1.—3. a) Ko par cilvēka dabu var uzzināt, vērojot attiecības starp vecākiem un viņu mazuli? b) Kas notiek, ja kāds parāda mums mīlestību, un kāds svarīgs jautājums būtu sev jāuzdod?

 VECĀKIEM ļoti patīk vērot, kā viņu mazais bērniņš smaida. Viņi mēdz pieliekties pavisam tuvu mazuļa sejai, mīlīgi ar to sarunāties un izteiksmīgi smaidīt. Vecāki gaida, ka bērns atsauksies uz šīm maiguma izpausmēm, un drīz tā patiešām notiek — bērna vaidziņi savelkas, lūpas sakustas, un sejā atplaukst smaids. Tas ir smaids, kas liecina par to, ka bērnā pamazām veidojas mīlestība — atbilde uz vecāku mīlestību.

² Maza bērna smaids liek domāt par kaut ko būtisku, kas raksturīgs cilvēka dabai. Mūsu dabiskā reakcija uz mīlestību ir pretmīlestība, jo tā mēs esam veidoti. (Psalms 22:9.) Pieaugot cilvēks sasniedz briedumu, un tas izpaužas arī viņa spējā atsaukties uz mīlestību. Varbūt jūs no savas bērnības atceraties, kā vecāki, radinieki un draugi pauda savu mīlestību pret jums. Jūsu sirdī sāka veidoties sirsnīgas jūtas, kas kļuva arvien spēcīgākas un atspoguļojās rīcībā, kura liecināja par jūsu mīlestību pret šiem cilvēkiem. Vai kaut kas līdzīgs norisinās arī jūsu attiecībās ar Dievu Jehovu?

³ Bībelē teikts: ”Mēs mīlam, jo viņš mūs pirmais ir mīlējis.” (1. Jāņa 4:19.) Šīs grāmatas pirmajās trīs daļās paskaidrots, ka Jehova ar mīlestību ir licis lietā savu spēku, taisnīgumu un gudrību, lai darītu cilvēkiem labu. Ceturtajā daļā stāstīts, cik brīnišķīgos veidos Jehova ir apliecinājis cilvēkiem savu mīlestību. Tagad varētu rasties jautājums,  kas savā ziņā ir vissvarīgākais jautājums, kādu cilvēks var sev uzdot: kā es atsaukšos uz Jehovas mīlestību?

4. Kāds nepareizs priekšstats cilvēkiem mēdz būt par to, ko nozīmē mīlēt Dievu?

⁴ Jehova ir mīlestības avots, un viņš labi zina, ka mīlestībai piemīt milzīgs spēks atklāt citu labās īpašības. Tāpēc, lai gan nepaklausīgie cilvēki nepārtraukti ir rīkojušies pretēji Jehovas gribai, viņš visu laiku ir bijis pārliecināts, ka būs cilvēki, kas atsauksies uz viņa mīlestību. Miljoniem cilvēku tā tiešām ir rīkojušies. Diemžēl reliģijas, kas pastāv šajā ļaunajā pasaulē, nepalīdz saprast, ko nozīmē mīlēt Dievu. Neskaitāmi cilvēki apgalvo, ka mīl Dievu, bet acīmredzot uzskata, ka pietiek, ja šādu mīlestību apliecina vārdos. Tiesa, mīlestība pret Dievu tā var sākties, gluži tāpat kā bērna mīlestība pret vecākiem sākumā var izpausties kā smaids. Bet, kad cilvēks ir sasniedzis briedumu, mīlēt nozīmē kaut ko vairāk.

5. Kā Bībelē paskaidrots, ko nozīmē mīlēt Dievu, un kāpēc ir patīkami to zināt?

⁵ Jehova paskaidro, kā jāizpaužas mīlestībai pret viņu. Viņa Rakstos teikts: ”Tā ir mīlestība pret Dievu, ka pildām viņa likumus.” Tātad mīlestībai pret Dievu jāparādās darbībā. Daudziem doma par paklausību neliekas pievilcīga. Bet tajā pašā pantā tālāk rakstīts: ”Un viņa [Dieva] likumi nav apgrūtinoši.” (1. Jāņa 5:3.) Jehovas likumi un principi ir paredzēti, lai mēs gūtu no tiem labumu, nevis justos apspiesti. (Jesajas 48:17, 18.) Dieva Rakstos ir ļoti daudz principu, kas palīdz viņam tuvoties. Tālāk no trim aspektiem ir runāts par mūsu attiecībām ar Dievu — par to, kā mēs varam ar viņu sazināties, viņu pielūgt un viņam līdzināties.

