Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

TSHOOJ 4

Yexus Khetos Yog Leejtwg?

Yexus Khetos Yog Leejtwg?
  • Yexus muaj txoj haujlwm tseem ceeb twg?

  • Nws los qhovtwg los?

  • Nws yog ib tug neeg zoo li cas?

1, 2. (1) Qhov uas yus paub cov neeg nto moo tej npe xwb, puas yog yus paub txog lawv tiag? (2) Tibneeg puas paub zoo txog Yexus?

MUAJ tej tibneeg nto npe coob heev hauv lub qab ntuj no. Ib txhia nto npe hauv lawv zej lawv zos lossis hauv lawv lub tebchaws. Lwm cov nto npe thoob plaws lub qab ntuj. Tiamsis qhov uas yus paub cov neeg ntawd tej npe xwb, puas yog yus paub txog lawv tiag? Yeej tsis yog li. Yus tsis paub tias nws los ntawm tsev neeg zoo li cas los, thiab yus kuj tsis paub tias nws yog ib tug neeg zoo li cas tiag.

2 Yexus Khetos tau nyob hauv ntiajteb no 2,000 xyoo dhau los lawm. Txawm li ntawd los, tibneeg thoob qab ntuj yeej tau hnov txog Yexus lawm. Tiamsis coob leej tsis paub zoo txog Yexus. Ib txhia xav tias Yexus tsuas yog ib tug neeg zoo xwb. Muaj dua lwm cov hais tias nws yog ib tug cev Vajtswv lus. Tseem muaj dua lwm cov ntseeg tias Yexus yog Vajtswv thiab tibneeg yuav tsum pe hawm nws. Tiamsis puas tsim nyog pe hawm nws li ntawd?

3. Vim li cas tseem ceeb rau koj los paub Vajtswv Yehauvas thiab Yexus Khetos?

3 Tseem ceeb rau koj paub qhov tseeb txog Yexus. Yog vim li cas? Vim tias phau Vajlugkub hais li no: “Txojsia ib txhis tsis kawg yog li no, yog qhov uas lawv paub koj uas yog tus Vajtswv tib leeg uas yog tus tseem Tswv thiab paub Yexus Khetos uas koj txib los.” (Yauhas 17:3) Yog li ntawd, qhov uas peb los paub Vajtswv Yehauvas thiab Yexus Khetos zoo, yuav pab kom peb tau txojsia ib txhis tsis kawg hauv lub vaj kaj siab. (Yauhas 14:6) Tsis tas li ntawd xwb, Yexus tso tau tus qauv zoo tshaj plaws rau peb, kom peb txawj ua peb lub neej thiab txawj ua zoo rau lwm tus. (Yauhas 13:34, 35) Nyob rau Tshooj 1 hauv phau ntawv no, peb twb kawm qhov tseeb txog Vajtswv lawm. Zaum no cia peb ho kawm seb phau Vajlugkub qhia li cas tiag txog Yexus Khetos.

TUS MEXIYAS UAS VAJTSWV COG TSEG

4. Ob lub npe meej mom “Mexiyas” thiab “Khetos” txhais li cas?

4 Ntev heev, ua ntej Yexus los yug hauv ntiajteb no, phau Vajlugkub twb hais tseg lawm tias, Vajtswv yuav txib tus Mexiyas, lossis tus Khetos, los. Lub npe meej mom “Mexiyas” yog lus Henplais. Lub npe meej mom “Khetos” yog lus Kili. Ob lo lus ntawd txhais tias “tus uas xaiv tseg.” Vajtswv tau xaiv tseg lossis tsa tus Mexiyas los tuav ib txoj haujlwm tseem ceeb heev. Nyob rau lwm tshooj hauv phau ntawv no, peb tseem yuav kawm ntxiv txog tej yam tseem ceeb uas tus Mexiyas yuav ua los pab kom Vajtswv tej lus cog tseg muaj tiav. Peb kuj yuav kawm txog tej koob hmoov uas Yexus yuav pub rau peb tamsim no thiab. Tiamsis ua ntej Yexus yug los, tej zaum coob leej yuav xav tias, ‘Tus Mexiyas yuav yog leejtwg?’

