR PAGĀJUŠI desmit gadi kopš tā laika, kad valdnieks Nebukadnecars aizveda Daniēlu un citus Jūdejas ”zemes varenos” gūstā uz Babilonu. (2. Ķēniņu 24:15.) Jaunajam Daniēlam kalpojot valdnieka galmā, risinās notikumi, kas daudziem gandrīz maksā dzīvību. Kāpēc šie notikumi var interesēt mūs? Tāpēc, ka tajos iejaucas Dievs Jehova, turklāt viņš ne tikai glābj Daniēla un citu cilvēku dzīvību, bet arī ļauj izsekot Bībeles pravietojumos minēto lielvalstu maiņai līdz pat mūsu dienām.
VALDNIEKS SASKARAS AR SAREŽĢĪTU PROBLĒMU
2. Kad Nebukadnecars redzēja pirmo pravietisko sapni?
2 Pravietis Daniēls rakstīja: ”Savas valdīšanas otrā gadā Nebukadnēcars redzēja nozīmīgu sapni, kas viņu tā satrauca, ka viņš uzmodās no miega.” (Daniēla 2:1.) Sapni redzēja Nebukadnecars — Babilonijas impērijas valdnieks. 607. gadā pirms mūsu ēras, kad Dievs Jehova viņam ļāva izpostīt Jeruzalemi un tās templi, viņš faktiski bija kļuvis par pasaules valdnieku. Otrajā gadā, kopš Nebukadnecars valdīja pār pasauli (606./605. gadā pirms mūsu ēras), Dievs viņam sūtīja biedējošu sapni.
3. Kas nespēja izskaidrot valdnieka sapni, un kā Nebukadnecars uz to reaģēja?
3 Sapnis tik ļoti satrauca Nebukadnecaru, ka viņš vairs nevarēja gulēt. Gluži dabiski, viņam gribējās izdibināt sapņa nozīmi. Bet varenais valdnieks bija aizmirsis sapni! Tāpēc Nebukadnecars sasauca Babilonas burvjus, vārdotājus un zīlniekus un pieprasīja, lai tie viņam sapni atstāsta un izskaidro. Šis uzdevums tiem nebija pa spēkam. Tad Nebukadnecars ļoti sadusmojās un pavēlēja ”nokaut visus gudros Bābelē”. Valdnieka pavēles dēļ pravieti Daniēlu gaidīja personīga sastapšanās ar iecelto soda izpildītāju, jo viņš un viņa trīs ebreju tautības biedri — Hananja, Misaēls un Asarja — bija pieskaitīti Babilonas gudrajiem. (Daniēla 2:2—14.)
DANIĒLS SNIEDZ IZSKAIDROJUMU
4. a) Kā Daniēls uzzināja Nebukadnecara sapņa saturu un tā nozīmi? b) Kā Daniēls pateicās Dievam Jehovam?
4 Uzzinājis, kāpēc Nebukadnecars ir izdevis tik bargu pavēli, ”Daniēls gāja pie ķēniņa un izlūdzās no tā laiku, lai varētu pēc tam dot ķēniņam sapņa izskaidrojumu”. Laiks viņam tika piešķirts. Tad Daniēls atgriezās mājās un kopā ar saviem trim draugiem ebrejiem lūdza ”no debesu Dieva žēlastību šinī noslēpumā”. Tajā pašā naktī Jehova parādībā atklāja Daniēlam sapņa noslēpumu. Daniēls pateicībā izsaucās: ”Slavēts lai ir Dieva vārds no mūžības uz mūžību, jo Viņam pieder gudrība un vara! Viņš liek mainīties laikiem un dzīvei, Viņš atceļ un ieceļ ķēniņus, Viņš dod gudriem gudrību un sapratīgiem saprašanu; Viņš atklāj to, kas bija apslēpts un neziņā tīts; Viņš zina, kas slēpjas tumsā, pie Viņa mīt gaisma.” Daniēls cildināja Jehovu, kas viņam bija piešķīris izpratni. (Daniēla 2:15—23.)
5. a) Kā Daniēls, stāvēdams valdnieka priekšā, pagodināja Jehovu? b) Kāpēc mūs var interesēt Daniēla sniegtais sapņa izskaidrojums?
5 Nākamajā dienā Daniēls devās pie Arioha, valdnieka miesassardzes priekšnieka, kam bija uzdots nogalināt Babilonas gudros. Uzzinājis, ka Daniēls var izskaidrot sapni, Ariohs viņu steidzīgi aizveda pie valdnieka. Ne mazākajā mērā necenzdamies pagodināt sevi, Daniēls sacīja Nebukadnecaram: ”Ir Dievs debesīs, kas atklāj noslēpumus. Un tas ir ķēniņam Nebukadnēcaram darījis zināmu, kas notiks laiku beigās.” Daniēls bija gatavs ne tikai pastāstīt par Babilonijas impērijas nākotni, bet arī galvenajos vilcienos pavēstīt, kā risināsies notikumi pasaulē no Nebukadnecara laika līdz mūsu dienām un pat vēl tālākā nākotnē. (Daniēla 2:24—30.)
SAPNIS TIEK ATSAUKTS ATMIŅĀ
6., 7. Par ko bija sapnis, kuru Daniēls palīdzēja valdniekam atsaukt atmiņā?
