Atambaʼtaa mu matraxnuu

Ayuʼ náa naʼthí rí xú káʼnii nindxu̱u̱ ináa

CAPÍTULO 10

Gajmañulú ga̱jma̱a̱ numún ángeles ma̱ngaa numún xa̱bu̱ wéñiʼ

Gajmañulú ga̱jma̱a̱ numún ángeles ma̱ngaa numún xa̱bu̱ wéñiʼ
  • Bi̱ ni̱ndxu̱ún ángeles, lá numbañún xa̱bu̱ numbaaʼ ráʼ.

  • Lá numbañún xa̱bu̱ espíritu bi̱ ra̱míjínʼ ráʼ.

  • Lá gíʼmaa mamiñulúʼ kuʼñúún espíritu bi̱ ra̱míjínʼ ráʼ.

1. Náa numuu rí gíʼmaa muniʼnúnʼ itháan ángeles rá.

RÍ MATATSIʼNIIʼ mbáa xa̱bu̱ ndayóoʼ matatsiʼnuʼ mangiin bi̱ kúwi̱i̱n náa goʼwóo. Xúʼko̱ má rí muniʼniiʼ Jeobá Dios, ndayóoʼ majmañulúʼ ga̱jma̱a̱ numún ángeles bi̱ ni̱ndxu̱ún xóo familia ndrígóo bi̱ kuwa mekhuíí. Náa Biblia naxná mbiʼñún ángeles xóo “e̱ji̱i̱n Dios” (Job 38:7). Mú, xú káʼnii ejmiuu ángeles Jeobá mu maʼnimbánuu dí naʼthí maʼni nda̱wa̱á rá. Lá nirígá mbá rí nini ga̱jma̱a̱ numún xa̱bu̱ bi̱ nikuwa nákha wajyúúʼ ráʼ. Lá numbayúlú ángeles ráʼ. Á mu xúʼko̱ kaʼnii, xú káʼnii eni xá.

2. Náa phú guwáʼ ángeles, ga̱jma̱a̱ nguáthi̱i̱n kuwa xá.

2 Náa Biblia naʼthí mbaʼa nuthu ga̱jma̱a̱ numún ángeles. Guʼyáá tikhuu texto mu muniʼnúnʼ itháan májánʼ. Náa phú guwáʼ ángeles rá. Colosenses 1:16 nariʼña̱a̱: “Ga̱jma̱a̱ numuu [Jesucristo] niguma xúgíʼ dí rígá mekhuíí ga̱jma̱a̱ xúgíʼ dí rígá náa tsu̱du̱u̱ ku̱ba̱ʼ”. Ikha jngó, Jeobá nijmiuu A̱ʼdióo bi̱ giʼnii mu maʼnii mámbáa ángel. Nguáthi̱i̱n ángeles kuwa rá. Náa Biblia naʼthí dí ra̱ʼkhá tháán mbaʼin wéñuʼ ángeles kuwa ga̱jma̱a̱ xúgínʼ ikhiin guáʼdáá tsiakii (Salmo 103:20). *

3. Ndiéjunʼ eʼsngúlúʼ náa Job 38:4-7 ga̱jma̱a̱ numún ángeles rá.

3 Náa Ajngá rawunʼ Dios, Biblia, naʼthí rí i̱ndó Jeobá niʼni Ku̱ba̱ʼ, “xúgínʼ e̱ji̱i̱n Dios nikuwa gagi rí asndu nixuba̱a̱ ñawúúnʼ” (Job 38:4-7). Texto rígi̱ nasngájmulúʼ rí ángeles kuwa má asndu nákha wajyúúʼ mbiʼi nákha xóo tsígumaa xa̱biya̱, ikhiin kuwa má asndu nákha xóo tsíguma Ku̱ba̱ʼ. Ma̱ngaa nasngájmulúʼ rí ángeles nakuwa gíná ga̱jma̱a̱ nakuwa gagi, numuu rí naʼthí rí ‹mámbáa niʼni ajmúú›. Atayáá rí “xúgínʼ e̱ji̱i̱n Dios” nikuwa mbríguu gagi. Ikha jngó nákha ikhú, xúgínʼ ángeles ninindxu̱ún mbá familia bi̱ nini mbá kambáxu̱u̱n ñajunʼ ndrígóo Jeobá.

