1.—3. Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova ir pazemīgs?

 TĒVS vēlas kaut ko svarīgu paskaidrot savam mazajam dēlam vai meitai. Viņš, protams, grib, lai bērns saprastu un uzklausītu teikto. Kā rīkoties? Draudīgi izslieties, raugoties uz bērnu no augšas, un teikt asus vārdus? Vai arī pieliekties un aprunāties ar viņu mierīgi un laipni? Gudrs, pazemīgs tēvs katrā ziņā izvēlēsies otro iespēju.

² Kāds Tēvs ir Jehova — augstprātīgs vai pazemīgs, bargs vai laipns? Jehova visu zina un ir bezgalīgi gudrs. Bet vai jūs esat ievērojuši, ka zināšanas un prāta spējas pašas par sevi nevienu nepadara pazemīgu? Bībelē pat teikts, ka ”zināšanas dara augstprātīgus”. (1. Korintiešiem 3:19; 8:1.) Tomēr Jehova, kas ir ”gudrs sirdī”, ir arī pazemīgs. (Ījaba 9:4, zemsvītras piezīme.) Kaut gan viņš ieņem augstu un diženu stāvokli, viņš nav lepns. Kāpēc tā ir?

³ Jehova ir svēts. Lepnība ir īpašība, kas personu aptraipa, un Jehovam tā nepiemīt. (Marka 7:20—22.) Turklāt pravietis Jeremija par Jehovu sacīja: ”Es zinu — tu pieminēsi, tu nolieksies pie manis.” a (Raudu dziesmas 3:20.) Iedomājieties — Jehova, Visuma Augstākais valdnieks, bija gatavs ”noliekties” pie Jeremijas un ar labvēlību viņu uzlūkot, kaut arī Jeremija bija tikai nepilnīgs cilvēks! (Psalms 113:7.) Jehova patiešām ir pazemīgs. Bet  ko sevī ietver Dieva pazemība? Kā tā ir saistīta ar gudrību? Un kāpēc tā ir svarīga mums?

4., 5. a) Kas ir pazemība, kā tā izpaužas, un kāpēc to nedrīkst jaukt ar vājumu un nedrošību? b) Kā Jehovas pazemība izpaudās viņa attieksmē pret Dāvidu, un cik svarīga Jehovas pazemība ir mums?

⁴ Pazemība ir augstprātības un lepnuma pretstats. Tā nāk no sirds un izpaužas tādās īpašībās kā lēnprātība, pacietība un saprātīgums. (Galatiešiem 5:22, 23.) Šīs Dievam tīkamās īpašības nekādā ziņā nedrīkstētu uzskatīt par vājuma vai nedrošības izpausmi. Tās nav pretrunā ar Jehovas taisnīgajām dusmām un to, kā viņš izmanto savu spēju iznīcināt. Gluži otrādi, Jehovas pazemība un lēnprātība apliecina viņa neaptveramo spēku, viņa spēju pilnībā valdīt pār sevi. (Jesajas 42:14.) Kā pazemība ir saistīta ar gudrību? Kādā Bībeli skaidrojošā darbā norādīts: ”Pazemības būtība izpaužas.. nesavtīgumā, tā ir visas  gudrības pamatu pamats.” Tātad patiesa gudrība nav iedomājama bez pazemības. Kā Jehovas pazemība mums nāk par labu?

⁵ Ķēniņš Dāvids dziesmā vērsās pie Jehovas: ”Tu man dod savu glābšanas vairogu, tava labā roka mani balsta, un tava pazemība mani paaugstina.” (Psalms 18:35.) Jehova it kā pieliecās, lai palīdzētu Dāvidam, kas bija tikai nepilnīgs cilvēks, un dienu no dienas viņu aizsargāja un atbalstīja. Dāvids apzinājās, ka viņa glābšana, kā arī tas, vai viņš tiks ”paaugstināts” un kļūs par ievērojamu ķēniņu, ir atkarīgs no Jehovas pazemības. Kurš gan no mums varētu cerēt uz glābšanu, ja Jehova nebūtu pazemīgs, it kā pieliekdamies nepievērstu mums savu uzmanību un neizturētos pret mums kā maigs un mīlošs Tēvs?

