1., 2. Kāpēc iespēja lūgt Dievu ir kaut kas īpašs, un kāpēc ir jāuzzina, kas par lūgšanām teikts Bībelē?

SALĪDZINĀJUMĀ ar Visuma plašumiem zeme ir pavisam maziņa. Jehovam, kas ir ”radījis debesis un zemi”, tautas ir kā sīks piliens pie spaiņa. (Psalms 115:15; Jesajas 40:15.) Tomēr Bībelē teikts: ”Tas Kungs ir tuvu visiem, kas Viņu piesauc, visiem, kas Viņu piesauc patiesībā. Viņš izpilda, ko dievbijīgie vēlas, dzird viņu brēkšanu.” (Psalms 145:18, 19.) Padomāsim, ko tas nozīmē. Visvarenais Radītājs ir mums tuvu un mūs uzklausa, ja ”Viņu piesaucam patiesībā”. Tā ir brīnišķīga iespēja — tuvoties Dievam lūgšanā.

² Bet, ja vēlamies, lai Jehova uzklausītu mūsu lūgšanas, tām jābūt saskaņā ar viņa gribu. To var panākt tikai tad, ja saprotam, kas Bībelē teikts par lūgšanām. Noskaidrot Bībeles viedokli šajā jautājumā ir ļoti svarīgi, jo lūgšanas palīdz tuvoties Jehovam.

3. Kāds ir viens nozīmīgs iemesls, kāpēc jālūdz Jehova?

³ Viens nozīmīgs iemesls, kāpēc jālūdz Jehova, ir tas, ka viņš mūs aicina to darīt. Bībelē rakstīts: ”Nezūdaities nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva  priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā. Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.” (Filipiešiem 4:6, 7.) Būtu aplami neizmantot šādu iespēju, ko savā laipnībā piedāvā Visuma Augstākais valdnieks.

4. Kāpēc regulāras lūgšanas stiprina attiecības ar Jehovu?

⁴ Vēl viens iemesls regulāri lūgt Jehovu ir tāds, ka lūdzot mēs stiprinām savas attiecības ar viņu. Īsti draugi sarunājas ne tikai tad, kad viņiem kaut kas ir vajadzīgs. Viņiem rūp, kas notiek ar otru, un, kad viņi atklāti pauž savas domas, bažas un jūtas, viņu draudzība nostiprinās. Ja runa ir par attiecībām ar Dievu Jehovu, situācija savā ziņā ir līdzīga. Ar šīs grāmatas palīdzību jūs jau daudz ko esat uzzinājis par to, kas Bībelē stāstīts par Jehovu, viņa īpašībām un nodomiem. Jūs viņu esat iepazinis kā reālu personu. Lūgšana paver iespēju atklāt debesu Tēvam savas domas un dziļākās jūtas, un tā jūs varat tuvoties Jehovam. (Jēkaba 4:8.)

5. Kas liecina, ka Jehova neuzklausa visas lūgšanas?

⁵ Vai Jehova uzklausa visas lūgšanas? Lūk, ko viņš teica dumpīgajiem izraēliešiem pravieša Jesajas dzīves laikā: ”Lai cik liels būtu arī jūsu skaitāmo lūgsnu daudzums, Es jūs tomēr neuzklausu, jo jūsu rokas ir aptraipītas ar asinīm.” (Jesajas 1:15.) Paša cilvēka rīcība var būt par iemeslu, kāpēc Dievs neuzklausa viņa lūgšanas. Tātad, lai Dievs labprāt klausītos, ko mēs viņam sakām, mums jāatbilst vairākām prasībām.

6. Kādai būtiskai prasībai mums jāatbilst, lai Dievs uzklausītu mūsu lūgšanas, un kā tas ir iespējams?

⁶ Būtiska prasība ir tā, ka mums ir vajadzīga ticība. (Marka 11:24.) Apustulis Pāvils rakstīja: ”Bez ticības nevar patikt [Dievam]. Jo tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka viņš ir, un ka viņš tiem, kas viņu meklē, atmaksā.” (Ebrejiem 11:6.) Par patiesu ticību vēl nevar runāt, ja cilvēks tikai atzīst, ka Dievs pastāv un ka viņš uzklausa lūgšanas un atbild uz tām. Ticībai ir jāizpaužas darbos. Par ticību jāliecina tam, kā mēs dzīvojam ikdienā. (Jēkaba 2:26.)

7. a) Kāpēc, vēršoties pie Jehovas lūgšanā, ir jārunā ar cieņu? b) Kā, lūdzot Dievu, mēs varam apliecināt pazemību un to, ka runājam no sirds?