ÁNGELES NUÑEWU̱NLÚ GA̱JMA̱A̱ NUMBAYÚLÚ

4. Xú káʼnii esngájma náa Biblia rí ángeles bi̱ kuwa jmbu naxmiéjunʼ rí kuwa runi xa̱bu̱ rá.

4 Asndu nákha ndiyáá xú káʼnii nigumiin timbíi̱n xa̱bu̱, ángeles bi̱ kuwa jmbu nusngajma rí naxmiéjunʼ kuñún xa̱bu̱ numbaaʼ bi̱ na̱jkha̱ raʼni mbaʼin ga̱jma̱a̱ rí wíji̱ mambanúu rí eyoo maʼni Dios (Proverbios 8:30, 31; 1 Pedro 1:11, 12). Mú, índo̱ ni̱jkha̱ ranújngoo tsiguʼ ángeles ndiyáá xú káʼnii mbaʼin wéñuʼ xa̱bu̱ niniñaʼ runi ñajunʼ Jeobá bi̱ nandoo kaʼñúún. Rígi̱ naʼni rí makuwa gíná ángeles bi̱ kuwa jmbu. Mú, índo̱ mbáa xa̱bu̱ natanga̱a̱ náa Jeobá “riga gagui naʼ [inún] ángeles” (Lucas 15:10). Xó má ndiʼyáá, ikhiin naxmiéjunʼ wéñuʼ rí xú káʼnii kuwa xa̱bi̱i̱ Dios. Ikha jngó, naʼni makru̱ʼu̱lú náa numuu rí Jeobá nijmiuu mbaʼa nutu ángeles mu muxnún tsiakii ga̱jma̱a̱ muñawu̱u̱n xa̱bu̱ bi̱ kuwa jmbu náa tsu̱du̱u̱ Ku̱ba̱ʼ (atraxnuu Hebreos 1:7, 14). Guʼyáá tikhuu xkri̱da.

“Dios ndrígóʼ nikuʼmaa ángel mu marugoo rawunʼ león.” (Daniel 6:22)

5. Ndiéjunʼ xkri̱da exkamaa náa Biblia náa naʼthí rí ángeles nimbañúún xa̱bu̱ rá.

5 A̱jmi̱i̱n ángeles nimbayíí Lot bi̱ ninindxu̱u̱ jmbi gajmíi̱n a̱jmi̱i̱n e̱ji̱i̱n wa̱ʼxa̱ʼ mu makáwíin índo̱ Dios niʼni gámbáa xuajin xkawiʼ Sodoma ga̱jma̱a̱ Gomorra (Génesis 19:15, 16). Mbaʼa tsiguʼ nda̱wa̱á, gaʼyee Daniel nidama̱ʼa̱a̱n náa mbá iñáʼ rí kajchún mbaʼin león, mú nda̱a̱ rí nigíʼnuu. Ikhaa niʼthí rígi̱ “Dios ndrígóʼ nikuʼmaa ángel mu marugoo rawúnʼ león” (Daniel 6:22). Nákha timbá siglo, mbáa ángel niʼnikríyaaʼ apóstol Pedro náa guʼwá e̱jua̱nʼ (Hechos 12:6-11). Ma̱ngaa Jesús nimbayíí ángeles índo̱ ikhaa nigi̱ʼdu̱u̱ niʼni ñajunʼ ndrígóo Dios náa tsu̱du̱u̱ Ku̱ba̱ʼ (Marcos 1:13). Ga̱jma̱a̱ nguáthá mbiʼi nákha xóo tígo̱o̱ makhañúu, ndiʼyoo mbáa ángel ga̱jma̱a̱ ‹nixnúu tsiake› (Lucas 22:43). ¡Ra̱ʼkhá tháán nixnúu wéñuʼ tsiakii Jesús índo̱ ángeles bugi̱ nimbayíí índo̱ ikhaa phú ndiyóoʼ wéñuʼ!

