Atambaʼtaa mu matraxnuu

Ayuʼ náa naʼthí rí xú káʼnii nindxu̱u̱ ináa

CAPÍTULO 6

Náa kúwi̱i̱n xa̱bu̱ bi̱ nikháñun rá.

Náa kúwi̱i̱n xa̱bu̱ bi̱ nikháñun rá.
  • Ndiéjunʼ egíʼnii índo̱ nakháñulúʼ rá.

  • Náa numuu rí nakháñulúʼ rá.

  • Lá naʼni̱i̱ a̱jkiu̱lú índo̱ najmañulúʼ rí gajkhun ga̱jma̱a̱ numún xa̱bu̱ bi̱ nikháñun rá.

1-3. Ndiéjunʼ graxe̱ eni xa̱bu̱ ga̱jma̱a̱ numuu rí nakháñulú ga̱jma̱a̱ xú káʼnii eriʼña̱a̱ mbaʼa religión rá.

MBA̱YU̱ʼ tsiguʼ má eʼne rí xa̱bu̱ kuwa runi graxe̱ rígi̱ rí gíʼdoo wéñuʼ numuu. Tséʼniuu má tsáa xa̱bi̱i̱ ñajunlú ga̱jma̱a̱ tséʼniuu má náa kuwáanʼlu, rí maxtiʼña̱a̱ rígi̱ naʼni rí maʼndulú mbuʼyáá xúgiáanʼ.

2 Náa capítulo rí ninújngulú ndiʼyáá rí índo̱ nijmanumáá ga̱jma̱a̱ numulúʼ —rí nixnáximinaʼ Jesucristo— nirmbáʼtoo kamba̱a̱ rí ma̱ndoo makuwáanʼ kámuu mbiʼi. Ma̱ngaa nijmañulúʼ rí náa Biblia naʼthí: “Ní xarigá rí nakháñun” (Revelación [Apocalipsis] 21:4). Mu nákha xóó tséjkha̱nú mbiʼi rúʼko̱, xúgiáanʼ nakháñulú. Xó má niʼthí rey Salomón bi̱ najmañuu wéñuʼ, “numuu rí xa̱bu̱ bi̱ nduya nduyáá rí makhañún” (Eclesiastés 9:5). Nuʼgíiʼ nakuwáanʼ itháán májánʼ xó má eyoo, mú nuraximíjná má xúʼko̱ ndiéjunʼ egíʼnii índo̱ nakháñulú rá.

3 Numbiyaʼ índo̱ mbáa ndxájulú nakháñuu, mbáa nuraximíjna̱: “Ndiéjunʼ nigíʼniin ikhiin xá. Lá kuwa rumíniʼ xáʼ. Lá nuñewu̱nlú xáʼ. Lá ma̱ndoo mumbayulúʼ xáʼ. Lá muʼguanú mbuʼñún mbu̱júu̱ xáʼ.” Mbaʼa religión dí rígá náa numbaaʼ nuriʼña̱a̱ o nusngáa mixtiʼkhu wéñuʼ. Tikhun nusngáa dí xa̱bu̱ míjínʼ nagúun mekhuíí ga̱jma̱a̱ xa̱bu̱ bi̱ ra̱míjínʼ nagún náa mikhiin. I̱ʼwáʼ religión nuthi rí nanújngulú náa imbo̱o̱ reino dí tsékujmaa náa kúwi̱i̱n xiʼñúlú bi̱ nikháñun. Ga̱jma̱a̱ rígá i̱ʼwáʼ religión bi̱ nuthi rí na̱jkua̱ náa numbaaʼ rí kúwi̱i̱n xa̱bu̱ bi̱ nikháñun mu ikhí guxnaxi̱i̱ cuenta ga̱jma̱a̱ nda̱wa̱á nurtaximi̱jna̱ mu magumáanʼ xóo mbáa xujkhúʼ o xóo imba̱a̱ xa̱bu̱.

