1.—3. a) Kāpēc var teikt, ka Sālamans, risinot strīdu par to, kura sieviete ir bērna māte, parādīja neparastu gudrību? b) Ko Jehova mums sola piešķirt, un kādi jautājumi rodas?

 TĀ BIJA grūti iztiesājama lieta — divas sievietes strīdējās, kurai pieder bērns. Šīs sievietes dzīvoja vienā namā, un ar dažu dienu starpību abas bija dzemdējušas bērnus. Viens no bērniem bija miris, un tagad gan viena, gan otra sieviete apgalvoja, ka viņa esot dzīvā bērna māte. a Citu liecinieku šim notikumam nebija. Lieta acīmredzot bija skatīta zemākā tiesā, bet nebija atrisināta, un strīds bija nonācis līdz Sālamanam, Izraēlas ķēniņam. Vai viņš spēs noskaidrot patiesību?

² Kādu laiku klausījies, kā sievietes strīdas, Sālamans lika atnest zobenu. Tad viņš it kā ar nešaubīgu pārliecību pavēlēja pārcirst bērnu uz pusēm un atdot katrai sievietei vienu pusi. Īstā māte tūlīt pat lūdza, lai ķēniņš atdod bērnu, viņas mīļoto mazuli, otrai sievietei. Bet otrā sieviete uzstāja, ka bērns jāpārcērt uz pusēm. Nu Sālamanam viss bija skaidrs. Viņš zināja, cik maigas ir mātes jūtas pret bērnu, kas nācis no viņas klēpja, un šīs zināšanas viņam ļāva izšķirt strīdu. Varam tikai iedomāties, cik liels bija mātes atvieglojums, kad Sālamans lika atdot viņai bērnu un sacīja: ”Viņa ir bērna māte.” (1. Ķēniņu 3:16—27.)

 ³ Sālamana rīcībā izpaudās neparasta gudrība. Kad ļaudis dzirdēja, kā Sālamans bija atrisinājis šo lietu, tos pārņēma bijība, jo ”tie redzēja, ka Dievs viņam ir devis gudrību”. Sālamana gudrība tiešām bija Dieva dāvana. Jehova viņam bija piešķīris ”gudru un saprātīgu sirdi”. (1. Ķēniņu 3:12, 28.) Bet vai arī mēs varam iegūt gudrību, kas nāk no Dieva? Jā, varam, kā izriet no vārdiem, ko, Dieva iedvesmots, rakstīja Sālamans: ”Jehova dod gudrību.” (Sālamana pamācības 2:6.) Jehova sola piešķirt gudrību — spēju pareizi izmantot zināšanas, sapratni un spriestspēju — visiem, kas patiesi to meklē. Kā mēs varam iegūt gudrību, kas nāk no augšas? Un kā to izmantot dzīvē?

4.—7. Kādi ir četri priekšnoteikumi gudrības iegūšanai?

⁴ Vai ir jābūt apveltītam ar sevišķām prāta spējām vai augsti izglītotam, lai iegūtu Dieva gudrību? Nē, tā nav. Jehova ir gatavs mums piešķirt gudrību, lai kāda būtu mūsu pagātne un izglītība. (1. Korintiešiem 1:26—29.) Bet mums pašiem jāuzņemas iniciatīva, jo Bībele rosina tiekties pēc gudrības. (Sālamana pamācības 4:7.) Kā to var darīt?

⁵ Pirmkārt, ir jābīstas Dievs. ”Ar bijību pret Jehovu sākas gudrība,” rakstīts Sālamana pamācību grāmatas 9. nodaļas 10. pantā. Bijība pret Dievu ir patiesas gudrības pamatā. Kāpēc tā var teikt? Atcerēsimies, ka gudrība ir prasme sekmīgi izmantot zināšanas. Bīties Dievu nozīmē nevis bailēs drebēt viņa priekšā, bet izturēties pret viņu ar apbrīnu, cieņu un paļāvību. Šāda bijība ir ļoti noderīga un spēcīgi ietekmē cilvēku, mudinot saskaņot dzīvi ar zināšanām par Dieva gribu un viņa rīcības veidu. Tā rīkoties ir gudri, jo Jehovas principi vienmēr dod vislielāko labumu visiem, kas tos ievēro.

