VAI tu šodien ēdi? ... Vai tu zini, kas tev taisīja ēst? ... Varbūt mamma, varbūt kāds cits, bet kāpēc mums par ēdienu jāpateicas Dievam? ... Tāpēc, ka Dievs liek augt visam, kas cilvēkiem vajadzīgs, lai viņi varētu iegūt pārtiku. Tomēr mums ir jāsaka paldies arī tam, kas ir gatavojis ēdienu, un tam, kas to ir pasniedzis.

Dažkārt mēs aizmirstam pateikties, ja citi mums ir izdarījuši kaut ko labu. Reiz vairāki spitālīgie aizmirsa pateikties Jēzum.

Vai tu zini, kas ir spitālība? ... Tā ir smaga slimība (mūsdienās to sauc par lepru). Šīs slimības dēļ cilvēkam var pat atmirt ķermeņa daļas. Tajā laikā, kad Jēzus dzīvoja uz zemes, ar spitālību slimiem cilvēkiem bija jādzīvo atsevišķi no pārējiem. Ja spitālīgais ieraudzīja pretī nākam citu cilvēku, viņam bija skaļā balsī jābrīdina pretimnācējs, lai tas viņam netuvotos. Tā bija jādara tādēļ, lai citi cilvēki nenonāktu pārāk tuvu spitālīgajam un neapliptu ar bīstamo slimību.

Jēzus pret spitālīgajiem izturējās ļoti labi. Kādu dienu ceļā uz Jeruzalemi Jēzum bija jāiet cauri kādam ciemam. Kad Jēzus tuvojās ciemam, no tā iznāca desmit spitālīgie, kas gribēja satikt Jēzu. Viņi bija dzirdējuši, ka Dievs Jēzum ir devis spēku dziedināt visas slimības.

Spitālīgie nepienāca Jēzum pavisam klāt, bet apstājās kādu gabaliņu nostāk. Viņi ticēja, ka Jēzus spēj izdziedināt spitālību,  tāpēc, pamanījuši Izcilo Skolotāju, viņi sauca: ”Jēzu, palīdzi mums!”

Vai tev ir žēl slimu cilvēku? ... Jēzum bija žēl. Viņš saprata, cik bēdīga ir spitālīgu cilvēku dzīve. Tāpēc Jēzus spitālīgajiem teica: ”Ejiet, rādieties priesteriem!” (Lūkas 17:11—14.)

Kāpēc Jēzus viņiem lika iet pie priesteriem? Tāpēc, ka tas bija saskaņā ar likumiem, ko Jehova bija devis savai tautai. Tajos bija noteikts, ka Dieva priesterim jāapskata spitālīgā cilvēka miesa, lai pārbaudītu, vai slimais nav izveseļojies. Ja tas bija kļuvis vesels, tad tas atkal drīkstēja dzīvot  kopā ar pārējiem ļaudīm. (3. Mozus 13:16, 17.)

Bet šie spitālīgie vēl nebija izveseļojušies. Vai viņi gāja pie priestera, kā Jēzus viņiem bija licis? ... Jā, viņi tūlīt pat devās ceļā. Viņi noteikti ticēja, ka Jēzus viņus izdziedinās. Kas notika tālāk?

Kamēr spitālīgie bija ceļā pie priestera, viņi kļuva veseli! Viņu ticība Jēzum bija atalgojusies. Iedomājies, cik priecīgi bija šie cilvēki! Bet kas viņiem tagad bija jādara, lai apliecinātu savu pateicību? Ko tu būtu darījis? ...

Viens no izdziedinātajiem atgriezās pie Jēzus un sāka slavēt Jehovu. Tā rīkoties bija pareizi, jo spēks, ar ko viņš bija izdziedināts, nāca no Dieva. Vīrietis nometās ceļos Jēzus priekšā un tam pateicās. Viņš bija bezgala priecīgs.

Bet kur bija pārējie deviņi? Jēzus vaicāja: ”Vai visi desmit nav kļuvuši veseli? Kur tad tie deviņi? Vai cits neviens nav atradies, kas būtu griezies atpakaļ un Dievam godu devis?”

 Jā, tā tiešām bija noticis. Tikai viens no desmit deva godu Dievam, tas ir, slavēja Dievu, un atgriezās pie Jēzus, lai tam pateiktos. Tas bija samarietis — cilvēks no citas zemes. Pārējie deviņi nepateicās ne Dievam, ne Jēzum. (Lūkas 17:15—19.)

Kuram no šiem cilvēkiem tu gribētu līdzināties? Samarietim, vai ne? ... Kas tad mums vienmēr jāatceras, ja kāds mums ir izdarījis kaut ko labu? ... Jā, mums ir jāpasaka paldies. Daudzi bieži vien aizmirst pateikties, taču izteikt pateicību ir ļoti svarīgi. Dievam Jehovam un viņa Dēlam Jēzum ir prieks, ja mēs to darām.

Ja tu nedaudz padomāsi, tu noteikti sapratīsi, cik daudz tavā labā dara citi cilvēki. Piemēram, vai tu kādreiz esi bijis slims? ... Varbūt tu nebiji tik slims kā tie desmit spitālīgie, bet tu varbūt biji pamatīgi saaukstējies vai arī tev sāpēja vēders. Vai kāds tad rūpējās par tevi? ... Droši vien kāds tev deva zāles un darīja vēl kaut ko tavā labā. Vai tu biji priecīgs, ka par tevi rūpējas? ...

Samarietis pateicās Jēzum par izdziedināšanu, un Jēzu tas iepriecināja. Kā tu domā — vai tava māmiņa un tētis priecāsies, ja tu viņiem teiksi paldies par to, ko viņi dara? ... Jā, tavi vecāki noteikti priecāsies.

Daži cilvēki dara kaut ko tavā labā katru dienu vai katru nedēļu. Iespējams, tas ietilpst viņu darba pienākumos,  un varbūt viņi pat dara to ar prieku. Bet tu varbūt aizmirsti viņiem pateikties. Piemēram, skolotāji daudz pūļu veltī tam, lai palīdzētu tev mācīties. Protams, tas ir skolotāju darbs, bet viņi būs priecīgi, ja tu viņiem pateiksies par to, ka viņi tevi māca.

Reizēm cilvēki tavā labā izdara kādu sīkumu. Piemēram, vai kāds tev ir padevis ēdienu pie pusdienu galda vai varbūt atvēris durvis, kad tev ir bijušas pilnas rokas? Arī par šādām mazām laipnībām ir jāsaka paldies.

Ja mēs atcerēsimies vienmēr sacīt paldies cilvēkiem, tad mēs droši vien atcerēsimies pateikties arī mūsu debesu Tēvam. Mums ir tik daudz kas, par ko pateikties Jehovam! Viņš mums ir devis dzīvību un visu, kas dara dzīvi patīkamu. Mums patiešām ir pamats ik dienas slavēt Dievu.