5. Yexus cov thwjtim yeej ntseeg tias Yexus yog leejtwg?

5 Yav thaum ub Yexus cov thwjtim yeej ntseeg tias Yexus yog tus Mexiyas uas Vajtswv tau cog tseg tiag. (Yauhas 1:41) Muaj ib tug thwjtim npe hu ua Ximoos Petus hais kiag rau Yexus tias: “Koj yog tus Khetos.” (Mathai 16:16) Ua li cas cov thwjtim ntawd ho paub tseeb tias Yexus yog tus Mexiyas? Thiab yuav ua li cas peb thiaj paub tseeb tias Yexus yog tus Mexiyas tiag?

6. Piav seb Yehauvas tau pab kom cov uas muaj kev ntseeg paub tseeb txog tus Mexiyas li cas.

6 Cov cev Vajtswv lus uas nyob ua ntej Yexus tiam, tau sau tseg ntau yam txog tus Mexiyas. Tej uas lawv sau txog yuav pab kom tibneeg paub tias tus Mexiyas yog leejtwg. Muab ua piv txwv li no: Muaj neeg txib koj mus tos ib tug neeg uas koj tsis tau pom dua li tom tshav dav hlau uas muaj tibneeg coob coob. Yuav kom koj nrhiav tau tus neeg ntawd, tus uas txib koj mus yuav tsum piav tias tus neeg uas koj mus tos ntawd zoo li cas, puas yog? Ib yam li ntawd, Yehauvas tau tshoov kom cov cev lus sau ntau yam cia rau hauv phau Vajlugkub tias, tus Mexiyas yuav ua dabtsi thiab nws yuav raug tej yam zoo li cas. Thaum tej lus faj lem ntawd muaj tiav, ces yuav pab tau cov uas muaj kev ntseeg paub tseeb tias, tus Mexiyas yog leejtwg tiag.

7. Ob zaj lus faj lem twg tau muaj tiav rau Yexus?

7 Cia peb kawm txog 2 zaj lus faj lem. Thawj zaj yog tus cev Vajtswv lus, hu ua Mikha ua tus sau. Nws tau sau tshaj li 700 xyoo ua ntej lawm tias, tus Mexiyas yuav los yug rau hauv ib lub moos hu ua Npelehee, uas nyob hauv Yuda tebchaws. (Mikha 5:2) Yexus los yug rau qhovtwg tiag? Yexus los yug rau hauv lub moos ntawd ntag! (Mathai 2:1, 3-9) Zaj 2 yog nyob rau hauv Daniyee 9:25. Tus uas cev Vajtswv lus hu ua Daniyee tau sau ntau pua xyoo ua ntej lawm tias, tus Mexiyas yuav tshwm los rau xyoo 29 T.Q.Y. * Tej lus faj lem no, thiab ntau zaj lus faj lem, twb muaj tiav tas lawm. Tej no qhia tseeb rau peb tias Yexus yeej yog tus Mexiyas tiag.

Thaum Yexus ua kevcai raus dej nws tau los ua tus Mexiyas, lossis tus Khetos

8, 9. Thaum Yexus ua kevcai raus dej, muaj pov thawj dabtsi qhia meej tias nws yog tus Mexiyas?

8 Thaum yuav xaus xyoo 29 T.Q.Y., muaj pov thawj qhia meej ntxiv tias Yexus yog tus Mexiyas tiag. Xyoo ntawd yog xyoo uas Yexus mus cuag Yauhas tus uas muab neeg ua kevcai raus dej. Yauhas muab Yexus ua kevcai raus dej hauv tus Dej Yaladee. Yehauvas cog lus tias yuav muaj pov thawj qhia kom Yauhas paub tias tus Mexiyas yog leejtwg tiag. Yauhas pom qhov pov thawj ntawd rau thaum Yexus ua kevcai raus dej. Qhov pov thawj uas Yauhas pom yog dabtsi? Thaum Yexus ua kevcai raus dej thiab tawm hauv dej los, ces rooj ntug txawm qheb plho. Yauhas pom Vajtswv lub hwj huam dawb huv zoo li ib tug nquab los tsaws rau saum Yexus. Phau Vajlugkub qhia ntxiv tias: “Muaj suab hais saum ntuj tuaj hais tias, ‘Tus no yog kuv tus tub uas kuv hlub, kuv txaus siab rau nws heev.’” (Mathai 3:16, 17; Yauhas 1:32-34) Tom qab Yauhas pom li ntawd, nws paub tseeb lawm tias Vajtswv txib Yexus los tiag. Txij hnub uas Yexus txais Vajtswv lub hwj huam dawb huv lawm, nws thiaj tau ua tus Mexiyas, lossis tus Khetos. Nws yog tus uas Vajtswv tsa los ua tus Thawj thiab ua Vajntxwv.​—Yaxaya 55:4.