6 Nebukadnecars uzmanīgi klausījās Daniēla vārdos: ”Tev, ak ķēniņ, bija parādība, — tu redzēji lielu tēlu; tas bija vareni liels un stāvēja priekšā ārkārtīgā spožumā; tā izskats bija briesmīgs. Šī tēla galva bija no tīra zelta, tā krūtis un rokas no sudraba, tā vēders un gurni no vaŗa. Tēla stilbi bija no dzelzs, un tā kājas pa daļai no dzelzs un pa daļai no māla. Tev ar visu uzmanību tēlā noraugoties, pēkšņi no kalna bez kādas cilvēku roku palīdzības atraisījās akmens un gāzās lejup; tas ķēra tēla dzelzs un māla kājas un sašķaidīja tās. Līdz ar to sašķīda smalkās druskās arī tēla vaŗa, sudraba un zelta daļas; tās izputēja kā pelavas vasarā uz klona, vējš tās aiznesa, tā ka no tām nekā vairs nepalika. Bet akmens, kas satrieca tēlu, kļuva par lielu kalnu, kas piepildīja visu zemi.” (Daniēla 2:31—35.)
7 Nebukadnecars noteikti bija ļoti pārsteigts, dzirdot, kā Daniēls atstāsta sapni. Bet ar to vien bija par maz. Babilonas gudrie varēja palikt dzīvi tikai tad, ja Daniēls sapni arī izskaidrotu. Runādams pats savā un savu trīs ebreju tautības draugu vārdā, Daniēls paziņoja: ”Tāds ir sapnis. Tagad mēs dosim ķēniņam sapņa izskaidrojumu.” (Daniēla 2:36.)
VALSTS, KAS PAVEICA KAUT KO ĪPAŠU
8. a) Ko Daniēls teica par zelta galvu? b) Kad zelta galva sāka pastāvēt?
8 ”Tu, ak ķēniņ, tu ķēniņu ķēniņ, tev debesu Dievs ir devis spēju valdīt, varu, spēku un godu, tavā rokā Viņš nodevis cilvēkus visur, kur vien cilvēki dzīvo, kur ir zvēri laukā un putni apakš debess; Viņš tevi iecēlis tiem visiem par valdnieku, tu esi tā zelta galva.” (Daniēla 2:37, 38.) Šie vārdi bija attiecināmi uz Nebukadnecaru kopš 607. gada pirms mūsu ēras, kad Jehova viņu izmantoja, lai sagrautu Jeruzalemi. Ķēniņi, kas valdīja Jeruzalemē, bija no Dāvida radniecības līnijas — no Jehovas svaidītā ķēniņa dzimtas. Jeruzaleme bija Jūdejas galvaspilsēta, savukārt Jūdejas valsts bija pravietiska norāde uz Dieva Valstību un simbolizēja Jehovas augstāko varu pār zemi. Kad 607. gadā pirms mūsu ēras Jeruzaleme tika nopostīta, Dieva Valstības pirmtēls beidza pastāvēt. (1. Laiku 29:23; 2. Laiku 36:17—21.) Kopš tā laika pār pasauli cita pēc citas valdīja lielvalstis, ko simbolizēja tēla metāla daļas, un valsts, kas pravietiski bija attēlojusi Dieva Valstību, tās vairs netraucēja. Zelts bija pats dārgākais no senajos laikos zināmajiem metāliem, un Nebukadnecars, kas bija ”zelta galva”, paveica kaut ko īpašu: iznīcināja šo valsti, sagraudams Jeruzalemi. (Skat. ”Kareivīgs valdnieks — impērijas pamatlicējs” 63. lpp.)
9. Ko simbolizēja zelta galva?
9 Nebukadnecars, kas valdīja 43 gadus, bija pirmais no Babilonijas impērijas valdnieku dinastijas. Pie šīs dinastijas piederēja arī Nebukadnecara znots Nabonīds un vecākais dēls Evil-Merodahs. Dinastija palika pie varas vēl 43 gadus — līdz Nabonīda dēla Belsacara nāvei 539. gadā pirms mūsu ēras. (2. Ķēniņu 25:27; Daniēla 5:30.) Tātad sapnī redzētā tēla zelta galva simbolizēja ne tikai Nebukadnecaru, bet visu Babilonijas valdnieku dzimtu.
10. a) Kā no Nebukadnecara sapņa izrietēja, ka Babilonijas lielvalstij pienāks gals? b) Ko pravietis Jesaja bija paredzējis par Babilonas iekarotāju? c) Kādā ziņā Mēdija un Persija bija ”vājāka” par Babiloniju?
10 Daniēls teica Nebukadnecaram: ”Pēc tevis nāks cita valsts, kas būs vājāka par tavējo.” (Daniēla 2:39.) Pēc Nebukadnecara dinastijas bija jānāk valstij, ko simbolizēja tēla sudraba krūtis un rokas. Aptuveni 200 gadus agrāk Jesaja jau bija paredzējis šīs valsts parādīšanos un pat nosaucis tās uzvarām vainagotā valdnieka vārdu — Kīrs. (Jesajas 13:1—17; 21:2—9; 44:24—45:7, 13.) Minētā valsts bija Mēdijas un Persijas impērija. Kaut arī pēc savas attīstības pakāpes Mēdija un Persija neatpalika no Babilonijas impērijas, tomēr tā ir attēlota ar sudrabu — metālu, kas nav tik augstvērtīgs kā zelts. Šī valsts bija ”vājāka” par Babilonijas lielvalsti tajā ziņā, ka tai nebija dota iespēja iznīcināt Jūdeju — Dieva Valstības pirmtēlu — un tās galvaspilsētu Jeruzalemi.
