1. Kādās viltīgās lamatās nepilnīgi cilvēki viegli iekrīt?

 ”NAV varas, kurā neslēptos viltīgas lamatas.” Šie 19. gadsimta dzejnieces vārdi pievērš uzmanību tādām briesmām kā ļaunprātīga varas izmantošana. Diemžēl nepilnīgi cilvēki viegli iekrīt šajās lamatās. Visā vēstures gaitā ”cilvēks ir valdījis pār cilvēku viņam par postu”. (Pulcētājs 8:9.) Vara, kas īstenota bez mīlestības, ir atnesusi cilvēkiem neizsakāmas ciešanas.

2., 3. a) Kas apbrīnojams ir tajā, kā Jehova lieto savu spēku un varu? b) Kāds spēks un vara ir cilvēkiem, un kā vara jāizmanto?

² Bet vai nav apbrīnojami, ka Dievs Jehova, kam pieder neierobežots spēks un vara, tos nekad neizmanto ļaunprātīgi? Kā redzējām iepriekšējās nodaļās, vienalga, kādam mērķim Jehova lieto savu spēku — lai radītu, iznīcinātu, aizsargātu vai atjaunotu —, viņš vienmēr to dara saskaņā ar saviem mīlestības pilnajiem nodomiem. Pārdomājot, kā Jehova liek lietā savu spēku un varu, mēs izjūtam vēlēšanos tuvoties viņam. Tas savukārt mūs pamudina ”līdzināties Dievam” tajā ziņā, kā mēs izmantojam paši savu spēku un varu. (Efesiešiem 5:1.) Bet kāda vara piemīt mums, niecīgiem cilvēkiem?

³ Neaizmirsīsim, ka cilvēks tika radīts pēc Dieva ”tēla” un ”līdzības”. (1. Mozus 1:26, 27.) Tas nozīmē, ka arī mums ir kaut kāds spēks un vara. Piemēram, mēs spējam kaut ko paveikt un darboties; mums, iespējams, ir zināma noteikšana un vara pār citiem; mēs varam ietekmēt citus cilvēkus, īpaši tos, kas mūs mīl; mums ir fizisks spēks; kaut kādu varu nodrošina arī tas, kas mums pieder. Kādā psalmā par Jehovu sacīts: ”Tu esi dzīvības avots.” (Psalms  36:9.) Tātad visa vara, uz kādu mums ir tiesības, tieši vai netieši nāk no Dieva, tāpēc mums tā jālieto viņam patīkamā veidā. Kā mēs to varam darīt?

4., 5. a) Kāds ir galvenais priekšnoteikums, lai pareizi izmantotu varu, un kā to pierāda paša Dieva piemērs? b) Kā mīlestība mums palīdz pareizi lietot varu?

⁴ Galvenais priekšnoteikums, kas ļauj pareizi izmantot spēku un varu, ir mīlestība. To pierāda paša Dieva piemērs. Atcerēsimies 1. nodaļu, kur bija runa par četrām spilgtākajām Dieva īpašībām — spēku, taisnīgumu, gudrību un mīlestību. No šīm četrām īpašībām galvenā ir mīlestība. ”Dievs ir mīlestība,” teikts 1. Jāņa vēstules 4. nodaļas 8. pantā. Mīlestība ir pati Jehovas būtība, tā ietekmē visu, ko viņš dara. Tas nozīmē, ka ikviena viņa spēka izpausme balstās uz mīlestību un gala iznākumā nāk par labu tiem, kas viņu mīl.

⁵ Mīlestība arī mums palīdz pareizi izmantot savu varu. Bībelē ir sacīts, ka mīlestība ir ”laipna” un ”nemeklē savu labumu”. (1. Korintiešiem 13:4, 5.) Tātad mīlestība mums neļaus izturēties skarbi vai nežēlīgi pret tiem, pār kuriem mums ir kāda vara. Gluži pretēji, mēs izturēsimies pret citiem ar cieņu un pirmām kārtām domāsim par viņu vajadzībām un jūtām, nevis paši par savējām. (Filipiešiem 2:3, 4.)

6., 7. a) Kas ir bijība pret Dievu, un kāpēc šī īpašība mums palīdz nelietot savu varu ļaunprātīgi? b) Ar piemēru paskaidrojiet, kā bailes izdarīt kaut ko Dievam nepatīkamu ir saistītas ar mīlestību pret Dievu!

