1., 2. a) Kāda ir mātes dabiskā reakcija, kad raud viņas bērns? b) Kādas jūtas ir vēl stiprākas par mātes līdzjūtību?

 NAKTS vidū ieraudas bērns, un tūdaļ pamostas arī māte. Viņas miegs kopš bērna piedzimšanas vairs nav tik ciešs kā agrāk. Pēc tā, kā bērns raud, viņa ir iemācījusies atšķirt, vai tas grib, lai to paēdina, paņem rokās vai pievērš tam uzmanību kādā citā veidā. Bet, lai kāda iemesla dēļ bērns raudātu, māte neatstāj to bez ievērības, jo bērna vajadzības viņai nav vienaldzīgas.

² Mātes maigā līdzjūtība pret savu bērnu pieder pie vissirsnīgākajām jūtām, kādas cilvēkiem pazīstamas. Tomēr ir jūtas, kas ir neizmērojami spēcīgākas, — tā ir Dieva Jehovas sirsnīgā līdzjūtība. Pārdomas par šo brīnišķīgo īpašību mūs var tuvināt Jehovam, tāpēc noskaidrosim, kas ir līdzjūtība un kā tā izpaužas Dieva rīcībā.

3. Ko nozīmē senebreju valodas darbības vārds, kas tulkots ”apžēloties” vai ”iežēloties”?

³ Bībelē līdzjūtība ir cieši saistīta ar žēlsirdību. Tajā ir lietoti vairāki senebreju un grieķu valodas vārdi, kas ietver domu par sirsnīgu līdzjūtību. Viens no šādiem vārdiem ir senebreju darbības vārds rāham, kas bieži tulkots ”apžēloties” vai ”iežēloties”. Kādā darbā norādīts, ka rāham ”apzīmē dziļu un maigu līdzjūtību, kāda rodas, redzot, ka cilvēks, kas mums ir dārgs vai kam vajadzīga mūsu palīdzība, ir bezspēcīgs vai cieš”. Šis senebreju valodas vārds, ar ko Jehova ir raksturojis  sevi, ir radniecīgs vārdam ar nozīmi ”klēpis”, un šo jēdzienu var skaidrot kā ”mātišķu līdzjūtību”. a (2. Mozus 33:19; Jeremijas 33:26.)

4., 5. Kā Bībelē, izmantojot mātes jūtas pret savu bērnu, paskaidrots, cik dziļa ir Jehovas līdzjūtība?

⁴ Lai paskaidrotu, kāda ir Jehovas līdzjūtība, Bībelē izmantots salīdzinājums ar mātes jūtām pret savu mazuli. Jesajas grāmatas 49. nodaļas 15. pantā sacīts: ”Vai māte var aizmirst savu zīdaini? Vai viņa neiežēlotos [rāham] par miesīgo dēlu? Pat ja viņa aizmirstu, es tevi nekad neaizmirsīšu!” Ar šo aizkustinošo aprakstu tiek uzsvērts, cik dziļa ir Jehovas līdzjūtība pret savu tautu.

⁵ Ir grūti iedomāties, ka māte aizmirstu paēdināt un aprūpēt savu zīdaini. Bērns šādā vecumā ir nevarīgs, tam dienu un nakti ir vajadzīga mātes uzmanība un mīlestība. Diemžēl ir dzirdēts, ka dažkārt mātes nerūpējas par saviem bērniem, īpaši tagadējos ”grūtajos laikos”, kad daudzi cilvēki ir ”bezsirdīgi”. (2. Timotejam 3:1, 3.) Taču Jehova apliecina: ”Es tevi nekad neaizmirsīšu!” Sirsnīgā līdzjūtība, ar kādu Jehova izturas pret saviem kalpiem, nekad neatslābst. Tā ir nesalīdzināmi spēcīgāka par vissirsnīgākajām jūtām, kādas mēs spējam iztēloties, — par līdzjūtību, kāda mātei parasti ir pret viņas bērniņu. Nav grūti saprast, kāpēc kāds komentētājs par Jesajas grāmatas 49. nodaļas 15. pantu rakstīja: ”Tas ir viens no spilgtākajiem, varbūt pats spilgtākais Dieva mīlestības apraksts Vecajā Derībā.”