6. a) Xú káʼnii eni ángeles mu muñewu̱u̱n xa̱bu̱ bi̱ kuwa náa xuajin ndrígóo Dios rí mbiʼi xúgi̱ rá. b) Xú káʼnii nindxu̱u̱ graxe̱ rí gáxti̱ʼña̱a̱ xúgi̱ rá.

6 Rí mbiʼi xúgi̱ na̱nguá eʼñún ángeles bugi̱, numuu rí nánguá ekujmiin náa xa̱bi̱i̱ ndrígóo Jeobá bi̱ kuwa náa tsu̱du̱u̱ Ku̱ba̱ʼ. Mú, ángeles bi̱ guáʼdáá tsiakii nuñawu̱u̱n má xúʼko̱ xa̱bu̱ bi̱ kuwa náa xuajin ndrígóo Dios, mú itháan nuñewa̱a̱n rí xúni̱ gachíí rí mambaxúún gajmiún Dios. Náa Biblia naʼthí: “Ángel ndrígóo Jeobá xtáa náa mbajnde náa kuwa xa̱bu̱ bi̱ guáʼdáá wéñuʼ gamajkhu náa ikhaa ga̱jma̱a̱ naʼni káwíin” (Salmo 34:7). Náa numuu rí gíʼmaa maxnúlúʼ wéñuʼ tsiakii ajngáa rúʼko̱ rá. Numuu rí kúwi̱i̱n espíritu bi̱ mixkawiinʼ, bi̱ nandún muni gámbáanʼlú. Tsíin ni̱ndxu̱ún rá. Náa niguwaʼ xá. Xú káʼnii eni mu muniulúʼ dí ra̱májánʼ xá. Mu maxtiʼña̱a̱ graxe̱ rígi̱, guʼyáá mbégu̱ʼ dí nirígá nákha nigi̱ʼdi̱i̱ nikuwa xa̱bu̱.

ESPÍRITUS BI̱ KUAʼDÁÁ GAJMIÚLÚ SIA̱Nʼ

7. Nguáthi̱i̱n xa̱bu̱ niʼngo̱o̱ niʼni Satanás rí makuwa mitsínguánʼ náa Dios rá.

7 Xó má ndiʼyáá náa capítulo 3, nixtáa mbá ángel bi̱ nindoo maʼtáñajúúnʼ iʼwíínʼ xa̱bu̱, xúʼko̱ niʼni rí táʼnimbo̱o̱ náa Dios. Nda̱wa̱á ni̱jkha̱nú nijmaʼniiʼ xóo Satanás ga̱jma̱a̱ Gixa̱a̱ (Revelación 12:9). Ninújngoo mbá 1,600 tsiguʼ nda̱wa̱á rí niʼninduwaʼ Eva, Satanás niʼngo̱o̱ niʼni rí mbaʼin xa̱bu̱ xákúwi̱i̱n mijngii náa Dios. I̱ndó nguéjmi̱i̱n xa̱bu̱ bi̱ nikuwa jmbu xó má Abel, Enoc ga̱jma̱a̱ Noé (Hebreos 11:4, 5, 7).

8. a) Xú káʼnii nirtaximi̱jna̱ xa̱bu̱ wéñiʼ tikhun ángeles rá. b) Ndiéjunʼ nini xa̱bu̱ wéñiʼ mú ma̱ndoo makáwíin náa Ruʼwambiiʼ rá.

