IZTĒLOJIES, ka tu atrodies grimstošā laivā. Vai tu gribētu, lai kāds tevi izglābj? ... Ko tu justu pret cilvēku, kas ziedotu savu dzīvību, lai tevi glābtu? ... Tieši to ir izdarījis Jēzus Kristus. Kā mēs lasījām iepriekšējā nodaļā, viņš atdeva savu dzīvību par izpirkumu, lai varētu mūs izglābt.

Protams, Jēzus mūs neglābj no noslīkšanas. Bet no kā viņš mūs izglābs? Vai tu atceries? ... No grēka un nāves, ko mēs visi esam pārmantojuši no Ādama. Lai gan daži cilvēki ir rīkojušies ļoti slikti, Jēzus mira arī par viņiem. Vai tu riskētu ar dzīvību šādu cilvēku labā? ...

Bībelē rakstīts: ”Neviens tik lēti nemirs par kādu taisno. Par to, kas labs, jau drīzāk kāds ir gatavs mirt.” Tomēr Jēzus, kā paskaidrots Bībelē, ”par.. bezdievīgajiem ir miris”. Tas nozīmē, ka viņš ir atdevis savu dzīvību arī par tiem cilvēkiem, kas pat nekalpo Dievam. Turpat tālāk Bībelē sacīts: ”Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki [kad vēl darījām sliktu].” (Romiešiem 5:6—8.)

Vai tev nāk prātā, kurš no apustuļiem iepriekš bija rīkojies ļauni? ... Šis apustulis rakstīja: ”Kristus Jēzus ir nācis pasaulē izglābt grēciniekus. Es esmu pirmais viņu starpā.” Šos vārdus rakstīja apustulis Pāvils. Kā viņš pats sacīja, viņš ”kādreiz bija neprātīgs” un ”dzīvoja ļaunprātībā”. (1. Timotejam 1:15; Titam 3:3.)

Padomā, cik liela ir Dieva mīlestība, ja viņš ir sūtījis savu Dēlu mirt par šādiem cilvēkiem! Paņemsim Bībeli un izlasīsim  Jāņa evaņģēlija 3. nodaļas 16. pantu. Tur rakstīts: ”Tik ļoti Dievs pasauli [tas ir, cilvēkus, kas dzīvo uz zemes] mīlējis, ka viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.”

Jēzus pierādīja, ka viņš mūs mīl tieši tāpat kā viņa Tēvs. Iespējams, tu atceries, ka 30. nodaļā mēs jau nedaudz lasījām par to, kas Jēzum pirms nāves bija jāpārcieš. Viņu aizveda uz augstā priestera Kajafas namu, kur viņam tika spriesta tiesa. Tur viltus liecinieki apmeloja Jēzu, bet citi viņam sita pa seju. Tajā pašā naktī Pēteris noliedza, ka vispār pazīst Jēzu. Uzzināsim, kas notika tālāk.

Pienāca rīts. Jēzus visu nakti bija bijis nomodā. Tā kā naktī rīkotā tiesa nebija likumīga, priesteri steigšus sasauca sinedriju, ebreju augstāko tiesu, un tiesāja Jēzu vēlreiz. Arī sinedrijā viņu apsūdzēja noziegumos pret Dievu.

Pēc tam priesteri sasēja Jēzum rokas, aizveda viņu pie romiešu pārvaldnieka Pilāta un paziņoja, ka Jēzus musina pret ķeizaru un tāpēc ir pelnījis nāvi. Bet Pilāts saprata, ka priesteri melo, tāpēc sacīja tiem: ”Es nekādas vainas pie šī cilvēka neatrodu, tāpēc es viņu gribu atlaist.” Bet priesteri un pārējie ļaudis kliedza: ”Nē! Sodi viņu ar nāvi!”

Pēc neilga brīža Pilāts vēlreiz mēģināja pārliecināt pūli, ka Jēzus ir jāatlaiž. Bet ļaudis, priesteru sakūdīti, sauca: ”Ja tu viņu atlaid, tad arī tu pats esi pret ķeizaru! Sodi viņu ar nāvi!” Pūļa klaigas kļuva arvien skaļākas un skaļākas. Vai zini, ko darīja Pilāts? ...

