Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

PIRMĀ NODAĻA

Kā uzzināt patiesību par Dievu?

Kā uzzināt patiesību par Dievu?
  • Vai Dievs rūpējas par cilvēkiem?

  • Kāds ir Dievs? Vai viņam ir vārds?

  • Vai Dievam ir iespējams tuvoties?

1., 2. Kāpēc ir noderīgi uzdot jautājumus?

VAI jums kādreiz ir nācies atbildēt uz bērnu jautājumiem? Daudzi sāk uzdot jautājumus, tiklīdz ir iemācījušies runāt. Raudzīdamies uz jums ar ziņkārē plaši ieplestām acīm, viņi grib zināt: ”Kāpēc debesis ir zilas? Kāpēc zvaigznes spīd? Kas putniem iemācīja dziedāt?” Atbildēt uz šiem jautājumiem ne vienmēr ir viegli. Pat vislabākajai atbildei var sekot nākamais jautājums: ”Kāpēc?”

2 Bērni nav vienīgie, kas mēdz uzdot jautājumus. Pieaugušie bieži dara to pašu. Mēs uzdodam jautājumus, lai uzzinātu pareizo ceļu, lai izvairītos no briesmām vai vienkārši apmierinātu savu ziņkāri. Taču pienāk brīdis, kad daudzi pārstāj uzdot jautājumus, turklāt tieši tos, kas ir vissvarīgākie. Vismaz viņi vairs nemeklē atbildes uz šiem jautājumiem.

3. Kāpēc daudzi cilvēki nemeklē atbildes uz vissvarīgākajiem jautājumiem?

3 Padomājiet par jautājumu uz šīs grāmatas vāka, par jautājumiem, kas minēti grāmatas priekšvārdā un šīs nodaļas sākumā. Tie ir daži no svarīgākajiem jautājumiem, ko cilvēks var uzdot. Tomēr daudzi ir pārstājuši meklēt atbildes uz tiem. Kāpēc tā ir? Vai atbildes varētu būt atrodamas Bībelē? Daži uzskata, ka Bībeli ir grūti saprast. Citi uztraucas, ka jautājumu uzdošana tikai nostādīs viņus neveiklā situācijā. Pastāv arī viedoklis, ka par minētajiem jautājumiem labāk lai domā reliģiskie vadītāji. Kāds ir jūsu viedoklis?

4., 5. Kādi jautājumi pieder pie svarīgākajiem dzīvē, un kāpēc būtu jāmeklē atbildes uz tiem?

4 Droši vien jums gribētos uzzināt atbildes uz būtiskākajiem jautājumiem dzīvē. Jūs noteikti reizēm domājat: ”Kāda ir dzīves jēga? Vai tikai piedzimt, novecot un nomirt? Kāds īsti ir Dievs?” Uzdot šādus jautājumus ir saprātīgi un pareizi, un tas būtu jādara tik ilgi, kamēr ir atrastas pārliecinošas atbildes. Jēzus Kristus, kas ir plaši pazīstams ar savām mācībām, reiz teica: ”Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts.” (Mateja 7:7.)

5 Ja jūs nepārstāsiet meklēt atbildes uz svarīgajiem jautājumiem, jums nenāksies vilties. (Salamana Pamācības 2:1—5.) Lai ko jums būtu teikuši citi cilvēki, atbildes pastāv un tās ir iespējams atrast. Šīs atbildes ir meklējamas Bībelē, un tās nav pārāk grūti saprotamas. Vēl labāk ir tas, ka tās dod cerību un prieku. Zinot atbildes uz pašiem nozīmīgākajiem jautājumiem, jūs jau tagad varat dzīvot pilnvērtīgi. Iesākumā pievērsīsim uzmanību jautājumam, kas neliek mieru daudziem.

VAI DIEVS IR VIENALDZĪGS UN NEIEJŪTĪGS?

6. Kāpēc daudzi uzskata, ka Dievam nerūp cilvēku ciešanas?

6 Daudzi cilvēki uz šo jautājumu atbildētu apstiprinoši. ”Ja Dievam tiešām rūpētu, kas ar mums notiek, tad jau pasaule būtu pavisam citāda,” viņi spriež. Nevar noliegt — pasaulē plosās kari, valda naids un notiek nelaimes. Mēs visi varam saslimt, zaudēt tuvus cilvēkus vai pieredzēt kādas citas bēdas. Bieži vien izskan apgalvojums, ka tad, ja Dievam rūpētu, kas ar mums notiek un kādas ir mūsu problēmas, viņš nekam tādam neļautu notikt.