8 Nákha mbiʼi rí nixtáa Noé nikuwa iʼwíínʼ ángeles bi̱ túnimbu̱ún náa Jeobá. Ikhiin niniñanʼ rakuwa gajmiún Dios mekhuíí, mu maguajta náa tsu̱du̱u̱ Ku̱ba̱ʼ ga̱jma̱a̱ ikhiin ninindxu̱ún xa̱bu̱ xó má ikháanʼlu. Náa numuu rá. Génesis 6:2 naʼthí: “Ikhú e̱ji̱i̱n Dios bi̱ gajkuwin nigi̱ʼdi̱i̱ ndiñún wa̱ʼxa̱ʼ, ndiyáá dí ra̱ʼkhá tháán mitsiʼñíin; ga̱jma̱a̱ niraʼwíin xúgínʼ gu̱ʼu̱ bi̱ ninigiunʼ mu munigu̱nʼ gajmiún”. Ángeles bugi̱ nikuwa runi rí xa̱bu̱ muni dí ra̱májánʼ, mú Jeobá Dios xáʼngo̱o̱ gaʼyoo mba̱yu̱ʼ mbiʼi rígi̱. Ikha jngó, nikunguanʼ mbá ruʼwambiiʼ rí niʼni gámbíin xúgínʼ xa̱bu̱ bi̱ ra̱míjínʼ bi̱ kuwa náa tsu̱du̱u̱ Ku̱ba̱ʼ; i̱ndó nikáwíin xa̱bi̱i̱ bi̱ nikuwa jmbu (Génesis 7:17, 23). Mú ma̱ndoo makáwíin, ángeles bi̱ túnimbu̱ún o xa̱bu̱ wéñiʼ, ndiyáá rí ndiyóoʼ muniñaʼ ranindxu̱ún xóo xa̱bu̱ mú matangi̱i̱n náa mekhuíí xóo ángeles. Rí nini nisngajma rí nimbayíí Gixa̱a̱, bi̱ ni̱jkha̱nú nirtaximínáʼ “tsi [...] naʼtañajun guiñaʼ-güen” (Mateo 9:34).

9. a) Ndiéjunʼ niguaʼnii xa̱bu̱ wéñiʼ índo̱ nitangi̱i̱n mekhuíí rá. b) Ndiéjunʼ rí gúʼyáá ga̱jma̱a̱ numún xa̱bu̱ wéñiʼ rá.

9 Índo̱ ángeles bi̱ túnimbu̱ún nitangi̱i̱n mekhuíí, Dios na̱nguá niniñuʼ makuwa gajmiún iʼwíínʼ ángeles mekhuíí, xó má niʼni ga̱jma̱a̱ Satanás (2 Pedro 2:4). Maski ajndu xúgi̱ xándoo mani̱ndxu̱ún xóo xa̱bu̱, mú xa̱bu̱ wéñiʼ bugi̱ xóo nandoo nuni rí xa̱bu̱ muni dí ra̱májánʼ. Xa̱bu̱ wéñiʼ numbayíí Satanás mú maʼninduwiinʼ “xoguinʼ xabu su cuhua naʼ numbaʼ” (Revelación 12:9; 1 Juan 5:19). Xú káʼnii eni xá. Xa̱bu̱ wéñiʼ guáʼdáá mbaʼa enii rí xú káʼnii muni nduwiinʼ xa̱bu̱ (atraxnuu 2 Corintios 2:11). Guʼyáá tikhuu.

XÚ KÁNII ENINDUWAʼ XA̱BU̱ WÉÑIʼ RÁ.

10. Ndiéjunʼ nindxu̱u̱ espiritismo rá.

10 Xa̱bu̱ wéñiʼ najmún espiritismo o najmiún xa̱bu̱ xawan mu muni nduwiinʼ xa̱bu̱. Espiritismo nindxu̱u̱ rí mambaxáʼ gajmiáanʼ xa̱bu̱ wéñiʼ o xa̱bu̱ bi̱ nutamijná gajmiún ikhiin. Náa Biblia naʼthí dí ra̱májánʼ nindxu̱u̱ espiritismo ga̱jma̱a̱ naʼtulúʼ rí xúʼni̱ nimbá rí na̱ʼkha̱ náa espiritismo (Gálatas 5:19-21). Xa̱bu̱ wéñiʼ najmún espiritismo xó má mbá xa̱bu̱ bi̱ naguwíin e̱gi̱ʼ najmún cebo. Xa̱bu̱ bi̱ naguwíin e̱gi̱ʼ najmuu mbaʼa enii cebo mu maguwíin mixtiʼkun e̱gi̱ʼ. Xúʼko̱ má espíritu bi̱ ra̱míjínʼ najmún mbaʼa enii rí nindxu̱u̱ espiritismo mu xúgínʼ xa̱bu̱ makuwá náa majñúnʼ ikhaa.