 ⁶ Otrkārt, ir jābūt pazemīgiem. Dievam tīkama gudrība nevar pastāvēt bez pazemības. (Sālamana pamācības 11:2.) Kāpēc tā ir? Ja cilvēks ir pazemīgs, viņš ir gatavs atzīt, ka nezina visu, ka viņa viedoklis ne vienmēr ir pareizs un ka viņam jāuzzina Jehovas domas par attiecīgo jautājumu. Jehova ”nostājas pret lepnajiem”, bet labprāt piešķir gudrību tiem, kuru sirdī ir pazemība. (Jēkaba 4:6.)

⁷ Treškārt, ir jāstudē Dieva Raksti. Jehovas gudrība atklājas viņa Rakstos. Lai iegūtu šo gudrību, ir vajadzīga piepūle, gudrība ir jāmeklē. (Sālamana pamācības 2:1—5.) Ceturtais priekšnoteikums ir lūgšanas. Ja no sirds lūgsim Dievam gudrību, viņš mums to dāsni dos. (Jēkaba 1:5.) Ja lūgsim viņa gara palīdzību, mūsu lūgumi nepaliks bez atbildes. Dieva gars mums palīdzēs atrast viņa vārdos ļoti vērtīgus padomus, kas ļaus atrisināt problēmas, izvairīties no briesmām un pieņemt gudrus lēmumus. (Lūkas 11:13.)

8. Kas liecina par to, ka cilvēks ir ieguvis Dieva gudrību?

⁸ Kā bija minēts 17. nodaļā, Jehovas gudrība ir praktiska. Ja cilvēks ir ieguvis Dieva gudrību, par to liecina viņa izturēšanās. Māceklis Jēkabs aprakstīja dievišķās gudrības augļus šādi: ”Gudrība, kas nāk no augšas, pirmām kārtām ir tīra, tad miermīlīga, saprātīga, tā labprāt paklausa, ir pilna žēlsirdības un labu augļu, tā nav ne aizspriedumaina, ne liekulīga.” (Jēkaba 3:17.) Aplūkosim katru no šīm dievišķās gudrības iezīmēm un padomāsim, vai gudrība, kas nāk no augšas, izpaužas arī mūsu dzīvē.

9. Ko nozīmē būt tīram, un kāpēc ir loģiski, ka tīrība no visām gudrības iezīmēm ir minēta vispirms?

⁹ ”Pirmām kārtām.. tīra”. Būt tīram nozīmē būt neaptraipītam ne tikai ārēji, bet arī iekšēji. Bībelē gudrība ir saistīta ar sirdi, bet gudrība no augšas nevar ienākt sirdī, ko ir aptraipījušas ļaunas domas, vēlmes un pamudinājumi.  (Sālamana pamācības 2:10; Mateja 15:19, 20.) Ja mūsu sirds ir tīra, cik vien tas iespējams nepilnīgiem cilvēkiem, mēs ”novērsīsimies no ļauna un darīsim labu”. (Psalms 37:27; Sālamana pamācības 3:7.) Vai nav loģiski, ka no visām gudrības iezīmēm vispirms ir minēta tieši tīrība? Ja neesam morāli un garīgi tīri, mūsu dzīvē nevar izpausties citas īpašības, kas raksturīgas gudrībai no augšas.

10., 11. a) Kāpēc ir svarīgi būt miermīlīgiem? b) Kā mēs varam apliecināt, ka tiecamies pēc miera, ja jūtam, ka esam aizvainojuši kādu ticības biedru? (Skat. arī zemsvītras piezīmi.)

¹⁰ ”Tad miermīlīga”. Gudrība, kas nāk no augšas, mudina tiekties pēc miera, kas ir Dieva gara auglis. (Galatiešiem 5:22.) Mēs cenšamies nesaraut ”miera saiti”, kas vieno Jehovas tautu. (Efesiešiem 4:3.) Tāpat mēs visiem spēkiem cenšamies atjaunot mieru, ja tas ir zudis. Kāpēc ir svarīgi tā rīkoties? Bībelē teikts: ”Dzīvojiet mierā — tad mīlestības un miera Dievs būs ar jums.” (2. Korintiešiem 13:11.) Kamēr mēs dzīvojam mierā ar citiem, miera Dievs būs ar mums. Tas, kā izturamies pret ticības biedriem, tieši ietekmē mūsu attiecības ar Jehovu. Kā mēs varam apliecināt, ka tiecamies pēc miera? Apskatīsim kādu piemēru.