4. Ndiéjunʼ rí mbríguu e̱ndxa̱ʼwa̱míjna̱ mbaʼa religión rá.

4 Mú xúgíʼ rí ikhiin enimbu̱ún nindxu̱u̱ mbríguu numuu rí mbríguu má e̱ndxa̱ʼwa̱míjna̱: Ikhiin nuthi rí mbá tapha rí ikháanʼlu xóó ndaʼya nda̱wa̱á rí nikhánulú. Xúgíʼ religión dí nirígá nákha wajyúúʼ ga̱jma̱a̱ dí rígá mbiʼi xúgi̱, nuthi rí nakuwáanʼ kámuu mbiʼi, rí xóó nundxa̱ʼwa̱míjna̱, rí xóó nuʼdxawíín ga̱jma̱a̱ rí xóó nandoo nuyexilú. Mú, xú káʼnii gándoo gárígá xúʼko̱ kaʼnii rá. Rí naku̱mu̱lú, xó má rí nundxa̱ʼwáá edxu̱lúʼ, xúgíʼ rígi̱ nañajunʼ ga̱jma̱a̱ ngáñulú, ikha jngó índo̱ nakháñulú nánguá eñajunʼ nditháan kayuʼ. Nándáa rí ermáʼáan a̱jkiu̱lú, nándáa rí eku̱mu̱lú, nánguá endxaʼwamíjna̱ índo̱ nakháñulú numuu rí naguámbá xúgíʼ rígi̱.

NDIÉJUNʼ PHÚ EGÍʼNII ÍNDO̱ NAKHÁÑULÚ RÁ.

5, 6. Ndiéjunʼ eʼsngáa náa Biblia rí xú káʼnii kúwi̱i̱n xa̱bu̱ bi̱ nikháñun rá.

5 Jeobá, bi̱ Niʼni ngáñulú, ndaʼyoo xúgíʼ rí egíʼnii índo̱ nakháñulú. Ikhaa naninuʼ rí gajkhun, ga̱jma̱a̱ náa Biblia rí nindxu̱u̱ Ajngá rawunʼ naʼthí xú káʼnii kúwi̱i̱n xa̱bu̱ bi̱ nikháñun. Ikhí nasngájma kaʼwu rígi̱: Índo̱ mbáa xa̱bu̱ nakháñuu, nánguá eʼya nditháan kayuʼ. Rí kuwáanʼ nduʼya mixtiʼkhu nindxu̱u̱ ga̱jma̱a̱ rí nakháñulú, numuu rí xa̱bu̱ bi̱ nikháñun nánguá eyexi, nánguá edxawíín ga̱jma̱a̱ asndu má nánguá endxa̱ʼwa̱a̱ edxu̱ún. Nánguá eʼya mbá tapha xuyulúʼ índo̱ nakháñulúʼ. Ga̱jma̱a̱ na̱nguá kuaʼdáá mbá alma o espíritu rí ndaʼya nda̱wa̱á rí nakháñulú. *

Náa ni̱jkha̱ agiuʼ ndélá rá.

6 Nda̱wa̱á rí Salomón niʼthí rí xa̱bu̱ bi̱ nduya, nduyáá rí makhañún, ikhaa niʼnirámáʼ rí xa̱bu̱ bi̱ “nikháñun, ikhiin nánguá eya nditháan kayuʼ”. Nda̱wa̱á niʼthí itháan rí phú gajkhun índo̱ niʼthí rí xa̱bu̱ bi̱ nikháñun nánguá xú maʼndún kuñún eʼwíínʼ, nánguá xú makiʼníin kuñún mbanda̱ʼkho eʼwíínʼ ga̱jma̱a̱ “nda̱a̱ ñajunʼ, nda̱a̱ ku̱ma̱, asndu má nda̱a̱ rí gajmañaaʼ matani náa iñá wa̱jinʼ” (atraxnuu Eclesiastés 9:5, 6, 10). Xúʼko̱ má ma̱ngaa, náa Salmo 146:4 naʼthí rí índo̱ mbáa xa̱bu̱ nakháñuu, “naguámbá rí nandxa̱ʼwáminaʼ”; xóo muʼthá, naguámbáa xúgíʼ. Ikháanʼ ni̱ndxu̱lú xa̱bu̱ bi̱ nakháñuu ga̱jma̱a̱ nánguá kuwáanʼ nda̱wa̱á rí nakháñuu xuyulúʼ. Vida ndrígúlú nindxu̱u̱ xóo aguʼ ndrígóo mbá ndélá. Índo̱ najuiyuʼ, na̱nguá ejkha̱ i̱mba̱ níʼkhá, mbájkhu má nandáti̱ga̱a̱.