7. a) Kā reliģiskie vadītāji veicina priekšstatu par neiejūtīgu Dievu? b) Kas Bībelē teikts par grūtībām, kādas mums jāpieredz?

7 Vēl sliktāk ir tas, ka reliģiskie vadītāji dažkārt veicina priekšstatu par neiejūtīgu Dievu. Kad notiek kāda nelaime, viņi apgalvo, ka tāda ir Dieva griba. Tā viņi faktiski vaino Dievu par visu slikto, kas notiek. Bet vai tam ir kāds pamats? Kas par to teikts Bībelē? Atbilde ir lasāma Jēkaba vēstules 1. nodaļas 13. pantā: ”Neviens kārdināšanā lai nesaka: Dievs mani kārdina, jo ļaunām kārdināšanām Dievs nav pieejams, un pats viņš neviena nekārdina.” Tātad Dievs nekad neizraisa ļaunumu, kas pastāv visapkārt. (Ījaba 34:10—12.) Tiesa, viņš nenovērš nelaimes. Taču ir liela starpība — ļaut kaut kam notikt vai to izraisīt.

8., 9. a) Kā varētu paskaidrot, kāda starpība ir starp ļaunuma pieļaušanu un tā izraisīšanu? b) Kāpēc nebūtu pareizi kritizēt Dievu par to, ka viņš cilvēkiem ir ļāvis rīkoties pašiem pēc sava prāta?

8 Piemēram, gudram un mīlošam cilvēkam varbūt ir pieaudzis dēls, kas joprojām dzīvo kopā ar vecākiem. Kad dēls sadumpojas un nolemj aiziet no mājām, tēvs neliek viņam šķēršļus. Sava sliktā dzīvesveida dēļ dēls iekļūst nepatikšanās. Bet vai viņa problēmās ir vainojams tēvs? Nē, nav vis. (Lūkas 15:11—13.) Arī Dievs nav atturējis cilvēkus no pašu izraudzītā sliktā rīcības veida, taču viņš nav izraisījis problēmas, kas tāpēc ir radušās. Būtu netaisnīgi vainot Dievu visās cilvēku nelaimēs.

9 Pastāv pamatoti iemesli, kāpēc Dievs cilvēkiem ļauj rīkoties nepareizi. Viņš ir gudrs un varens Radītājs, un viņam nemaz nebūtu mums jāpaskaidro, kāpēc viņš tā dara. Tomēr, mīlestības mudināts, Dievs mums to ir atklājis. Vairāk par to, kāpēc viņš cilvēkiem ļauj rīkoties pašiem pēc sava prāta, ir stāstīts vienpadsmitajā nodaļā. Bet viens ir skaidrs — Dievs nav vainojams grūtībās, kas mums jāpieredz. Gluži otrādi, vienīgi viņš spēj labot šo situāciju. (Jesajas 33:2.)

10. Kāpēc nav jāšaubās, ka Dievs izlabos visas ļaunuma sekas?

10 Turklāt Dievs ir svēts. (Jesajas 6:3.) No tā izriet, ka viņš ir absolūti tīrs un viņā nav nekā slikta. Viņam var pilnībā uzticēties. Pavisam citādi ir ar cilvēkiem, jo tie ne vienmēr rīkojas taisnīgi. Pat visgodīgākais varas pārstāvis bieži nespēj labot sliktu cilvēku nodarīto ļaunumu. Taču Dievs ir visvarens. Viņš spēj izlabot visas ļaunuma sekas, un to viņš arī darīs. Kad Dievs rīkosies, viņš iznīcinās ļaunumu uz visiem laikiem. (Psalms 37:9—11.)

KĀDA IR DIEVA ATTIEKSME PRET NETAISNĪBU?

11. a) Kāda ir Dieva attieksme pret netaisnību? b) Kāda ir Dieva attieksme pret to, ka cilvēkiem jācieš?