¹¹ Kā būtu jārīkojas, ja jūtam, ka esam aizvainojuši kādu ticības biedru? Jēzus teica: ”Ja tu nes dāvanu pie altāra un tur atceries, ka tavam brālim ir kaut kas pret tevi, tad atstāj dāvanu turpat pie altāra, ej un vispirms salīgsti mieru ar brāli, bet pēc tam nāc atpakaļ un upurē savu dāvanu.” (Mateja 5:23, 24.) Šo padomu var likt lietā, pēc savas iniciatīvas aprunājoties ar brāli. Sarunas gaitā jācenšas ar brāli ”salīgt mieru” b. Lai sasniegtu šo mērķi, droši vien  būs nepieciešams atzīt, ka viņa jūtas ir aizskartas, nevis to noliegt. Ja sāk sarunu ar mērķi atjaunot mieru un saglabā šādu nostāju arī turpmākajā sarunas gaitā, visticamāk, visi pārpratumi tiks noskaidroti, vainīgais atvainosies un saņems piedošanu. Ja darām visu iespējamo, lai nodibinātu mieru ar citiem, kļūst redzams, ka mūsu rīcību nosaka Dievam tīkama gudrība.

12., 13. a) Ko nozīmē Jēkaba vēstules 3. nodaļas 17. pantā lietotais vārds ”saprātīga”? b) Kā var noteikt, vai mēs esam saprātīgi?

¹² ”Saprātīga”. Ko nozīmē būt saprātīgam? Speciālisti atzīst, ka grieķu valodas vārdu, kas Jēkaba vēstules 3. nodaļas 17. pantā pārtulkots ar vārdu ”saprātīga”, ir grūti iztulkot. Tas sevī ietver domu par piekāpību. Tulkotāji ir lietojuši tādus vārdus kā ”laipna”, ”pacietīga” un  ”iejūtīga”. Kā var noteikt, vai mūsu dzīvē izpaužas šī īpašība, kas piemīt gudrībai no augšas?

¹³ ”Jūsu saprātīgums lai kļūst zināms visiem cilvēkiem,” teikts Vēstulē filipiešiem, 4. nodaļas 5. pantā. Citā tulkojumā šis pants skan: ”Lai jums ir saprātīgu cilvēku reputācija.” (Dž. Filipsa The New Testament in Modern English.) Tātad galvenais ir nevis tas, kāds ir mūsu pašu viedoklis par sevi, bet gan tas, kādus mūs redz citi, ko viņi par mums domā. Saprātīgs cilvēks neuzstāj, lai vienmēr tiktu ievērots likuma burts un lai viss notiktu pēc viņa prāta. Viņš ir gatavs uzklausīt citus un piekāpties tiem. Attiecībās ar citiem šāds cilvēks ir laipns, nevis skarbs un neiecietīgs. Protams, šādas īpašības jāattīsta visiem kristiešiem, bet īpaši tās ir vajadzīgas vecākajiem. Ja vecākie ir laipni un iejūtīgi, citiem ir viegli pie viņiem vērsties. (1. Tesalonikiešiem 2:7, 8.) Būtu labi sev pajautāt: vai man ir iejūtīga, piekāpīga un laipna cilvēka reputācija?

14. Kā mēs varam apliecināt, ka ”labprāt paklausām”?

¹⁴ ”Labprāt paklausa”. Grieķu valodas vārds, kas šeit iztulkots ”labprāt paklausa”, nav sastopams nevienā citā Grieķu rakstu vietā. Kā norāda kāds speciālists, šo vārdu ”bieži lieto, kad runa ir par militāru disciplīnu”; starp tā nozīmēm ir ”viegli pārliecināms” un ”pakļāvīgs”. Ja cilvēkam piemīt gudrība, kas nāk no augšas, viņš labprāt pakļaujas visam, kas teikts Rakstos. Viņam nav tāda cilvēka reputācija, kurš izveido noteiktu viedokli par kādu jautājumu un pēc tam neņem vērā nekādus faktus, kas ir pretrunā ar šo viedokli. Gluži otrādi, viņš ir gatavs mainīt savas domas, ja tiek minēti nepārprotami, uz Rakstiem balstīti pierādījumi, no kuriem redzams, ka viņš ir ieņēmis nepamatotu nostāju vai izdarījis kļūdainus secinājumus. Vai citi jūs pazīst kā tādu cilvēku?