NDIÉJUNʼ NIʼTHÍ JESÚS GA̱JMA̱A̱ NUMÚN XA̱BU̱ BI̱ NIKHÁÑUN RÁ.

7. Ndiéjunʼ niʼthí Jesús índo̱ mbáa xa̱bu̱ nakháñuu rá.

7 Jesucristo niʼthí xú káʼnii kuwa xa̱bu̱ bi̱ nikháñun. Nixtáa mbáa xa̱biya̱ bi̱ nininiʼ Jesús bi̱ nigumbiʼyuu Lázaro ga̱jma̱a̱ nikháñu. Ikhú Jesús niʼthún discípulos ndrígóo: “Naʼgu miguiaʼlo Lázaro”. Discípulos nikru̱ʼu̱u̱n rí Lázaro xtáa naʼgu, rí xtáa raʼni̱i̱ náa mbá nandii rí niʼniuu. Mú nijngawi̱i̱n, ikha jngó Jesús niʼthún: “Nijañu Lázaro” (atraxnuu Juan 11:11-14). Jesús nijmuu mbá xkri̱da mu maʼthí xú káʼnii nindxu̱u̱ rí nakháñulú. Rí nakháñulú nindxu̱u̱ xóo índo̱ kuwáanʼ ruʼnuʼ. Lázaro na̱nguá nixtáa náa mekhu asndu má na̱nguá nixtáa náa infierno. Na̱nguá ni̱jkha̱ mu maxtáa gajmíi̱n ángeles, na̱nguá má ni̱jkha̱ mu maxtáa gajmíi̱n xiʼñunʼ bi̱ nikháñun, asndu má na̱nguá nigumaa mbu̱júu̱ mu maxtáa xóo imba̱a̱ xa̱bu̱. Ikhaa nikháñu, rígi̱ nindxu̱u̱ asndu xóo rí xtáa raʼgu wéñuʼ, mú na̱nguá gundaa. Náa i̱ʼwáʼ texto rí na̱ʼkha̱ náa Biblia naʼthí rí índo̱ nakháñulú nindxu̱u̱ asndu xóo índo̱ nuʼnuʼ. Mbá xkri̱da, índo̱ discípulo Esteban nixnáá ga̱jma̱a̱ itsí ikhú ikhaa nikháñu, náa Biblia naʼthí rí ikhaa “niʼgui” (Hechos 7:60). Xúʼko̱ má ma̱ngaa, apóstol Pablo niʼnirámáʼ rí tikhun xa̱bu̱ bi̱ nikuwa nákha nixtáa ikhaa ‹ninuʼ› rí nandoo gáʼthi nikháñun (1 Corintios 15:6).