11 Bet kāda ir Dieva attieksme pret to, kas notiek pasaulē un ar mums personīgi? Bībelē teikts, ka Dievs ”mīl taisnu tiesu”. (Psalms 37:28.) Viņam nav vienalga, vai citi dara labu vai ļaunu. Viņš ienīst jebkuru netaisnību. Kā var lasīt Bībelē, Dievs ”savā sirdī ļoti noskuma”, kad senatnē pasauli bija pārņēmis ļaunums. (1. Mozus 6:5, 6.) Kopš tiem laikiem Dievs nav mainījies. (Maleahija 3:6.) Viņam joprojām ir sāpīgi noskatīties, kādas ciešanas daudziem jāpieredz. ”Viņš gādā par jums,” sacīts Bībelē. (1. Pētera 5:7.)

Bībelē mācīts, ka Jehova ir mīlošais Visuma Radītājs

12., 13. a) Kāpēc mums piemīt labas īpašības, piemēram, spēja mīlēt, un kā mīlestība ietekmē mūsu attieksmi pret apkārt notiekošo? b) Kāpēc var droši apgalvot, ka Dievs novērsīs tagadējās problēmas?

12 Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Dievam ir sāpīgi noraudzīties cilvēku ciešanās? Ir vēl kāds pierādījums, kas to apliecina. Bībelē sacīts, ka cilvēks tika radīts pēc Dieva tēla. (1. Mozus 1:26.) Tātad mums ir labas īpašības tāpēc, ka tādas ir Dievam. Piemēram, vai mēs varam palikt vienaldzīgi, kad redzam nevainīgus cilvēkus ciešam? Ja jau šādas netaisnības uztrauc mūs, tad ir skaidrs, ka Dieva jūtas ir vēl spēcīgākas.

13 Viena no brīnišķīgākajām cilvēku īpašībām ir spēja mīlēt. Arī tā ir no Dieva. Bībelē rakstīts, ka ”Dievs ir mīlestība”. (1. Jāņa 4:8.) Mēs mīlam tāpēc, ka Dievs mīl. Vai mīlestība jūs pamudinātu darīt galu ciešanām un netaisnībai, kas pastāv pasaulē? Vai jūs to izdarītu, ja jums būtu tāda vara? Protams, izdarītu! Tikpat droši var apgalvot, ka Dievs novērsīs ciešanas un netaisnību. Šīs grāmatas priekšvārdā minētie solījumi nav tikai tukši vārdi. Dieva solījumi noteikti piepildīsies. Bet, lai ticētu šiem solījumiem, ir jāuzzina vairāk par Dievu, kas tos ir devis.

DIEVS VĒLAS, LAI CILVĒKI ZINĀTU, KAS VIŅŠ IR

Ja jūs vēlaties ar kādu iepazīties, jūs pasakāt, kā jūs sauc. Dievs Bībelē ir darījis zināmu savu vārdu

14. Kāds ir Dieva vārds, un kāpēc tas būtu jālieto?

14 Kā jūs rīkotos, ja vēlētos, lai kāds jūs labāk iepazītu? Vispirms jūs droši vien pateiktu šim cilvēkam, kā jūs sauc. Vai Dievam arī ir vārds? Daudzās reliģijās tiek mācīts, ka viņa vārds ir ”Dievs” vai ”Kungs”, taču tie nav personvārdi. Tie ir tikai tituli, tāpat kā, piemēram, ”karalis” vai ”prezidents”. No Bībeles var uzzināt, ka Dievam ir daudzi tituli, starp kuriem ir arī ”Dievs” un ”Kungs”. Bet Bībelē ir minēts arī Dieva personvārds — Jehova jeb Jahve. 2. Mozus grāmatas 6. nodaļas 3. pantā var lasīt, ka Dievs saka: ”Es esmu parādījies kā Visaugstākais Dievs Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam, bet savu īsto vārdu ”Kungs” [”Jahve”, zemsvītras piezīme] Es netiku darījis viņiem zināmu.” Par iemesliem, kāpēc daudzos Bībeles izdevumos, arī latviešu valodas Bībelē, Dieva vārds tikpat kā nav sastopams, var lasīt pielikumā ”Dieva vārda lietošana un nozīme”. Senajos Bībeles manuskriptos Dieva vārds parādās vairākus tūkstošus reižu. Tātad Jehova vēlas, lai mēs zinātu un lietotu viņa vārdu. Savā ziņā var teikt, ka Bībeles lappusēs viņš mūs iepazīstina ar sevi.