6.—8. a) Kā mēs varam klausīties, ko saka Jehova? b) Kā lasot var izjust Rakstu patieso spēku?

⁶ Grāmatas pirmā nodaļa sākās ar jautājumu: ”Vai varat iztēloties sevi sarunājamies ar Dievu?” Kā noskaidrojām, tā nav tikai nereāla iedoma; piemēram, Mozum bija šāda iespēja. Tagad Jehova nesūta eņģeļus, lai sarunātos ar cilvēkiem, tomēr viņam ir kāds labs paņēmiens, kā ar mums sazināties. Kā mēs varam klausīties, ko saka Jehova?

⁷ Tā kā ”visi Raksti ir Dieva iedvesmoti”, mēs varam uzklausīt Jehovu, lasot viņa vārdus — Bībeli. (2. Timotejam 3:16.) Psalmu sacerētājs mudināja Jehovas kalpus lasīt to ”dienu un nakti”. (Psalms 1:1, 2.) Lai to darītu, ir nepieciešama piepūle, bet pūlēties ir vērts. Kā jau redzējām 18. nodaļā, Bībele ir kā ļoti vērtīga vēstule no debesu Tēva, tāpēc tās lasīšanai nebūtu jābūt tikai mehāniskam ieradumam. Lasot Rakstus, jāmēģina panākt, lai tie it kā atdzīvotos. Kā tas ir iespējams?

⁸ Lasot centieties iztēloties to, par ko ir runa. Mēģiniet reāli iedomāties Bībelē aprakstītos cilvēkus — viņu pagātni, dzīves apstākļus, rīcības motīvus. Nopietni pārdomājiet izlasīto, uzdodot sev dažādus jautājumus, piemēram: ko no šī stāstījuma var uzzināt par Jehovu? Kādas viņa īpašības es varu saskatīt? Kādu principu Jehova vēlas man iemācīt, un kā es to varu izmantot savā dzīvē? Lasiet, pārdomājiet izlasīto un attieciniet to uz sevi — tā jūs izjutīsiet Dieva Rakstu patieso spēku. (Psalms 77:12; Jēkaba 1:23—25.)

9. Kas ir ”uzticamais un gudrais kalps”, un kāpēc mums uzmanīgi jāuzklausa šī ”kalpa” teiktais?

⁹ Jehova ar mums runā arī ar ”uzticamā un gudrā kalpa” starpniecību. Kā jau Jēzus paredzēja, nelielai svaidīto kristiešu grupai ir uzdots grūtību pilnajās pēdējās dienās sagādāt garīgo ”uzturu īstajā laikā”. (Mateja 24:45—47.) Kad lasām  publikācijas, kas sagatavotas, lai palīdzētu mums iegūt precīzas zināšanas par Bībeli, un kad apmeklējam kristiešu sapulces un kongresus, mēs saņemam kalpa piedāvāto garīgo uzturu. Tā kā tas ir Kristus kalps, ir gudri ņemt vērā Jēzus padomu: ”Pievērsiet uzmanību tam, kā jūs klausāties.” (Lūkas 8:18.) Mēs klausāmies uzmanīgi, jo atzīstam, ka Jehova izmanto uzticamo kalpu, lai sazinātos ar mums.

10.—12. a) Kāpēc lūgšanu var nosaukt par brīnišķīgu Jehovas dāvanu? b) Kā lūgšanas var padarīt patīkamas Jehovam, un kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka viņš augstu vērtē mūsu lūgšanas?

¹⁰ Bet vai mēs no savas puses varam sazināties ar Dievu? Vai mēs varam runāt ar Jehovu? Doma par šādu iespēju vieš bijību. Cik lielas būtu izredzes uz veiksmīgu iznākumu, ja jūs mēģinātu parunāt ar savas valsts galvu par kādu personīgu jautājumu? Dažos gadījumos tas varētu būt pat bīstami. Esteres un Mordohaja laikā cilvēku varēja sodīt ar nāvi, ja viņš iegāja pie Persijas valdnieka bez uzaicinājuma. (Esteres 4:10, 11.) Bet tagad iedomāsimies, ka mēs vēršamies pie Visuma Augstākā valdnieka, kura priekšā pat visvarenākie cilvēki ir ”kā sienāži”. (Jesajas 40:22.) Vai būtu jābaidās viņam tuvoties? Nekādā ziņā!