Jeobá niʼnin xúgínʼ xa̱bu̱ mu makuwá kámuu mbiʼi náa tsu̱du̱u̱ Ku̱ba̱ʼ

8. Xú káʼnii eʼyáá rí Dios na̱nguá nindoo rí xa̱bu̱ makhañún rá.

8 Lá nindoo Dios rí xa̱bu̱ makhañún ráʼ. Na̱nguá. Jeobá niʼni rí xa̱biya̱ maxtáa kámuu mbiʼi náa tsu̱du̱u̱ Ku̱ba̱ʼ. Xó má nijmañulúʼ náa libro rígi̱, Dios niʼni rí timbíi̱n xa̱bu̱ makuwá náa ku̱ba̱ʼ mitsaan ga̱jma̱a̱ ikhaa niʼni rí xáʼniuu nandii. I̱ndó nindoo rí makuwá májánʼ wéñuʼ. Lá xtáa mbáa xa̱bu̱ bi̱ nandoo rí e̱ji̱i̱n maganuu ga̱jma̱a̱ rí makhañún ráʼ. ¡Na̱nguá! Jeobá nindoo kaʼñúún e̱ji̱i̱n ga̱jma̱a̱ nindoo rí makuwá gagi kámuu mbiʼi náa tsu̱du̱u̱ Ku̱ba̱ʼ. Náa Biblia naʼthí rí Jeobá “nigíwanʼ náa a̱jkiún xa̱bu̱ mú maʼndún makuwá kámuu mbiʼi” (Eclesiastés 3:11). Xúʼko̱ kaʼnii, Dios niʼniáanʼ mu maʼndulú makuwáanʼ kámuu mbiʼi. Ga̱jma̱a̱ ikhaa nirmbáʼtoo kamba̱a̱ mu maʼga̱nú marigá xúʼko̱ káʼnii.

NÁA NUMUU RÍ NAKHÁÑULÚ RÁ.

9. Ndiéjunʼ ninda̱ʼa̱ Jeobá rí xáʼni Adán, ga̱jma̱a̱ náa numuu rí na̱nguá ninindxu̱u̱ mingíjyúuʼ maʼnimbánuu xtángoo rúʼko̱ xá.

9 Mú, náa numuu rí nakháñulú rá. Mu muxkamaa rí maxtiʼña̱a̱ graxe̱ ndrígúlú, gíʼmaa mbuʼyáá ginii rí nirígá nákha nixtáa timbáa xa̱biya̱ ga̱jma̱a̱ timbáa a̱ʼgu̱ náa tsu̱du̱u̱ Ku̱ba̱ʼ. Náa Biblia naʼthí: “Jeobá Dios niʼni mbaja̱a̱ náa ku̱ba̱ʼ xúgíʼ ixi̱ rí mitsaan ma̱ta̱ya̱a̱ ga̱jma̱a̱ májánʼ miʼtsu” (Génesis 2:9). Mú nirígá mbá rí xándoo muni. Jeobá niʼthúu̱n Adán: “Xúgíʼ xndúu ixi̱ dí rígá náa ku̱ba̱ʼ mitsaan ma̱ndoo miʼtsu asndu magiʼmaʼ. Mú ixi̱ ku̱ma̱ dí májánʼ ga̱jma̱a̱ dí ra̱májánʼ, xándoo miʼtsu, numuu rí índo̱ gíʼtsu xndúu ixi̱ rúʼko̱, gajkhun makhañáʼ” (Génesis 2:16, 17). Xtángoo rígi̱ na̱nguá ninindxu̱u̱ mingíjyúuʼ maʼnimbánuu Adán ga̱jma̱a̱ Eva numuu rí nirígá i̱ʼwáʼ ixi̱ rí ma̱ndoo muphu. Mú niniñúúnʼ musngajma rí nuxna̱a̱ núma̱aʼ Dios, bi̱ nixnúún xúgíʼ rí niguáʼdáá, ga̱jma̱a̱ rí makuwá májánʼ wéñuʼ. Ma̱ngaa á mu ikhiin ninimbu̱ún musngajma rí nduyamajkuíí rí naʼtáñajunʼ Anu̱ún bi̱ xtáa mekhuíí ga̱jma̱a̱ rí ikhiin nandún mudrigú ikha ndrígóo.

10, 11. a) Ndiéjunʼ nirígá rí túnimbu̱ún náa Dios timbíi̱n xa̱bu̱ bi̱ nikuwa nákha wajyúúʼ rá. b) Náa numuu rí nindxu̱u̱ mbá aʼkhá rí táʼnimbo̱o̱ Adán ga̱jma̱a̱ Eva rá.

