VAI tu atceries, kādu lūgšanu Jēzus mācīja saviem sekotājiem? ... Ja neatceries, izlasīsim to kopā Bībelē, Mateja 6:9—13. Šajā lūgšanā, ko daudzi sauc par tēvreizi, ir arī šādi vārdi: ”Lai nāk tava valstība.” Vai tu zini, kas ir Dieva Valstība? ...

Bībelē par valstību ir saukta īpaša valdība. Valstīm tagad ir dažādas valdības. Dažās valstīs valsts galva ir prezidents, citās valda karalis jeb, kā agrāk teica, ķēniņš. Vai tu zini, kā sauc Dieva Valstības valdnieku? ... Par ķēniņu. Tāpēc Dieva Valstība reizēm ir saukta arī par ķēniņa valsti vai valstību.

Vai tu zini, ko Dievs Jehova ir iecēlis par savas Valstības Ķēniņu? ... Savu Dēlu Jēzu Kristu. Kāpēc viņš ir labāks par jebkuru  valdnieku, ko ieceļ cilvēki? ... Tāpēc, ka viņš no sirds mīl savu Tēvu Jehovu un šī mīlestība viņu mudina vienmēr rīkoties taisnīgi.

Jau ilgi pirms tam, kad Jēzus piedzima Betlēmē, Bībelē bija runāts par viņa dzimšanu un teikts, ka viņš kļūs par Dieva izraudzīto Valdnieku. Izlasīsim, kas par viņu rakstīts Jesajas grāmatas 9. nodaļas 5. un 6. pantā: ”Mums ir piedzimis Bērns, mums ir dots Dēls, valdība guļ uz Viņa [pleciem]. Viņa vārds ir: ..Miera valdnieks. Viņa valstība ies plašumā, un miers būs bez gala.” (LB-65r.)

Jehova, kam pieder visaugstākā vara, ir iecēlis savu Dēlu Jēzu par savas Valstības valdnieku, par Ķēniņu, kas valdīs pār zemi tūkstoš gadu. Un, kā mēs uzzinājām 36. nodaļā, kopā ar Jēzu valdīs vēl 144 000. (Atklāsmes 14:1, 4; 20:6.) Kad Jēzus bija kristīts, viņš ”iesāka sludināt un sacīt: ”Atgriezieties no grēkiem, jo debesu valstība tuvu klāt pienākusi.”” (Mateja 4:17.)

Kā tu domā, kāpēc Jēzus sludināja cilvēkiem, ka Valstība ir tuvu klāt pienākusi? ... Tāpēc, ka pie viņiem bija Valstības Ķēniņš, kam vēlāk bija jāvalda debesīs. Šī iemesla dēļ Jēzus arī teica: ”Dieva valstība ir jūsu vidū.” (Lūkas 17:21.) Vai tu gribētu, lai Jehovas ieceltais Ķēniņš būtu tev tik tuvu, ka tu varētu viņam pat pieskarties? ...

Saki, kāds svarīgs darbs Jēzum bija jāveic uz zemes? ... Jēzus pats paskaidroja: ”Arī citām pilsētām man jānes labā vēsts par Dieva valstību, jo tam es esmu sūtīts.” (Lūkas 4:43.) Jēzus zināja, ka viņš viens pats nespētu paveikt šo uzdevumu. Ko viņš, tavuprāt, iesāka? ...

 Jēzus mācīja saviem sekotājiem, kā sludināt. Pirmie, kurus viņš apmācīja, bija divpadsmit apustuļi. (Mateja 10:5, 7.) Bet vai Jēzus mācīja tikai apustuļus? Nē, tā nebija, Bībelē rakstīts, ka Jēzus arī daudzus citus mācīja darīt šo darbu. Reiz viņš aizsūtīja sludināt 70 citus mācekļus, kas bija sadalīti pa pāriem. Ko viņi stāstīja ļaudīm? ... Jēzus teica: ”Sakiet viņiem: Tuvu pie jums ir nākusi Dieva valstība.” (Lūkas 10:9.) Tā cilvēki uzzināja par Dieva valdību.

Senos laikos Izraēlā jauns ķēniņš parasti iejāja pilsētā uz jauna ēzeļa, lai parādītos tautai. Tieši tā izdarīja arī Jēzus, kad viņš pēdējo reizi ieradās Jeruzalemē, jo viņam bija jābūt Dieva Valstības Valdniekam. Vai tauta gribēja viņu par savu ķēniņu? ...

Kad Jēzus iejāja pilsētā, daudzi klāja viņa priekšā uz zemes drēbes un palmu zarus. Tā viņi apliecināja, ka vēlas Jēzu par savu ķēniņu. Viņi sauca: ”Slavēts, kas nāk, mūsu ķēniņš, tā Kunga vārdā!” Taču ne visi priecājās par šādu Jēzus ierašanos — daži reliģiskie vadoņi pat pieprasīja Jēzum: ”Apsauc savus mācekļus!” (Lūkas 19:28—40.)