11. Ndiéjunʼ rí ejmúún xa̱bu̱ mu muraxi rí gárígá nda̱wa̱á ga̱jma̱a̱ náa numuu dí ragíʼmaa muʼni ikháanʼ rá.

11 Imbo̱o̱ tsáʼkhá rí najmún xa̱bu̱ wéñiʼ nindxu̱u̱ índo̱ rí xa̱bu̱ nuraxi dí gárígá nda̱wa̱á. Mu xa̱bu̱ muraxi rí gárígá nda̱wa̱á, ikhiin najmún rígi̱: Astrología, najmún cristal rí nijndi, najmún cartas xó má carta ndrígóo tarot, dí nuraxnuu ñawúunʼ ga̱jma̱a̱ nduyááʼ mbuyáá dí gárígá o índo̱ nandún mbuyáá ndiéjunʼ rí eyoo gáʼthi xnuʼndaa ndrígu̱ún. Maski ajndu mbaʼin xa̱bu̱ nundxaʼwamíjná rí xúgi̱ rígi̱ nindxu̱u̱ májánʼ, náa Biblia nasngájma rí xa̱bu̱ bi̱ nuraxi dí gárígá nda̱wa̱á nuñajunʼ gajmiún espíritu bi̱ ra̱míjínʼ. Mbá xkri̱da, náa Hechos 16:16-18 naʼthí rí “[xa̱bu̱ wéñiʼ] tsi ndaʼyo jmbu ri mariga” nini rí mbáa dxáʼgú maʼthí dí marigá nda̱wa̱á. Ikha jngó, índo̱ nigájnáa xa̱bu̱ wéñiʼ náa dxáʼgú, ikhu nindáti̱go̱o̱ tsiakii rí nigiʼdoo.

Mbaʼa rí najmún xa̱bu̱ wéñiʼ mu muni nduwiinʼ xa̱bu̱

12. Náa numuu rí migamíi muʼtámíjná gajmiúlú xa̱bu̱ bi̱ nikháñun rá.

12 Imbo̱o̱ rí najmún xa̱bu̱ wéñiʼ mu muninduwiinʼ xa̱bu̱ nindxu̱u̱ dí mutamijná gajmiún xa̱bu̱ bi̱ nikháñun. Xa̱bu̱ bi̱ numbiyaʼ ga̱jma̱a̱ numún a̱ngiu̱ún bi̱ nikháñun, nutún rí minduwaʼ ga̱jma̱a̱ numún ikhiin. Mbá xa̱bu̱ espiritista ma̱ndoo maʼthí tikhuu rí xú káʼnii nindxu̱u̱ xa̱bu̱ bi̱ nikháñu o asndu maʼni xóo aʼwá ndrígóo mbáa xa̱bu̱ bi̱ nikháñu. Rígi̱ naʼni rí mbaʼin xa̱bu̱ mundxaʼwami̱jna̱ rí xa̱bu̱ bi̱ nikháñun kuwa nduya ga̱jma̱a̱ á mu nutamijná gajmiún maʼni̱i̱ a̱jkiu̱ún. Mú ragájkhun nindxu̱u̱ rígi̱, ma̱ngaa, migamíi wéñuʼ. Náa numuu rá. Numuu rí xa̱bu̱ wéñiʼ nandoo nuniriyaʼ aʼwá ndrígu̱ún xa̱bu̱ bi̱ nikháñun ga̱jma̱a̱ nutún xa̱bu̱ espiritista xú káʼnii ni̱ndxu̱ún bi̱ nikháñun (1 Samuel 28:3-19). Xó má nijmañulúʼ náa capítulo 6, índo̱ mbáa xa̱bu̱ nakháñuu, nánguá eʼya nditháan kayuʼ (Salmo 115:17). Ikha jngó xúgínʼ bi̱ ‹nutamijná gajmiún wa̱jinʼ› kuwa runi nduwiinʼ espíritu bi̱ ra̱míjínʼ ga̱jma̱a̱ tseni xó má eyoo Dios (atraxnuu Deuteronomio 18:10, 11; Isaías 8:19). Ikha jngó, atiewamínáʼ wéñuʼ mu xátani nditháan kayuʼ rí nandún xa̱bu̱ wéñiʼ.