⁶ Ar mīlestību cieši ir saistīta vēl kāda īpašība, kas palīdz nelietot varu ļaunprātīgi, — tā ir bijība pret Dievu. Kāpēc šī īpašība ir svarīga? ”Kas bīstas Jehovu, novēršas no ļauna,” rakstīts Sālamana pamācību grāmatas 16. nodaļas 6. pantā. Nepareiza varas izmantošana, bez šaubām, ir ļaunums, tāpēc mums no tās ir jāizvairās. Bijība pret Dievu  mūs atturēs no sliktas izturēšanās pret tiem, pār kuriem mums ir vara. Kāpēc? Viens no iemesliem ir apziņa, ka mēs esam atbildīgi Dieva priekšā par to, kā mēs izturamies pret šiem cilvēkiem. (Nehemijas 5:1—7, 15.) Bet bijība ietver sevī daudz vairāk. Bībelē bijība ir minēta kopā ar mīlestību pret Dievu. (5. Mozus 10:12, 13.) Tajā ietilpst veselīgas bailes izdarīt kaut ko Dievam nepatīkamu — nevis tāpēc, ka mēs baidāmies no sekām, bet tāpēc, ka mēs viņu mīlam.

⁷ Lai to ilustrētu, padomāsim par sirsnīgajām attiecībām starp mazu zēnu un viņa tēvu. Zēns jūt, ka tēvs ar mīlestību par viņu rūpējas. Taču zēns zina arī to, ko tēvs no viņa prasa, un apzinās, ka tad, ja viņš slikti uzvedīsies, tēvs viņu sodīs. Viņš nedzīvo briesmīgās bailēs no sava tēva. Gluži otrādi, viņš tēvu ļoti mīl. Zēnam ir prieks rīkoties tā, lai izpelnītos tēva atzinību. Tāpat ir ar bijību pret Dievu. Tā kā mēs mīlam savu debesu Tēvu Jehovu, mēs bīstamies izdarīt kaut ko tādu, kas viņu sāpinātu. (1. Mozus 6:6.) Mēs gribam priecēt viņa sirdi. (Sālamana pamācības 27:11.) Tāpēc mēs cenšamies pareizi lietot to spēku un varu, kas mums ir. Izskatīsim sīkāk, kā mēs to varam darīt.

8. a) Kāda vara ģimenē ir vīram, un kā viņam tā jāīsteno? b) Kā vīrs var apliecināt, ka viņš godā savu sievu?

⁸ Vispirms pievērsīsim uzmanību ģimenei. ”Vīrs ir sievas galva,” rakstīts Vēstulē efesiešiem, 5. nodaļas 23. pantā. Kā vīram jāīsteno sava vara, ko viņam ir piešķīris Dievs? Bībelē vīriem ir teikts: ”Kopdzīvē ar sievām esiet saprotoši. Godājiet sievietes kā trauslāku trauku.” (1. Pētera 3:7.) Grieķu valodas frāzē, kas tulkota ”godājiet”, ir lietots vārds, kas nozīmē ”gods, cena, vērtība, cieņa”. Šī vārda formas ir tulkotas ar vārdiem  ”apdāvināt” un ”dārgs”. (Apustuļu darbi 28:10; 1. Pētera 2:7.) Vīrs, kurš godā sievu, nedara viņai pāri fiziski, viņu nepazemo, nenoniecina un neliek viņai justies nevērtīgai. Šāds vīrs augstu vērtē savu sievu un izturas pret to ar cieņu. Ar saviem vārdiem un darbiem gan citu klātbūtnē, gan tad, kad viņi ir divatā, viņš apliecina, ka sieva viņam ir dārga. (Sālamana pamācības 31:28.) Tā vīrs iegūst ne tikai sievas mīlestību un cieņu, bet — kas ir vēl svarīgāk — arī Dieva labvēlību.

9. a) Kāda vara ģimenē ir sievai? b) Kas palīdz sievai izmantot savas spējas, lai atbalstītu vīru, un ko viņa iegūst, ja tā rīkojas?