15. Kas ir žēlsirdība, un kāpēc Jēkaba vēstules 3. nodaļas 17. pantā ”žēlsirdība” un ”labi augļi” ir minēti kopā?

¹⁵ ”Pilna žēlsirdības un labu augļu” c. Žēlsirdība ir būtiska īpašība, kas raksturo gudrību, kura nāk no augšas, jo par šo gudrību ir teikts, ka tā ir ”pilna žēlsirdības”. Pievērsiet uzmanību, ka ”žēlsirdība” un ”labi augļi” ir minēti kopā. Tas ir saprotams, jo Bībelē par žēlsirdību visbiežāk tiek sauktas aktīvas rūpes par citiem, līdzjūtība, kas liek veikt daudz labu darbu. Kādā avotā norādīts, ka žēlsirdība ir ”žēluma jūtas pret kādu, kas ir nonācis nepatīkamā situācijā, un centieni kaut ko darīt viņa labā”. Tātad Dievam tīkama gudrība nav auksta, bezjūtīga vai tikai intelektuāla — tā nāk no sirds un ir saistīta ar sirsnību un iejūtību. Kā mums jārīkojas, lai varētu teikt, ka esam pilni žēlsirdības?

16., 17. a) Kas vēl bez mīlestības pret Dievu mūs mudina sludināt, un kāpēc? b) Kā mēs varam apliecināt, ka esam pilni žēlsirdības?

¹⁶ Ļoti svarīgi ir stāstīt citiem labo vēsti par Dieva valstību. Kas mūs rosina to darīt? Galvenokārt tā ir mīlestība pret Dievu, bet mūs mudina arī žēlsirdība, līdzjūtība pret citiem. (Mateja 22:37—39.) Daudzi cilvēki mūsdienās ir ”nomocīti un pamesti kā avis bez gana”. (Mateja 9:36.) Viltus reliģijas gani nerūpējas par cilvēkiem un ir padarījuši viņus garīgi aklus, tāpēc viņi nezina, ka Dieva Rakstos ir atrodami gudri padomi un ka Dieva valstība drīz izveidos uz zemes brīnišķīgus apstākļus. Ja domāsim par apkārtējo cilvēku garīgajām vajadzībām, sirsnīga līdzjūtība mūs pamudinās darīt visu iespējamo, lai pastāstītu viņiem par Jehovas mīlestības pilno nodomu.

¹⁷ Kā vēl mēs varam apliecināt, ka esam pilni žēlsirdības?  Atcerēsimies Jēzus stāstījumu par samarieti, kas ieraudzīja ceļmalā guļam aplaupītu un piekautu ceļinieku. Līdzjūtības mudināts, samarietis ”izturējās pret viņu žēlsirdīgi” — viņš pārsēja cietušā brūces un uzņēmās rūpes par to. (Lūkas 10:29—37.) Šis gadījums ļauj saprast, ka žēlsirdība liek praktiski palīdzēt tiem, kam šāda palīdzība nepieciešama. Bībelē ir teikts: ”Darīsim labu visiem, bet jo īpaši ticības biedriem.” (Galatiešiem 6:10.) Piemēram, padzīvojušam ticības biedram varbūt jāpalīdz ar transportu, aizvedot viņu uz kristiešu sapulcēm un atpakaļ uz mājām. Kādai atraitnei, kas pieder pie draudzes, iespējams, jāpalīdz remontēt dzīvokli. (Jēkaba 1:27.) Nomāktam cilvēkam droši vien vajadzīgs ”laipns vārds”, kas viņu uzmundrinātu. (Sālamana pamācības 12:25.) Ja mēs šādi parādām citiem žēlsirdību, tad mūsu dzīvē izpaužas gudrība, kas nāk no augšas.