9 Qhov uas cov lus faj lem hauv phau Vajlugkub tau muaj tiav, thiab Yehauvas tej lus ua timkhawv thaum Yexus ua kevcai raus dej, qhia meej tias Yexus yog tus Mexiyas tiag. Tiamsis phau Vajlugkub teb 2 lo lus nug tseem ceeb ntxiv txog Yexus Khetos: Nws los qhovtwg los thiab nws yog ib tug neeg zoo li cas?

YEXUS LOS QHOVTWG LOS?

10. Phau Vajlugkub qhia li cas txog Yexus ua ntej nws los hauv ntiajteb no?

10 Phau Vajlugkub qhia tias Yexus nyob saum ntuj ceeb tsheej ua ntej nws nqes los hauv ntiajteb no. Qhov ntawd muaj raws li Mikha tej lus qhia txog tus Mexiyas. Mikha cev lus tias tus Mexiyas yuav los yug rau hauv Npelehee, thiab nws kuj hais ntxiv tias tus Mexiyas xub nyob puag thaum “chiv keeb thaum ub los” lawm. (Mikha 5:2) Muaj ntau zaus Yexus tus kheej kiag tau hais tias, nws twb nyob saum ntuj ceeb tsheej ua ntej nws los yug ua neeg. (Nyeem Yauhas 3:13; 6:38, 62; 17:4, 5) Thaum Yexus tseem yog ib tug plig uas nrog Yehauvas nyob saum ntuj ceeb tsheej, nkawd yeej sib raug zoo heev.

11. Phau Vajlugkub qhia li cas tias Yexus yog tus Tub uas Yehauvas hlub tshaj plaws?

11 Yexus yog tus Tub uas Yehauvas hlub tshaj plaws. Yog vim li cas? Rau qhov Yexus yog “thawj tug uas yug los hauv ib puas tsav yam uas tsim los.” Vajtswv xub tsim Yexus ua ntej ib puas tsav yam huv tibsi. * (Khaulauxi 1:15) Tiamsis muaj ib yam ntxiv uas ua rau Yehauvas hlub Yexus tshaj plaws. Yexus yog Vajtswv “tib leej Tub.” (Yauhas 3:16) Qhov ntawd txhais tau tias Yexus tib leeg xwb thiaj yog Vajtswv ua tus tsim kiag. Yexus tib leeg xwb thiaj yog tus uas Vajtswv siv los tsim ib puas tsav yam. (Khaulauxi 1:16) Tsis tas li ntawd xwb, Yexus kuj muaj lub npe meej mom tias “Txojlus.” (Yauhas 1:14) Qhov uas Yexus tau lub npe ntawd qhia tias nws sawv cev rau Vajtswv. Peb yeej ntseeg tau tias nws yog tus uas pab xa xov thiab lwm yam lus cob qhia mus rau nws Leej Txiv cov tub, tsis hais cov tubtxib saum ntuj los yog cov tub qhe hauv ntiajteb.

12. Ua li cas peb thiaj paub tias Yexus tsis sib txig sib luag nrog Vajtswv?

12 Yexus puas nrog Vajtswv sib txig sib luag li ib txhia ntseeg? Phau Vajlugkub tsis qhia li ntawd. Zoo li nqe uas peb nyuam qhuav kawm tas no, muaj tus tsim Yexus. Yog li ntawd, Yexus muaj hauv paus pib. Tiamsis Vajtswv Yehauvas yeej ib txwm muaj nyob thaum ub los lawm, tsis muaj pib tsis muaj xaus. (Ntawv Nkauj 90:2) Yexus yeej ib txwm tsis tau xav tias nws yuav nrog nws Leej Txiv sib txig sib luag. Phau Vajlugkub qhia meej tias Leej Txiv muaj hwjchim loj dua Leej Tub. (Nyeem Yauhas 14:28; 1 Khaulee 11:3) Yehauvas tib leeg xwb yog tus “Vajtswv uas muaj hwjchim loj kawg nkaus.” (Chiv Keeb 17:1) Yog li ntawd, yeej tsis muaj leejtwg yuav sib txig sib luag nrog Vajtswv. *

