KURA ir tava mīļākā grāmata? ... Dažiem bērniem tā ir kāda grāmata par dzīvniekiem. Citiem patīk tādas, kur ir daudz bilžu. Protams, tādas grāmatas ir interesantas.

Bet vislabākās grāmatas pasaulē ir tās, kurās stāstīta patiesība par Dievu. Viena no tām ir daudz vērtīgāka par visām citām. Vai tu zini, kas tā ir par grāmatu? ... Tā ir Bībele.

Kāpēc Bībele ir tik vērtīga? ... Tāpēc, ka to ir devis Dievs. Tajā ir stāstīts par Dievu un par to, ko viņš darīs mūsu labā. Un vēl tajā ir stāstīts, kas mums jādara, lai mēs būtu Dievam patīkami. Bībele ir kā vēstule no Dieva.

Dievs būtu varējis uzrakstīt Bībeli debesīs un tad nodot to cilvēkiem. Taču viņš tā nedarīja. Kaut arī Bībelē ir rakstītas Dieva domas, Dievs Bībeles sarakstīšanā izmantoja savus kalpus uz zemes, tā ka gandrīz viss, kas lasāms Bībelē, ir viņu rakstīts.

Kā Dievs to izdarīja? ... Lai to saprastu, padomā par šādu piemēru. Kad mēs dzirdam kāda cilvēka balsi radio, pats šis cilvēks varbūt atrodas ļoti tālu no mums. Kad mēs ieslēdzam televizoru, mēs varam redzēt cilvēkus, kas atrodas citās zemēs, un dzirdēt, ko viņi saka.

Cilvēki var pat aizlidot kosmosa kuģī uz Mēnesi un no turienes sūtīt ziņas uz Zemi. Vai tu to zināji? ... Ja jau cilvēki var izdarīt kaut ko tādu, vai Dievs nevar atsūtīt vēstis no debesīm? ... Protams, var! Viņš to darīja jau ilgu laiku pirms tam, kad parādījās radio un televīzija.

 Bija kāds cilvēks, kas pat dzirdēja Dievu runājam. Tas bija Mozus. Viņš nevarēja redzēt Dievu, taču viņš dzirdēja Dieva balsi. Kad tas notika, tuvumā atradās vairāki miljoni cilvēku. Dievs toreiz lika drebēt kalnam, dārdēt pērkonam un plaiksnīt zibenim. Ļaudis zināja, ka Dievs ir runājis, taču viņi no tā ļoti izbijās un tāpēc lūdza Mozum: ”Lai Dievs nerunā uz mums, citādi mēs mirsim.” Vēlāk Mozus pierakstīja visu, ko Dievs viņam bija teicis. To mēs tagad varam lasīt Bībelē. (2. Mozus 20:18—21.)

Mozus uzrakstīja pirmās piecas Bībeles grāmatas. Bet viņš nebija vienīgais cilvēks, kas rakstīja Bībeli. Dievs Bībeles sarakstīšanā izmantoja apmēram 40 cilvēku. Visi šie cilvēki dzīvoja  ļoti, ļoti sen, un pagāja ilgs laiks, līdz Bībele tika pabeigta, — aptuveni 1600 gadi. Pārsteidzoši ir tas, ka viss, ko šie cilvēki rakstīja, ir pilnīgā saskaņā, kaut arī daudzi no viņiem cits citu pat nebija satikuši.

Daži cilvēki, ko Dievs izmantoja, bija ievērojami un slaveni. Mozus, kaut arī kādreiz bija gans, kļuva par Izraēla tautas vadītāju. Salamans bija ķēniņš, kas tolaik bija gan visgudrākais, gan bagātākais cilvēks pasaulē. Turpretī citi Bībeles rakstītāji nebija tik pazīstami. Piemēram, Amoss audzēja vīģes.

Starp Bībeles sarakstītājiem bija arī ārsts. Vai zini, kā viņu sauca? ... Viņu sauca Lūka. Kāds cits bija muitnieks, vārdā Matejs. Vēl kāds cits bija ebreju reliģisko likumu lietpratējs. Viņš ir uzrakstījis tik daudz Bībeles grāmatu kā neviens cits. Vai tu zini, kurš tas bija? ... Tas bija Pāvils. Bet Jēzus mācekļi Pēteris un Jānis, kuri arī uzrakstīja dažas Bībeles grāmatas, bija zvejnieki.