6. Kāds ir daudzu nepilnīgu cilvēku viedoklis par sirsnīgu līdzjūtību, bet ko savos Rakstos apliecina Jehova?

 ⁶ Vai sirsnīga līdzjūtība ir vājuma pazīme? Daudzi cilvēki tā ir uzskatījuši. Piemēram, romiešu filozofs Seneka, Jēzus laikabiedrs un ievērojams Romas intelektuālis, mācīja, ka ”žēlums ir prāta vājība”. Seneka bija saistīts ar stoicismu — filozofijas virzienu, kurā tika uzsvērts miers un atbrīvošanās no jūtām. Gudrs cilvēks var palīdzēt tiem, kas nokļuvuši nelaimē, apgalvoja Seneka, bet viņš nedrīkst pieļaut žēluma rašanos, jo šādas jūtas laupītu viņam mieru. Šāds egocentrisks viedoklis par dzīvi nemudināja attīstīt patiesu līdzjūtību. Turpretī Jehovam ir pavisam cita nostāja. Savos Rakstos viņš apliecina, ka viņš ir ”ļoti līdzjūtīgs un žēlsirdīgs”. (Jēkaba 5:11, zemsvītras piezīme.) Kā redzēsim, līdzjūtība ir nevis vājība, bet īpašība, kas liecina par spēku. Pievērsīsim uzmanību Jehovas līdzjūtības izpausmēm, kas raksturo viņu kā mīlošu tēvu.

7., 8. Kas izraēliešiem bija jāizcieš senajā Ēģiptē, un kā rīkojās Jehova, redzēdams viņu ciešanas?

⁷ Jehovas līdzjūtību var skaidri redzēt tajā, kā viņš izturējās pret Izraēla tautu. 16. gadsimta beigu daļā p.m.ē. miljoniem izraēliešu atradās verdzībā senajā Ēģiptē, kur viņus nežēlīgi apspieda. Ēģiptieši ”padarīja tiem dzīvi sūru, likdami smagi strādāt pie māliem un ķieģeļiem un vergot uz lauka”. (2. Mozus 1:11, 14.) Nelaimē nonākušie izraēlieši raidīja palīdzības saucienus pie Jehovas. Kā Dievs, kam piemīt sirsnīga līdzjūtība, atsaucās uz viņu lūgumiem?

 ⁸ Jehovam sāpēja sirds. Viņš teica: ”Es esmu redzējis savas tautas bēdas Ēģiptē un dzirdējis, kā viņi žēlojas par saviem izdzinējiem. Es zinu viņu ciešanas.” (2. Mozus 3:7.) Jehova nevarēja noskatīties savu ļaužu ciešanās un klausīties viņu vaimanās, nejuzdams tiem līdzi. Taču Jehova ne tikai juta līdzi cilvēkiem — šīs jūtas viņu mudināja arī uz rīcību. Jesajas grāmatas 63. nodaļas 9. pantā ir teikts: ”Aiz mīlestības un līdzcietības viņš tos izpirka.” Ar ”stipru un varenu roku” Jehova atbrīvoja izraēliešus no Ēģiptes. (5. Mozus 4:34.) Pēc tam viņš tiem brīnumainā veidā sagādāja ēdienu un ieveda tos auglīgā zemē, ko izraēlieši ieguva savā īpašumā.

9., 10. a) Kāpēc Jehova vairākkārt glāba izraēliešus, kad tie jau bija apmetušies Apsolītajā zemē? b) No kā Jehova atbrīvoja izraēliešus Jeftas dzīves laikā, un kāpēc viņš tā rīkojās?

⁹ Bet ar to Jehovas līdzjūtības izpausmes nebeidzās. Apmetušies Apsolītajā zemē, izraēlieši daudzkārt kļuva neuzticīgi Dievam un paši tāpēc cieta, bet pēc kāda laika saprata, cik nesaprātīgi rīkojas, un atkal piesauca Jehovu. Tādās reizēs Jehova glāba ļaudis, jo ”viņam bija žēl savas tautas”. (2. Laiku 36:15; Tiesnešu 2:11—16.)

