1., 2. Kādu parādību redzēja pravietis Jesaja, un ko no tās var uzzināt par Jehovu?

 DZIĻAS bijības pārņemts, Jesaja vēroja ainu, kas pavērās viņa acu priekšā, — parādību, ko bija sūtījis Dievs. Tā šķita tik reāla! Jesaja vēlāk rakstīja, ka viņš ”redzēja Jehovu” sēžam savā augstajā tronī. Jehovas plandošā tērpa apakšmala piepildīja milzīgo Jeruzālemes templi. (Jesajas 6:1, 2.)

² Bijību Jesajam iedvesa arī tas, ko viņš dzirdēja, — tik varena dziedāšana, ka tā lika templim nodrebēt līdz pašiem pamatiem. Dziedātāji bija serafi, ļoti augstas kārtas garīgas būtnes. Balsīm saplūstot majestātiskā harmonijā, tie skandināja vienkāršus, bet cildenus vārdus: ”Svēts, svēts, svēts ir karapulku Pavēlnieks Jehova! Visu zemi piepilda viņa diženums!” (Jesajas 6:3, 4.) Trīsreiz atkārtojot vārdu ”svēts”, tas tika īpaši uzsvērts, un tam bija pamatots iemesls, jo Jehova ir svēts visaugstākajā mērā. (Atklāsmes 4:8.) Jehovas svētums Bībelē ir uzsvērts daudzkārt. Tajā ir simtiem pantu, kuros viņa vārds minēts kopā ar vārdiem ”svēts” un ”svētums”.

3. Kādi aplami uzskati par Jehovas svētumu daudzus pamudina novērsties no Dieva, nevis tuvoties viņam?

³ Tātad viena no svarīgākajām patiesībām, ko Jehova par sevi grib darīt zināmu, ir fakts, ka viņš ir svēts. Mūsdienās šāda doma daudzus atbaida. Daži kļūdaini saista svētumu ar paštaisnumu un svētulību. Cilvēkus, ko nomoka negatīvas domas par sevi, Dieva svētums drīzāk biedē, nevis pievelk, jo viņi baidās, ka nekad nebūs cienīgi tuvoties svētajam Dievam. Tāpēc daudzi Dieva svētuma dēļ novēršas no viņa, un tas ir skumji, jo īstenībā Dieva svētums ir  svarīgs iemesls, lai viņam tuvotos. Kāpēc? Pirms atbildam uz šo jautājumu, noskaidrosim, kas ir patiess svētums.

4., 5. a) Ko svētums nozīmē, un ko tas nenozīmē? b) Kādā nozīmē Jehova ir ”nošķirts”?

⁴ Dieva svētums nenozīmē, ka viņš ir pašapmierināts, augstprātīgs un ar nievājumu raugās uz citiem. Gluži pretēji, viņš ienīst šādas īpašības. (Sālamana pamācības 16:5; Jēkaba 4:6.) Bet ko īsti nozīmē vārds ”svēts”? Bībelē lietotajā senebreju valodā tas ir atvasināts no vārda ar nozīmi ”atsevišķs, nošķirts”. Saistībā ar pielūgsmi vārds ”svēts” apzīmē to, kas ir atdalīts no visa ikdienišķiem mērķiem domātā. Tajā uzsvērta arī doma par tīrību un skaidrību. Kā šis vārds attiecas uz Jehovu? Vai tas nozīmē, ka viņš ir ”nošķirts” no nepilnīgiem cilvēkiem, tālu prom no tiem?

⁵ Nē, tas tā nav. Būdams ”Izraēla Svētais”, Jehova apliecināja savai tautai, ka viņš mājo tās ”vidū”, lai gan tauta bija grēcīga. (Jesajas 12:6; Hozejas 11:9.) Tātad svētums viņu nepadara tālu un neaizsniedzamu. Bet kādā nozīmē viņš tomēr ir ”nošķirts”? Pirmkārt, viņš atšķiras no visas radības ar to, ka vienīgi viņš ir Visaugstākais. Viņš ir absolūti, bezgalīgi tīrs. (Psalms 40:5; 83:18.) Otrkārt, Jehovam nav it nekā kopīga ar grēku, un tā ir iepriecinoša doma. Kāpēc tā var teikt?