⁹ Arī sievai ģimenē ir noteikta vara. Bībelē ir stāstīts par dievbijīgām sievietēm, kas, nepārkāpjot vadības principa robežas, uzņēmās iniciatīvu, lai pozitīvi ietekmētu savus vīrus vai palīdzētu viņiem pieņemt pareizus lēmumus. (1. Mozus 21:9—12; 27:46—28:2.) Sievai varbūt ir asāks prāts nekā vīram vai kādas citas spējas, kuru vīram nav. Tomēr viņai ”dziļi jāciena” vīrs un jāpakļaujas viņam ”kā Kungam”. (Efesiešiem 5:22, 33.) Ja sieva cenšas būt patīkama Dievam, viņa izmanto savas spējas, lai palīdzētu vīram, nevis to noniecinātu vai mēģinātu uzkundzēties. Šāda ”gudra sieviete” no visas sirds atbalsta vīru un kopā ar viņu rūpējas par visas ģimenes interesēm. Tā viņa saglabā mierīgas attiecības ar Dievu. (Sālamana pamācības 14:1.)

10. a) Kādu varu Dievs ir piešķīris vecākiem? b) Ko sevī ietver audzināšana un pārmācība, un kā tā jāīsteno? (Skat. arī zemsvītras piezīmi.)

¹⁰ Arī vecākiem Dievs ir piešķīris varu. Bībelē izskan aicinājums: ”Tēvi, nekaitiniet savus bērnus, bet gādājiet par tiem, tos audzinot un pamācot tā, kā grib Jehova.” (Efesiešiem 6:4.) Bērniem ir nepieciešama audzināšana, viņiem nāk par labu skaidri noteiktas normas un ierobežojumi. Bībelē audzināšana un pārmācība ir saistīta ar  mīlestību. (Sālamana pamācības 13:24.) Tas nozīmē, ka arī tad, ja audzināšana ietver sodu, tā nekādā gadījumā nedrīkst būt nežēlīga un nodarīt emocionālu vai fizisku ļaunumu. (Sālamana pamācības 22:15; 29:15.) a Ja audzināšana un pārmācība ir barga un neiecietīga, bez mīlestības, vecāki savu varu lieto nepareizi un bērni var kļūt nomākti. (Kolosiešiem 3:21.) Turpretī līdzsvarota audzināšana un saprātīga pārmācība ļauj bērniem saprast, ka vecāki viņus mīl un grib izaudzināt par krietniem cilvēkiem.

11. Kā bērni var pareizi likt lietā savus spēkus?

¹¹ Bet kā ir ar bērniem? Kā viņi var pareizi likt lietā savus spēkus? ”Jaunekļu gods ir viņu spēks,” teikts Sālamana pamācību grāmatā, 20. nodaļas 29. pantā. Vislabākais veids, kā jaunieši var izmantot savu spēku un enerģiju, ir kalpošana mūsu ”diženajam Radītājam”. (Pulcētājs 12:1.) Bērniem un jauniešiem jāpatur prātā, ka ar savu rīcību viņi var ietekmēt to, kā jūtas viņu vecāki. (Sālamana pamācības 23:24, 25.) Ja bērni paklausa dievbijīgiem vecākiem un turas uz taisna ceļa, viņi iepriecina vecāku sirdi. (Efesiešiem 6:1.) Šāda uzvedība ”patīk Kungam”. (Kolosiešiem 3:20.)

12., 13. a) Kādam jābūt vecāko viedoklim par savu varu draudzē? b) Ar piemēra palīdzību paskaidrojiet, kāpēc vecākajiem jāizturas pret ganāmpulku ar iejūtību!

¹² Jehova ir iecēlis pārraugus, kuru uzdevums ir vadīt kristiešu draudzi. (Ebrejiem 13:17.) Šiem vīriešiem ir  jālieto Dieva piešķirtā vara, lai sniegtu ganāmpulkam vajadzīgo palīdzību un rūpētos par tā garīgumu. Vai tas dod vecākajiem tiesības uzkundzēties ticības biedriem? Nekādā gadījumā! Vecākajiem ir nepieciešams līdzsvarots, pazemīgs viedoklis par savu vietu draudzē. (1. Pētera 5:2, 3.) Bībelē pārraugiem ir norādīts ”ganīt Dieva draudzi, ko viņš ir ieguvis īpašumā ar sava Dēla asinīm”. (Apustuļu darbi 20:28.) Tas ir svarīgs iemesls iejūtīgi izturēties pret visiem ganāmpulka locekļiem.