¹¹ Jehova piedāvā visiem pieejamu un vienkāršu veidu, kā viņam tuvoties, — lūgšanu. Pat mazs bērns var ar ticību lūgt Jehovu Jēzus vārdā. (Jāņa 14:6; Ebrejiem 11:6.) Bet lūgšanā var izteikt arī ļoti sarežģītas un dziļi personīgas domas un jūtas, pat tās, kas ir sāpīgas un ko nav viegli ietērpt vārdos. (Romiešiem 8:26.) Nav jēgas censties iespaidot Jehovu ar daiļrunību, izsmalcinātu runu vai garām un liekvārdīgām lūgšanām. (Mateja 6:7, 8.) Taču Jehova nav arī noteicis nekādus ierobežojumus, cik ilgi un cik bieži mēs drīkstam ar viņu runāt. Viņa Rakstos lasāms pamudinājums ”pastāvīgi lūgt Dievu”. (1. Tesalonikiešiem 5:17.)

¹² Neaizmirsīsim — vienīgi par Jehovu ir teikts, ka viņš  ”uzklausa lūgšanas”, un viņš to dara ar patiesu iejūtību. (Psalms 65:2.) Jehova nevis vienkārši pacieš savu uzticīgo kalpu lūgšanas, bet uzklausa tās ar prieku. Viņa Rakstos šādas lūgšanas ir salīdzinātas ar kvēpināmo, kuram sadegot gaisā mierīgi paceļas smaržīgi dūmi. (Psalms 141:2; Atklāsmes 5:8; 8:4.) Vai nav mierinoši domāt par to, ka mūsu sirsnīgās lūgšanas tāpat ceļas augšup un iepriecina Visaugsto Kungu? Tāpēc, ja vēlaties tuvoties Jehovam, pazemīgi lūdziet viņu un dariet to bieži, katru dienu! ”Izlejiet viņa priekšā savu sirdi”, neko neslēpjot. (Psalms 62:8.) Stāstiet debesu Tēvam par savām raizēm, saviem priekiem, pateicieties viņam un slavējiet viņu. Tā jūsu attiecības ar viņu kļūs arvien ciešākas.

13., 14. Ko nozīmē pielūgt Jehovu, un kāpēc viņš jāpielūdz?

¹³ Sazināšanās ar Dievu Jehovu nenozīmē, ka mēs vienkārši klausāmies un runājam, kā to darītu sarunā ar draugu vai radinieku. Patiesībā mēs pielūdzam Jehovu, parādīdami viņam cieņu un godu, ko viņš pilnībā ir pelnījis. Patiesā pielūgsme ir visa mūsu dzīve. Pielūdzot Jehovu, mēs paužam viņam savu mīlestību un padevību, un patiesā pielūgsme apvieno visas Jehovam uzticīgās būtnes debesīs un uz zemes. Parādībā apustulis Jānis dzirdēja, kā eņģelis pasludina šādu pavēli: ”Pielūdziet to, kas ir radījis debesis un zemi, jūru un avotus!” (Atklāsmes 14:7.)

¹⁴ Kāpēc būtu jāpielūdz Jehova? Padomāsim par viņa īpašībām, kas apskatītas šajā grāmatā, — par viņa svētumu, spēku, savaldību, taisnīgumu, drosmi, žēlsirdību, gudrību, pazemību, mīlestību, līdzjūtību, uzticību un labestību. Kā redzējām, Jehovas personībā visizcilākajā veidā izpaužas visas labās īpašības, viņš ir to augstākais paraugs. Kad cenšamies aptvert viņa īpašības kopumā, kļūst skaidrs, ka viņš ir daudz kas vairāk nekā vienkārši izcila un apbrīnojama  personība. Viņa lieliskums ir neizsakāms, un viņš ir nesalīdzināmi augstāks par mums. (Jesajas 55:9.) Nav nekādu šaubu, ka Jehova ir mūsu pilntiesīgais Valdnieks, kas ir pelnījis pielūgsmi. Bet kā būtu jāpielūdz Jehova?

