VAI tev patīk iet ciemos vai pašam uzņemt ciemiņus? ... Ciemošanās parasti sagādā daudz jauku brīžu. Kā tev šķiet, vai Izcilais Skolotājs vēlas, lai mēs ietu uz viesībām? ... Viņš pats reiz devās uz kāzu viesībām, un kopā ar viņu uz tām gāja daži viņa mācekļi. Jehova ir ”svētlaimīgs Dievs”, un viņam patīk, kad mēs priecājamies labās viesībās. (1. Timotejam 1:11, JDV; Jāņa 2:1—11.)

Šīs grāmatas 29. lappusē ir stāstīts par to, kā Jehova pašķīra Sarkanās jūras ūdeņus, lai izraēlieši varētu pāriet pāri. Vai atceries, ka mēs par to lasījām? ... Pēc tam izraēlieši dziedāja, dejoja un pateicās Jehovam. Viņi svinēja savu izglābšanos. Izraēlieši bija ļoti priecīgi, un noteikti arī Dievs bija priecīgs. (2. Mozus 15:1, 20, 21.)

Gandrīz 40 gadu vēlāk izraēlieši devās uz citām lielām svinībām. Bet šoreiz tās bija sarīkojuši ļaudis, kas nepielūdza Jehovu. Šie ļaudis pielūdza citus dievus, un viņu vidū seksuālas attiecības starp neprecētiem cilvēkiem nebija nekas neparasts. Kā tu domā: vai bija pareizi iet uz tādām viesībām? ... Jehovam tas nepatika, un viņš sodīja izraēliešus. (4. Mozus 25:1—9; 1. Korintiešiem 10:8.)

 Bībelē ir stāstīts arī par divām dzimšanas dienas svinībām. Vai kāda no tām bija Jēzus dzimšanas diena? ... Nē. Abos gadījumos dzimšanas dienu svinēja cilvēki, kas nekalpoja Jehovam. Viens no viņiem bija ķēniņš Hērods Antipa, kas valdīja pār Galilejas novadu, kad tur dzīvoja Jēzus.

Ķēniņš Hērods bija darījis daudz ļaunu darbu. Piemēram, viņš bija atņēmis savam brālim sievu Hērodiju. Dieva kalps Jānis Kristītājs brīdināja Hērodu, ka tā darīt ir slikti, bet Hērodam Jāņa vārdi nepatika, tāpēc viņš lika ieslodzīt Jāni cietumā. (Lūkas 3:19, 20.)

Kamēr Jānis atradās cietumā, pienāca Hēroda dzimšanas diena, un Hērods sarīkoja lielas viesības, uz kurām viņš uzaicināja daudz ievērojamu cilvēku. Visi ēda, dzēra un līksmojās. Tad ienāca Hērodijas meita un dejoja ciemiņiem par prieku. Visiem tā patika meitenes deja, ka ķēniņš Hērods gribēja meitenei uzdāvināt kaut ko īpašu. Viņš tai apsolīja: ”Ko tu no manis lūgsi, to es tev došu, līdz pat pusei no manas valsts.”

 Ko tad Hērodijas meita lūdza? Naudu? Skaistas drēbes? Varbūt pili? Viņa nevarēja izdomāt, ko prasīt, tāpēc aizgāja pie mātes un pajautāja: ”Ko lai es lūdzu?”

Hērodija ļoti ienīda Jāni Kristītāju, tāpēc viņa lika meitai lūgt Jāņa galvu. Meitene aizgāja atpakaļ pie ķēniņa un paziņoja: ”Es gribu, ka tu man tūlīt dod bļodā Jāņa Kristītāja galvu.”