¹³ To varētu ilustrēt šādi: iedomājieties, ka tuvs draugs jūs lūdz parūpēties par kādu mantu, kas viņam ir dārga. Jūs zināt, ka draugs to ir nopircis par lielu naudu. Vai jūs neapietos ar to ļoti saudzīgi un uzmanīgi? Dievs ir uzticējis vecākajiem pienākumu rūpēties par ārkārtīgi dārgu ”mantu” — par draudzi, kuras locekļi ir kā avis. (Jāņa 21:16, 17.) Jehovam ir dārgas viņa avis, tik ļoti dārgas, ka viņš tās ir pircis par sava vienīgā Dēla Jēzus Kristus asinīm. Nav nekā vērtīgāka, ko Jehova būtu varējis atdot par savām avīm. Paturot to prātā, pazemīgi vecākie var saglabāt pareizu attieksmi pret Jehovas avīm.

14. Kāda vara ir mēlei?

¹⁴ ”Nāve un dzīvība ir mēles varā,” rakstīts Bībelē. (Sālamana pamācības 18:21.) Mēle tiešām var nodarīt lielu postu. Kuram no mums gan nav gadījies izjust, cik sāpīgi var iedzelt neapdomāti vai pat tīšuprāt nievīgi vārdi? Bet mēle spēj arī kaut ko labot. ”Gudro vārdi dziedina,” teikts Sālamana pamācību grāmatas 12. nodaļas 18. pantā. Labi vārdi ir kā dziedniecisks balzams, kas remdē sāpes. Aplūkosim dažus piemērus.

15., 16. Kā mēs varam lietot savu mēli, lai uzmundrinātu citus?

¹⁵ Pirmajā vēstulē tesalonikiešiem, 5. nodaļas 14. pantā, lasāms mudinājums: ”Mieriniet nomāktos!” Pat uzticīgi  Jehovas kalpi reizēm cīnās ar nomāktību. Kā viņiem var palīdzēt? Ar konkrētām, neliekuļotām uzslavām palīdziet viņiem saprast, ka viņi ir vērtīgi Jehovas acīs. Miniet mierinošus Bībeles pantus, kas apliecina, ka Jehova nav vienaldzīgs pret cilvēkiem, kam ir ”satriekta sirds” un ”nomākts gars”, un mīl tos. (Psalms 34:18.) Ja lietojam savu mēli, lai mierinātu citus, mēs apliecinām, ka sekojam mūsu līdzjūtīgā Dieva priekšzīmei, jo viņš ”mierina nomāktos”. (2. Korintiešiem 7:6.)

¹⁶ Tāpat mēs varam likt lietā savas mēles varu, lai uzmundrinātu citus. Varbūt kāds ticības biedrs ir zaudējis tuvu cilvēku? Sirsnīgi, līdzjūtīgi vārdi var sniegt viņam mierinājumu bēdās. Varbūt kāds padzīvojis brālis vai māsa jūtas lieks un nevajadzīgs? Ar sapratni un iejūtību sacīti vārdi var atjaunot viņā pārliecību, ka viņš tiek augstu vērtēts. Varbūt kāds cieš no hroniskas slimības? Laipni vārdi, kas ir pateikti pa tālruni vai personiskā tikšanās reizē vai arī ir uzrakstīti, var padarīt možāku slimā cilvēka garu. Mūsu Radītājs ir ļoti  iepriecināts, ja lietojam savas runas spējas, lai teiktu ”to, kas ir labs un kas var stiprināt”. (Efesiešiem 4:29.)

17. Kādā svarīgā veidā mēs varam lietot savu mēli, lai darītu labu citiem, un kāpēc tas jādara?

¹⁷ Vissvarīgākais veids, kā var lietot ”mēles varu”, ir stāstīt citiem labo vēsti par Dieva valstību. ”Neatsakies darīt labu tiem, kam tas vajadzīgs, ja tavos spēkos ir palīdzēt,” teikts Sālamana pamācību grāmatas 3. nodaļas 27. pantā. Mūsu pienākums ir darīt citiem zināmu labo vēsti, kas var glābt dzīvību. Nebūtu pareizi paturēt pie sevis svarīgo ziņu, ko Jehova tik augstsirdīgi mums ir atklājis. (1. Korintiešiem 9:16, 22.) Bet cik lielas pūles Jehova mums liek ieguldīt šajā darbā?