6., 7. a) Kāda ir atšķirība starp Jehovas un cilvēku pazemību? b) Kā lēnprātība ir saistīta ar gudrību, un kurš šajā ziņā rāda vislabāko priekšzīmi?

⁶ Pazemība ir brīnišķīga īpašība, kas būtu jāattīsta dievbijīgiem cilvēkiem. Par pazemības ciešo saistību ar gudrību Sālamana pamācībās 11:2 ir teikts: ”Gudrība piemīt pazemīgajiem.” Bet pastāv kāda atšķirība starp Jehovas un cilvēku pazemību. Ja runa ir par cilvēkiem, pazemība ir saistīta ar savu iespēju robežu apzināšanos. Turpretī Visvarenajam nekādu ierobežojumu nav, izņemot tos, kuriem viņš pats izlemj pakļauties savu taisnīgo principu dēļ. (Marka 10:27; Titam 1:2.) Turklāt, būdams Visaugstākais, viņš nevienam nav pakļauts. Tāpēc šādā izpratnē pazemības jēdzienu nevar attiecināt uz Jehovu.

⁷ Jehova ir arī lēnprātīgs. Saviem kalpiem viņš māca, ka lēnprātība ir svarīgs patiesas gudrības priekšnoteikums. Viņa Rakstos ir runāts par ”gudrībai raksturīgu lēnprātību”. (Jēkaba 3:13, zemsvītras piezīme.) Pārdomāsim paša Jehovas piemēru.

8.—10. a) Kāpēc Jehovas gatavība uzticēt pienākumus citiem un uzklausīt viņus ir ievērības cienīga? b) Kā Jehovas izturēšanās pret eņģeļiem liecina par viņa pazemību?

⁸ Patīkams Jehovas pazemības apliecinājums ir viņa gatavība uzticēt pienākumus citiem un uzklausīt tos. Pārsteidzoši ir jau tas vien, ka viņš vispār to dara, jo Jehovam nav vajadzīga palīdzība un padomi. (Jesajas 40:13, 14; Romiešiem 11:34, 35.) Tomēr Bībelē daudzkārt lasām, ka Jehova pagodina citus šādā veidā.

⁹ Piemēram, apskatīsim kādu īpašu notikumu Ābrahāma dzīvē. Pie viņa reiz ieradās trīs ciemiņi, un vienu no tiem viņš uzrunāja ar vārdu ”Jehova”. Patiesībā ciemiņi bija eņģeļi, bet viens no tiem bija ieradies Jehovas vārdā un pārstāvēja Jehovu. Kad šis eņģelis kaut ko teica vai darīja, faktiski to teica un darīja pats Jehova. Tā Jehova darīja Ābrahāmam zināmu, ka viņš ir dzirdējis lielu ”žēlošanos par Sodomu un Gomoru”. Jehova paziņoja: ”Iešu apskatīties, vai viņi patiešām rīkojas tik ļauni, kā es dzirdu par viņiem žēlojamies. Es gribu to noskaidrot.” (1. Mozus 18:3, 20, 21.) Protams, Jehovas teiktais nenozīmēja, ka Visvarenais pats personīgi ”ies” uz zemi. Viņš atkal sūtīja eņģeļus, kas viņu pārstāvēja. (1. Mozus 19:1.) Kāpēc viņš tā rīkojās? Vai gan pats Jehova, kas visu redz, nebūtu varējis ”noskaidrot”, kāds ir patiesais stāvoklis šajās pilsētās? Noteikti būtu varējis. Bet Jehova pazemīgi uzticēja šiem eņģeļiem uzdevumu izpētīt situāciju un apmeklēt Latu un viņa ģimeni Sodomā.

¹⁰ Turklāt Jehova uzklausa citus. Reiz viņš lūdza eņģeļiem izteikt dažādus ierosinājumus, kā gāzt ļauno ķēniņu Ahabu. Jehova varēja iztikt bez šādas palīdzības, tomēr viņš pieņēma kāda eņģeļa ieteikumu un uzdeva tam īstenot  šo plānu. (1. Ķēniņu 22:19—22.) Vai tas neliecina par pazemību?

11., 12. Kā Ābrahāms pārliecinājās par Jehovas pazemību?