¹⁰ Labs piemērs ir notikumi, kas risinājās Jeftas dzīves laikā. Tā kā izraēlieši bija sākuši kalpot viltus dieviem, Jehova pieļāva, ka 18 gadus viņus apspiež amonieši. Beigu beigās izraēlieši nožēloja savu rīcību. Bībelē stāstīts: ”Viņi atbrīvojās no svešajiem dieviem un atkal kalpoja Jehovam, un viņš vairs nespēja noraudzīties izraēliešu ciešanās.” (Tiesnešu 10:6—16.) Tiklīdz viņa tauta bija patiesi nožēlojusi grēkus, Jehova sāka rīkoties, vairs nespēdams noskatīties tās ciešanās. Ar Jeftas palīdzību sirsnīgais un līdzjūtīgais Dievs  izglāba izraēliešus no ienaidnieku rokām. (Tiesnešu 11:30—33.)

11. Ko par līdzjūtību var uzzināt, pārdomājot Jehovas attieksmi pret izraēliešiem?

¹¹ Ko no Jehovas attieksmes pret Izraēla tautu var mācīties, ja domājam par sirsnīgu līdzjūtību? Piemēram, to, ka nepietiek tikai izjust žēlumu par citu cilvēku nelaimēm. Atcerēsimies piemēru ar māti, ko līdzjūtība mudina kaut ko darīt sava raudošā bērna labā. Arī Jehova dzird savu kalpu saucienus pēc palīdzības, un sirsnīga līdzjūtība viņu pamudina atvieglot to ciešanas. Turklāt, domājot par Jehovas attieksmi pret izraēliešiem, var secināt, ka līdzjūtība nekādā ziņā nav vājība, jo šī īpašība viņu rosināja izlēmīgi rīkoties un parādīt izraēliešu labā savu spēku. Bet vai Jehova ir līdzjūtīgs tikai pret saviem kalpiem kopumā?

12. Kā bauslībā izpaudās Jehovas līdzjūtība pret cilvēkiem?

¹² Bauslībā, ko Dievs deva Izraēla tautai, atspoguļojās viņa līdzjūtība pret cilvēkiem. Par to liecina, piemēram, viņa rūpes par trūcīgajiem. Jehova zināja, ka neparedzētu apstākļu dēļ izraēlietis var ieslīgt nabadzībā. Kā bija jāizturas pret šādiem cilvēkiem? Jehova deva izraēliešiem stingru norādījumu: ”Ja.. kāds no jūsu brāļiem nonāks trūkumā, tad nenocietiniet savu sirdi un neesiet skopi. [..] Dodiet viņam labprāt, nevis negribīgi — tad Jehova, jūsu Dievs, jūs svētīs visos jūsu darbos un pūlēs.” (5. Mozus 15:7, 10.) Tāpat Jehova pavēlēja izraēliešiem nenovākt visu ražu no tīruma stūriem un neuzlasīt pārpalikumus. Nobirušās vārpas bija jāatstāj trūcīgajiem. (3. Mozus 23:22;  Rutes 2:2—7.) Kad tauta ievēroja šos likumus, kuros atspoguļojās iejūtība pret nabadzīgiem cilvēkiem, trūkumcietējiem nebija jāubago sev iztika. Šādi izpaudās Jehovas sirsnīgā līdzjūtība.

13., 14. a) Kā Dāvida vārdi apliecina, ka Jehova patiesi rūpējas par cilvēkiem? b) Kā varētu ilustrēt to, ka Jehova ir tuvu tiem, kam ”satriekta sirds” vai ”nomākts gars”?