⁷ Vēl viena Jehovas prasība ir tāda, ka viņš jālūdz pazemīgi un no sirds. Katram, kas vēršas pie Jehovas, bez šaubām, ir pamats būt pazemīgam. Ja cilvēkiem rodas iespēja runāt ar karali vai prezidentu, parasti viņi to dara ar cieņu, atzīstot valdnieka augsto stāvokli. Vēl jo lielāka cieņa ir vajadzīga, kad uzrunājam Jehovu. (Psalms 138:6.) Viņš ir ”Visuvarenais Dievs”. (1. Mozus 17:1.) Kad lūdzam Dievu, mums viņam jātuvojas tā, lai būtu redzams, ka pazemīgi apzināmies savu stāvokli  viņa priekšā. Pazemība mums palīdzēs lūgt no skaidras sirds un ļaus izvairīties no mehāniskām lūgšanām, kurās atkārtojas viens un tas pats. (Mateja 6:7, 8.)

8. Kā cilvēks var rīkoties saskaņā ar savām lūgšanām?

⁸ Vēl viena prasība, kurai jāatbilst, lai Dievs mūs uzklausītu, ir tāda, ka mums jārīkojas saskaņā ar savām lūgšanām. Jehova gaida, ka mēs visiem spēkiem centīsimies darīt to, par ko lūdzam. Piemēram, ja lūdzam ”Mūsu dienišķo maizi dodi mums šodien”, mums jābūt gataviem strādāt jebkuru darbu, ko esam spējīgi veikt. (Mateja 6:11; 2. Tesaloniķiešiem 3:10.) Ja lūdzam palīdzību kādas miesas vājības pārvarēšanā, mums jāizvairās no tādiem apstākļiem un situācijām, kurās varētu rasties kārdinājums. (Kolosiešiem 3:5.) Bet bez šīm pamatprasībām, ko tikko apskatījām, ir vēl vairāki ar lūgšanām saistīti jautājumi, uz kuriem ir svarīgi zināt atbildes.

9. Pie kā mums jāvēršas lūgšanās, un ar kā starpniecību tas jādara?

⁹ Pie kā jāvēršas lūgšanās? Jēzus saviem sekotājiem mācīja lūgt: ”Mūsu Tēvs debesīs!” (Mateja 6:9.) Tātad ar lūgšanām jāvēršas vienīgi pie Dieva Jehovas. Taču Jehova vēlas, lai mēs atzītu viņa vienpiedzimušā Dēla Jēzus Kristus stāvokli. Kā uzzinājām piektajā nodaļā, Jēzus tika sūtīts uz zemi un atdeva sevi par izpirkumu, kas ļauj mūs atbrīvot no grēka un nāves. (Jāņa 3:16; Romiešiem 5:12.) Viņš ir iecelts par augsto priesteri un tiesnesi. (Jāņa 5:22; Ebrejiem 6:20.) Tāpēc Bībelē ir teikts, ka lūgšanās pie Dieva jāvēršas ar Jēzus starpniecību. Jēzus pats sacīja: ”Es esmu ceļš, patiesība un  dzīvība; neviens netiek pie Tēva, kā vien caur mani.” (Jāņa 14:6.) Mūsu lūgšanas tiks uzklausītas, ja lūgsim tikai Jehovu ar viņa Dēla starpniecību.

10. Kāpēc lūdzot nav jāieņem kāda īpaša poza?

¹⁰ Vai lūdzot ir jāieņem kāda īpaša poza? Nē, tas nav nepieciešams. Jehova neprasa, lai lūdzēja rokas būtu saliktas noteiktā veidā vai viņš pats atrastos kādā sevišķā stāvoklī. No Bībeles ir redzams, ka lūgt Dievu var ļoti dažādās pozās, piemēram, sēdus, stāvus, cilvēks var būt nometies zemē vai nostājies uz ceļiem. (Nehemijas 8:6; Daniēla 6:10; Marka 11:25.) Galvenais ir nevis ieņemt kādu pozu, ko var redzēt citi, bet pareizi noskaņot sirdi. Arī tad, kad veicam parastos ikdienas darbus vai sastopamies ar kādu neparedzētu situāciju, mēs varam pie sevis lūgt Dievu, lai kur atrastos. Jehova dzird šādas lūgšanas, kaut gan apkārtējie tās varbūt pat nepamana. (Nehemijas 2:1—6.)