18. No kā mēs cenšamies atbrīvoties, ja mūsu rīcību nosaka gudrība, kas nāk no augšas, un kāpēc tā jārīkojas?

¹⁸ ”Tā nav.. aizspriedumaina”. Dievam tīkama gudrība mūs pasargā no rasu aizspriedumiem un nacionālā lepnuma jūtām. Ja mūsu rīcību nosaka gudrība, mēs cenšamies atbrīvoties no jebkādas noslieces parādīt citiem labvēlību viņu stāvokļa dēļ. (Jēkaba 2:9.) Mēs neizturamies pret dažiem cilvēkiem labvēlīgāk tikai tāpēc, ka viņi ir ieguvuši labu izglītību, ir materiāli nodrošināti vai pilda kādus pienākumus draudzē; tāpat mēs nenoniecinām nevienu ticības biedru, lai cik neievērojams viņš šķistu. Šo cilvēku mīl Jehova, tāpēc viņš, protams, ir pelnījis arī mūsu mīlestību.

19., 20. a) Kā ir cēlies grieķu valodas vārds, kas nozīmē ”liekulis”? b) Kā var paust ”neliekuļotu brāļu mīlestību”, un kāpēc tas būtu jādara?

¹⁹ ”Tā nav.. liekulīga”. Grieķu valodas vārds, kas nozīmē ”liekulis”, varēja attiekties uz ”aktieri, kurš tēloja kādu  lomu”. Senatnē grieķu un romiešu aktieri izrādes laikā nēsāja lielas maskas, tāpēc grieķu valodā vārdu ”liekulis” sāka attiecināt uz cilvēku, kas izliekas, mānās. Apziņai, ka Dieva gudrībā nav liekulības, būtu jāietekmē ne tikai tas, kā mēs izturamies pret ticības biedriem, bet arī tas, ko mēs par viņiem domājam.

²⁰ Apustulis Pēteris rakstīja, ka mums, ”esot paklausīgiem patiesībai”, jāmācās paust ”neliekuļotu brāļu mīlestību”. (1. Pētera 1:22.) Jā, mīlestība pret brāļiem nedrīkst būt ārišķīga. Mēs nevalkājam maskas un neko netēlojam, lai piemānītu citus. Mīlestībai jābūt patiesai un jānāk no sirds. Ja tā būs, tad ticības biedri mums uzticēsies, jo zinās, ka mēs tiešām esam tādi, kādus viņi mūs redz. Neliekuļota izturēšanās rada priekšnoteikumus atklātām un godīgām attiecībām kristiešu starpā un palīdz draudzē izveidoties uzticības pilnai gaisotnei.

21., 22. a) Kāpēc Sālamans nenosargāja gudrību? b) Kā mēs varam pasargāt gudrību, un kādu labumu var gūt, dzīvojot saskaņā ar Dieva gudrību?

²¹ Dievam tīkama gudrība ir Jehovas dāvana, un tā ir jāsargā. Sālamans rakstīja: ”Dēls, ..sargi gudrību un apdomu.” (Sālamana pamācības 3:21.) Diemžēl pats Sālamans līdz galam neievēroja šo padomu. Viņš bija gudrs, kamēr viņam bija paklausīga sirds, bet ar laiku daudzās svešzemju sievas novērsa viņa sirdi no Jehovas tīrās pielūgsmes. (1. Ķēniņu 11:1—8.) Sālamana bēdīgais piemērs rāda, ka no zināšanām nav nekāda labuma, ja tās pienācīgi neizmanto.

²² Kā mēs varam pasargāt gudrību? Mums ne tikai regulāri jālasa Bībele un uz Bībeli balstītas publikācijas, ko sagādā ”uzticamais un gudrais kalps”, bet arī jācenšas likt lietā to, ko esam uzzinājuši. (Mateja 24:45.) Ir ļoti daudz iemeslu dzīvot saskaņā ar Dieva gudrību. Tā mēs varam jau tagad padarīt savu dzīvi sekmīgu, kā arī ”cieši satvert īsto dzīvi” — dzīvi Dieva jaunajā pasaulē. (1. Timotejam 6:19.) Vissvarīgākais ir tas, ka gudrība, kas nāk no augšas, mums palīdz tuvoties visas gudrības avotam — Dievam Jehovam.