6. Kāpēc ir ļoti patīkami zināt, ka Jehova ir pilnīgi nošķirts no grēka?

⁶ Mēs dzīvojam pasaulē, kur īsts svētums ir reti sastopams. No Dieva atsvešinātajā cilvēku sabiedrībā viss kaut kādā ziņā ir piesārņots, grēka un nepilnības aptraipīts. Mums visiem jācīnās ar grēku sevī, un mums visiem draud briesmas, ka grēks gūs virsroku, ja zaudēsim modrību. (Romiešiem 7:15—25; 1. Korintiešiem 10:12.) Jehovam nekas tāds nedraud. Tā kā viņam nav nekā kopīga ar grēku, viņu nekad neaptraipīs pat ne mazākā grēka ēna.  Šis fakts apstiprina priekšstatu, ka Jehova ir ideāls Tēvs, jo tas nozīmē, ka uz viņu var pilnībā paļauties. Atšķirībā no daudziem tēviem, kas ir grēcīgi cilvēki, Jehova nekad nerīkosies negodīgi, izlaidīgi vai varmācīgi. Viņa svētums padara to pilnīgi neiespējamu. Reizēm Jehova pat ir zvērējis pats pie sava svētuma, jo nav nekā cita, uz ko varētu paļauties vēl drošāk. (Amosa 4:2.) To zināt ir ļoti patīkami.

7. Kāpēc var teikt, ka svētums ir Jehovas būtības neatņemama sastāvdaļa?

⁷ Svētums ir Jehovas būtības neatņemama sastāvdaļa. To var paskaidrot ar piemēru: padomāsim par vārdiem ”cilvēks” un ”nepilnīgs”. Nav iespējams raksturot pirmo, nepieminot otro. Nepilnība caurvij un ietekmē visu, ko mēs darām. Bet tagad padomāsim par diviem citiem vārdiem — ”Jehova” un ”svēts”. Jehova viscaur ir svēts. Viss viņā ir tīrs, nevainojams un taisnīgs. Mēs nevaram saprast, kāds Jehova patiesībā ir, ja sīki neizpētām vārda ”svēts” nozīmi.

8., 9. Kas liecina, ka Jehova palīdz nepilnīgiem cilvēkiem kļūt nosacīti svētiem?

⁸ Tā kā Jehova iemieso sevī šo īpašību — svētumu —, pamatoti var teikt, ka viņš ir visa svētuma avots. Viņš nerīkojas savtīgi un nepatur svētumu tikai sev, bet dāsni dāvā to arī citiem. Kad Dievs ar eņģeļa starpniecību runāja ar Mozu pie degošā krūma, pat zeme tajā vietā kļuva svēta, jo bija nonākusi saskarsmē ar Jehovu. (2. Mozus 3:5.)

⁹ Vai nepilnīgi cilvēki ar Jehovas palīdzību var kļūt svēti? Jā, lai gan tikai nosacīti, tomēr tas ir iespējams. Savai tautai, izraēliešiem, Dievs piedāvāja iespēju kļūt par ”svētu tautu”. (2. Mozus 19:6.) Viņš deva šai tautai svētu un tīru pielūgsmes sistēmu, un Mozus bauslībā bieži  ir runāts par svētumu. Augstais priesteris valkāja turbānu, kura priekšpusē bija piestiprināta zelta plāksnīte, ko visi varēja redzēt laistāmies saules staros. Uz šīs plāksnītes bija iegravēti vārdi ”Svētums — no Jehovas”. (2. Mozus 28:36, zemsvītras piezīme.) Tātad izraēliešu pielūgsmei un visam viņu dzīvesveidam bija jābūt izcili tīram un neaptraipītam. Jehova viņiem teica: ”Esiet svēti, jo es, Jehova, jūsu Dievs, esmu svēts!” (3. Mozus 19:2.) Kamēr vien izraēlieši tik lielā mērā, cik tas nepilnīgiem cilvēkiem iespējams, dzīvoja saskaņā ar Dieva norādījumiem, viņus nosacīti varēja uzskatīt par svētiem.

10. Kāds pretstats svētuma ziņā pastāvēja starp senajiem izraēliešiem un apkārtējām tautām?

¹⁰ Šis uzsvars uz svētumu krasi atšķīra izraēliešu kalpošanu Dievam no apkārtējo tautu reliģiskajām paražām. Pagānu tautas pielūdza izdomātas dievības — jau pati to eksistence bija meli, un tās tika attēlotas kā varmācīgas, alkatīgas un izvirtušas būtnes. Šiem dieviem nebija nekā kopīga ar svētumu. Tie bija ļauni no visiem aspektiem, un cilvēki, kas tos pielūdza, arī kļuva ļauni. Tāpēc Jehova brīdināja savus kalpus, lai tie sargātos no pagānu dievu pielūdzējiem un to briesmīgajiem reliģiskajiem paradumiem. (3. Mozus 18:24—28; 1. Ķēniņu 11:1, 2.)