11. Kad Nebukadnecara dinastija beidza pastāvēt?
11 Aptuveni 60 gadus pēc tam, kad Daniēls bija izskaidrojis valdnieka sapni, viņš kļuva par aculiecinieku Nebukadnecara dinastijas galam. Daniēls bija klāt naktī no 5. uz 6. oktobri 539. gadā pirms mūsu ēras, kad mēdiešu un persiešu karaspēks ieņēma šķietami nepieejamo Babilonu un kad tika nogalināts valdnieks Belsacars. Līdz ar Belsacara nāvi sapnī redzētā tēla zelta galva — Babilonijas impērija — beidza pastāvēt.
VALSTS, KAS ATBRĪVOJA TRIMDĀ NONĀKUŠO TAUTU
12. Kādu iespēju trimdā nonākušajiem ebrejiem pavēra pavēle, ko 537. gadā pirms mūsu ēras izdeva Kīrs?
12 Babilonijas impērijas vietā 539. gadā pirms mūsu ēras par ietekmīgāko lielvalsti izvirzījās mēdiešu un persiešu valsts. Mēdietis Dārijs 62 gadu vecumā kļuva par pirmo iekarotās Babilonas pilsētas valdnieku. (Daniēla 5:30.) Īsu laiku viņš valdīja pār Mēdijas un Persijas impēriju kopā ar persieti Kīru. Pēc Dārija nāves par vienīgo Persijas impērijas galvu kļuva Kīrs. Ebrejiem, kas atradās Babilonā, Kīra valdīšana nozīmēja atbrīvošanu no gūsta. 537. gadā pirms mūsu ēras Kīrs izdeva pavēli, ar kuru atļāva ebreju trimdiniekiem atgriezties no Babilonas dzimtenē un no jauna uzcelt Jeruzalemi un Jehovas templi. Taču Jūdeja un Jeruzaleme vairs netika izmantotas, lai pravietiski norādītu uz Dieva Valstību. (2. Laiku 36:22, 23; Ezras 1:1—2:2a.)
13. Ko Nebukadnecara sapnī simbolizēja tēla sudraba krūtis un rokas?
13 Sapnī redzētā tēla sudraba krūtis un rokas simbolizēja Persijas valdnieku dinastiju, kas aizsākās ar Kīru Lielo. Valdnieki no šīs dinastijas valdīja vairāk nekā 200 gadus. Tiek uzskatīts, ka Kīrs gāja bojā karagājiena laikā 530. gadā pirms mūsu ēras. Pēc viņa Persijas impērijas tronī kāpa apmēram divpadsmit valdnieki, un vismaz divi no tiem izturējās labvēlīgi pret Jehovas izredzēto tautu. Tie bija Dārijs I (persietis) un Artakserkss I.
14., 15. Kā Dārijs Lielais un Artakserkss I palīdzēja ebrejiem?
14 Dārijs I bija trešais Persijas valdnieks pēc Kīra Lielā. Iepriekšējie divi bija Kambīzs II un viņa brālis Bardija (vai varbūt viltvārdis mags Gaumata). Dārijs I, kas pazīstams arī kā Dārijs Lielais, sāka valdīt 521. gadā pirms mūsu ēras, kad tempļa atjaunošanas darbi Jeruzalemē bija pārtraukti aizlieguma dēļ. Bet 520. gadā pirms mūsu ēras, kad Dārijs arhīvos Ekbatanā atrada dokumentu ar Kīra rīkojuma tekstu, viņš aizliegumu atcēla. Un tas vēl nebija viss: Dārijs piešķīra tempļa atjaunošanai līdzekļus no valdnieka mantnīcas. (Ezras 6:1—12.)
15 Nākamais Persijas valdnieks, kas palīdzēja ebrejiem atjaunošanas darbā, bija Artakserkss I, kurš 475. gadā pirms mūsu ēras mantoja troni no sava tēva Ahasvera (Kserksa I). Artakserkss tika dēvēts par Garroci, jo viņa labā roka bija garāka nekā kreisā. Savas valdīšanas divdesmitajā gadā, tas ir, 455. gadā pirms mūsu ēras, viņš uzdeva savam ebreju tautības dzērienu devējam Nehemijam kļūt par Jūdejas pārvaldnieku un no jauna uzbūvēt Jeruzalemes mūrus. Tad sākās septiņdesmit gadu nedēļas, par kurām runāts Daniēla grāmatas 9. nodaļā, un līdz ar to bija iespējams noteikt laiku, kad parādīsies un mirs Mesija jeb Kristus — Jēzus no Nācaretes. (Daniēla 9:24—27; Nehemijas 1:1; 2:1—18.)