10 Raʼkhí kayuʼ, timbíi̱n xa̱bu̱ bi̱ nikuwa na̱nguá ninimbu̱ún kuyáá Jeobá. Satanás nijmuu mbáa a̱bu̱nʼ mu maraxu̱u̱ Eva: “Lá gajkhun rí niʼthí Dios rí ikháanʼ ragíʼmaa muphula xúgíʼ xndúu ixi̱ dí rígá náa ixi̱ ri̱ʼi̱ ráʼ.” Eva niriʼñuu: “Ma̱ndoo muphúxu xúgíʼ xndúu ixi̱ dí rígá náa ixi̱ ri̱ʼi̱. Mú xndúu ixi̱ rí juaʼan náa tapo̱o̱ ixi̱ ri̱ʼi̱, Dios niʼthí: ‘Ragíʼmaa muphula xndúu ixi̱ rúʼko̱, na̱nguá, ragíʼmaa muruguala, numuu rí makhañalaʼ” (Génesis 3:1-3).

11 “Xakañalaʼ —niʼthí Satanás—. Numuu rí Dios ndaʼyoo rí índo̱ ikháanʼ guphula xndúu ixi̱ rúʼko̱ mambaʼto idala ga̱jma̱a̱ mani̱ndxa̱la xóo Dios, muniʼnúnʼ dí májánʼ ga̱jma̱a̱ dí ra̱májánʼ.” (Génesis 3:4, 5.) Gixa̱a̱ nindoo rí Eva maʼndoo mikhu xndúu ixi̱ rí nijuiʼtháán rí maxákhu. Ikhaa niʼthúu̱n rí xúʼko̱ ma̱ndoo maraʼwíí rí májánʼ ga̱jma̱a̱ dí ra̱májánʼ; xóo muʼthá, ikhaa ma̱ndoo maʼni asndu ndiéjunʼ má rí gaʼndoo. Satanás ma̱ngaa niʼthí rí Jeobá niʼninduwiinʼ índo̱ niʼthún rí mugíʼnii á mu naʼphu̱ xndúu ixi̱ rúʼko̱. Eva niʼnimbo̱o̱ rí niʼthí Gixa̱a̱, ikha jngó ikhaa nigujtun ga̱jma̱a̱ ni̱ʼkhu̱ xndúu ixi̱ rúʼko̱. Nda̱wa̱á nixnúu ajmbio̱o̱ mikhu. Ikhiin nduyáá má rí mugíʼnii. Ikhiin ndiyáá májánʼ rí kuwa runi rí Dios niʼthún dí ragíʼmaa muni. Índo̱ ni̱ʼphu̱ xndúu ixi̱, ndiyáá májánʼ rí na̱nguá kuwa runimbu̱ún mbá xtángoo rí na̱nguá mingíjyúuʼ wéñuʼ ga̱jma̱a̱ maʼngo̱o̱ maʼnimbánuu. Xúʼko̱ káʼnii nisngájma rí na̱nguá nindúún gúyaa Anu̱ún bi̱ xtáa mekhuíí ga̱jma̱a̱ rí naʼtáñajunʼ. ¡Nisngajma mbá gamajkhu dí raʼkhí kayuʼ náa Jeobá bi̱ Niʼni xúgíʼ dí rígá náa mekhu ga̱jma̱a̱ náa ku̱ba̱ʼ!

12. Ndiéjunʼ gándoo gambáyulú mu makru̱ʼu̱lú rí xú káʼnii nixtáa Jeobá índo̱ Adán ga̱jma̱a̱ Eva túnimbu̱ún rí ikhaa niʼthún rá.

12 Muʼgíiʼ mbá xkri̱da: Xú káʼnii gáraxtaa ikháánʼ á mu mbáa a̱ʼdiáaʼ dxámá o ndxáʼgú na̱nguá eʼnimbo̱o̱ kaʼyaʼ ga̱jma̱a̱ nasngájma rí na̱nguá gíʼdoo gamajkuu náa ikháánʼ ga̱jma̱a̱ na̱nguá eyoo kaʼyaʼ. Ikháánʼ magawanʼ wéñuʼ á mu xúʼko̱ kaʼnii eʼniaʼ. Rí xúgi̱ atatsaʼwáminaʼ xú káʼnii nigawunʼ wéñuʼ Jeobá índo̱ ndiʼyoo rí Adán ga̱jma̱a̱ Eva túnimbu̱ún rí ikhaa niʼthún.