¹³ Arī tagad mūsu mīlošais Dievs patiesi rūpējas par cilvēkiem. Mēs varam būt pārliecināti, ka viņam nepaslīd garām nekas no tā, kas mums jāizcieš. Dāvids kādā no psalmiem rakstīja: ”Jehovas acis ir pievērstas taisnajiem, un viņa ausis dzird to palīgā saucienus.. [..] Jehova ir tuvu tiem, kam satriekta sirds, viņš glābj tos, kam nomākts gars.” (Psalms 34:15, 18.) Runājot par cilvēkiem, uz kuriem attiecas šie vārdi, kāds Bībeles komentētājs atzīmē: ”Viņiem ir satriekta sirds un nomākts gars, proti, viņi ir nomākti grēku dēļ, zaudējuši pašcieņu un liekas niecīgi savās acīs, viņiem nav nekādas pārliecības par savu vērtību.” Šādiem cilvēkiem, iespējams, šķiet, ka Jehova ir tālu no viņiem un ka viņi ir pārāk nenozīmīgi, lai Jehova par viņiem interesētos. Tomēr tā nav taisnība. Dāvida vārdi vieš pārliecību, ka Jehova nepamet tos, kas ir ”niecīgi savās acīs”. Mūsu līdzjūtīgais Dievs zina, ka tādās reizēs viņš mums ir vajadzīgs vēl vairāk nekā parasti, un viņš ir tuvu.

¹⁴ Minēsim kādu piemēru. Amerikas Savienotajās Valstīs kāda sieviete atveda uz slimnīcu savu divus gadus veco dēlēnu, kam bija balsenes difterija smagā formā. Izmeklējuši zēnu, ārsti pateica mātei, ka viņam būs jāpaliek slimnīcā pa nakti. Kā jūs domājat, kur pārnakšņoja māte? Uz krēsla slimnīcas palātā, blakus sava dēla gultai. Viņas puisēns bija slims, un viņa  nevarēja to atstāt vienu pašu. No mīlošā debesu Tēva var gaidīt vēl vairāk, jo mēs taču esam radīti pēc viņa tēla. (1. Mozus 1:26.) Aizkustinošie vārdi, kas lasāmi 34. psalma 18. pantā, apliecina, ka tad, ja mums ir ”satriekta sirds” vai ”nomākts gars”, Jehova kā mīlošs tēvs ”ir tuvu” — viņš jūt mums līdzi un ir gatavs palīdzēt.

15. Kā Jehova palīdz cilvēkiem?

¹⁵ Bet kā Jehova palīdz cilvēkiem? Ne vienmēr viņš novērš ciešanu cēloni. Bet Jehova piedāvā daudzveidīgu palīdzību visiem, kas viņam to lūdz. Viņa Rakstos, Bībelē, ir atrodami praktiski un ļoti noderīgi padomi. Draudzē Jehova ir iecēlis garīgi nobriedušus pārraugus, kas cenšas līdzināties viņam līdzjūtībā un palīdzēt ticības biedriem. (Jēkaba 5:14, 15.) Jehova ”uzklausa lūgšanas” un dod ”svēto garu tiem, kas viņu lūdz”. (Psalms 65:2; Lūkas 11:13.) Šis gars mums var piešķirt ”neparastu spēku”, kas ļaus izturēt līdz tam laikam, kad Dieva valstība likvidēs visus ciešanu cēloņus. (2. Korintiešiem 4:7.) Vai mēs neesam pateicīgi par to visu? Neaizmirsīsim, ka šādi izpaužas Jehovas sirsnīgā līdzjūtība.

16. Kas ir visspilgtākā Jehovas līdzjūtības izpausme, un kā tā ietekmē mūs personīgi?

¹⁶ Protams, visspilgtāk Jehovas līdzjūtība izpaudās, kad viņš atdeva pašu dārgāko, kas viņam bija, par izpirkumu mūsu labā. Jehova nesa šo upuri ar mīlestību, un tas padarīja iespējamu mūsu glābšanu. Jāatceras, ka izpirkums attiecas uz mums personīgi. Ne velti Jāņa Kristītāja tēvs Zaharja izteica paredzējumu, ka šī dāvana ļaus skaidri saskatīt mūsu ”Dieva.. sirsnīgo līdzjūtību”. (Lūkas 1:78.)