18. Ko Jehova no mums gaida?

¹⁸ Mīlestība pret Jehovu mūs mudina pilnā mērā piedalīties kristīgajā kalpošanā. Ko Jehova no mums šajā ziņā gaida? Kaut ko tādu, ko var dot ikviens no mums, lai kādi apstākļi būtu mūsu dzīvē: ”Lai ko jūs darītu, dariet to ar visu sirdi un dvēseli, nevis kā cilvēkiem, bet kā Jehovam.” (Kolosiešiem 3:23.) Nosaukdams svarīgāko bausli, Jēzus teica: ”Mīli Jehovu, savu Dievu, ar visu savu sirdi, ar visu savu dvēseli, ar visu savu prātu un ar visu savu spēku.” (Marka 12:30.) Tātad Jehova vēlas, lai mēs viņu mīlētu un kalpotu viņam no sirds.

19., 20. a) Kāpēc Marka evaņģēlija 12. nodaļas 30. pantā ir minēti arī sirds, prāts un spēks, kaut gan uz tiem jau tiek norādīts ar vārdu ”dvēsele”? b) Ko nozīmē kalpot Jehovam ”ar visu savu dvēseli”?

¹⁹ Ko nozīmē kalpot Dievam ”ar visu savu dvēseli”? Dvēsele ir cilvēks kopumā ar visām viņa fiziskajām un garīgajām spējām. Bet, ņemot vērā, ka ar vārdu ”dvēsele” jau tiek norādīts uz sirdi, prātu un spēku, kāpēc Marka evaņģēlija 12. nodaļas 30. pantā ir minēti arī tie? To var paskaidrot ar kādu salīdzinājumu. Bībeles laikos cilvēks varēja pārdot sevi (savu dvēseli) verdzībā. Taču vergs varbūt nekalpoja saimniekam no visas sirds un nelika lietā visu savu spēku un prāta spējas, lai rūpētos par saimnieka interesēm. (Kolosiešiem 3:22.) Tātad, minēdams arī sirdi, prātu un spēku, Jēzus acīmredzot uzsvēra, ka Dievam nedrīkst kalpot, saudzējot sevi. Kalpot Dievam ”ar visu savu dvēseli” nozīmē pašaizliedzīgi pūlēties, liekot lietā savu spēku un enerģiju, lai paveiktu kalpošanā tik daudz, cik vien iespējams.

²⁰ Vai kalpot ar visu dvēseli nozīmē, ka visiem jāveltī kalpošanai vienlīdz daudz laika un spēka? Nē, tas nav iespējams, jo katram ir citādi apstākļi un spējas. Piemēram, jauns un spēcīgs cilvēks, kam ir laba veselība, var veltīt sludināšanai vairāk laika nekā cits, kura spēki vecuma dēļ  ir gājuši mazumā. Neprecēts cilvēks, kam nav jārūpējas par ģimeni, varbūt var paveikt vairāk nekā tāds, kuram jātiek galā ar ģimenes pienākumiem. Ja mums pietiek spēka, lai daudz darītu kalpošanā, un apstākļi mums to atļauj, mums jābūt par to ļoti pateicīgiem. Protams, mums jāsargās attīstīt kritisku prāta nostāju un nav jāsalīdzina sevi ar citiem. (Romiešiem 14:10—12.) Gluži otrādi — lietosim savu spēku un enerģiju, lai uzmundrinātu citus!

21. Kāds ir labākais un svarīgākais veids, kā mēs varam izmantot savu spēku un varu?

²¹ Jehova rāda nevainojamu priekšzīmi, pareizi izmantodams savu spēku un varu. Mums jāseko šai priekšzīmei tik labi, cik vien mums, nepilnīgiem cilvēkiem, tas iespējams. Mēs varam pareizi lietot savu varu, izturēdamies ar cieņu pret tiem, pār kuriem mums ir zināma noteikšana. Tāpat mums no visas sirds jāpiedalās darbā, ko Jehova mums ir uzticējis, — jāsludina vēsts, kas var glābt cilvēku dzīvību. (Romiešiem 10:13, 14.) Atcerēsimies, ka Jehova ir apmierināts, ja dodam viņam labāko, ko spējam dot. Vai sirds jūs nemudina darīt visu, kas ir jūsu spēkos, lai kalpotu tik iejūtīgam un mīlošam Dievam? Nav labāka un nozīmīgāka veida, kā likt lietā to spēku, kāds mums ir.