1., 2. a) Kas daudziem varbūt izklausās neiespējami, bet kas ir apliecināts Bībelē? b) Kāda privilēģija bija dāvāta Ābrahāmam, un kāpēc?

 KĀ JŪS justos, ja debesu un zemes Radītājs jūs nosauktu par savu draugu? Daudziem tas varbūt izklausās neiespējami. Kā gan cilvēks varētu nodibināt draudzību ar Dievu Jehovu? Tomēr Bībelē ir apliecināts, ka mēs varam būt tuvi Dievam.

² Senatnē Ābrahāms bija viens no tiem, kam bija šādas tuvas attiecības ar Dievu. Jehova šo patriarhu nosauca par savu draugu. (Jesajas 41:8.) Jā, viņš uzskatīja Ābrahāmu par tuvu, personisku draugu. Šāda privilēģija Ābrahāmam bija dāvāta tāpēc, ka viņš ”ticēja Jehovam”. (Jēkaba 2:23.) Arī mūsdienās Jehova vēlas veidot draudzību ar cilvēkiem, kas viņam uzticīgi kalpo, un apliecināt viņiem savu mīlestību. (5. Mozus 10:15.) Viņa Rakstos ir lasāms mudinājums: ”Tuvojieties Dievam, un viņš tuvosies jums.” (Jēkaba 4:8.) Šajos vārdos ir ietverts gan aicinājums, gan solījums.

3. Kādu uzaicinājumu Jehova mums izsaka, un kāds solījums ar to ir saistīts?

³ Jehova mūs aicina viņam tuvoties. Viņš labprāt vēlas mūs pieņemt par saviem draugiem. Turklāt viņš apsola, ka tad, ja mēs kaut ko darīsim, lai tuvotos viņam, viņš rīkosies tāpat un tuvosies mums. Tā mēs varam iegūt kaut ko neizsakāmi dārgu — ”tuvu draudzību ar Jehovu”. (Psalms 25:14.) Šajā pantā vārdos ”tuva draudzība” ir ietverta doma par vaļsirdīgu sarunu ar sevišķi mīļu draugu.

4. Kā jūs paskaidrotu, kas ir tuvs draugs, un kā Jehova pierāda, ka viņš ir šāds draugs tiem, kas viņam tuvojas?

 ⁴ Vai jums ir tuvs draugs, kam jūs uzticaties? Šādam draugam jūs esat mīļš un dārgs. Jūs varat uz viņu paļauties, jo viņš ir pierādījis, ka ir uzticības cienīgs. Jūsu prieks divkāršojas, kad dalāties tajā ar viņu. Bēdās jūs rodat atvieglojumu, jo viņš jūs līdzjūtīgi uzklausa. Pat tad, kad šķiet, ka neviens jūs nesaprot, viņš jūs tomēr saprot. Līdzīgi ir ar Dievu — kad jūs tuvojaties viņam, jūs iegūstat brīnišķīgu Draugu, kas jūs augstu vērtē, sirsnīgi mīl un pilnībā saprot. (Psalms 103:14; 1. Pētera 5:7.) Jūs no visas sirds paļaujaties uz viņu, jo zināt, ka viņš nekad nepieviļ tos, kas viņam ir uzticīgi. (Psalms 18:25.) Tomēr jāatceras: draudzību ar Dievu mēs varam veidot tikai tāpēc, ka viņš mums ir piešķīris šādu iespēju.

5. Ko Jehova ir darījis, lai mums dotu iespēju viņam tuvoties?

⁵ Bez Dieva palīdzības mēs, būdami grēcinieki, nekādi nevarētu kļūt viņam tuvi. (Psalms 5:4.) ”Bet Dievs savu mīlestību mums parāda ar to, ka Kristus par mums nomira, kad vēl bijām grēcinieki,” rakstīja apustulis Pāvils. (Romiešiem 5:8.) Jehova parūpējās, lai Jēzus ”atdotu savu dzīvību par izpirkumu daudzu labā”. (Mateja 20:28.) Ticība šim izpirkuma upurim mums ļauj tuvoties Dievam. Tā kā Dievs ”mūs pirmais ir mīlējis”, viņš ir licis pamatu, lai mēs varētu nodibināt draudzību ar viņu. (1. Jāņa 4:19.)

6., 7. a) Kas liecina par to, ka Jehova nav noslēpumains, neizdibināms Dievs? b) Kā Jehova ir atklājis sevi?