Adán nigumaa ga̱jma̱a̱ yujndaʼ ga̱jma̱a̱ yujndaʼ má niʼni̱i̱la

13. Ndiéjunʼ niʼthí Jeobá rí magíʼnuu Adán índo̱ gakháñuu, ga̱jma̱a̱ ndiéjunʼ eyoo gáʼthi rúʼko̱ rá.

13 Adán ga̱jma̱a̱ Eva na̱nguá ninimbu̱ún náa Jeobá, ikha jngó ikhaa na̱nguá niniñuʼ makuwá kámuu mbiʼi. Ikhiin nikháñun, xó má Jeobá niʼthún. Adán ga̱jma̱a̱ Eva niniñaʼ rakuwa. Ikhiin na̱nguá nigún mu makuwá xóo espíritu náa i̱mba̱ numbaaʼ. Xúʼko̱ esngájma ajngáa rí niʼthí Jeobá índo̱ ninda̱ʼa̱a̱ cuenta náa timbáa xa̱biya̱: “[Matangaán] náa ku̱ba̱ʼ rí nigumán ga̱jma̱a̱. Numuu rí yujndaʼ ni̱ndxa̱ʼ ga̱jma̱a̱ yujndaʼ má gídxúʼ” (Génesis 3:19). Dios niʼnii Adán ga̱jma̱a̱ yujndoʼ ku̱ba̱ʼ (Génesis 2:7). Nákha ginii nda̱wa̱a̱ Adán. Ikha jngó, índo̱ Jeobá niʼthúu̱n Adán rí maʼga̱a̱ mbu̱júu̱ náa yujndaʼ, ikhaa nindoo gáʼthúu̱n rí Adán ní xáxtáa mbaʼya. Adán maʼni̱i̱la xóo yujndaʼ rí nigumaa ga̱jma̱a̱.

14. Náa numuu rí nakháñulú rá.

14 Adán ga̱jma̱a̱ Eva kuwa asndu mbiʼi xúgi̱ á mu ninimbu̱ún, mú nikháñun numuu rí túnimbu̱ún kuyáá Dios, ikhiin nixuda̱mi̱jna̱ aʼkhá. Ikha jngó xúgiáanʼ ikháanʼ nakháñulú numuu rí e̱ji̱i̱n Adán ni̱ndxu̱lú, ikhiin niniñaʼ aʼkhá ga̱jma̱a̱ rí nakháñulú (atraxnuu Romanos 5:12). Aʼkhá rúʼko̱ nindxu̱u̱ xóo mbá nandii rí mixkawiʼ wéñuʼ rí na̱jkha̱ ranújngoo má xúʼko̱ náa mámbáa xa̱bu̱ bi̱ na̱jkha̱ ragumaa, náa nandii rígi̱ tsikriyaʼ nimbáa xa̱bu̱. Rígi̱ na̱jkha̱ kaguáanʼ makháñulú. Rí nakháñulú na̱nguá nindxu̱u̱ xóo mbáa xa̱bu̱ bi̱ nambáxulúʼ májánʼ wéñuʼ, ikhaa nindxu̱u̱ xóo mbáa xa̱bu̱ bi̱ gíʼdoo wéñuʼ sia̱nʼ (1 Corintios 15:26). ¡Nuxnáa wéñuʼ núma̱aʼ Jeobá numuu rí niʼtsiwáanʼ náa xa̱bu̱ bi̱ gíʼdoo wéñuʼ sia̱nʼ bi̱ mixkawiʼ wéñuʼ!

XÚ KÁʼNII EMBÁYAʼ MATATSIʼNUʼ RÍ GAJKHUN GA̱JMA̱A̱ NUMÚN XA̱BU̱ BI̱ NIKHÁÑUN RÁ.