¹¹ Jehova labprāt uzklausa pat nepilnīgus cilvēkus, kas par kaut ko ir noraizējušies. Piemēram, kad Jehova pastāstīja Ābrahāmam par savu nodomu iznīcināt Sodomu un Gomoru, šis dievbijīgais vīrs kļuva satraukts. ”Nemūžam tu tā nedarīsi!” izsaucās Ābrahāms. ”Nevar būt, ka visas zemes Tiesnesis rīkotos netaisnīgi!” Viņš jautāja, vai Jehova saudzētu pilsētas, ja tajās atrastos 50 taisnīgi cilvēki. Jehova apliecināja, ka viņš tādā gadījumā neiznīcinātu pilsētas. Bet Ābrahāms turpināja izjautāt Jehovu, minēdams arvien mazāku taisnīgo cilvēku skaitu — vispirms 45, tad 40 un tā tālāk. Jehova katru reizi apliecināja, ka viņš saudzētu pilsētas, taču Ābrahāms nemitējās, kamēr nebija ticis līdz skaitlim desmit. Iespējams, Ābrahāms vēl pilnībā neapzinājās, cik žēlsirdīgs ir Jehova. Lai nu kā, Jehova pacietīgi un pazemīgi ļāva savam draugam un kalpam Ābrahāmam šādā veidā paust savas bažas. (1. Mozus 18:23—33.)

¹² Vai ir daudz gudru, izglītotu cilvēku, kas būtu gatavi tikpat pacietīgi uzklausīt kādu, kura inteliģences līmenis ir daudz zemāks? b Taču Dievs tā rīkojās, jo ir ļoti pazemīgs. Tajā pašā sarunā Ābrahāms varēja pārliecināties arī par to, ka Jehova ”nesteidzas dusmoties”. (2. Mozus 34:6, zemsvītras piezīme.) Droši vien saprazdams, ka viņam nav tiesību apšaubīt Visaugstākā rīcību, Ābrahāms divas reizes lūdza, lai Jehova nedusmojas. (1. Mozus 18:30, 32.) Protams, Jehova nekļuva dusmīgs. Viņam tik tiešām piemīt ”gudrībai raksturīga lēnprātība”.

13. Kādu domu sevī ietver Bībelē lietotais vārds, kas tulkots ”saprātīgs”, un kāpēc šo vārdu var attiecināt uz Jehovu?

¹³ Jehovas pazemība izpaužas arī tajā, ka viņam piemīt vēl kāda brīnišķīga īpašība — saprātīgums. Tā ir īpašība, kuras nepilnīgiem cilvēkiem bieži vien pietrūkst. Jehova ne tikai labprāt uzklausa ar saprātu apveltītās būtnes, bet ir gatavs arī piekāpties, ja ar to netiek pārkāpti taisnīgi principi. Bībelē lietoto vārdu, kas tulkots ”saprātīgs”, var tulkot arī ”piekāpīgs”. Arī šī īpašība ir raksturīga Dieva gudrības iezīme. Jēkaba vēstules 3. nodaļas 17. pantā sacīts, ka ”gudrība, kas nāk no augšas,” ir saprātīga. Kādā ziņā bezgalīgi gudrais Jehova ir saprātīgs? Piemēram, saprātīguma izpausme ir viņa spēja pielāgoties. Jau pats vārds Jehova norāda, ka viņš kļūst par jebko, kas nepieciešams, lai izpildītu savus nodomus. (2. Mozus 3:14.) Vai tas neliecina par spēju pielāgoties un saprātīgumu?

14., 15. Ko par Jehovas organizācijas debesu daļu var uzzināt no Ecehiēlam dotās parādības, kurā bija redzami Jehovas debesu rati, un ar ko šī organizācija atšķiras no pasaulīgām organizācijām?

¹⁴ Kāds Bībeles fragments palīdz kaut nelielā mērā saprast Jehovas spēju pielāgoties. Pravietis Ecehiēls parādībā redzēja Jehovas organizācijas debesu daļu, ko veido garīgas būtnes. Viņa skatienam pavērās iespaidīgu izmēru rati, kas pieder pašam Jehovam un vienmēr pakļaujas viņa vadībai. Visinteresantākais bija tas, kā šie rati pārvietojās. Milzīgie riteņi bija veidoti tā, ka tie varēja pārvietoties četros virzienos, un uz tiem viscaur bija acis, tāpēc tie varēja redzēt visu apkārt notiekošo un acumirklī mainīt kustības virzienu neapstājoties un nepagriežoties. Turklāt milzīgie rati nepārvietojās ar grūtībām kā neveikls cilvēku konstruēts satiksmes līdzeklis. Tie varēja traukties zibens ātrumā un pat izdarīt pagriezienus taisnā leņķī. (Ecehiēla 1:1, 14—28.) Jehovas organizācija, tāpat kā tās visvarenais Pavēlnieks,  ārkārtīgi labi spēj pielāgoties, ņemot vērā biežās situācijas izmaiņas un konkrētā brīža vajadzības.