⁶ Jehova ir izdarījis vēl kaut ko: viņš mums ir sevi atklājis. Jebkurā draudzībā, lai attiecības būtu tuvas, otrs ir labi jāpazīst un ir augstu jāvērtē viņa īpašības un darbi. Ja Jehova būtu noslēpumains, neizdibināms Dievs,  mēs nevarētu būt viņam tuvi. Taču viņš neslēpjas, gluži otrādi — viņš vēlas, lai mēs viņu pazītu. (Jesajas 45:19.) Turklāt to, ko viņš par sevi atklāj, var uzzināt visi, pat tie cilvēki, kurus pasaulē pieņemts uzskatīt par neciliem un nenozīmīgiem. (Mateja 11:25.)

⁷ Kā Jehova mums sevi ir atklājis? Viņa radītā pasaule atsedz vairākas viņa personības šķautnes — viņa diženo spēku, nepārspējamo gudrību un neizmērojamo mīlestību. (Romiešiem 1:20.) Bet Jehova atklāj sevi ne tikai tajā, ko viņš ir radījis. Viņš ir Dievs, kas allaž labprāt dalās ar citiem zināšanās, un viņš sevi ir atklājis savos Rakstos — Bībelē.

8. Kāpēc var teikt, ka Bībele pati par sevi ir pierādījums Jehovas mīlestībai pret mums?

⁸ Bībele pati par sevi ir pierādījums Jehovas mīlestībai pret mums. Savos Rakstos viņš runā par sevi mums saprotamā veidā — tas liecina, ka viņš ne tikai mūs mīl, bet arī vēlas, lai mēs viņu pazītu un mīlētu. Tas, ko mēs lasām šajā vērtīgajā grāmatā, ļauj viņam tuvoties. (Psalms 1:1—3.) Aplūkosim dažus veidus, kā Jehova atklāj sevi Rakstos.

9. Miniet dažus Bībeles pantus, kuros tieši nosauktas Dieva īpašības!

⁹ Daudzos Bībeles pantos ir tieši pateikts, kādas ir Dieva īpašības. Lūk, daži piemēri. ”Jehova mīl taisnību.” (Psalms 37:28.) Dievs ”ir varens spēkā”. (Ījaba 37:23.) ””Es esmu uzticīgs,” saka Jehova.” (Jeremijas 3:12.) ”Viņš ir gudrs.” (Ījaba 9:4.) Viņš ir ”žēlsirdīgs un līdzjūtīgs Dievs, pacietīgs, bagāts mīlestībā un bezgala uzticams”. (2. Mozus 34:6.) ”Tu, Jehova, esi labs un piedod labprāt.” (Psalms 86:5.) Un, kā jau minēts iepriekšējā nodaļā, viena īpašība Jehovu raksturo visspilgtāk:  ”Dievs ir mīlestība.” (1. Jāņa 4:8.) Vai pārdomas par šīm brīnišķīgajām īpašībām nemodina jūsos vēlēšanos tuvoties Dievam?

10., 11. a) Ko Jehova ir iekļāvis savos Rakstos, lai palīdzētu mums iegūt skaidrāku priekšstatu par viņa personību? b) Kāds piemērs no Bībeles palīdz iztēloties, kā Dieva spēks izpaužas darbībā?

¹⁰ Jehova ne tikai ir darījis zināmas savas īpašības, bet arī ar mīlestību ir parūpējies, lai viņa Rakstos būtu stāstīts par gadījumiem, no kuriem var redzēt, kā šīs īpašības izpaužas rīcībā. Šie apraksti ļauj spilgti iztēloties notikumus un skaidrāk saprast dažādas Dieva personības puses, un tas savukārt palīdz tuvoties viņam. Minēsim kādu piemēru.

¹¹ Viens ir lasīt, ka Dieva ”spēks ir neaptverams” (Jesajas 40:26), bet pavisam kas cits — lasīt, kā viņš izveda izraēliešus caur Sarkano jūru un pēc tam 40 gadus tuksnesī gādāja par tiem. Jūs varat iztēloties, kā pāršķēlās jūra un visa tauta, varbūt kādi trīs miljoni cilvēku, soļoja pa sauso jūras dibenu starp sastingušajām ūdens masām, kas slējās abās pusēs kā milzu sienas. (2. Mozus 14:21; 15:8.) Jūs varat uzzināt, kā Dievs tuksnesī rūpējās par izraēliešiem un viņus sargāja. No klints izplūda ūdens, un uz zemes parādījās baltām sēklām līdzīga viela, kas noderēja uzturam. (2. Mozus 16:31; 4. Mozus 20:11.) Tā Jehova parādīja, ka viņam ne tikai ir spēks, bet viņš arī izmanto šo spēku savas tautas labā. Ir ļoti uzmundrinoši zināt, ka mūsu lūgšanas uzklausa varens Dievs, kas ”ir  mūsu patvērums un spēks, palīgs, kas bēdās viegli atrodams”. (Psalms 46:1.)