11. Kā Jehovas organizācijas debesu daļas svētums ir redzams a) eņģeļos, b) serafos, c) Jēzū?

¹¹ Pat tad, ja Jehovas izraudzītā senā izraēliešu tauta būtu kalpojusi viņam uzticīgi, tā varēja būt tikai blāvs Dieva organizācijas debesu daļas svētuma atspulgs. Garīgo būtņu pulki, kas uzticīgi kalpo Dievam, ir saukti par ”svēto eņģeļu miriādēm”. (5. Mozus 33:2; Jūdas 14.) Tie nevainojami atspoguļo Dieva svētuma skaidro, tīro skaistumu. Atcerēsimies serafus, ko parādībā redzēja Jesaja. Viņu dziedātie vārdi ļauj secināt, ka šīs varenās garīgās būtnes veic svarīgu uzdevumu, pasludinot Jehovas svētumu  pa visu Visumu. Taču viena garīga būtne ir augstāka par visām iepriekš minētajām — tas ir Dieva vienīgais Dēls. Jēzus ir visizcilākais Jehovas svētuma atspulgs. Viņš pamatoti tiek dēvēts par ”Dieva Svēto”. (Jāņa 6:68, 69.)

12., 13. a) Kāpēc var teikt, ka Dieva vārds ir svēts? b) Kāpēc Dieva vārdam jātiek attīrītam no neslavas?

¹² Ar svētuma tēmu ir saistīts arī Dieva vārds. Kā jau redzējām 1. nodaļā, šis vārds nav tikai tituls vai formāls apzīmējums. Tas raksturo Dievu Jehovu, norādot uz visām viņa īpašībām. Tāpēc Bībelē ir teikts, ka viņa ”vārds ir svēts”. (Jesajas 57:15.) Mozus bauslībā par Dieva vārda zaimošanu bija paredzēts nāvessods. (3. Mozus 24:16.) Pievērsiet uzmanību arī tam, ko Jēzus lūgšanā minēja pašu pirmo: ”Mūsu Tēvs debesīs! Lai tiek svētīts tavs vārds.” (Mateja 6:9.) Svētīt kaut ko nozīmē panākt, lai tas tiek godāts, uzskatīts par svētu. Bet kāpēc ir jāsvētī Dieva vārds, kas taču jau pašā savā būtībā ir nevainojami tīrs?

¹³ Dieva svētajam vārdam ir celta neslava, tas ir nomelnots ar ļaunprātīgiem apmelojumiem. Ēdenē Sātans apmeloja Jehovu un lika saprast, ka Jehova savu augstāko varu izmanto netaisni. (1. Mozus 3:1—5.) Kopš tā laika Sātans — šīs ļaunās pasaules valdnieks — ir rūpējies, lai nemitīgi tiktu izplatīti meli par Dievu. (Jāņa 8:44; 12:31; Atklāsmes 12:9.) Reliģiju pārstāvji ir radījuši priekšstatu, ka Dievs ir despotisks, neaizsniedzami tāls un nežēlīgs, un apgalvojuši, ka viņš atbalsta to līdzdalību asiņainos karos. Nopelni par Dieva brīnumainajiem radīšanas darbiem bieži tiek piedēvēti aklai nejaušībai — evolūcijai. Jā, Dieva vārds ir nekaunīgi nomelnots. Tam jātiek svētītam un atkal jāsaņem pienācīga slava. Mēs ilgojamies pēc dienas, kad Jehova uz visiem laikiem attīrīs savu vārdu no jebkādas neslavas. Viņš to izdarīs ar savas valstības starpniecību,  par kuras valdnieku viņš ir iecēlis savu Dēlu. Mēs esam priecīgi par iespēju piedalīties šī diženā mērķa sasniegšanā.