13. Vim li cas phau Vajlugkub muab Yexus hu ua “Vajtswv uas peb qhov muag tsis pom tus yam ntxwv”?

13 Qas txhiab qas vam xyoo ua ntej tsis tau tsim lub ntuj thiab lub ntiajteb, Yehauvas thiab nws tus Tub Yexus yeej xub nyob ua ke sib raug zoo lawm. Nkawd yeej sib hlub li ob txiv tub sib hlub! (Yauhas 3:35; 14:31) Yexus xav thiab coj zoo tib yam li nws Leej Txiv. Twb yog vim li ntawd, phau Vajlugkub thiaj muab Yexus hu ua “Vajtswv uas peb qhov muag tsis pom tus yam ntxwv.” (Khaulauxi 1:15) Ib yam li noob neej ob txiv tub, uas tus tub coj zoo li leej txiv, Yexus coj tus yam ntxwv zoo li nws Leej Txiv.

14. Ua li cas Vajtswv tib leeg Tub Yexus ho los yug tau ua ib tug tibneeg?

14 Yehauvas tib leeg Tub zoo siab hlo nqes saum ntuj ceeb tsheej los ua neeg nyob hauv ntiajteb. Tiamsis tej zaum koj yuav xav tias, ‘Ua li cas ib tug plig ho yug tau los ua ib tug tibneeg?’ Yuav kom muaj tau li no, Yehauvas yuav tsum tau ua ib qho txujci tseem ceeb. Yehauvas muab nws tus Tub hlob txojsia hloov los rau hauv ib tug ntxhais nkauj xwb hu ua Maivliag, lub tsev menyuam. Tsis muaj leej txiv uas yog noob neej cuam tshuam rau. Yog li ntawd, Maivliag thiaj yug tau ib tug tub tsis muaj kev txhaum, thiab Maivliag muab tis npe hu ua Yexus.​—Luka 1:30-35.

YEXUS YOG IB TUG NEEG ZOO LI CAS?

15. Vim li cas ho hais tau tias yog muaj Yexus, peb thiaj paub Yehauvas zoo?

15 Tej uas Yexus tau qhia thiab tau ua hauv ntiajteb no pab peb paub zoo txog nws. Tsis tas li ntawd xwb, yog muaj Yexus, peb thiaj paub Yehauvas zoo thiab. Vim li cas peb thiaj hais li no? Zoo li peb twb kawm tas lawm, tus Tub coj zoo ib yam li nws Leej Txiv. Twb yog vim li ntawd, Yexus thiaj hais li no rau nws ib tug thwjtim tias: “Tus uas pom kuv kuj yog pom leej Txiv.” (Yauhas 14:9) Plaub phau ntawv Vajlugkub hu ua Mathai, Malakau, Luka, thiab Yauhas, qhia peb ntau yam txog Yexus Khetos lub neej, nws tes haujlwm, thiab nws tus yam ntxwv.

16. Lub ntsiab lus ntawm txoj xov zoo uas Yexus qhia yog dabtsi, thiab leejtwg yog tus hais kom Yexus qhia txoj xov zoo no?

16 Coob leej tau muab Yexus hu ua “Xibhwb.” (Yauhas 1:38; 13:13) Ua li, Yexus qhia txog dabtsi xwb? Lub ntsiab lus ntawm tej uas Yexus qhia yog “txoj xov zoo uas hais txog Vajtswv lub tebchaws [Nceeg Vaj].” Lub Nceeg Vaj ntawd yog Vajtswv lub tseem fwv saum ntuj ceeb tsheej uas yuav kav thoob plaws lub ntiajteb, thiab yuav foom koob hmoov nplua mias rau cov neeg mloog lus mus ib txhis. (Mathai 4:23) Leejtwg yog tus hais kom qhia txoj xov zoo no? Yexus hais tias: “Tej lus uas kuv qhia tsis yog kuv li, tiamsis yog tus uas txib kuv los li.” Tus uas txib Yexus los yog Yehauvas ntag. (Yauhas 7:16) Yexus paub tias nws Leej Txiv yeej xav kom tibneeg hnov txoj xov zoo txog lub Nceeg Vaj. Hauv Tshooj 8, peb tseem yuav kawm ntxiv txog Vajtswv lub Nceeg Vaj thiab tej uas lub Nceeg Vaj ntawd yuav ua kom muaj tiav.