12. Kā Jehova palīdz sevi ”saskatīt”, izmantodams cilvēkiem saprotamus jēdzienus?

¹² Jehova, būdams gars, ir darījis vēl vairāk, lai palīdzētu mums viņu iepazīt. Mēs, cilvēki, spējam saskatīt tikai materiālās pasaules realitātes, garīgajā sfērā mums nav iespējams ielūkoties. Ja Dievs būtu sevi aprakstījis garīgos terminos, tas būtu apmēram tas pats, kas stāstīt par savu acu krāsu vai vasaras raibumiem cilvēkam, kurš piedzimis akls. Jehova rīkojas citādi — viņš mums laipni palīdz viņu ”saskatīt”, lietodams tādus jēdzienus, ko mēs varam saprast. Dažkārt viņš izmanto metaforas un salīdzinājumus, pielīdzinot sevi kaut kam tādam, ko mēs pazīstam. Viņš pat runā par sevi tā, it kā viņam būtu tādas pašas ķermeņa daļas kā cilvēkiem. a

13. Kādu ainu liek iztēloties Jesajas grāmatas 40. nodaļas 11. pants, un kā šī aina jūs ietekmē?

¹³ Pievērsiet uzmanību, kā Jehova attēlots Jesajas grāmatas 40. nodaļas 11. pantā: ”Viņš gādās par savu ganāmpulku kā gans. Viņš ņems jērus uz rokām un nesīs tos azotē.” Šeit Jehova ir salīdzināts ar ganu, kas paceļ jērus ”uz rokām”. Tas norāda uz Dieva spēju aizsargāt un atbalstīt savus kalpus, pat tos, kas ir visvairāk apdraudēti. Mēs varam justies droši viņa stiprajās rokās, jo viņš nekad mūs nepametīs, ja vien mēs būsim viņam uzticīgi. (Romiešiem 8:38, 39.) Lielais Gans nes jērus savā ”azotē” — šis vārds apzīmē virsdrēbju brīvos ielokus apģērba augšdaļā, kur gani reizēm nēsā jaundzimušus jērus.  Tā mums tiek apliecināts, ka Jehova maigi un sirsnīgi par mums rūpējas. Vēlēšanās tuvoties viņam ir gluži dabiska.

14. Kāpēc var teikt, ka Jehova visskaidrāk sevi atklāj ar Jēzus starpniecību?

¹⁴ Savos Rakstos Jehova visskaidrāk sevi ir atklājis ar sava mīļotā Dēla Jēzus starpniecību. Neviens nebūtu varējis precīzāk atspoguļot Dieva domāšanu un izjūtas un spilgtāk raksturot viņa personību, kā to darīja Jēzus. Šis pirmdzimtais Dēls bija dzīvojis kopā ar Tēvu, pirms tika radītas citas garīgas būtnes un materiālais Visums. (Kolosiešiem 1:15.) Jēzus bija ļoti labi iepazinis Jehovu, tāpēc viņš varēja teikt: ”Neviens nezina, kas ir Dēls, kā vienīgi Tēvs, un neviens nezina, kas ir Tēvs, kā vienīgi Dēls, kā arī tas, kam Dēls vēlas to atklāt.” (Lūkas 10:22.) Būdams cilvēks un dzīvodams uz zemes, Jēzus divējādi atklāja citiem, kāds ir viņa Tēvs.

15., 16. Kādos divos veidos Jēzus atklāja citiem, kāds ir viņa Tēvs?