13. Ndiéjunʼ niʼngu̱u̱n nini mbaʼin xa̱bu̱ bi̱ nimiñun nini espíritu nákha ginii rá.

13 Espíritus bi̱ ra̱míjínʼ raʼkháa i̱ndó nuni nduwiinʼ xa̱bu̱, ma̱ngaa nunimiñún. Satanás gajmíi̱n xa̱bu̱ wéñiʼ ndrígóo nduyáá rí “na̱jkha̱ ratumuu mbiʼi” mu maguma gámbíin náa numbaaʼ rígi̱; ikha jngó ra̱ʼkhá tháán kuwa runi dí ra̱májánʼ wéñuʼ (Revelación 12:12, 17). Maski ajndu xúʼko̱, mbaʼin wéñuʼ xa̱bu̱ bi̱ nimiñun nini espíritu nákha ginii niʼngu̱u̱n ninikawimíjná náa espíritu bi̱ mixkawiinʼ. Xú káʼnii niʼngu̱u̱n nini xá. Xú káʼnii gándoo mbá xa̱bu̱ gaʼnikriyaminaʼ náa xa̱bu̱ wéñiʼ, maski ajndu ikhaa nixtáa raʼni rí espiritismo xá.

XÚ KÁʼNII GÁNDOO GUÑAWUMÍJNA̱ NÁA ESPÍRITU BI̱ RA̱MÍJÍNʼ RÁ.

14. Xú káʼnii gándoo gúʼni kriyamíjná náa espíritu bi̱ ra̱míjínʼ, á mu nduyaridáá xkri̱da ndrígu̱ún cristianos bi̱ nikuwa náa Éfeso nákha timbá siglo rá.

14 Náa Biblia naʼtulúʼ xú káʼnii gándoo guñawumíjna̱ náa espíritu bi̱ ra̱míjínʼ ga̱jma̱a̱ xú káʼnii gándoo guʼni kriyamijná náa ikhiin. Guʼyáá xkri̱da ndrígu̱ún cristianos bi̱ nikuwa náa xuajen Éfeso nákha timbá siglo. Nákha xóo tsini̱ndxu̱ún cristianos, tikhun ninindxu̱ún xa̱bu̱ bi̱ nini espiritismo. Ndiéjunʼ nini índo̱ nigíiʼ muniñaʼ xá. Náa Biblia naʼthí: “Mbaʼin xabo tsi nini [magia] ri nda numu mba jañi, niguhueʼ judun libro, nitsike naʼ inu mba xuguinʼ xabo” (Hechos 19:19). Bi̱ ndiʼkhún ninindxu̱ún cristianos nini gámbáa xúgíʼ libro rí nimbáñun muni magia ga̱jma̱a̱ xúʼko̱ nixna mbá xkri̱da rí gíʼmaa muni xa̱bu̱ bi̱ nandún muñawumíjna̱ rí mbiʼi xúgi̱ náa espíritu bi̱ ra̱míjínʼ. Bi̱ nandún muni ñajunʼ ndrígóo Jeobá gíʼmaa rí muni gámbáa xúgíʼ rí e̱ʼkha̱ raʼthí ga̱jma̱a̱ numuu espiritismo. Rígi̱ nindxu̱u̱ libro, revista, película, anuncio ga̱jma̱a̱ ajmúú rí naʼthúún muni espiritismo o nuni makujmaa rí asndu xóo mitsaan wéñuʼ matani. Ma̱ngaa xa̱bu̱ najmún xábí dí nuraʼngu̱u̱n mu xúʼko̱ xugíʼniin dí ra̱májánʼ o najmún i̱ʼwáʼ rí ikhiin nakumu̱ún rí mañawu̱u̱n (1 Corintios 10:21).