17. Yexus mus qhia qhovtwg, thiab vim li cas nws siv tag nrho nws lub zog thiab lub sijhawm mus qhia txoj xov zoo rau lwm tus?

17 Yexus mus qhia qhovtwg xwb? Nws mus qhia rau txhua qhov chaw uas muaj tibneeg. Nws mus qhia rau tom tej liaj tej teb, hauv tej zej tej zos, tom tej kiab tej khw, thiab hauv tibneeg tej vaj tej tsev. Yexus tsis tos kom tibneeg tuaj cuag nws, tiamsis nws mus kiag rau ntawm lawv. (Malakau 6:56; Luka 19:5, 6) Vim li cas Yexus ho siv tag nrho nws lub zog thiab lub sijhawm mus tshaj tawm thiab qhia txoj xov zoo? Vim tias qhov uas Yexus ua li ntawd yog raws li Vajtswv lub siab nyiam. Yexus yeej ib txwm ua raws nkaus li nws Leej Txiv lub siab nyiam. (Yauhas 8:28, 29) Tiamsis kuj muaj lwm yam ua rau Yexus xav tshaj tawm txoj xov zoo thiab. Twb yog nws khuvleej thiab hlub cov tibneeg coob coob uas tuaj cuag nws. (Nyeem Mathai 9:35, 36.) Cov thawj coj nyob tiam ntawd tsis saib xyuas cov tibneeg kiag li. Twb tsim nyog cov thawj coj ntawd qhia kom tibneeg paub qhov tseeb txog Vajtswv thiab Nws lub ntsiab, tiamsis lawv tsis qhia li ntawd. Yexus paub tias tseem ceeb heev rau cov tibneeg hnov txoj xov zoo txog lub Nceeg Vaj.

18. Yexus coj tus yam ntxwv zoo li cas thiab koj nyiam qhovtwg tshaj?

18 Yexus yog ib tug neeg uas txawj xav heev, thiab nws hlub tshua sawvdaws. Twb yog li ntawd, tibneeg thiaj tsis txaj muag mus cuag nws, thiab lawv pom tias nws siab zoo heev. Txawm tej menyuam yaus los kuj tsis ntshai nws. (Malakau 10:13-16) Yexus tsis xaiv leejtwg ntsej muag li. Nws ntxub qhov uas tibneeg coj tsis ncaj thiab ua siab nkhaus. (Mathai 21:12, 13) Tiam uas Yexus nyob, tibneeg saib tsis taus tej pojniam kiag li, thiab tsis muaj leejtwg tsa pojniam cai li. Tiamsis Yexus paub txuag pojniam ntsej muag. (Yauhas 4:9, 27) Yexus txo hwjchim tiag tiag li. Muaj ib zaug, Yexus tau ntxuav nws cov tubtxib tej kotaw. Tes haujlwm ntawd tsuas yog ib tug tub qhe uas qes heev thiaj ua xwb.

Yexus tshaj tawm txoj xov zoo rau txhua qhov chaw uas muaj tibneeg

19. Dabtsi qhia tias Yexus paub txog tej yam uas lwm tus yuav tsum tau?

19 Yexus paub txog tej yam uas lwm tus yuav tsum tau. Peb pom tseeb li no thaum Yexus siv Vajtswv lub hwjchim los ua tej txujci kho tibneeg tej mob. (Mathai 14:14) Zoo li muaj ib tug txivneej uas mob ruas los cuag Yexus thiab thov nws li no: “Yog koj xav kho, koj yeej kho tau kuv zoo kom huv.” Yexus mob siab kawg li, nws paub tias tus txivneej ntawd mob txom nyem heev. Vim nws khuvleej tus txivneej ntawd, nws cev loo tes mus npuab nkaus tus txivneej ntawd thiab hais tias: “Kuv xav los maj, cia li zoo kiag huv lauj.” Ces tus txivneej ntawd cia li zoo kiag lawm! (Malakau 1:40-42) Koj xav seb tus txivneej ntawd zoo siab npaum li cas?