 ¹⁵ Pirmkārt, Jēzus mācības palīdz iepazīt viņa Tēvu. Jēzus stāstīja par Jehovu tādiem vārdiem, kas aizkustina sirdi. Piemēram, lai paskaidrotu, cik žēlsirdīgs ir Dievs, kas priecājas, ja grēcinieki nožēlo savu rīcību un atgriežas pie viņa, Jēzus salīdzināja Jehovu ar augstsirdīgu tēvu, kurš, redzot atgriežamies savu pazudušo dēlu, ir tā saviļņots, ka skrien dēlam pretī, to apskauj un skūpsta. (Lūkas 15:11—24.) Jēzus arī skaidroja, ka Dievs Jehova ”velk” pie sava Dēla un pie sevis godprātīgus cilvēkus, jo mīl ikvienu no tiem. (Jāņa 6:44.) Pat ja viens vienīgs zvirbulītis nokrīt zemē, Dievam tas nepaslīd garām nepamanīts. ”Nebaidieties!” Jēzus sacīja. ”Jūs esat vērtīgāki nekā daudzi zvirbuļi.” (Mateja 10:29, 31.) Mums, protams, gribas tuvoties šādam gādīgam Dievam.

¹⁶ Otrkārt, Jēzus ar savu piemēru parādīja, kāds ir Jehova. Jēzus tik precīzi atspoguļoja Tēva personību, ka viņš varēja teikt: ”Kas ir redzējis mani, tas ir redzējis arī Tēvu.” (Jāņa 14:9.) Tātad tad, kad mēs evaņģēlijos lasām par Jēzu — par viņa jūtām un to, kā viņš izturējās pret citiem —, mēs it kā redzam dzīvu Jēzus Tēva attēlu. Tas ir vislabākais veids, kādu Jehova varēja izraudzīties, lai atklātu mums savas īpašības. Kāpēc tā var teikt?

17. Kā varētu ilustrēt to, ko Jehova ir darījis, lai palīdzētu mums labāk viņu saprast?

¹⁷ Pacentīsimies to ilustrēt. Iedomājieties, ka jūs vēlaties kādam paskaidrot, kas ir laipnība. Protams, jūs varat mēģināt noformulēt to vārdos. Bet, ja jūs norādītu uz kādu, kura rīcībā izpaužas laipnība, un teiktu: ”Lūk, laipnības piemērs!”, šis vārds iegūtu dziļāku nozīmi un būtu vieglāk saprotams. Jehova ir rīkojies līdzīgi, lai palīdzētu mums izprast, kāds viņš ir. Viņš ne tikai ir aprakstījis sevi vārdos, bet arī ir parūpējies, lai mums būtu  dzīvs piemērs — viņa Dēls. Lasot par Jēzu, mēs varam ieraudzīt, kā Dieva īpašības izpaužas rīcībā. Ar evaņģēliju starpniecību, kuros stāstīts par Jēzu, Jehova it kā saka: ”Tāds es esmu.” Ko no evaņģēlijiem var uzzināt par to, kāds bija Jēzus, kad viņš dzīvoja uz zemes?

18. Kā Jēzus personībā izpaudās spēks, taisnīgums un gudrība?

¹⁸ Jēzus personībā brīnišķīgi izpaudās četras galvenās Dieva īpašības. Viņam bija spēks, kas deva varu pār slimībām, badu un pat nāvi. Taču atšķirībā no savtīgiem cilvēkiem, kas varu mēdz izmantot ļaunprātīgi, Jēzus nekad nelietoja savas brīnumainās spējas pats savā labā vai par ļaunu citiem. (Mateja 4:2—4.) Viņš bija arī taisnīgs. Jēzus sirds pildījās ar taisnīgu sašutumu, kad viņš redzēja, kā negodīgi tirgoņi aplaupa cilvēkus. (Mateja 21:12, 13.) Viņš bez aizspriedumiem izturējās pret trūcīgajiem un apspiestajiem un palīdzēja tiem ”atgūt spēkus”. (Mateja 11:4, 5, 28—30.) Jēzus bija ”kas vairāk par Sālamanu”, un viņa mācības liecināja par nesalīdzināmu gudrību. (Mateja 12:42.) Bet Jēzus nekad nedižojās ar savu gudrību. Viņa vārdus labprāt uzklausīja vienkāršie cilvēki, jo viņa mācības bija skaidras, saprotamas un praktiskas.

19., 20. a) Kā izpaudās Jēzus mīlestība? b) Kas mums jāpatur prātā, lasot un domājot par Jēzus piemēru?