15. Ndiéjunʼ gíʼmaa muʼni mu muraʼníí xúgíʼ rí na̱ʼkha̱ náa espíritu bi̱ ra̱míjínʼ rá.

15 Nguáthá tsiguʼ nda̱wa̱á cristianos bi̱ nikuwa náa xuajen Éfeso nini gámbáa libro ndrígu̱ún rí nuni ga̱jma̱a̱ magia, apóstol Pablo niʼnirámáʼ: “Numuu rí kuaʼdáá xkujndu gajmiúlú [...] mbaʼin xa̱bu̱ wéñiʼ [bi̱ ra̱míjínʼ]” (Efesios 6:12). Rúʼko̱ nasngájma rí xa̱bu̱ wéñiʼ túniñun, ikhiin xóó nini rí cristianos muni rí nandún. Ikha jngó, ndiéjunʼ xóó ndiyóoʼ muni cristianos bugi̱ rá. Apóstol Pablo niʼthún: “Ma̱ngaa, gíʼmaa maguaʼdáá fe rí nindxu̱u̱ xóo mbá escudo mba̱a̱ rí mambayaʼla muraʼníí xúgíʼ dí ra̱májánʼ rí nakunguanʼ xa̱bu̱ wéñiʼ”, bi̱ nindxu̱u̱ Satánas (Efesios 6:16). Á mu fe ndrígúlú naʼni itháan gujkhuʼ, xúʼko̱ ma̱ndoo muraʼníí xúgíʼ rí na̱ʼkha̱ náa espíritu bi̱ ra̱míjínʼ (Mateo 17:20).

16. Xú káʼnii gándoo guʼni itháan gujkhuʼ fe ndrígúlú rá.

16 Mú, xú káʼnii gándoo guʼni itháan gujkhuʼ fe ndrígúlú rá. Ma̱ndoo maʼni á mu nuʼnigajmaa Biblia. Mu ma̱ndoo mawiji̱ gujkhuʼ mbá xtátsí, ndayóoʼ miʼdu̱u̱ mi̱jnu̱ʼ wéñuʼ. Xúʼko̱ má ma̱ngaa, mu fe ndrígúlú maʼni gujkhuʼ ndayóoʼ muʼnigajmaa májánʼ wéñuʼ ku̱ma̱ rí jmbu rí na̱ʼkha̱ náa Ajngá rawunʼ Dios. Á mu nuraxnuu xúgíʼ mbiʼi Biblia, fe ndrígúlú maʼni itháan gujkhuʼ. Xó má mbá xtátsí rí wíji̱ gujkhuʼ, xúʼko̱ má fe mani̱ndxu̱u̱ xóo mbá escudo rí mambáyulúʼ muraʼníí xúgíʼ rí na̱ʼkha̱ náa espíritu bi̱ ra̱míjínʼ (1 Juan 5:5).

17. Ndiéjunʼ gíʼmaa muʼni mu muñeumíjna̱ náa xa̱bu̱ wéñiʼ rá.

17 Ndiéjunʼ xóó ndiyóoʼ muni cristianos bi̱ nikuwa náa Éfeso rá. Numuu rí nikuwa náa mbá xuajen rí nikuwa xa̱bu̱ wéñiʼ, ikha jngó, ndiyóoʼ rí maxtiewu̱u̱n itháan. Pablo niʼthún: “Uni xoguiʼ ini sacun camba nutun, utacañi Dios, ga undaʼja jma majñuʼ Espíritu” (Efesios 6:18). Rí mbiʼi xúgi̱ kuwáanʼ náa mbá numbaaʼ rí kúwi̱i̱n xa̱bu̱ wéñiʼ, mu maʼngulú muraʼníí tsáʼkhá rí nagruiga xa̱bu̱ wéñiʼ ndayóoʼ wéñuʼ rí munda̱ʼa̱a̱ Jeobá rí mañewu̱nluʼ. Phú ndayóoʼ majmulúʼ mbiʼyuu Jeobá índo̱ guʼtajkháan (atraxnuu Proverbios 18:10). Ma̱ngaa ndayóoʼ munda̱ʼa̱a̱ má xúʼko̱ rí maʼni káwáanʼ náa xa̱bu̱ wéñiʼ, Satanás (Mateo 6:13). Jeobá mariʼña̱a̱ rí nunda̱ʼa̱a̱ (Salmo 145:19).