15. Kā var pielūgt Jehovu ”garā un patiesībā”, un kāda iespēja mums ir kristiešu sapulcēs?

¹⁵ Jēzus teica: ”Dievs ir gars, un tiem, kas viņu pielūdz, viņš jāpielūdz garā un patiesībā.” (Jāņa 4:24.) Lai pielūgtu Dievu ”garā”, mums ir vajadzīgs viņa gars un mums jāpakļaujas tā vadībai. Turklāt pielūgsmei jābūt saskaņā ar patiesību, ar precīzām zināšanām, kas atrodamas Dieva Rakstos. Mums ir brīnišķīga iespēja pielūgt Jehovu ”garā un patiesībā” vienmēr, kad pulcējamies kopā ar ticības biedriem. (Ebrejiem 10:24, 25.) Kad dziedam slavu Jehovam, kopīgi lūdzam viņu, klausāmies, kā tiek apspriesti  viņa Raksti, un paši piedalāmies to apspriešanā, mēs ļaujam savai mīlestībai pret viņu izpausties tīrajā pielūgsmē.

16. Kāda ir viena no svarīgākajām pavēlēm, kas jāpilda patiesajiem kristiešiem, un kāpēc mēs to pildām?

¹⁶ Jehovu mēs pielūdzam arī tad, kad runājam par viņu ar citiem, slavējot viņu citu cilvēku priekšā. (Ebrejiem 13:15.) Sludināt labo vēsti par Jehovas valstību — tā ir viena no svarīgākajām pavēlēm, kas jāpilda patiesajiem kristiešiem. (Mateja 24:14.) Mēs tai no sirds paklausām, jo mīlam Jehovu. Kad domājam par to, kā ”šīs pasaules dievs”, Sātans Velns, ”ir padarījis aklu” neticīgo cilvēku prātu un izplatījis nelietīgus melus par Jehovu, mūsos rodas dedzīga vēlēšanās būt sava Dieva lieciniekiem un atspēkot šos melus. (2. Korintiešiem 4:4; Jesajas 43:10—12.) Un, kad pārdomājam Jehovas brīnišķīgās īpašības, mēs izjūtam iekšēju pamudinājumu stāstīt par viņu citiem. Iespēja palīdzēt arī citiem iepazīt un iemīlēt debesu Tēvu ir vislielākais gods, kāds vien var būt.

17. Ko sevī ietver Jehovas pielūgsme, un kāpēc mums jākalpo Dievam ”ar nedalītu sirdi”?

¹⁷ Arī tas vēl nav viss, ko sevī ietver Jehovas pielūgsme. Tā ir saistīta ar visām mūsu dzīves jomām. (Kolosiešiem 3:23.) Ja mēs patiešām atzīstam Jehovu par Augstāko valdnieku, tad cenšamies pildīt viņa gribu itin visā — ģimenes dzīvē, maizes darbā, attiecībās ar citiem, brīvajā laikā. Tāpat mums jācenšas kalpot Jehovam ”ar nedalītu sirdi”, krietni un nevainojami. (1. Laiku 28:9.) Tas nozīmē, ka mēs nedrīkstam pieļaut, ka mūsu sirds būtu dalīta, un nedrīkstam dzīvot divējādu dzīvi — liekulīgi izlikties, ka kalpojam Jehovam, bet slepenībā grēkot. Krietnums padara liekulību neiespējamu, bet mīlestība liek izjust riebumu pret šādu rīcību. Ļoti noderīga ir arī bijība pret Dievu, kas Bībelē minēta līdzās tuvai draudzībai ar Jehovu. (Psalms 25:14.)

18., 19. Kāpēc ir reālistiski domāt, ka nepilnīgi cilvēki kaut kādā mērā var līdzināties Dievam Jehovam?

¹⁸ Katra šīs grāmatas daļa beidzas ar nodaļu, kurā paskaidrots, kā mēs varam ”līdzināties Dievam, būdami viņa mīļie bērni”. (Efesiešiem 5:1.) Ir svarīgi paturēt prātā, ka mēs, lai gan esam nepilnīgi, tomēr varam līdzināties Jehovam, kas nevainojami izmanto savu spēku, īsteno taisnīgumu, rīkojas ar gudrību un pauž mīlestību. Kā mēs varam zināt, ka līdzināties Visvarenajam tiešām ir iespējams? Atcerēsimies — Jehovas vārds nozīmē, ka viņš var tapt par jebko, kas nepieciešams viņa nodomu īstenošanai. Šī viņa spēja iedveš bijību, taču kaut kas līdzīgs ir iespējams arī mums.