16. Kad un kāda valdnieka laikā Mēdijas un Persijas lielvalstij pienāca gals?
16 Pēdējais no sešiem valdniekiem, kuri kāpa Persijas impērijas tronī pēc Artakserksa I, bija Dārijs III. Viņa valdīšana pēkšņi aprāvās 331. gadā pirms mūsu ēras, kad pie Gaugamēlām netālu no senās Nīnives viņu smagi sakāva Maķedonijas Aleksandrs. Šī sakāve nozīmēja galu Mēdijas un Persijas lielvalstij, ko Nebukadnecara sapnī simbolizēja tēla sudraba daļa. Nākamā lielvalsts bija pa daļai pārāka par savu priekšteci, bet pa daļai vājāka nekā tā. Tas kļūs saprotams, ja pievērsīsim uzmanību tālākajam Nebukadnecara sapņa izskaidrojumam.
LIELA VALSTS, KAS TOMĒR VĀJĀKA PAR IEPRIEKŠĒJO
17.—19. a) Kādu lielvalsti simbolizēja vara vēders un gurni, un cik tālu sniedzās šīs valsts vara? b) Kas bija Aleksandrs III? c) Kā grieķu valoda kļuva par starptautisku valodu, un kādam nolūkam tā bija ļoti piemērota?
17 Daniēls paskaidroja Nebukadnecaram, ka milzu tēla vēders un gurni bija ”trešā valsts, no vaŗa, tā valdīs pār visu zemi”. (Daniēla 2:32, 39.) Trešajai valstij bija jāparādās pēc Babilonijas, kā arī pēc Mēdijas un Persijas. Tāpat kā varš ir mazvērtīgāks nekā sudrabs, jaunā lielvalsts bija vājāka nekā Mēdija un Persija, jo netika pagodināta ar tādu privilēģiju kā Jehovas tautas atbrīvošana. Tomēr par varam līdzīgo valsti bija teikts, ka tā ”valdīs pār visu zemi”, un tas nozīmēja, ka šī valsts būs lielāka gan par Babiloniju, gan par Mēdiju un Persiju. Kas par šo lielvalsti ir zināms no vēstures?
18 Neilgi pēc tam, kad godkārīgais Aleksandrs III 336. gadā pirms mūsu ēras 20 gadu vecumā bija mantojis Maķedonijas troni, viņš uzsāka iekarošanas karagājienu. Savu militāro panākumu dēļ viņš kļuva pazīstams ar vārdu Aleksandrs Lielais. Gūstot vienu uzvaru pēc otras, Aleksandrs pamazām iekaroja teritorijas, kas agrāk bija piederējušas Persijai. Kad 331. gadā pirms mūsu ēras viņš kaujā pie Gaugamēlām sakāva Dāriju III, Persijas impērija sāka grūt. Aleksandrs bija padarījis Grieķiju par ietekmīgāko lielvalsti pasaulē.
19 Pēc uzvaras pie Gaugamēlām Aleksandrs ieņēma arī Persijas galvaspilsētas Babilonu, Sūzas, Persepoli un Ekbatanu. Tad viņš pakļāva sev atlikušo Persijas impērijas daļu, iekarodams teritorijas Indijas rietumos. Iekarotajās zemēs tika nodibinātas grieķu kolonijas. Līdz ar to visā valstī izplatījās grieķu valoda un kultūra. Teritorijas ziņā Grieķijas impērija pārspēja visas iepriekšējās impērijas. Kā jau Daniēls bija paredzējis, vara valsts ’valdīja pār visu zemi’. Tā grieķu valoda (koinē) kļuva par starptautisku valodu. Šajā valodā bija iespējams ļoti precīzi izteikt domu, tāpēc tā izrādījās ārkārtīgi piemērota, lai sastādītu Kristiešu grieķu rakstus un izplatītu labo vēsti par Dieva Valstību.
20. Kas notika ar Grieķijas impēriju pēc Maķedonijas Aleksandra nāves?
20 Kļuvis par pasaules valdnieku, Maķedonijas Aleksandrs nodzīvoja tikai astoņus gadus. Būdams vēl jauns, 32 gadus vecais Aleksandrs pēc kādām dzīrēm saslima un drīz nomira — tas notika 323. gada 13. jūnijā pirms mūsu ēras. Ar laiku viņa milzīgā impērija sašķēlās četrās daļās, un katrā no tām valdīja viens no viņa karavadoņiem. No vienas lielas valsts bija izveidojušās četras valstis, kas galu galā tika iekļautas Romas impērijas sastāvā. Varam līdzīgā lielvalsts pastāvēja tikai līdz 30. gadam pirms mūsu ēras, kad Roma uzvarēja pēdējo no četrām minētajām valstīm — Ēģipti, kur valdīja Ptolemaju dinastija.
VALSTS, KAS SATRIEC UN SAGRAUJ
21. Kā Daniēls aprakstīja ’ceturto valsti’?
21 Daniēls turpināja skaidrot sapnī redzētā tēla nozīmi: ”Tad nāks ceturtā valsts [pēc Babilonijas, Mēdijas un Persijas, Grieķijas], cieta kā dzelzs. Un kā dzelzs satriec un sagrauj visu, tā šī satrieks un sagŗaus visas pārējās.” (Daniēla 2:40.) Pēc sava spēka un spējas graut šī lielvalsts līdzinājās dzelzij — tā bija spēcīgāka nekā impērijas, ko attēloja zelts, sudrabs un varš. Šāda valsts bija Romas impērija.