17.—19. a) Kā Bībelē paskaidrots, ka Jehovas līdzjūtībai ir savas robežas? b) Kāpēc Jehovas līdzjūtībai pret savu tautu pienāca gals?

¹⁷ Vai būtu jādomā, ka Jehovas sirsnīgajai līdzjūtībai nav nekādu robežu? Nē, tā nav — Bībelē parādīts, ka Jehova nav līdzjūtīgs pret cilvēkiem, kas pretojas viņa taisnīgajiem ceļiem. (Ebrejiem 10:28.) Lai saprastu, kāpēc viņš tā rīkojas, padomāsim par to, kas notika ar Izraēla tautu.

¹⁸ Lai gan Jehova daudzkārt glāba izraēliešus no ienaidniekiem, beigu beigās viņa līdzjūtībai pienāca gals. Stūrgalvīgā tauta pielūdza elkus un uzstādīja tos pat Jehovas templī! (Ecehiēla 5:11; 8:17, 18.) Bībelē arī teikts: ”Viņi apsmēja Dieva vēstnešus, nicināja viņa vārdus un ņirgājās par viņa praviešiem, līdz Jehova pret savu tautu iedegās tik bargās dusmās, ka nekas vairs nebija līdzams.” (2. Laiku 36:16.) Izraēlieši bija aizgājuši tik tālu, ka vairs nebija pienācīga pamata izturēties pret viņiem līdzjūtīgi, un viņi izraisīja Jehovas taisnīgās dusmas. Kas notika pēc tam?

¹⁹ Jehova vairs nevarēja būt līdzjūtīgs pret savu tautu. Viņš paziņoja: ”Es tos nesaudzēšu un nežēlošu, es neiežēlošos par tiem. Es tos iznīcināšu, un nekas mani neapturēs.” (Jeremijas 13:14.) Jeruzāleme un tās templis tika izpostīti, un izraēlieši tika aizvesti gūstā uz Babilonu. Cik skumji, ja grēcīgi cilvēki kļūst tik dumpīgi, ka Dieva līdzjūtībai un žēlastībai pienāk gals! (Raudu dziesmas 2:21.)

20., 21. a) Kas notiks, kad Jehovas līdzjūtībai pienāks gals? b) Kas tiks apskatīts nākamajā nodaļā?

²⁰ Kāda ir situācija mūsdienās? Jehova nav mainījies. Līdzjūtības mudināts, viņš ir uzdevis saviem lieciniekiem  visā pasaulē sludināt ”labo vēsti par Dieva valstību”. (Mateja 24:14.) Kad godprātīgi cilvēki atsaucas uz sludināšanu, Jehova tiem palīdz saprast vēsti par valstību. (Apustuļu darbi 16:14.) Taču šis darbs neturpināsies mūžīgi. Nekādi nevarētu teikt, ka Jehova rīkojas līdzjūtīgi, ja viņš ļautu šai ļaunajai pasaulei, kurā ir tik daudz nelaimju un ciešanu, pastāvēt vienmēr. Kad Jehovas līdzjūtībai būs pienācis gals, viņš izpildīs spriedumu ļaunajai pasaulei. Bet pat tad viņš rīkosies, līdzjūtības vadīts, — tā būs līdzjūtība pret viņa ”svēto vārdu” un pret viņa uzticīgajiem kalpiem. (Ecehiēla 36:20—23.) Jehova darīs galu ļaunumam un nodibinās taisnīgu jaunu pasauli. Par ļaunajiem Jehova saka: ”Es tos nežēlošu un nesaudzēšu un likšu tiem pieredzēt pašiem savas rīcības sekas.” (Ecehiēla 9:10.)

²¹ Bet pagaidām Jehova ir līdzjūtīgs pret cilvēkiem, arī pret tiem, kam draud bojāeja. Grēcīgie cilvēki, kas patiesi nožēlo savu rīcību, var saņemt Jehovas piedošanu, un šāda iespēja spilgti liecina par Jehovas līdzjūtību. Nākamajā nodaļā apskatīsim, kā Bībelē tēlaini aprakstīts, cik pilnīga ir Jehovas piedošana.