¹⁹ Mēs esam radīti pēc Dieva tēla. (1. Mozus 1:26.) Tāpēc cilvēki nelīdzinās nevienai citai dzīvai būtnei uz zemes. Mūsu rīcību nenosaka tikai instinkts, gēni vai apkārtējās vides ietekme. Jehova mūs ir apveltījis ar lielisku dāvanu — gribas brīvību. Lai gan mums ir savi ierobežojumi un nepilnības, mēs, līdzīgi Jehovam, spējam izvēlēties, kā rīkoties. Turklāt paturēsim prātā, ka Dieva vārds nozīmē arī to, ka viņš saviem kalpiem var likt tapt par jebko, kas atbilst viņa gribai. Vai jūs vēlaties būt mīlošs, gudrs, taisnīgs cilvēks, kas pareizi izmanto savu spēku un varu? Ar Jehovas gara palīdzību jūs to varat! Padomāsim, kādu labumu tas sniedz.

20. Kādu labumu dod tas, ka mēs cenšamies līdzināties Jehovam?

²⁰ Jūsu rīcība būs patīkama debesu Tēvam, un jūs priecēsiet viņa sirdi. (Sālamana pamācības 27:11.) Jūs varat ”visā būt viņam patīkami”, jo viņš saprot jūsu ierobežotās iespējas. (Kolosiešiem 1:9, 10.) Ja turpināsiet attīstīt labas īpašības un līdzināties debesu Tēvam, viņš jums dāvās brīnišķīgu iespēju — jūs būsiet kā gaisma tumšajā pasaulē, kas ir atsvešināta no Dieva. (Mateja 5:1, 2, 14.) Jūs palīdzēsiet  arī citiem cilvēkiem uz zemes kaut kādā mērā ieraudzīt gaismu, kas nāk no Jehovas izcilās personības. Kāds gan tas ir gods!

21., 22. Kāds nebeidzams ceļojums gaida visus, kas mīl Jehovu?

²¹ Šajos vienkāršajos vārdos, kas rakstīti Jēkaba vēstules 4. nodaļas 8. pantā, ir runa par kaut ko vairāk nekā par mērķi. Tuvoties Dievam — tas ir kā ceļojums. Ja vien mēs paliksim uzticīgi Jehovam, šis ceļojums nekad nebeigsies. Mēs nekad nepārstāsim tuvoties Jehovam, jo vienmēr būs kaut kas tāds, kas par viņu vēl jāuzzina. Nebūtu jādomā, ka ar šīs grāmatas palīdzību mēs esam uzzinājuši par Jehovu visu iespējamo. Patiesībā mēs esam tikai sākuši iedziļināties tajā, kas Bībelē stāstīts par mūsu Dievu. Turklāt arī Bībelē nav ietverts viss, ko varētu zināt par Jehovu. Apustulis Jānis izteica domu, ka tad, ja viss, ko savas kalpošanas laikā uz zemes paveica Jēzus, tiktu aprakstīts rakstu ruļļos, ”visā pasaulē šiem ruļļiem nepietiktu vietas”. (Jāņa 21:25.) Ja jau tā varēja teikt par Dēlu, tad vēl jo vairāk šos vārdus var attiecināt uz to, ko ir darījis Tēvs.

 ²² Pat tad, kad cilvēki dzīvos mūžīgi, viņi vēl aizvien uzzinās par Jehovu kaut ko jaunu. (Pulcētājs 3:11.) Padomāsim par to, kas mūs gaida nākotnē. Kad būsim dzīvojuši simtiem, tūkstošiem, miljoniem un pat miljardiem gadu, mēs par Dievu Jehovu zināsim daudz vairāk nekā tagad. Tomēr arī tad mēs sapratīsim, ka vēl ir ļoti daudz kā tāda, ko mēs nezinām. Mēs ar prieku papildināsim savas zināšanas, jo mums vienmēr būs pamats justies tāpat kā psalmu sacerētājam, kas rakstīja: ”Man ir labi Dieva tuvumā.” (Psalms 73:28.) Mūžīga dzīve būs ārkārtīgi saturīga un daudzveidīga, un iespēja tuvoties Jehovam būs pats labākais, ko tā piedāvās.

23. Kā mums būtu jārīkojas?

²³ Atsaucieties uz Jehovas mīlestību jau tagad un mīliet viņu ar visu savu sirdi, dvēseli, prātu un spēku. (Marka 12:29, 30.) Lai jūsu mīlestība ir uzticīga un nelokāma. Centieties panākt, lai lēmumos, ko jūs pieņemat ikdienā, gan lielos, gan mazos, atspoguļotos viena un tā pati nostāja — apņēmība vienmēr rīkoties tā, lai jūsu attiecības ar debesu Tēvu kļūtu arvien stiprākas. Pats galvenais — arvien vairāk tuvojieties Jehovam, jo tad arī viņš tuvosies jums, un tā tas turpināsies veselu mūžību!