PRAVIETIS Daniēls dzīvoja vairāk nekā 500 gadu pirms Jēzus dzimšanas. Tomēr tieši Daniēlam Jehova atklāja informāciju, kas ļauj noteikt laiku, kad Jēzum bija jātiek svaidītam — ieceltam par Mesiju jeb Kristu. Daniēlam tika pateikts: ”Zini un proti: kamēr tas vārds izgājis, Jeruzalemi  atkal uzcelt un uztaisīt līdz vienam svaidītam (Kristum), valdniekam, ir septiņas nedēļas, un sešdesmit un divas nedēļas.” (Daniēla 9:25, LB-26.)

Lai uzzinātu, kad bija jāparādās Mesijam, vispirms jānoskaidro, kad sākās laikposms, kura beigās viņam bija jānāk. Pravietojumā sacīts, ka laiks tiek skaitīts no brīža, kad ”vārds izgājis, Jeruzalemi atkal uzcelt un uztaisīt”. Kad šis ”vārds izgāja”? Kā norāda viens no Bībeles sarakstītājiem, Nehemija, rīkojums atjaunot Jeruzalemes mūrus tika izdots ”divdesmitajā ķēniņa Artakserksa valdīšanas gadā”.  (Nehemijas 2:1, 5—8.) Vēsturnieki apstiprina, ka pirmais pilnais Artakserksa valdīšanas gads bija 474. gads p.m.ē. Līdz ar to divdesmitais viņa valdīšanas gads bija 455. gads p.m.ē. Tieši tajā gadā sāka piepildīties Daniēla pravietojums par Mesiju.

Daniēls raksta, cik ilgam laikam bija jāpaiet, līdz parādītos svaidītais valdnieks. Pravietojumā minētas ”septiņas nedēļas, un sešdesmit un divas nedēļas” — tātad pavisam 69 nedēļas. Cik ilgs laiks tas ir? Vairākos Bībeles tulkojumos, arī latviešu valodas Bībeles 1965. gada izdevumā, ir runāts par ”gadu nedēļām”, proti, katra nedēļa ilgst septiņus gadus. Iedalīt laiku gadu nedēļās jeb septiņu gadu posmos ebrejiem senatnē nebija nekas neparasts. Piemēram, reizi septiņos gados viņi ievēroja sabata gadu. (2. Mozus 23:10, 11.) Tātad pravietiskās 69 nedēļas ir 69 septiņus gadus ilgi laikposmi — kopā 483 gadi.

Tagad atliek tikai veikt matemātiskus aprēķinus. Skaitot 483 gadus no 455. gada p.m.ē., iegūstam mūsu ēras 29. gadu. Tieši tajā gadā Jēzus kristījās un kļuva par Mesiju. * (Lūkas 3:1, 2, 21, 22.) Vai tas nav spilgts apliecinājums, kā piepildās Bībeles pravietojumi?