15. Uz ko norāda vārds Jehova?

15 Dievs pats sev ir devis vārdu ar dziļu nozīmi. Viņa vārds Jehova norāda uz to, ka Dievs var izpildīt visus savus solījumus un īstenot jebkuru savu nodomu. * Dieva vārds ir unikāls, tāda nav nevienam citam. Vairāku iemeslu dēļ var teikt, ka Jehova atšķiras no visiem citiem.

16., 17. a) Ko par Jehovu var uzzināt, domājot par titulu ”Visvarenais”? b) Ko par Jehovu atklāj tituls ”mūžu valdnieks”? c) Ko nozīmē tas, ka Jehova ir Radītājs?

16 83. psalma 19. pantā par Jehovu ir teikts: ”Tu viens — Visaugstais pār visu zemi!” (VDP.) Turklāt vienīgi Jehova ir saukts par Visvareno. Ījaba grāmatas 37. nodaļas 23. pantā var lasīt: ”Visuvareno jau mums pašiem neatrast, kas varens ir spēkā un tāpat bagāts tiesā un taisnībā, kuŗu Viņš tomēr nekad nesagroza.” Tituls ”Visvarenais” palīdz saprast, ka Jehova ir varenākā būtne Visumā. Nevienam nav tādas varas kā viņam, un neviens nevar mēroties ar viņu spēkiem. Savukārt 1. vēstulē Timotejam, 1. nodaļas 17. pantā, Jehova ir saukts par ”mūžu valdnieku”. Šie vārdi norāda, ka Jehova ir unikāls vēl kādā ziņā. Viņš vienīgais ir pastāvējis vienmēr. 90. psalma 2. pantā rakstīts: ”Tu esi no mūžības uz mūžību, ak Dievs!” Šī doma iedveš patiesu bijību.

17 Jehova ir unikāls arī tāpēc, ka viņš vienīgais ir Radītājs. Atklāsmes grāmatas 4. nodaļas 11. pants skan: ”Tu Kungs, mūsu Dievs, Tu esi cienīgs saņemt slavu, godu un varu, jo Tu esi radījis visas lietas, ar Tavu gribu visas lietas bija un ir radītas.” Jebkas, ko mēs varam iedomāties, — neredzamās garīgās būtnes debesīs, zvaigznes, ar kurām naktī nosētas debesis, augļi, kas aug kokos, zivis, kas peld jūrās un upēs, — pastāv tikai tāpēc, ka Jehova ir Radītājs.

VAI JŪS VARAT TUVOTIES JEHOVAM?

18. Kāpēc daži domā, ka viņi nekad nespēs tuvoties Dievam, bet kas par to ir teikts Bībelē?

18 Lasot par Jehovas apbrīnojamajām īpašībām, daļa cilvēku varbūt izjūt bažas. Viņi baidās, ka Dievs ir pārāk augsts un nesasniedzams, ka viņi nekad nespēs tuvoties šādam Dievam un ka no Dieva viedokļa viņi ir sīki un nenozīmīgi. Bet vai šāds priekšstats ir pareizs? Bībelē teikts gluži pretējais. Tajā par Jehovu rakstīts: ”Viņš nav tālu nevienam no mums.” (Apustuļu darbi 17:27.) Bībelē pat ietverts mudinājums: ”Tuvojieties Dievam, tad viņš tuvosies jums.” (Jēkaba 4:8.)

19. a) Kas cilvēkam pirmām kārtām jādara, lai tuvotos Dievam, un ko tas var dot? b) Kādas Dieva īpašības jums liekas vispievilcīgākās?