¹⁹ Jēzus bija izcils mīlestības paraugs. Kad viņš kalpoja uz zemes, viņa rīcībā varēja saskatīt visdažādākās mīlestības šķautnes, piemēram, iejūtību un līdzcietību. Viņš nespēja vienaldzīgi noraudzīties citu ciešanās. Atkal un atkal līdzjūtība mudināja viņu rīkoties. (Mateja 14:14.) Jēzus dziedināja slimos un paēdināja izsalkušos, taču viņa līdzjūtība izpaudās arī daudz svarīgākā veidā. Viņš palīdzēja cilvēkiem uzzināt, pieņemt un iemīlēt patiesību par Dieva valstību, kas sagādās cilvēcei mūžīgas  svētības. (Marka 6:34; Lūkas 4:43.) Pats galvenais — Jēzus apliecināja pašaizliedzīgu mīlestību, labprātīgi atdodams savu dzīvību par citiem. (Jāņa 15:13.)

²⁰ Vai gan ir kāds brīnums, ka visdažādākie ļaudis, gan veci, gan jauni, tiecās pie šī sirsnīgā cilvēka, kas bija spējīgs uz dziļām jūtām? (Marka 10:13—16.) Bet, lasot un domājot par Jēzus piemēru, vienmēr paturēsim prātā, ka Dēls bija precīzs sava Tēva atspulgs. (Ebrejiem 1:3.)

21., 22. Kā cilvēks var meklēt Jehovu, un kā šī grāmata mums var palīdzēt?

²¹ Tā kā Jehova savos Rakstos ir tik skaidri atklājis sevi, nav šaubu, ka viņš vēlas, lai mēs viņam tuvotos. Tomēr viņš mūs nespiež tiekties pēc viņa labvēlības. No mums pašiem ir atkarīgs, vai mēs meklēsim Jehovu, ”kamēr viņš ir atrodams”. (Jesajas 55:6.) Meklēt Jehovu nozīmē arī iepazīt viņa īpašības un rīcības veidu, par ko stāstīts Bībelē. Grāmata, ko jūs tagad lasāt, ir veidota, lai palīdzētu jums to darīt.

²² Kā jūs redzēsiet, šī grāmata ir sadalīta daļās, kas veltītas četrām galvenajām Jehovas īpašībām: spēkam, taisnīgumam, gudrībai un mīlestībai. Katra daļa sākas ar  attiecīgās īpašības raksturojumu, bet pēc tam vairākās nodaļās no dažādiem aspektiem aplūkots, kā šī Jehovas īpašība izpaužas. Tāpat katrā daļā ir iekļauta nodaļa, kurā stāstīts, kā šī īpašība izpaudās Jēzus dzīvē, un nodaļa, kurā varam uzzināt, kā tai būtu jāizpaužas mūsu dzīvē.

23., 24. a) Paskaidrojiet, ar kādu nolūku nodaļās ir iekļauti jautājumi pārdomām un kā tos izmantot! b) Kā pārdomas mums palīdz aizvien vairāk tuvoties Dievam?

²³ Šajā un visās turpmākajās nodaļās ir iekļauti arī jautājumi pārdomām. Pievērsiet uzmanību, piemēram,  jautājumiem 24. lappusē. Šie Bībeles panti un jautājumi nav domāti nodaļas satura atkārtošanai, bet gan tam, lai lasītājs varētu pārdomāt tēmu no citiem būtiskiem aspektiem. Atšķiriet norādītos Bībeles pantus un uzmanīgi tos izlasiet. Pēc tam izskatiet jautājumus un apsveriet, kā uz tiem varētu atbildēt. Ir ieteicams meklēt sīkāku informāciju citos avotos. Uzdodiet sev papildu jautājumus: ”Ko es no lasītā varu mācīties par Jehovu? Kā tas ietekmē manu dzīvi? Kā es to varu izmantot, lai palīdzētu citiem?”

²⁴ Šādas pārdomas mūs aizvien vairāk tuvinās Jehovam. Kāpēc? Bībelē parādīts, ka domas ir saistītas ar sirdi. (Psalms 19:14.) Kad mēs ar pateicību pārdomājam to, ko mācāmies par Dievu, šī informācija nonāk mūsu simboliskajā sirdī, tā ietekmē mūsu domāšanu, izraisa emocijas un galu galā mudina uz rīcību. Mūsu mīlestība pret Dievu padziļinās, un šī mīlestība savukārt modina vēlēšanos būt patīkamiem viņam — mūsu visdārgākajam Draugam. (1. Jāņa 5:3.) Lai izveidotu šādas attiecības ar Jehovu, mums jāiepazīst viņa īpašības un ceļi. Bet vispirms aplūkosim vienu no Dieva personības iezīmēm, kas mudina viņam tuvoties, — viņa svētumu.