KĀ TEV šķiet — vai tad, kad Jēzus paaugās un uzzināja, kā viņš mazotnē tika izglābts no nāves, viņš lūgšanās pateicās Jehovam? ... Ko, pēc tavām domām, Jēzus sacīja Marijai un Jāzepam, kad uzzināja, ka tie viņu ir izglābuši, aizvezdami uz Ēģipti? ...

Protams, Jēzus vairs nav mazs bērns, un viņš arī vairs nedzīvo uz zemes. Bet vai tu esi ievērojis, ka daudzi joprojām domā par Jēzu tikai kā par zīdaini silītē? ... To var labi pamanīt Ziemassvētkos, kad daudz kur var redzēt Jēzu attēlotu kā zīdaini.

Jēzus sen vairs nedzīvo uz zemes, bet vai tu tici, ka viņš ir dzīvs? ... Jā, Jēzus tika piecelts no mirušajiem, un tagad viņš debesīs ir varens Ķēniņš. Ko, tavuprāt, viņš spēj darīt, lai aizsargātu tos, kas viņam kalpo? ... Kad Jēzus bija uz zemes, viņš parādīja, kā viņš spēj sargāt tos, kas viņu mīl. Uzzināsim, kā viņš to darīja kādu dienu, kad viņš brauca laivā kopā ar saviem mācekļiem.

 Bija vēla pēcpusdiena. Jēzus visu dienu bija mācījis ļaudis pie Galilejas jūras. Par Galilejas jūru sauc lielu ezeru, kas ir apmēram 20 kilometru garš un 12 kilometru plats. Jēzus saviem mācekļiem sacīja: ”Dosimies pāri uz otru ezera malu.” Tā viņi iesēdās laivā un sāka celties pāri ezeram. Jēzus bija ļoti noguris, tāpēc viņš aizgāja uz laivas pakaļgalu un atlaidās uz spilvena. Drīz vien viņš jau bija cieši aizmidzis.

Mācekļi palika nomodā, lai vadītu laivu. Kādu laiciņu viss gāja labi, bet tad sacēlās stiprs vējš. Tas aizvien pieņēmās spēkā, un viļņi kļuva arvien lielāki. Tie šļācās laivā, un laiva sāka pildīties ar ūdeni.

Mācekļi izbijās, ka viņi varētu nogrimt. Bet Jēzus nebija izbijies, viņš joprojām gulēja laivas pakaļgalā. Visbeidzot mācekļi atmodināja Jēzu un sauca: ”Kungs, Kungs, glāb mūs, mēs grimstam!” To dzirdot, Jēzus piecēlās un uzsauca vējam un viļņiem: ”Klusu, mierā!”

 Tūlīt pat vējš nostājās, un ezers norima. Mācekļi bija bezgala pārsteigti, jo pirms tam neko tādu nebija redzējuši. Viņi sacīja cits citam: ”Kas tas tāds, ka viņš arī vējiem un ūdeņiem pavēl, un tie viņam paklausa?” (Lūkas 8:22—25; Marka 4:35—41.)

Vai tu zini, kas ir Jēzus? ... Vai tu zini, no kurienes viņam bija tāda vara? ... Mācekļiem nebija jābīstas, kad Jēzus bija kopā ar viņiem, jo Jēzus nebija parasts cilvēks. Viņš spēja darīt brīnumus, ko neviens cits nevarēja. Paklausies, ko Jēzus paveica kādā citā reizē, kad jūrā plosījās vētra.

Tas notika nedaudz vēlāk. Tās dienas vakarā Jēzus lika mācekļiem sēsties laivā un celties pāri jūrai uz otru malu. Tikmēr viņš viens pats uzkāpa kalnā, kur viņš varēja netraucēti lūgt savu Tēvu Dievu Jehovu.

 Mācekļi sakāpa laivā un brauca pāri jūrai. Bet drīz sacēlās vējš, un brāzmas kļuva aizvien stiprākas. Bija jau iestājusies nakts. Mācekļi nolaida buru un ķērās pie airiem, bet nekur tālu uz priekšu viņi netika, jo spēcīgais vējš pūta pretī. Lielie viļņi mētāja laivu, un ūdens šļācās tajā iekšā. Mācekļi airēja no visa spēka, bet viņiem nekādi neizdevās sasniegt krastu.

Jēzus joprojām bija viens pats kalnā. Viņš tur jau bija pavadījis ilgu laiku. Bet tad viņš pamanīja, ka mācekļiem lielajos viļņos draud briesmas, un nokāpa lejā. Jēzus gribēja mācekļiem palīdzēt un sāka iet pie viņiem pāri vētrainajai jūrai.

Kas notiktu, ja tu mēģinātu iet pa ūdens virsu? ... Tu sāktu grimt un varētu noslīkt. Bet Jēzus nebija tāds kā pārējie cilvēki, viņam bija īpašas spējas. Līdz laivai bija labs gabals, ko iet, un jau ausa rīts, kad mācekļi ieraudzīja Jēzu nākam pie viņiem pa ūdens virsu. Bet viņi nespēja noticēt savām acīm, tāpēc viņi izbijās un sāka kliegt aiz bailēm. Tad Jēzus uzrunāja mācekļus un sacīja: ”Turiet drošu prātu, es tas esmu! Nebīstieties!”

Tiklīdz Jēzus iekāpa laivā, vētra norima. Mācekļi atkal bija izbrīnīti. Viņi metās Jēzus priekšā ceļos un teica: ”Patiesi, tu esi Dieva Dēls.” (Mateja 14:22—33; Jāņa 6:16—21.)

Vai nebūtu bijis lieliski dzīvot tajā laikā un redzēt, kā Jēzus dara tādus brīnumus? ... Kā tev liekas, kāpēc Jēzus darīja šos brīnumus? ... Tāpēc, ka viņš mīlēja savus mācekļus un gribēja tiem palīdzēt. Bet viņš darīja brīnumus arī tādēļ, lai parādītu, cik liela ir tā vara, kas viņam ir piešķirta un ko viņš nākotnē izmantos, valdīdams Dieva Valstībā.

 Jēzus arī mūsdienās bieži izmanto savu spēku un varu, lai pasargātu savus sekotājus, kad Sātans liek šķēršļus, lai neļautu tiem stāstīt citiem cilvēkiem par Dieva Valstību. Bet Jēzus neizmanto šo spēku, lai pasargātu savus mācekļus no slimībām un lai viņus dziedinātu. Pat visi Jēzus apustuļi ar laiku nomira. Jāņa brālis Jēkabs tika nogalināts, bet pats Jānis nonāca cietumā. (Apustuļu darbi 12:2; Atklāsmes 1:9.)

Līdzīgi ir arī mūsu laikos. Slimo un mirst visi cilvēki, gan tie, kas kalpo Jehovam, gan tie, kas nekalpo. Bet drīz, kad pār visu zemeslodi valdīs Dieva ieceltais Ķēniņš Jēzus, šī situācija mainīsies — nevienam ne no kā vairs nebūs jābaidās, jo Jēzus izmantos savu spēku un varu viņam paklausīgo cilvēku labā. (Jesajas 9:5, 6.)