14. Kāpēc Dieva gars ir saukts par svētu, un kāpēc svētā gara zaimošana ir tik smags pārkāpums?

¹⁴ Ar Jehovu ir cieši saistīts vēl kaut kas tāds, kas gandrīz vienmēr tiek raksturots ar vārdu ”svēts”, — tas ir viņa gars jeb aktīvais spēks. (1. Mozus 1:2.) Jehova izmanto šo nepārspējamo spēku, lai īstenotu savus nodomus. Lai ko Dievs darītu, viņa rīcības veids ir svēts, nevainojams un tīrs, tāpēc viņa aktīvais spēks pamatoti tiek saukts par svēto garu. (Lūkas 11:13; Romiešiem 1:4.) Svētā gara zaimošana, kas ietver sevī apzinātu vēršanos pret Jehovas nodomiem, ir nepiedodams grēks. (Marka 3:29.)

15. Kāpēc ir dabiski, ka Jehovas svētums liek izjust bijību pret viņu, un kas ir bijība?

¹⁵ Nav grūti saprast, kāpēc Bībelē norādīts uz saikni starp Dieva svētumu un bijību, ko pret Dievu izjūt cilvēki. Piemēram, 99. psalma 3. pantā sacīts: ”Lai tās [tautas] slavē tavu dižo vārdu — tas ir bijājams un svēts!” Šī bijība ir nevis stindzinošas bailes, bet gan dziļas godbijības jūtas, visaugstākās cieņas izpausme. Mums ir pamats tā justies, jo Dievs savā svētumā ir daudz augstāks par mums. Viņa svētums ir kristālskaidrs, neaprakstāmi brīnišķīgs. Tomēr tam nebūtu mūs jāatgrūž. Gluži otrādi, pareizs priekšstats par Dieva svētumu mudinās viņam tuvoties. Kāpēc?

16. a) Kā svētums ir saistīts ar skaistumu? Miniet piemēru. b) Kā parādībās, kurās attēlots Jehova, ir uzsvērta skaidrība, tīrība un gaišums?

¹⁶ Bībelē svētums ir minēts kopā ar krāšņumu jeb skaistumu. (Jesajas 64:11.) Skaistums piesaista cilvēkus. Piemēram, aplūkosim attēlu 33. lappusē. Vai šī ainava jums  neliekas brīnišķīga? Kas padara to tik pievilcīgu? Redziet, cik dzidrs izskatās ūdens! Pat gaiss noteikti ir tīrs, jo debesis ir zilas un gaisma, šķiet, dzirkstīt dzirkstī. Bet, ja strauts būtu piemētāts ar atkritumiem, koki un akmens bluķi izraibināti ar uzrakstiem, gaiss piesārņots ar indīgiem dūmiem, šī aina mūs nevis pievilktu, bet atbaidītu. Mūsu priekšstatos skaistums dabiski saistās ar tīrību, skaidrību un gaišumu. Ar šiem pašiem vārdiem var raksturot arī Jehovas svētumu. Nav brīnums, ka mūs valdzina tas, kā Jehova attēlots parādībās. Starojošs kā gaisma, mirdzošs kā dārgakmeņi, kvēlojošs kā uguns un zaigojošs kā tīrākie un spožākie dārgmetāli — tāds ir mūsu svētā Dieva krāšņums un diženums. (Ecehiēla 1:25—28; Atklāsmes 4:2, 3.)

17., 18. a) Kā Jesaju sākumā iespaidoja redzētā parādība? b) Kā Jehova ar serafa starpniecību mierināja Jesaju, un ko nozīmēja serafa rīcība?

¹⁷ Bet vai Dieva svētumam jāliek mums justies zemākiem? Atbilde, protams, ir jā. Mēs taču esam zemāki par Jehovu — starpība ir tik milzīga, ka to pat grūti vārdos izteikt. Vai šai apziņai būtu jāatsvešina mūs no viņa? Lūk, kāda bija Jesajas reakcija, kad viņš dzirdēja serafus pasludinām Jehovas svētumu: ”Es izsaucos: ”Bēdas man! Es esmu pagalam, jo man ir netīras lūpas un es dzīvoju starp ļaudīm, kam netīras lūpas! Es taču savām acīm skatīju Ķēniņu, karapulku Pavēlnieku Jehovu!”” (Jesajas 6:5.) Jehovas bezgalīgais svētums Jesajam atgādināja, cik grēcīgs un nepilnīgs viņš ir. Sākumā šis dievbijīgais vīrs jutās satriekts, taču Jehova viņu neatstāja šādā stāvoklī.