Pēc piecām dienām Jēzu apcietināja un aizveda uz pārvaldnieka Poncija Pilāta pili. Jēzus ienaidnieki viņu apsūdzēja, apgalvojot, ka Jēzus sevi sauc par ķēniņu un ka viņš ir pret Romas varu. Pilāts jautāja, ko Jēzus pats saka par šīm apsūdzībām, un Jēzus paskaidroja, ka viņš nekad nav kūdījis pret valsts varu. Viņš Pilātam teica: ”Mana valstība nav no šīs pasaules.” (Jāņa 18:36.)

Pilāts izgāja ārā un paziņoja tautai: ”Es nekādas vainas pie viņa neatrodu.” Bet ļaudis vairs negribēja Jēzu par savu ķēniņu un negribēja, ka Jēzus tiktu atbrīvots. (Jāņa 18:37—40.) Vēlreiz aprunājies ar Jēzu, Pilāts pārliecinājās, ka Jēzus tiešām nav izdarījis neko  sliktu, tāpēc viņš pēdējo reizi izveda Jēzu ārā un teica tautai: ”Redziet, jūsu ķēniņš!” Bet pūlis kliedza: ”Nost, nost ar to! Nāvi viņam!”

Pilāts jautāja: ”Vai lai es jūsu ķēniņu nonāvēju?” Augstie priesteri atbildēja: ”Mums nav neviena ķēniņa kā vien ķeizars!” Iedomājies, šiem ļaunajiem priesteriem bija izdevies noskaņot tautu pret Jēzu! (Jāņa 19:1—16.)

Mūsdienās situācija ir ļoti līdzīga tai, kāda bija tolaik. Arī tagad lielākā daļa cilvēku nevēlas Jēzu par savu ķēniņu. Varbūt viņi apgalvo, ka tic Dievam, bet viņi negrib, lai Dievs vai Kristus viņiem noteiktu, ko darīt.  Viņi grib, lai uz zemes valdītu viņu pašu izveidotas valdības.

Bet kā ir ar mums? Ko mēs jūtam pret Dievu, kad esam uzzinājuši par Dieva Valstību un visu brīnišķo, ko tā paveiks? ... Mēs jūtam mīlestību pret viņu, vai ne? ... Kā, pēc tavām domām, mēs varam apliecināt Dievam, ka mīlam viņu un vēlamies, lai viņa Valstība valdītu pār mums? ...

Mēs varam pierādīt savu mīlestību pret Dievu, sekodami Jēzus paraugam. Saki, ko Jēzus darīja, lai parādītu, ka viņš mīl Jehovu? ... Jēzus pats paskaidroja: ”Kas viņam labpatīk, to es daru vienmēr.” (Jāņa 8:29.) Jā, Jēzus nāca uz zemi, lai pildītu Dieva gribu un ”pabeigtu viņa darbu”. (Ebrejiem 10:7; Jāņa 4:34.) Nedaudz parunāsim par to, ko Jēzus darīja, pirms viņš sāka sludināt.

Jēzus aizgāja pie Jāņa Kristītāja uz Jordānas upi. Kad viņi bija iebriduši upē, Jānis pilnībā iegremdēja Jēzu ūdenī un pēc tam piecēla augšā — tā viņš kristīja Jēzu. Vai tu zini, kāpēc Jānis to darīja? ...

Jēzus bija lūdzis, lai Jānis viņu kristītu. Bet kā mēs varam zināt, ka Dievs gribēja, lai Jēzus kristītos? ... Mēs to varam zināt tāpēc,  ka, nākdams ārā no ūdens, Jēzus izdzirdēja Dieva balsi no debesīm sakām: ”Tu esi mans mīļais Dēls, uz tevi man ir labs prāts.” Dievs pat sūtīja savu svēto garu, kas baloža izskatā nolaidās pār Jēzu. Kristīdamies Jēzus apliecināja, ka viņš vēlas mūžīgi kalpot Jehovam. (Marka 1:9—11.)

Tagad tu vēl esi bērns. Bet ko tu darīsi vēlāk, kad būsi paaudzies? ... Vai tu sekosi Jēzus paraugam un kristīsies? ... Tev būtu jārīkojas tāpat kā Jēzum, jo Bībelē teikts, ka viņš ir ”atstājis priekšzīmi, lai jūs sekotu viņa pēdām”. (1. Pētera 2:21.) Kristīdamies tu apstiprināsi, ka patiešām vēlies pakļauties Dieva Valstības varai. Taču ar kristīšanos vien nepietiek.

Mums jāievēro viss, ko Jēzus mācīja. Viņš sacīja, ka mēs nedrīkstam būt ”no pasaules”. Vai varētu teikt, ka mēs klausām Jēzum, ja mēs sāktu rīkoties pasaulīgi? Jēzus un apustuļi tā nerīkojās. (Jāņa 17:14.) Vai atceries, ko viņi darīja? ... Viņi stāstīja citiem par Dieva Valstību, un šis darbs viņu dzīvē bija galvenais. Vai arī mēs to varam darīt? ... Jā, varam gan. Ja mēs patiesi gribēsim, lai nāktu Dieva Valstība, kā mēs to sakām savās lūgšanās, tad mēs to sludināsim citiem.