MUAB SIAB NPUAB VAJTSWV TXOG HNUB KAWG

20, 21. Yexus tseg tus qauv zoo li cas rau peb?

20 Yexus tso tus qauv zoo tshaj plaws rau peb. Nws muab siab npuab Vajtswv tuag nthi. Txawm tias nws raug kev tawm tsam thiab kev tsim txom sab npaum li cas los, nws yeej muab siab npuab nws Leej Txiv Yehauvas txhua lub sijhawm. Yexus sawv ruaj nreeg thiab yeej tsis qaug rau Xatas tej kev sim siab. (Mathai 4:1-11) Muaj ib zaug Yexus cov kwvtij twb tsis ntseeg nws. Lawv tseem thuam tias nws “vwm lawm.” (Malakau 3:21) Tiamsis Yexus tsis cia lawv txo nws lub zog. Yexus rau siab ntso ua Vajtswv tes haujlwm tsis tseg. Txawm tias luag tej yuav thuam thiab tsim txom nws los, Yexus yeej tswj nrees nws tus kheej. Nws tsis ua phem pauj cov uas tawm tsam nws li.​—1 Petus 2:21-23.

21 Yexus muab siab npuab Vajtswv mus txog thaum nws tuag. Nws cov yeeb ncuab muab nws tua txom nyem ntsuav. (Filipi 2:8, NW; Tubtxib Tes Haujlwm 5:30) Hnub kawg nkaus uas Yexus muaj txojsia ua neej nyob, nws raug tej yam zoo li cas xwb? Nws raug luag ntes. Muaj neeg ua timkhawv cuav hais lus dag ntxo nws. Cov neeg uas txiav txim rau nws los yog neeg siab nkhaus xwb. Muaj neeg coob coob thuam luag nws. Thiab muaj ib co tub rog tsim txom nws. Ces lawv muab nws ntsia rau saum tus ncej ntoo. Thaum nws txojsia yuav tu, nws quaj nrov nrov hais tias: “Tiav lawm lauj!” (Yauhas 19:30) Tiamsis 3 hnub tom qab Yexus tuag lawm, nws Leej Txiv tsa nws ciaj sawv rov qab los ua ib tug plig. (1 Petus 3:18) Plaub caug hnub tom qab ntawd, nws rov mus saum ntuj ceeb tsheej lawm. Thaum nws mus txog saud, nws mus “zaum ntawm Vajtswv sab tes xis,” thiab nws tos mus txog thaum nws tau txais lub hwjchim ua vajntxwv kav.​—Henplais 10:12, 13.

22. Yexus tau muab siab npuab Vajtswv mus txog thaum nws tuag. Qhov ntawd qheb kev rau dabtsi?

22 Yexus muab siab npuab Vajtswv mus txog thaum nws tuag. Qhov ntawd qheb kev rau dabtsi? Yexus txojkev tuag qheb kev rau tibneeg nyob tau mus ib txhis hauv lub vaj kaj siab. Qhov ntawd yuav muaj raws nkaus li Vajtswv lub ntsiab thaum chiv thawj. Nyob rau Tshooj 5, peb mam li kawm ntxiv txog qhov uas Yexus txojkev tuag qheb kev rau peb li cas.

^ nqe 7 Yog xav kawm ntxiv seb Daniyee lo lus faj lem tau muaj tiav li cas rau Yexus, mus nyeem zaj hu ua “Daniyee Zaj Lus Faj Lem Txog Tus Mexiyas” hauv Cov Lus Qhia Ntxiv.

^ nqe 11 Muab Yehauvas hu ua Leej Txiv rau qhov nws yog tus Tswv Tsim. (Yaxaya 64:8) Rau qhov Vajtswv yog tus tsim Yexus, phau Vajlugkub thiaj muab Yexus hu ua Vajtswv tus Tub. Ib yam li ntawd, phau Vajlugkub thiaj muab cov tubtxib saum ntuj thiab tus txivneej Adas hu ua Vajtswv cov tub.​—Yauj 1:6, hauv qab taw qhia; Luka 3:38.

^ nqe 12 Yog tias xav paub ntxiv txog qhov uas Yexus tsis sib txig sib luag nrog Vajtswv, mus nyeem zaj hu ua “Vajtswv Puas Yog Peb Leeg?” hauv Cov Lus Qhia Ntxiv.