Daudzi no viņiem rakstīja par to, ko Dievs grasās darīt nākotnē. Kā viņi varēja zināt par notikumiem, kas vēl nebija notikuši? ... Šo informāciju viņiem bija devis Dievs — viņš tiem bija pastāstījis, kas notiks nākotnē.

Tajā laikā, kad uz zemes dzīvoja Izcilais Skolotājs Jēzus, lielākā daļa Bībeles jau bija uzrakstīta. Atceries, ka Jēzus pirms nākšanas uz zemi bija dzīvojis debesīs. Viņš zināja, ko Dievs bija darījis. Interesanti — vai viņš ticēja, ka Bībele ir no Dieva? ... Jā, viņš tiešām tam ticēja.

Kad Jēzus stāstīja par Dieva darbiem, dažreiz viņš lasīja tieši no Bībeles, bet dažreiz pēc atmiņas atstāstīja, kas tur rakstīts. Jēzus arī nodeva cilvēkiem jaunas ziņas no Dieva. Viņš teica: ”Es pasaulei stāstu to, ko no viņa esmu dzirdējis.” (Jāņa 8:26.) Jēzus  ļoti daudz ko bija dzirdējis no Dieva, jo viņš bija dzīvojis pie Dieva. Kur mēs varam lasīt to, ko Jēzus stāstīja? ... Bībelē. Jēzus vārdi tajā ir uzrakstīti tādēļ, lai mēs tos lasītu.

Protams, kad Dievs lika cilvēkiem rakstīt Bībeli, viņi rakstīja tādā valodā, kādā paši runāja. Tāpēc lielākā daļa Bībeles tika uzrakstīta senebreju valodā, daži fragmenti — aramiešu valodā un diezgan liela daļa — sengrieķu valodā. Mūsu laikos cilvēki lielākoties neprot šīs valodas, tāpēc Bībele bija jāpārtulko citās valodās. Tagad vai nu visu Bībeli, vai kādu tās daļu var lasīt vairāk nekā 2260 valodās. Iedomājies tikai! Bībele ir Dieva vēstule pilnīgi visiem cilvēkiem. Lai kādā valodā tā būtu pārtulkota, tā joprojām ir vēsts no Dieva.

 Tam, kas rakstīts Bībelē, ir liela nozīme mūsu dzīvē. Bībele ir uzrakstīta senos laikos, bet tajā ir stāstīts par to, kas notiek tagad. Vēl tajā ir teikts, ko Dievs darīs pavisam drīzā nākotnē, un tas patiešām ir aizraujoši. Tas mums dod brīnišķīgu cerību.

Bībelē ir arī teikts, kā Dievs grib, lai mēs dzīvotu. Tajā ir sacīts, kas ir pareizi un kas nepareizi, un tas ir jāzina gan tev, gan man. Bībelē ir arī stāstīts par cilvēkiem, kas rīkojās slikti, un par to, kas ar viņiem notika, lai mēs varētu būt uzmanīgi un neatkārtotu viņu kļūdas. Tāpat Bībelē ir stāstīts par cilvēkiem, kas rīkojās pareizi, un par to, ko labu viņi tāpēc pieredzēja. Jā, viss Bībelē ir rakstīts mūsu labā.

Bet, lai gūtu labumu no Bībeles, mums jāzina atbilde uz jautājumu: ”Kas mums ir devis Bībeli?” Kā tu atbildētu? ... Taisnība, Bībeli mums ir devis Dievs. Bet kas tad mums jādara, ja mēs gribam būt gudri? ... Mums jāklausās, ko Dievs saka, un tas jāpilda.

Tātad mums ir jāatvēl laiks, lai kopā lasītu Bībeli. Parasti, kad cilvēki no kāda ļoti mīļa drauga vai tuvinieka saņem vēstuli, viņi to pārlasa daudz reižu, un tā viņiem ir dārga. Tādai pašai ir jābūt mūsu attieksmei pret Bībeli, jo tā ir vēstule, ko mums sūtījis tas, kas mūs mīl vairāk par visiem citiem. Tā ir vēstule no mīloša Dieva.