¹⁸ Kāds serafs tūlīt pat mierināja pravieti. Šī varenā garīgā būtne pielidoja pie altāra, paņēma no turienes ogli un ar to aizskāra Jesajas lūpas. Varētu gan likties, ka tas drīzāk bija sāpīgi, nevis mierinoši. Bet neaizmirsīsim, ka runa ir par redzējumu ar dziļi simbolisku nozīmi. Jesaja,  dievbijīgs ebrejs, labi zināja, ka uz tempļa altāra ik dienas tiek nesti upuri, lai izlīdzinātu grēkus. Serafs laipni atgādināja pravietim, ka tas, lai gan bija nepilnīgs un ar ”netīrām lūpām”, tomēr varēja iegūt tīru stāvokli Dieva priekšā. a Jehova bija gatavs uzskatīt nepilnīgu, grēcīgu cilvēku par svētu — vismaz nosacīti. (Jesajas 6:6, 7.)

19. Kā mēs, būdami nepilnīgi, tomēr nosacīti varam būt svēti?

¹⁹ Tāpat ir arī mūsdienās. Visi upuri, kas tika upurēti uz altāra Jeruzālemē, bija tikai ēna, kas norādīja uz kaut ko lielāku — uz nevainojamo upuri, ko mūsu ēras 33. gadā nesa Jēzus Kristus. (Ebrejiem 9:11—14.) Ja mēs no sirds nožēlojam grēkus, labojam savu nepareizo rīcību un paužam ticību šim upurim, mēs saņemam piedošanu. (1. Jāņa 2:2.) Arī mēs varam būt tīri Dieva priekšā. Tāpēc apustulis Pēteris atgādina: ”Ir rakstīts: ”Esiet svēti, jo es esmu svēts!”” (1. Pētera 1:16.) Ievērojiet — Jehova nav teicis, ka mums jābūt tikpat svētiem kā viņam. Viņš nekad  neprasa no mums neiespējamo. (Psalms 103:13, 14.) Jehova aicina mūs būt svētiem, jo viņš ir svēts. ”Būdami viņa mīļie bērni”, mēs cenšamies sekot viņa paraugam tik labi, cik vien tas nepilnīgiem cilvēkiem iespējams. (Efesiešiem 5:1.) Kļūt svētiem — tas ir ilgstošs process. Garīgi augot, mēs ik dienu strādājam pie tā, lai ”pilnveidotu savu svētumu”. (2. Korintiešiem 7:1.)

20. a) Kāpēc ir svarīgi saprast, ka mēs varam būt tīri mūsu svētā Dieva acīs? b) Kā Jesaju ietekmēja sapratne par to, ka viņa grēki ir izlīdzināti?

²⁰ Jehova mīl to, kas ir taisnīgs un tīrs, un grēku viņš ienīst. (Habakuka 1:13.) Bet viņš neienīst mūs. Kamēr vien mēs raugāmies uz grēku tāpat kā viņš — ienīstam ļaunu un mīlam labu — un pūlamies sekot Jēzus Kristus nevainojamajai priekšzīmei, Jehova piedod mūsu grēkus. (Amosa 5:15; 1. Pētera 2:21.) Sapratne par to, ka mēs varam būt tīri svētā Dieva acīs, mūs dziļi ietekmē. Atcerieties — pirmajā brīdī Jehovas svētums Jesajam atgādināja, ka viņš pats nav tīrs. Viņš izsaucās: ”Bēdas man!” Bet, kad viņš saprata, ka viņa grēki ir izlīdzināti, viņa nostāja mainījās. Kad Jehova vaicāja, kurš būtu ar mieru veikt kādu uzdevumu, Jesaja tūlīt pat atsaucās, lai gan viņš vēl nezināja, kas būs jādara. Viņš teica: ”Lūk, es! Sūti mani!” (Jesajas 6:5—8.)

21. Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka spējam attīstīt tādu īpašību kā svētumu?

²¹ Mēs esam radīti pēc svētā Dieva tēla, apveltīti ar morālām īpašībām un spēju attīstīt garīgumu. (1. Mozus 1:26.) Mums visiem ir iespējams būt svētiem. Ja mēs cenšamies būt svēti, Jehova ar prieku mums palīdz, un tā mēs varam aizvien vairāk tuvoties savam svētajam Dievam. Turklāt, pārdomājot Jehovas īpašības, par kurām runāts nākamajās nodaļās, mēs redzēsim, ka ir vēl daudz citu svarīgu iemeslu, lai tuvotos viņam.