11. Par kādiem personiskas dabas jautājumiem var runāt lūgšanās?

¹¹ Par ko mēs varam lūgt? Bībelē teikts: ”Viņš [Jehova] klausa mūs, ja ko lūdzam pēc viņa prāta.” (1. Jāņa 5:14.) Var lūgt par jebko, kas ir saskaņā ar Dieva prātu. Vai viņš vēlas, lai mēs lūgšanās minētu personiskas dabas jautājumus? Par to nav nekādu šaubu. Lūdzot Jehovu, mēs it kā runājam ar tuvu draugu. Mēs varam būt atklāti un ”izkratīt [Dieva] priekšā savas sirdis”. (Psalms 62:9.) Ir svarīgi lūgt viņa svēto garu, jo tas mums palīdz darīt to, kas ir pareizs. (Lūkas 11:13.) Tāpat mēs varam lūgt vadību, kas ļautu pieņemt gudrus lēmumus, un spēku grūtību pārvarēšanai. (Jēkaba 1:5.) Ja esam sagrēkojuši, mums jālūdz piedošana, balstoties uz Kristus upuri. (Efeziešiem 1:3, 7.) Protams,  nebūtu pareizi lūgt tikai par personiskiem jautājumiem vien. Lūgšanās būtu jāpiemin arī citi cilvēki — ģimenes locekļi un ticības biedri. (Apustuļu darbi 12:5; Kolosiešiem 4:12.)

12. Kā lūgšanās var apliecināt, ka par svarīgākajiem uzskatām jautājumus, kas saistīti ar mūsu debesu Tēvu?

¹² Galvenā uzmanība lūgšanās jāpievērš visam, kas saistīts ar Dievu Jehovu. Ir daudz iemeslu no sirds slavēt Jehovu un pateikties par viņa labestību. (1. Laiku 29:10—13.) Parauglūgšanā, kas ietverta Mateja evaņģēlija 6. nodaļas 9.—13. pantā, Jēzus mācīja lūgt, lai tiktu svētīts Dieva vārds, tas ir, lai attieksme pret Dieva vārdu būtu kā pret svētumu. Pēc tam viņš minēja, lai nāk Dieva Valstība un lai Dieva prāts notiek uz zemes tāpat kā debesīs. Tikai pēc šiem svarīgajiem jautājumiem, kas saistīti ar Jehovu, Jēzus pievērsa uzmanību personiskām vajadzībām. Atvēlot Dievam galveno vietu savās lūgšanās, mēs apliecinām, ka domājam ne tikai paši par sevi.

13. Ko no Bībeles var secināt par to, cik garām jābūt Dievam patīkamām lūgšanām?

¹³ Cik garām jābūt lūgšanām? Bībelē nav noteikti nekādi ierobežojumi, cik garām jābūt personiskām un publiskām lūgšanām. Tā var būt īsa lūgšana pirms ēdienreizes, un tā var būt arī garāka personiska lūgšana, kurā izkratām Jehovam savu sirdi. (1. Samuēla 1:12, 15.) Taču Jēzus nosodīja paštaisnus cilvēkus, kas izrādījās citu priekšā ar garām lūgšanām. (Lūkas 20:46, 47.) Jehovu šādas lūgšanas neiespaido. Svarīgi ir tas, lai mēs lūgtu no sirds. Tātad Dievam patīkamu lūgšanu garums var būt dažāds atkarībā no vajadzībām un apstākļiem.

14. Kā jāsaprot Bībelē lasāmie mudinājumi ”lūgt bez mitēšanās”, un kāpēc ir patīkami to apzināties?

 ¹⁴ Cik bieži jālūdz Dievs? Bībelē lasāmi mudinājumi ”aizvien.. lūgt Dievu un nepagurt”, būt ”neatlaidīgiem savās lūgšanās” un ”lūgt bez mitēšanās Dievu”. (Lūkas 18:1; Romiešiem 12:12; 1. Tesaloniķiešiem 5:17.) Protams, šie vārdi nenozīmē, ka Jehova jālūdz bez pārtraukuma. Bībelē teiktais jāsaprot tā, ka mums jālūdz regulāri, vienmēr pateicoties Jehovam par viņa labestību un lūdzot viņam vadību, mierinājumu un spēku. Vai nav brīnišķīgi apzināties, ka Jehova nav noteicis ierobežojumus, cik ilgi un cik bieži ar viņu drīkst runāt lūgšanā? Ja augstu vērtēsim šo priekšrocību, mēs atradīsim daudz iespēju lūgt savu debesu Tēvu.