¹⁵ Cilvēki var tikai censties attīstīt šādu nevainojamu spēju pielāgoties. Taču lielākoties cilvēki un viņu veidotās organizācijas drīzāk ir nelokāmi nekā spējīgi pielāgoties, drīzāk nesaprātīgi nekā piekāpīgi. Minēsim šādu ilustrāciju: supertankkuģis vai preču vilciens lieluma un jaudas ziņā var būt ļoti iespaidīgi. Bet vai tie spēj strauji reaģēt uz pēkšņām pārmaiņām? Ja preču vilciena ceļā uz sliedēm gadās kāds šķērslis, pagriezties, protams, nav iespējams. Pēkšņi apstāties nav daudz vieglāk — pēc bremzēšanas sākuma smagam preču vilcienam ir vajadzīgi gandrīz divi kilometri, lai apstātos. Supertankkuģis pēc dzinēju izslēgšanas slīdēs uz priekšu vēl kādus astoņus kilometrus. Pat tad, ja tiks ieslēgta atpakaļgaita, tankkuģis vēl kilometrus trīs turpinās virzīties uz priekšu. Līdzīgi ir ar cilvēku organizācijām, kas mēdz rīkoties neelastīgi un nesaprātīgi. Lepnuma dēļ cilvēki bieži vien nevēlas pielāgoties jaunām vajadzībām un apstākļiem. Elastības trūkuma dēļ ir bankrotējuši uzņēmumi un pat kritušas valdības. (Sālamana pamācības 16:18.) Mēs varam būt priecīgi, ka ne Jehova, ne viņa organizācija nav tādi.

16. Kā Jehovas saprātīgums izpaudās tajā, kā viņš pirms Sodomas un Gomoras iznīcināšanas izturējās pret Latu?

¹⁶ Padomāsim vēlreiz par Sodomas un Gomoras iznīcināšanu. Jehovas eņģelis deva Latam konkrētus norādījumus, kas attiecās arī uz viņa ģimenes locekļiem: ”Bēdziet kalnos!” Taču Latam šī iespēja nepatika. ”Lūdzu, Jehova, tikai ne tur!” viņš iebilda. Būdams pārliecināts, ka viņš kalnos ies bojā, Lats lūdza atļauju kopā ar ģimeni bēgt uz netālo Coaras pilsētu. Šī pilsēta atradās apvidū, ko Jehova bija nolēmis iznīcināt, turklāt Lata bažām nebija nekāda pamata, jo Jehova varētu pasargāt viņa dzīvību kalnos. Tomēr  Jehova paklausīja Lata lūgumam. ”Labi, es izpildīšu tavu lūgumu un nenopostīšu pilsētu, par kuru tu runā,” eņģelis sacīja Latam. (1. Mozus 19:17—22.) Vai šis notikums neliecina par Jehovas saprātīgumu?

17., 18. Kā Jehovas saprātīgums izpaudās viņa attieksmē pret nīniviešiem?

¹⁷ Jehova neatstāj bez ievērības patiesu grēku nožēlu un vienmēr rīkojas žēlsirdīgi un taisnīgi. Par to liecina gadījums ar pravieti Jonu, kas bija aizsūtīts uz Nīnivi — pilsētu, kuras iedzīvotāji bija bezdievji un varmākas. Kad Jona staigāja pa Nīnives ielām, Dieva iedvesmotā vēsts, ko viņš sludināja, bija visai vienkārša: pēc 40 dienām varenā pilsēta tiks iznīcināta. Taču tad situācija pilnīgi izmainījās — nīnivieši nožēloja grēkus. (Jonas 3. nodaļa.)