Ķēniņš Hērods negribēja nogalināt Jāni, jo viņš zināja, ka Jānis ir labs cilvēks. Taču viņš bija devis solījumu un baidījās no tā, ko dzīru viesi par viņu domās, ja viņš ņems savus vārdus atpakaļ. Tāpēc Hērods aizsūtīja vienu no saviem kalpiem uz cietumu, lai tas nocirstu Jānim galvu. Drīz kalps atnāca atpakaļ, nesdams bļodā Jāņa galvu. Viņš to iedeva meitenei, kas to atdeva savai mātei. (Marka 6:17—29.)

Otras dzimšanas dienas svinības, par kurām stāstīts Bībelē, ne ar ko nebija labākas. Tās rīkoja Ēģiptes ķēniņš. Arī šajās viesībās ķēniņš lika nogalināt kādu cilvēku, un pēc tam viņš lika to pakārt,  lai putni knābātu tā miesu. (1. Mozus 40:19—22.) Kā tu domā, vai Dievam patika abas šīs viesības? ... Vai tu būtu gribējis tajās piedalīties? ...

Mēs zinām, ka Bībelē viss ir rakstīts ar noteiktu nolūku. Tajā ir stāstīts tikai par divām dzimšanas dienām, un abas reizes viesībās notika ļauni darbi. Ko, pēc tavām domām, Dievs grib, lai mēs secinātu? Vai Dievs grib, lai mēs svinētu dzimšanas dienas? ...

Tiesa, mūsu laikos dzimšanas dienās nevienam necērt nost galvu. Bet paražu svinēt dzimšanas dienas ir ieviesuši cilvēki, kas nepielūdza patieso Dievu. Katoļu enciklopēdijā par Bībelē minētajām dzimšanas dienas svinībām rakstīts: ”Tikai grēcinieki.. rīko lielas dzīres par godu dienai, kurā dzimuši.” (The Catholic Encyclopedia.) Vai tad mēs gribam būt tādi? ...

Bet vai Jēzus svinēja savu dzimšanas dienu? ... Nē, Bībelē nav ne vārda par to, ka Jēzus būtu svinējis savu dzimšanas dienu. To nesvinēja arī agrīnie Jēzus sekotāji. Vai tu zini, kāpēc vēlākos laikos cilvēki nolēma svinēt Jēzus dzimšanas dienu 25. decembrī? ...

25. decembris tika izraudzīts tāpēc, ka ”romieši šajā dienā jau svinēja Saturna svētkus, atzīmējot saules dzimšanas dienu”, kā paskaidrots kādā enciklopēdijā. (The World Book Encyclopedia.) Tātad Jēzus dzimšanas dienas svinēšanai tika izvēlēta diena, kad pagāniem jau bija svētki!

Vai tu zini, kāpēc tas laiks, kad piedzima Jēzus, nevarēja būt decembris? ... Tāpēc, ka tad, kad viņš piedzima, gani ar saviem ganāmpulkiem naktī atradās laukā. (Lūkas 2:8—12.) Decembrī gani nebūtu pavadījuši nakti ārā, jo šis mēnesis tajā apvidū parasti ir auksts un lietains.

 Daudzi cilvēki zina, ka Jēzus nav dzimis tad, kad tiek svinēti Ziemassvētki. Viņi pat zina, ka pagāni šajā dienā svinēja svētkus, kas nepatika Dievam. Tomēr daudzi vienalga svin Ziemassvētkus, jo svētki viņiem ir svarīgāki nekā Dieva viedoklis. Bet mēs taču gribam patikt Jehovam, vai ne? ...

Tātad, ja mēs vēlamies rīkot viesības, tām jābūt tādām, ko Jehova atzīst par labām. Mēs varam aicināt ciemiņus jebkurā laikā — mums nav jāgaida kāda īpaša diena. Mēs varam pagatavot kādu īpašu ēdienu un spēlēt jautras spēles. Vai tu to gribētu? ... Varbūt tu vari parunāt ar vecākiem un ar viņu palīdzību sarīkot viesības. Tas būtu jauki, vai ne? ... Bet pirms tam noteikti pārliecinies, vai viesības, ko tu grasies rīkot, būs Dievam patīkamas.