15. Kāpēc ir jāsaka ”āmen” gan personiskas, gan publiskas lūgšanas beigās?

¹⁵ Kāpēc lūgšanas nobeigumā jāsaka ”āmen”? Vārds ”āmen” nozīmē ”noteikti” vai ”lai notiek tā”. No Bībeles var redzēt, ka gan personiskas, gan publiskas lūgšanas ir pareizi pabeigt ar vārdu ”āmen”. (1. Laiku 16:36; Psalms 41:14.) Sakot ”āmen” personiskas lūgšanas beigās, mēs apstiprinām, ka tā ir teikta no sirds. Savukārt tad, ja vārdu ”āmen” — vai nu balsī, vai pie sevis — sakām pēc cita cilvēka lūgšanas, tas norāda, ka mēs piekrītam viņa izteiktajām domām. (1. Korintiešiem 14:16.)

16. Par ko mēs varam būt pārliecināti?

¹⁶ Vai Jehova atbild uz lūgšanām? Jā, ir stingrs pamats būt pārliecinātiem, ka tas, kurš ”uzklausa lūgšanas”, atbild uz sirsnīgām lūgšanām, ar kurām pie viņa vēršas miljoniem cilvēku. (Psalms 65:3.) Jehovas atbildes uz lūgšanām var izpausties dažādi.

17. Kāpēc var apgalvot, ka Jehova atbild uz lūgšanām, izmantojot eņģeļus un savus kalpus uz zemes?

 ¹⁷ Jehova var atbildēt uz lūgšanām, izmantojot eņģeļus un savus kalpus uz zemes. (Ebrejiem 1:13, 14.) Ir zināmi daudzi gadījumi, kad cilvēki ir lūguši, lai Dievs viņiem palīdz saprast Bībeli, un drīz pēc tam satikuši kādu no Jehovas kalpiem. Šādi gadījumi liecina, ka Valstības sludināšanu vada eņģeļi. (Atklāsmes 14:6.) Atbildēdams uz lūgšanu, kas teikta grūtā brīdī, Jehova var pamudināt kādu kristieti mums palīdzēt. (Salamana  Pamācības 12:25; Jēkaba 2:16.)

18. Kā Jehova atbild uz savu kalpu lūgšanām ar svētā gara un savu Rakstu starpniecību?

¹⁸ Jehova atbild uz savu kalpu lūgšanām arī ar svētā gara un savu Rakstu, Bībeles, starpniecību. Viņš var atbildēt uz mūsu lūgšanām pēc palīdzības pārbaudījumos, sniegdams vadību un stiprinājumu ar savu svēto garu. (2. Korintiešiem 4:7.) Bieži vien atbilde uz lūgšanām pēc vadības ir atrodama Bībelē, ar kuras palīdzību Jehova mūs māca pieņemt gudrus lēmumus. Noderīgus Bībeles pantus var atrast, kad personīgi iedziļināmies Bībelē un kad lasām tādas kristīgas publikācijas kā šo grāmatu. Varbūt Bībeles principiem, ko mums būtu vērtīgi pārdomāt, pievērš uzmanību kāds runātājs kristiešu sapulcē, vai arī uz tiem norāda kāds draudzes vecākais, kas interesējas par mums. (Galatiešiem 6:1.)

19. Kas jāpatur prātā, ja šķiet, ka uz lūgšanām nav atbildes?

¹⁹ Ja šķiet, ka Jehova vilcinās atbildēt uz lūgšanām, iemesls noteikti nav tāds, ka viņš nespētu to izdarīt. Ir jāatceras, ka Jehova vienmēr atbild uz lūgšanām saskaņā ar savu gribu un paša noteiktajā laikā. Viņš daudz labāk par mums pašiem zina, kādas ir mūsu vajadzības un kā tās apmierināt. Bieži viņš ļauj mums kādu laiku ”lūgt”,  ”meklēt” un ”klauvēt”. (Lūkas 11:5—10.) Ja esam neatlaidīgi, Dievs redz, ka mūsu vēlēšanās saņemt atbildi uz lūgšanām tiešām ir stipra un mūsu ticība — patiesa. Turklāt Jehova var atbildēt uz lūgšanām tā, ka mēs to nemaz uzreiz nepamanām. Piemēram, ja esam sastapušies ar kādu pārbaudījumu, viņš varbūt nevis novērš grūtības, bet dod mums spēku tās panest. (Filipiešiem 4:13.)

20. Kāpēc mums pilnā mērā jāizmanto iespēja lūgt Dievu?

²⁰ Mēs varam būt ārkārtīgi priecīgi, ka plašā Visuma Radītājs ir tuvu visiem, kas viņu pareizā veidā piesauc lūgšanās. (Psalms 145:18.) Mums pienācīgi jāizmanto brīnišķīgā iespēja viņu lūgt. Ja to darīsim, mēs arvien vairāk tuvosimies Jehovam — Dievam, kas uzklausa lūgšanas.