19 Kā jūs varat tuvoties Dievam? Pirmām kārtām turpiniet darīt to, ko darāt tagad, — uzziniet vairāk par Dievu. Jēzus teica: ”Šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko tu esi sūtījis, Jēzu Kristu.” (Jāņa 17:3.) ”Atzīstot” jeb labāk iepazīstot Jehovu un Jēzu, var iegūt ”mūžīgu dzīvību”. Kā jau tika minēts, ”Dievs ir mīlestība”. (1. Jāņa 4:16.) Jehovam piemīt arī daudz citu brīnišķīgu un pievilcīgu īpašību. Piemēram, Bībelē sacīts, ka Jehova ir ”apžēlošanās un žēlastības Dievs, pacietīgs un bagāts žēlsirdībā un uzticībā”. (2. Mozus 34:6.) Viņš ir ”laipnīgs un piedod labprāt”. (Psalms 86:5.) Dievs ir pacietīgs. (2. Pētera 3:9.) Viņš ir uzticīgs. (1. Korintiešiem 1:9.) Jo vairāk jūs lasīsiet Bībeli, jo labāk redzēsiet, kā izpaužas šīs un vēl daudzas citas Jehovas īpašības.

20.—22. a) Kā var tuvoties Dievam, kaut gan viņu nevar redzēt? b) Ko, iespējams, darīs apkārtējie cilvēki, un kā jārīkojas jums?

20 Tiesa, Dievu nevar redzēt, jo viņš ir neredzams gars. (Jāņa 1:18; 4:24; 1. Timotejam 1:17.) Tomēr, lasot par viņu Bībelē, ir iespējams iepazīt viņu kā personu. Kā rakstīts kādā psalmā, jūs varat ”skatīt tā Kunga jaukumu”. (Psalms 27:4; Romiešiem 1:20.) Jo vairāk jūs uzzināsiet par Jehovu, jo reālāks viņš jums kļūs un jo vairāk būs iemeslu viņu mīlēt un viņam tuvoties.

Mīlestība, kāda labam tēvam ir pret saviem bērniem, palīdz saprast, kāda ir debesu Tēva attieksme pret mums

21 Ar laiku jūs skaidrāk sapratīsiet, kāpēc Bībelē mēs tiekam mudināti domāt par Jehovu kā par savu Tēvu. (Mateja 6:9.) Viņš ne tikai ir devis mums dzīvību, bet arī, tāpat kā jebkurš mīlošs tēvs, vēlas, lai mūsu dzīve izdotos pēc iespējas labāka. (Psalms 36:10.) Bībelē ir paskaidrots, ka cilvēki var kļūt par Dieva draugiem. (Jēkaba 2:23.) Tā ir apbrīnas vērta doma — jūs varat kļūt par Visuma Radītāja draugu!

22 Ja jūs turpināsiet iedziļināties Bībelē, varētu notikt tā, ka apkārtējie cilvēki, vislabāko nodomu vadīti, mēģinās jūs pierunāt pārtraukt nodarbības. Varbūt viņi uztrauksies, ka jūs mainīsiet savus uzskatus. Bet neļaujiet nevienam izjaukt vislabāko draudzību, kāda jums var būt.

23., 24. a) Kāpēc nevajadzētu pārstāt uzdot jautājumus par to, ko mācāties? b) Par ko ir runa nākamajā nodaļā?

23 Protams, sākumā ne viss, ko mācīsieties, uzreiz būs skaidrs. Lai lūgtu kādam palīdzību, ir vajadzīga pazemība, taču nevajadzētu neērtības dēļ vilcināties to darīt. Jēzus atzina, ka ir labi būt pazemīgam kā bērnam. (Mateja 18:2—4.) Bērni, kā zināms, uzdod daudz jautājumu. Dievs vēlas, lai jūs saņemtu atbildes uz saviem jautājumiem. Bībelē ir lasāmi atzinīgi vārdi par cilvēkiem, kas vēlējās uzzināt vairāk par Dievu. Viņi cītīgi pētīja Rakstus, lai pārliecinātos, vai viņiem tiek stāstīta patiesība. (Apustuļu darbi 17:11.)

24 Vislabākais veids, kā iepazīt Jehovu, ir lasīt Bībeli un iedziļināties tajā. Bībele atšķiras no visām pārējām grāmatām. Par to, kāpēc tā var apgalvot, lasiet nākamajā nodaļā.

^ 15. rk. Vairāk informācijas par Dieva vārda nozīmi un izrunu var atrast pielikumā ”Dieva vārda lietošana un nozīme”.