22. Kādā ziņā Romas impērija bija līdzīga dzelzij?
22 Roma satrieca un sagrāva Grieķijas impēriju un pakļāva sev to, kas vēl bija atlicis no Mēdijas un Persijas, kā arī Babilonijas lielvalstīm. Neparādot nekādu cieņu pret Dieva Valstību, ko sludināja Jēzus Kristus, mūsu ēras 33. gadā romieši viņu sodīja ar nāvi pie moku staba. Cenšoties sagraut patieso kristietību, Romas valsts pārstāvji vajāja Jēzus mācekļus. Turklāt 70. gadā romieši izpostīja Jeruzalemi un tās templi.
23., 24. Ko vēl bez Romas impērijas simbolizē tēla kājas?
23 Tēla dzelzs kājas Nebukadnecara sapnī simbolizēja ne tikai Romas impēriju, bet arī politisku veidojumu, kas radās no tās. Atklāsmes grāmatas 17. nodaļas 10. pantā ir teikts: ”Tās ir arī septiņi ķēniņi: pieci ir krituši, viens ir tagad, viens vēl nav atnācis; un kad tas nāks, tam būs palikt tikai īsu brīdi.” Apustulis Jānis rakstīja šos vārdus, atrazdamies Patmas salā, uz kurieni viņu bija izsūtījuši romieši. Pieci kritušie ķēniņi jeb lielvalstis bija Ēģipte, Asīrija, Babilonija, Mēdija un Persija, Grieķija. Sestais — Romas impērija — vēl joprojām valdīja. Bet arī tam bija jākrīt, un vienai no Romas iekarotajām teritorijām bija jākļūst par septīto ķēniņu. Par kādu lielvalsti ir runa?
24 Tagadējā Lielbritānija kādreiz bija Romas impērijas ziemeļrietumu daļa. Bet līdz 1763. gadam tā bija kļuvusi par Britu impēriju — par Britāniju, kas valdīja pār septiņām jūrām. 1776. gadā Lielbritānijas 13 kolonijas Amerikā pasludināja savu neatkarību ar mērķi nodibināt Amerikas Savienotās Valstis. Vēlāk Lielbritānija un ASV kļuva par sabiedrotajām gan kara, gan miera laikā. Tā radās septītā Bībeles pravietojumos minētā lielvalsts — apvienotā angļu un amerikāņu lielvalsts. Tāpat kā Romas impērija, tā ir ”cieta kā dzelzs”. Tātad sapnī redzētā tēla dzelzs kājas attēlo gan Romas impēriju, gan divdaļīgo angļu un amerikāņu lielvalsti.
MAISĪJUMS, KAS TIECAS SADRUPT
25. Ko Daniēls teica par tēla kāju pēdām un pirkstiem?
25 Pēc tam Daniēls sacīja Nebukadnecaram: ”Tu redzēji, ka tēlam bija kājas [”pēdas”, NW] un kāju pirksti pa daļai no māla, pa daļai no dzelzs, un tas norāda uz to, ka šī valsts būs savā būtībā nevienāda veidojuma valsts: tai piemitīs kaut kas no dzelzs stipruma, jo tu redzēji dzelzi, kas maisīta ar māliem; bet ka tu redzēji kājas pirkstus pa daļai no dzelzs un pa daļai no māla esam, tas dod aizrādījumu, ka šī valsts būs pa daļai stipra, pa daļai tomēr tieksies arī sadrupt. Un ka tu redzēji, ka dzelzs bija maisīta ar mālu, tas ir aizrādījums, ka abu daļu cilvēki sadzīvē un laulības noslēdzot gan saskaŗas cits ar citu [”tie gan caur cilvēcīgu dzimumu sajauksies”, LB-1825], bet neviena daļa nesaraujami nesavienojas ar otru, tieši tā, kā dzelzs nesavienojas ar mālu.” (Daniēla 2:41—43.)
26. Kurā laikā pastāv vara, ko simbolizē kāju pēdas un pirksti?
26 Lielvalstis, kas pakāpeniski nomaina cita citu, Nebukadnecara sapnī bija attēlotas ar dažādām tēla daļām — sākot ar galvu un beidzot ar kāju pēdām. Loģiski spriežot, no ’dzelzs, kas maisīta ar māliem,’ veidotās kāju pēdas un pirksti simbolizē beidzamo cilvēku valdīšanas izpausmi ’pēdējā beigu laikā’. (Daniēla 12:4.)
27. a) Kādu situāciju simbolizē kāju pēdas un pirksti, kas veidoti no dzelzs un māla maisījuma? b) Ko simbolizē tēla kāju desmit pirksti?
27 Divdesmitā gadsimta sākumā Britu impērija valdīja pār ceturto daļu zemeslodes iedzīvotāju. Arī citām Eiropas lielvalstīm bija vara pār miljoniem cilvēku. Bet vēlāk situācija mainījās, un pēc Pirmā pasaules kara impēriju vietā sāka parādīties valstu grupējumi. Pēc Otrā pasaules kara šī tendence pastiprinājās. Nacionālismam pieņemoties spēkā, valstu skaits pasaulē strauji pieauga. Tēla kāju desmit pirksti attēlo visas šīs vienlaikus pastāvošās valstis un valdības, jo Bībelē ar skaitli desmit reizēm tiek apzīmēta pabeigtība tajā, kas attiecas uz zemi. (Salīdzināt 2. Mozus 34:28; Mateja 25:1; Atklāsmes 2:10.)