15. Náa numuu rí naʼni̱i̱ a̱jkiu̱lú índo̱ najmañulúʼ rí gajkhun ga̱jma̱a̱ numún xa̱bu̱ bi̱ nikháñun rá.

15 Naʼni̱i̱ a̱jkiu̱lú índo̱ najmañulúʼ náa Biblia ga̱jma̱a̱ numún xa̱bu̱ bi̱ nikháñun. Xó má ndiʼyáá, ikhiin na̱nguá kuwa rajmagíníi, asndu na̱nguá má guáʼdáá gaʼkhu. Na̱nguá gíʼmaa mamiñulúʼ gúni, numuu rí xa̱bu̱ bi̱ nikháñun nándáa rí muniulúʼ. Ikháanʼ xándoo mumbañún asndu má ikhiin na̱nguá xú mumbayulúʼ. Asndu nánguá xú mutulú asndu má nánguá xú muʼtámíjná gajmiúlú. Kuwa mbaʼin xa̱bu̱ ede̱ bi̱ nuthi rí ma̱ndoo mumbayulúʼ xa̱bu̱ bi̱ nikháñun, ikhú xa̱bu̱ nunimbu̱ún nduwaʼ rígi̱ ga̱jma̱a̱ nuxnún mbújkha̱a̱ xa̱bu̱ ede̱. Mú índo̱ ikháanʼ na̱jkua̱nú nuniʼnuʼ rí gajkhun, nánguá xú muni nduwáanʼlú.

16. Tsáa xtáa náa ki̱dxu̱ʼ rí nusngáa mbaʼa religión, ga̱jma̱a̱ xú káʼnii xtáa raʼni xá.

16 Lá májánʼ eriʼña religión ndrígáʼ rí eʼthí náa Biblia ga̱jma̱a̱ numún xa̱bu̱ bi̱ nikháñun ráʼ. Mbaʼa religión na̱nguá eni. Náa numuu rá. Numuu rí Satanás xtáa náa ki̱dxu̱ʼ kiʼsngáa rúʼko̱. Ikhaa najmuu religión dí ragájkhun mu maʼni rí xa̱bu̱ munimbu̱ún, rí índo̱ mbá xa̱bu̱ nakháñuu naxtáa má xúʼko̱ xóo mbá espíritu náa i̱mba̱ numbaaʼ. Rígi̱ nindxu̱u̱ nduwaʼ ndrígóo Satanás ga̱jma̱a̱ najmuu i̱ʼwáʼ nduwaʼ mu maʼni rí xa̱bu̱ makuwá mitsínguánʼ náa Jeobá Dios. Xú eʼni xá.

17. Náa numuu rí nagawúnʼ Jeobá índo̱ ndaʼyoo rí xa̱bu̱ kuwa runimbu̱ún rí ikhaa naʼni gíníi náa aguʼ rá.

17 Xó má ndiʼyáá, tikhuu religión nusngáa rí xa̱bu̱ bi̱ ra̱míjínʼ mbuyamíniʼ kámuu mbiʼi náa aguʼ rí nakha. Rí nunimbu̱ún rígi̱ naʼni gawúnʼ Jeobá, numuu rí ikhaa nindxu̱u̱ mbáa Dios bi̱ nandoo kaʼyulúʼ wéñuʼ ga̱jma̱a̱ ikhaa xáʼni gínáa nimbáa xa̱bu̱ xúʼko̱ kaʼnii (atraxnuu 1 Juan 4:8). Ndiéjunʼ gátatsaʼwaminaʼ ikháánʼ á mu mbáa xa̱bu̱ nakudaʼ ñawúunʼ a̱ʼdióo náa aguʼ numuu rí táʼnimbo̱o̱ rá. Lá maraʼdáá gamajkuaʼ náa xa̱bu̱ buʼko̱ rá. Lá maʼnda̱ʼ matatsiʼniiʼ xáʼ. Na̱nguá. Mbáa ikháánʼ matatsaʼwamínáʼ rí ikhaa nindxu̱u̱ mbáa xa̱bu̱ mixkawiʼ wéñuʼ. Ikhaa rúʼko̱ rí eyoo muʼnimbulúʼ Satanás: Rí Jeobá naʼni gíníi mbaʼin xa̱bu̱ náa aguʼ asndu kámuu mbiʼi.