18, 19. a) Náa numuu nduʼyáá rí gajkhun maʼngulú muxmínaʼ gajmiúlú espíritu bi̱ ra̱míjínʼ rá. b) Xú káʼnii nindxu̱u̱ graxe̱ rí gáxti̱ʼña̱a̱ náa imbo̱o̱ capítulo rá.

18 Gajkhun nindxu̱u̱ rí espíritu bi̱ ra̱míjínʼ ma̱ndoo muniulúʼ dí raʼkhí. Mu ragíʼmaa mamiñulúʼ gúní á mu tséʼni rí nandoo Gixa̱a̱. Ragíʼmaa mamiñulúʼ á mu ikháanʼ na̱jkua̱nú itháan mijngii náa Dios ga̱jma̱a̱ nuʼni ñajunʼ ndrígóo (atraxnuu Santiago 4:7, 8). Espíritu bi̱ ra̱míjínʼ na̱nguá guáʼdáá tsiakii mu muni xúgíʼ rí nandún. Nákha mbiʼi rí nixtáa Noé, xa̱bu̱ wéñiʼ nikhánún castigo, ga̱jma̱a̱ nda̱wa̱á maguma gámbíin mbá kayuʼ (Judas 6). Garmáʼáan a̱jkia̱nʼ rí kuwa ruñawu̱nlú ángeles ndrígóo Jeobá bi̱ guáʼdáá wéñuʼ tsiakii (2 Reyes 6:15-17). Bi̱ ni̱ndxu̱ún ángeles naxmiéjunʼ rí ikháanʼ maʼngulú muxmínaʼ gajmiúlú espíritu bi̱ ra̱míjínʼ ga̱jma̱a̱ nandún rí ikháánʼ maʼngulú. Xóo muʼthá, ángeles nuxuba̱a̱ ñawúúnʼ mu muxnulú tsiakii. Ikha jngó, gíʼmaa makuwáanʼ itháan mijngii náa Jeobá ga̱jma̱a̱ náa ángeles bi̱ kuwa jmbiin bi̱ ni̱ndxu̱ún xóo bi̱ kuwa náa goʼwóo. Ma̱ngaa, xúʼni̱ nimbá rí nindxu̱u̱ espiritismo ga̱jma̱a̱ guʼgíiʼ muʼni má xúʼko̱ consejo rí na̱ʼkha̱ náa Ajngá rawunʼ Dios (1 Pedro 5:6, 7; 2 Pedro 2:9). Á mu nuʼni xúgi̱ káʼnii, maʼngulú muxmínaʼ gajmiúlú espíritu bi̱ ra̱míjínʼ.

19 Mú, náa numuu rí Dios naniñuʼ makuwíin espíritu bi̱ ra̱míjínʼ ga̱jma̱a̱ xúgíʼ dí ra̱májánʼ rí naʼni marigá wéñuʼ tsingíná rá. Náa imbo̱o̱ capítulo gáxti̱ʼña̱a̱ graxe̱ rígi̱.

^ párr. 2 Náa Rí huasjŋgajma Juan [Apocalipsis] 5:11 naʼthí ga̱jma̱a̱ numún ángeles bi̱ kuwa jmbu: “Iqui cuhue pu-baʼja millones ri mbaʼjin su ancli”. Xó má eʼthí náa Escrituras, Dios niʼnii ra̱ʼkhá tháán mbaʼin wéñuʼ ángeles.