Viņš padevās. Vispirms viņš lika Jēzu pērt ar pletni un pēc tam nodeva kareivjiem, lai tie izpildītu nāves spriedumu. Tie uzlika Jēzum galvā ērkšķu vainagu un ņirgājoties metās  viņa priekšā ceļos. Pēc tam kareivji Jēzum plecos uzvēla lielu stabu un aizveda viņu uz kādu vietu ārpus pilsētas, ko sauca par Pieres vietu. Tur kareivji pienagloja Jēzus rokas un kājas pie staba un tad nostatīja stabu stāvus. Jēzus asiņoja un cieta neizsakāmas sāpes.

Jēzus nenomira uzreiz. Kamēr viņš atradās pie staba, augstie priesteri par viņu ņirgājās un garāmgājēji izsmējīgi aicināja: ”Ja tu esi Dieva dēls, tad kāp zemē!” Taču Jēzus zināja, kādēļ Tēvs viņu bija sūtījis uz zemi. Viņš zināja, ka viņam jāatdod sava pilnīgā dzīvība, lai cilvēki varētu iemantot mūžīgu dzīvi. Kad bija jau apmēram trīs pēcpusdienā,  Jēzus skaļā balsī sauca savu Tēvu un tad nomira. (Mateja 26:36—27:50; Marka 15:1; Lūkas 22:39—23:46; Jāņa 18:1—19:30.)

Cik ļoti Jēzus atšķīrās no Ādama! Ādams nemīlēja Dievu un viņam nepaklausīja. Ādams nemīlēja arī mūs — viņa izdarītā grēka dēļ mēs visi piedzimstam grēcīgi. Bet Jēzus pierādīja, ka mīl Dievu un mīl arī mūs. Viņš vienmēr paklausīja Dievam, un viņš ziedoja savu dzīvību, lai varētu izlabot to ļaunumu, ko mums ir nodarījis Ādams.

Vai tu esi pateicīgs par to, ko Jēzus ir paveicis? ... Vai tu, lūdzot Dievu, saki viņam ”paldies” par to, ka viņš mums ir devis savu Dēlu? ... Apustulis Pāvils bija ļoti pateicīgs par to, ko Kristus bija izdarījis viņa labā. Pāvils rakstīja: ”[Dieva Dēls] mani ir mīlējis un nodevies par mani.” (Galatiešiem 2:20.) Jēzus ir miris arī par tevi un mani. Viņš upurēja savu pilnīgo dzīvību, lai mēs varētu dzīvot mūžīgi. Nav šaubu, ka tas ir svarīgs iemesls, kāpēc mums ir jāmīl Jēzus.

Apustulis Pāvils kristiešiem, kas dzīvoja Korintā, rakstīja: ”Kristus mīlestība mūs skubina.” (JD.) Uz ko Kristus mīlestībai būtu mūs jāskubina? Kā tu domā? ... Lūk, ko atbildēja Pāvils: ”Viņš mira par visiem, lai tie, kas dzīvo, nedzīvo vairs sev pašiem, bet tam, kas par viņiem miris.” (2. Korintiešiem 5:14, 15.)

 Kā tev šķiet: kādā veidā tu vari apliecināt, ka dzīvo Kristum? ... Pirmām kārtām tu vari stāstīt citiem, ko tu zini par viņu. Bet tu vari darīt vēl kaut ko. Iedomājies šādu situāciju: tu esi istabā viens pats, ne mamma, ne tētis nevar redzēt, ko tu dari, un tevi neredz arī neviens cits cilvēks. Vai tad tu skatīsies televīzijā vai internetā kaut ko tādu, kas, kā tu labi zini, nepatīk Jēzum? ... Neaizmirsti, ka Jēzus ir dzīvs un viņš var redzēt visu, ko mēs darām.

Vēl viens iemesls, kāpēc mums jāmīl Jēzus, ir tas, ka mums jācenšas līdzināties Jehovam. ”Tēvs mani mīl,” teica Jēzus. Vai tu zini, kāpēc Dievs mīl Jēzu un kāpēc arī mums viņš būtu jāmīl? ... Tāpēc, ka Jēzus bija ar mieru mirt, lai tiktu izpildīta Dieva griba. (Jāņa 10:17.) Centīsimies klausīt Bībeles aicinājumam: ”Sekojiet Dievam kā viņa mīļie bērni un dzīvojiet mīlestībā, kā Kristus jūs ir mīlējis un mūsu labā sevi nodevis.” (Efeziešiem 5:1, 2.)