¹⁸ Ir pamācoši salīdzināt, kā uz šo notikumu pavērsienu reaģēja Jehova un kā to darīja Jona. Jehova pielāgojās situācijai un tapa par Grēku piedevēju, nevis par ”varenu karotāju”. c (2. Mozus 15:3.) Turpretī Jona nespēja pielāgoties un nebija tik žēlsirdīgs. Viņa rīcībā neatspoguļojās Jehovas saprātīgums, drīzāk viņš reaģēja kā preču vilciens vai supertankkuģis, ko minējām iepriekš. Jona bija sludinājis postu — tātad postam jānāk! Bet Jehova pacietīgi paskaidroja savam nepacietīgajam pravietim, cik svarīgi ir būt saprātīgam un žēlsirdīgam. (Jonas 4. nodaļa.)

19. a) Kas liecina par to, ka Jehova ir saprātīgs mums izvirzītajās prasībās? b) Kā no Sālamana pamācību grāmatas 19. nodaļas 17. panta izriet, ka Jehova ir ”labs un saprātīgs” saimnieks un ka viņš ir ļoti pazemīgs?

¹⁹ Jehova ir saprātīgs arī prasībās, ko viņš izvirza mums. Ķēniņš Dāvids rakstīja: ”Viņš zina, kā mēs esam veidoti, viņš atceras, ka esam putekļi.” (Psalms 103:14.) Jehova saprot  mūsu spēju robežas un mūsu nepilnības labāk nekā mēs paši, un viņš negaida no mums vairāk, kā mēs spējam darīt. Bībelē ”labie un saprātīgie” saimnieki ir pretstatīti ”tiem, kam grūti izdarīt pa prātam”. (1. Pētera 2:18.) Kāds saimnieks ir mūsu Kungs Jehova? Lūk, kas sacīts Sālamana pamācību grāmatas 19. nodaļas 17. pantā: ”Kas iežēlojas par trūcīgo, aizdod Jehovam.” Tikai labs un saprātīgs saimnieks pamana katru laipnību, kas tiek parādīta trūcīgajiem. No šī panta var arī redzēt, ka Visuma Radītājs uzskata sevi par to cilvēku parādnieku, kuri rīkojas tik žēlsirdīgi. Tas patiešām liecina par lielu pazemību.

20. Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova uzklausa mūsu lūgšanas un atbild uz tām?

²⁰ Tikpat pazemīgi un saprātīgi Jehova izturas pret saviem kalpiem mūsdienās. Ja lūdzam viņu ticībā, viņš mūs uzklausa. Lai gan viņš nesūta eņģeļus sarunāties ar mums, nebūtu jāsecina, ka viņš neatbild uz mūsu lūgšanām. Mudinādams ticības biedrus lūgt Dievu par viņa atbrīvošanu no cietuma, apustulis Pāvils rakstīja: ”Lai pēc iespējas drīzāk es varētu pie jums atgriezties.” (Ebrejiem 13:18, 19.) Tātad lūgšanas var pamudināt Jehovu darīt kaut ko tādu, ko viņš citādi varbūt nebūtu darījis. (Jēkaba 5:16.)

21. Ko Jehovas pazemība nekādā gadījumā nenozīmē, un kādas viņa īpašības mums jāmācās novērtēt?

 ²¹ Protams, neviena no šīm Jehovas pazemības izpausmēm — viņa lēnprātība, gatavība uzklausīt citus, pacietība, saprātīgums — nenozīmē, ka Jehova ir gatavs atkāpties no saviem taisnīgajiem principiem. Kristīgo baznīcu garīdznieki, iespējams, domā, ka viņi rīkojas saprātīgi, kad runā pa prātam savām draudzēm, pazeminot Jehovas noteiktās morāles normas. (2. Timotejam 4:3.) Bet cilvēku tieksmei pieļaut kompromisus ērtības labad nav nekā kopīga ar Dieva saprātīgumu. Jehova ir svēts, un viņš nekad nepārkāpj savus taisnīgos principus. (3. Mozus 11:44.) Tāpēc augstu vērtēsim Jehovas saprātīgumu, kas liecina par viņa pazemību. Vai nav saviļņojoši apzināties, ka Dievs Jehova, visgudrākā būtne Visumā, ir arī ļoti pazemīgs? Cik patīkami ir tuvoties tik varenam, bet arī lēnprātīgam, pacietīgam un saprātīgam Dievam!