28., 29. a) Ko, saskaņā ar Daniēla vārdiem, attēlo māls? b) Ko nozīmē dzelzs un māla maisījums?
28 Mēs dzīvojam ’pēdējā beigu laikā’, uz ko norāda tēla kāju pēdas. Daļa valdību, ko simbolizē no dzelzs un māla maisījuma veidotās tēla kāju pēdas un pirksti, ir līdzīgas dzelzij — tās ir autoritāras un despotiskas. Citas ir līdzīgas mālam. Kādā ziņā? Daniēls saistīja mālu ar ”cilvēcīgu dzimumu”. (Daniēla 2:43, LB-1825.) Lai gan ’cilvēku dzimums’ ir veidots no trausla māla, valstis, kurās pastāv tradicionālās, dzelzij līdzīgās iekārtas, ir spiestas arvien vairāk un vairāk ieklausīties vienkāršajos ļaudīs, kas pieprasa tiesības ietekmēt savu valdību darbību. (Ījaba 10:9.) Taču autoritāru iekārtu vara un tautas vara nesaraujami nesavienojas kopā, gluži tāpat kā dzelzs nevar savienoties ar mālu. Tēla bojāejas laikā pasaule būs politiskā ziņā sadrumstalota.
29 Vai tēls beigu beigās sabruks savu kāju pēdu un pirkstu neviendabīguma dēļ? Kas īsti ar to notiks?
IESPAIDĪGA KULMINĀCIJA
30. Pastāstiet par Nebukadnecara sapņa kulmināciju.
30 Pievērsīsim uzmanību sapņa kulminācijai. Daniēls sacīja valdniekam: ”Tev ar visu uzmanību tēlā noraugoties, pēkšņi no kalna bez kādas cilvēku roku palīdzības atraisījās akmens un gāzās lejup; tas ķēra tēla dzelzs un māla kājas un sašķaidīja tās. Līdz ar to sašķīda smalkās druskās arī tēla vaŗa, sudraba un zelta daļas; tās izputēja kā pelavas vasarā uz klona, vējš tās aiznesa, tā ka no tām nekā vairs nepalika. Bet akmens, kas satrieca tēlu, kļuva par lielu kalnu, kas piepildīja visu zemi.” (Daniēla 2:34, 35.)
31., 32. Kāds pravietojums tika izteikts saistībā ar Nebukadnecara sapņa nobeigumu?
31 Pravietojums ietver arī šo vārdu izskaidrojumu: ”Šo ķēniņu laikā debesu Dievs cels valsti, kuŗa pastāvēs nesagŗauta mūžīgi, un kuŗas vara nepāries ne uz vienu citu tautu. Tā satrieks un iznīcinās citas valstis, bet pati pastāvēs mūžīgi. Tādēļ tu arī redzēji, ka akmens bez cilvēku palīdzības novēlās no kalna un satrieca dzelzi, vaŗu, mālu, sudrabu un zeltu. Lielais Dievs ķēniņam parādīja, kas notiks nākotnē. Sapnis mums iedveš dziļu ticību pret sevi, un patiess ir tā izskaidrojums.” (Daniēla 2:44, 45.)
32 Saprazdams, ka viņa sapnis ir atstāstīts un izskaidrots, Nebukadnecars atzina, ka tikai Daniēla Dievs ir ”visu ķēniņu Kungs, Viņš atklāj noslēpumus”. Valdnieks iecēla Daniēlu un viņa trīs ebreju tautības draugus ļoti atbildīgos amatos. (Daniēla 2:46—49.) Bet ko Daniēla dotais ’patiesais izskaidrojums’ nozīmē mūsdienās?
’KALNS PIEPILDA ZEMI’
33. No kāda ”kalna” atšķēlās ”akmens”? Kad un kā tas notika?
33 Kad 1914. gada oktobrī beidzās ’tautu laiki’, ”debesu Dievs” nodibināja debesu Valstību, celdams tronī savu svaidīto Dēlu, Jēzu Kristu, kas ir ”Ķēniņu Ķēniņš un Kungu Kungs”. * (Lūkas 21:24; Atklāsmes 12:1—5; 19:16.) Tā nevis ar cilvēku roku palīdzību, bet ar Dieva spēku mesiāniskās Valstības ”akmens” atšķēlās no Jehovas augstākās varas ”kalna”. Šīs debesu valdības priekšgalā ir Jēzus Kristus, kam Dievs ir piešķīris nemirstību. (Romiešiem 6:9; 1. Timotejam 6:15, 16.) Tāpēc Valstība, kas pieder ”mūsu Kungam [Dievam] un viņa svaidītam [Kristum]” un kas ir Jehovas augstākās varas izpausme, nepāries neviena cita rokās. Tā pastāvēs mūžīgi. (Atklāsmes 11:15.)