18. Xú káʼnii nindxu̱u̱ nduwaʼ rí nusngáa mbaʼa religión mu xúʼko̱ xa̱bu̱ mbuyamajkún bi̱ nikháñun rá.

18 Satanás najmuu tikhuu religion mu maʼsngáa rí xa̱bu̱ bi̱ nikháñun nurtaximi̱jna̱ xóo espíritu mu xúʼko̱ xa̱bu̱ bi̱ nduya ma̱ndoo mbuyamajkún. Kiʼsngáa rígi̱ naʼthí rí espíritu bugi̱ bi̱ guáʼdáá wéñuʼ tsiakii maʼndún mambaxúún ga̱jma̱á ni̱ndxu̱lú o ma̱ndoo mani̱ndxu̱ún xa̱bu̱ sia̱nʼ bi̱ mixkawiinʼ wéñuʼ. Mbaʼin xa̱bu̱ nunimbu̱ún nduwaʼ rígi̱ ikha jngó namiñun kuñún ga̱jma̱a̱ nduyamajkhún. Náa Biblia naʼsngáa rí xa̱bu̱ bi̱ nikháñun kuwa runuʼ ga̱jma̱a̱ i̱ndó Jeobá Dios bi̱ gajkhun gíʼmaa mbuyamajkuíí, bi̱ niʼniáanʼlu ga̱jma̱a̱ bi̱ nixnúlú xúgíʼ rí kuaʼdáá (Revelación 4:11).

19. Ndiéjunʼ imbo̱o̱ kiʼsngáa rí na̱ʼkha̱ náa Biblia ma̱ndoo makru̱ʼu̱lú índo̱ nuniʼnúnʼ rí gajkhun ga̱jma̱a̱ numún xa̱bu̱ bi̱ nikháñun rá.

19 Índo̱ na̱jkua̱nú nuniʼnúnʼ rí gajkhun ga̱jma̱a̱ numún xa̱bu̱ bi̱ nikháñun, na̱nguá xú maʼni nduwánʼ religión dí ragájkhun. Ma̱ngaa nakru̱ʼu̱lú itháan májánʼ i̱ʼwáʼ kiʼsngáa rí na̱ʼkha̱ náa Biblia, xó má rí makuwáanʼ kámuu mbiʼi náa Ku̱ba̱ʼ mitsaan. Rí wíji̱ marigá nda̱wa̱á naʼni muʼnimbulúʼ rí gajkhun nindxu̱u̱ índo̱ najmañulúʼ rí xa̱bu̱ bi̱ nikháñun tsegun gakúwi̱i̱n xóo espíritu náa i̱mba̱ numbaaʼ.

20. Xú káʼnii nindxu̱u̱ graxe̱ rí gúʼyáá náa imbo̱o̱ capítulo rá.

20 Nákha wajyúúʼ mbiʼi, mbáa xa̱bu̱ bi̱ nixtáa jmbu bi̱ nigumbiʼyuu Job niʼni graxe̱ rígi̱: “A mú mbáa xa̱bu̱ na̱jkha̱nú nakháñuu, lá ma̱ndoo maxtáa mbu̱júu̱ xáʼ.” (Job 14:14). Lá ma̱ndoo matangi̱i̱n makuwá mbu̱júu̱ xa̱bu̱ bi̱ nikháñun ráʼ. Naʼni̱i̱ a̱jkiu̱lú índo̱ nduʼyáá dí xtáa rariʼña̱a̱ náa Biblia, xó má gúʼyáá náa imbo̱o̱ capítulo.

^ párr. 5 Náa apéndice náa naʼthí “Alma” ga̱jma̱a̱ “espíritu”: Ndiéjunʼ phú eyoo gáʼthi ajngáa rígi̱ rá. Ga̱jma̱a̱ ikhí gáta̱ya̱a̱ itháan ajngáa alma ga̱jma̱a̱ espíritu.