34. Ko nozīmē vārdi, ka Dieva Valstība piedzima ”šo ķēniņu laikā”?
34 Valstība piedzima ”šo ķēniņu laikā”. (Daniēla 2:44.) Šie vārdi attiecas ne tikai uz tiem valdniekiem, ko attēloja tēla kāju desmit pirksti, bet arī uz tiem, ko simbolizēja tēla dzelzs, vara, sudraba un zelta daļas. Kaut arī 1914. gadā Babilonija, Persija, Grieķija un Roma vairs nebija impērijas, to paliekas joprojām pastāvēja. Babilonijas teritorijā atradās Turcijas Osmaņu impērija, bet Persijā (tagad Irāna), Grieķijā un Romā (Itālija) darbojās nacionālās valdības.
35. Kad ”akmens” satrieks tēlu, un cik pilnīga būs tēla iznīcināšana?
35 Drīz Dieva debesu Valstība satrieks simboliskā tēla kājas. Visas valstis, ko atveido tēls, tiks sašķaidītas drumslās — tām tiks darīts gals. Ritot ”cīņai Dieva visuvaldītāja lielajā dienā”, minētā ”akmens” trieciena spēks būs tik briesmīgs, ka tēls tiks saberzts putekļos un Dieva vētras vēji tos aizpūtīs projām kā pelavas no kuļamā klona. (Atklāsmes 16:14, 16.) Pēc tam, gluži kā akmens, kas izaug līdz kalna apmēriem un piepilda zemi, Dieva Valstība kļūs par kalnam līdzīgu valdību, kas valdīs pār ”visu zemi”. (Daniēla 2:35.)
36. Kāpēc mesiānisko Valstību var nosaukt par stabilu valdību?
36 Kaut gan mesiāniskā Valstība atrodas debesīs, tā valdīs pār zemeslodi un svētīs visus paklausīgos zemes iedzīvotājus. Šī stabilā valdība ”pastāvēs nesagŗauta mūžīgi”, un tās ”vara nepāries ne uz vienu citu tautu”. Atšķirībā no valstīm, ko vada mirstīgi cilvēki, tā ”pati pastāvēs mūžīgi”. (Daniēla 2:44.) Cik lieliska privilēģija tā būtu — kļūt par šīs Valstības pavalstniekiem uz mūžīgiem laikiem!
[Zemsvītras piezīme]
^ 33. rk. Skat. šīs grāmatas 6. nodaļu.
VAI JŪS PIEVĒRSĀT UZMANĪBU?
• Kādas lielvalstis Nebukadnecara sapnī tika attēlotas ar dažādām milzu tēla daļām?
• Kādu situāciju pasaulē simbolizē tēla kāju pēdas un desmit pirksti, kas veidoti no dzelzs un māla maisījuma?
• Kad un no kāda ”kalna” atšķēlās ”akmens”?
• Kad ”akmens” satrieks tēlu?
[Jautājumi studēšanai]
[Papildmateriāls/Attēli 63.—67. lpp.]
KAREIVĪGS VALDNIEKS — IMPĒRIJAS PAMATLICĒJS
BABILONIJAS kroņprincis ar savu karaspēku satriec Ēģiptes faraona Neho armiju pie Karhemišas Sīrijā. Sakautie ēģiptieši bēg uz dienvidiem, Ēģiptes virzienā, un babilonieši tos vajā. Bet tad no Babilonas pienāk vēsts, kas liek uzvaru guvušajam kroņprincim pārtraukt vajāšanu. Tās ir ziņas par viņa tēva Nabopalasara nāvi. Uzdevis saviem karavadoņiem saņemt gūstekņus un sagrābt laupījumu, Nebukadnecars tūlīt atgriežas mājās un sāk valdīt tēva vietā.
Tā Nebukadnecars 624. gadā pirms mūsu ēras kāpa Babilonijas tronī un kļuva par otro Jaunbabilonijas impērijas valdnieku. Savas 43 gadus ilgās valdīšanas laikā viņš pārņēma savā varā teritorijas, kas kādreiz bija piederējušas Asīrijas lielvalstij, kā arī paplašināja savus valdījumus, iekļaujot tajos Sīriju ziemeļos un Palestīnu rietumos līdz pat Ēģiptes robežām. (Skat. karti.)
Savas valdīšanas ceturtajā gadā (620. gadā p.m.ē.) Nebukadnecars ieguva kundzību pār Jūdeju. (2. Ķēniņu 24:1.) Pēc trim gadiem Jūdeja sacēlās un babilonieši ielenca Jeruzalemi. Uzbrukums bija sekmīgs, un Nebukadnecars aizveda Jojahīnu, Daniēlu un citus gūstā uz Babilonu. Tāpat valdnieks paņēma daļu no Jehovas tempļa piederumiem. Viņš iecēla Jojahīna tēvoci Cedekiju par Jūdejas ķēniņu un padarīja to par savu vasali. (2. Ķēniņu 24:2—17; Daniēla 1:6, 7.)
Pēc kāda laika sacēlās arī Cedekija, noslēgdams savienību ar Ēģipti. Nebukadnecars atkal aplenca Jeruzalemi, un 607. gadā p.m.ē. viņš ielauza tās sienas, nodedzināja templi un izpostīja pašu pilsētu. Viņš nogalināja visus Cedekijas dēlus, pēc tam izdūra Cedekijam acis, iekala to važās un aizveda gūstā uz Babilonu. Nebukadnecars saņēma gūstā lielāko daļu cilvēku un aizveda uz Babilonu atlikušos tempļa piederumus. ”Tā Jūda tika no savas dzimtās zemes aizvests.” (2. Ķēniņu 24:18—25:21.)
Nebukadnecars iekaroja arī Tiru, kuras aplenkums bija ildzis 13 gadus. Šī aplenkuma laikā karavīru galvas bija ”kļuvušas plikas” no bruņucepuru trīšanās un pleci bija ”noberzti”, jo viņi nesa materiālus nocietinājumu būvei. (Ecēhiēla 29:18.) Beigu beigās Tira padevās babiloniešiem.
Babilonijas valdnieks acīmredzot bija izcils stratēģis. Literatūrā, īpaši babiloniešu izcelsmes avotos, viņš aprakstīts arī kā taisnīgs valdnieks. Bībelē nav tieši pateikts, ka Nebukadnecars bija taisnīgs, tomēr pravietis Jeremija rakstīja, ka dumpinieks Cedekija varēja gaidīt taisnīgu izturēšanos, ’ja viņš padotos Bābeles ķēniņa virsniekiem’. (Jeremijas 38:17, 18.) Pēc Jeruzalemes sagrāves Nebukadnecars ar cieņu izturējās pret Jeremiju. Valdnieks izdeva šādu pavēli par Jeremiju: ”Ņem tu viņu un gādā par viņu! Nedari viņam nekā ļauna! Ievēro viņa vēlēšanās un, kā viņš tev sacīs, tā dari ar viņu!” (Jeremijas 39:11, 12; 40:1—4.)
Risinot organizatoriskus jautājumus, Nebukadnecars ātri pamanīja īpašības un spējas, kādas bija Daniēlam un trīs viņa biedriem — Sadraham, Mesaham un Abed-Nego, kuru ebreju vārdi bija Hananja, Misaēls un Asarja. Tāpēc valdnieks viņus iecēla atbildīgos amatos savā valstī. (Daniēla 1:6, 7, 19—21; 2:49.)
Ja runā par reliģiju, Nebukadnecars pirmām kārtām pielūdza Marduku — Babilonas galveno dievu. Valdnieks uzskatīja, ka par visiem saviem iekarojumiem viņam jāpateicas Mardukam. Babilonā viņš uzcēla un izdaiļoja Marduka un daudzu citu babiloniešu dievību tempļus. Arī zelta tēls, kas tika uzstādīts Duras klajumā, iespējams, bija veltīts Mardukam. Cik zināms, plānojot savus militāros manevrus, Nebukadnecars lielā mērā paļāvās uz zīlēšanu.
Nebukadnecars lepojās ar to, ka ir atjaunojis Babilonu — tālaika lielāko pilsētu ar mūriem. Pabeigdams pilsētas masīvo dubultsienu celtniecību, ko bija iesācis viņa tēvs, Nebukadnecars padarīja galvaspilsētu šķietami neieņemamu. Valdnieks izremontēja veco pili, kas atradās pilsētas centrā, un apmēram divus kilometrus uz ziemeļiem no tās uzcēla vasaras pili. Pēc nostāstiem, lai izpatiktu ķēniņienei, kas bija mēdiete un ilgojās pēc dzimtenes pakalniem un mežiem, Nebukadnecars lika izbūvēt gaisa dārzus, kas tika uzskatīti par vienu no septiņiem senās pasaules brīnumiem.
”Vai šī nav tā lielā Bābele, ko es uzcēlu ar savu spēku ķēniņam par mājokli un par godu savai varenībai?” valdnieks kādu dienu lielījās, pastaigādamies pa savu pili Babilonā. ”Šis vārds nebija vēl izskanējis”, kad viņu pārņēma neprāts. Septiņus gadus viņš nebija spējīgs valdīt un ēda zāli, kā bija paredzējis Daniēls. Kad šis laiks bija pagājis, Nebukadnecars atguva valsts varu un valdīja līdz savai nāvei 582. gadā p.m.ē. (Daniēla 4:27—33.)
VAI JŪS PIEVĒRSĀT UZMANĪBU?
Ko var teikt par Nebukadnecaru kā par
• stratēģi,
• organizatoru,
• Marduka pielūdzēju,
• celtniecības atbalstītāju?
[Karte]
(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)
BABILONIJAS IMPĒRIJA
SARKANĀ JŪRA
Jeruzaleme
Eifrata
Tigra
Nīnive
Sūzas
Babilona
Ūra
[Attēls]
Babilona — tālaika lielākā pilsēta ar mūriem
[Attēls]
Pūķis bija Marduka simbols
[Attēls]
Slavenie Babilonas gaisa dārzi
[Shēma/Attēls 56. lpp.]
(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)
LIELVALSTIS DANIĒLA PRAVIETOJUMĀ
Milzu tēls (Daniēla 2:31—45)
BABILONIJA no 607. g. p.m.ē.
MĒDIJA UN PERSIJA no 539. g. p.m.ē.
GRIEĶIJA no 331. g. p.m.ē.
ROMA no 30. g. p.m.ē.
ANGĻU UN AMERIKĀŅU LIELVALSTS no 1763. g. m.ē.
POLITISKĀ ZIŅĀ SADRUMSTALOTĀ PASAULE beigu laikā
[Attēls pa visu lapu 47. lpp.]
[Attēls pa visu lapu 58. lpp.]
