Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

PIELIKUMS

Vai kristiešiem Dieva pielūgsmē jāizmanto krusts?

Vai kristiešiem Dieva pielūgsmē jāizmanto krusts?

MILJONIEM cilvēku ar apbrīnu un cieņu izturas pret krustu. Britu enciklopēdijā krusts ir nosaukts par ”kristīgās reliģijas galveno simbolu”. Bet vai ir pareizi, ka kristieši Dieva pielūgsmē izmanto krustu?

Ir jāņem vērā, ka Jēzus Kristus nenomira pie krusta. Grieķu valodas vārds, ko parasti tulko ”krusts”, ir stauros. Šī vārda pamatnozīme ir ”taisns miets vai stabs”. Izdevumā The Companion Bible norādīts: [Stauros] nekad neapzīmē divus kokus, kas savienoti kaut kādā leņķī. [..] [Jaunās Derības] grieķu tekstā nav nekā tāda, kas vedinātu uz domām par diviem koka gabaliem.”

Vairākās vietās Bībeles sarakstītāji, runājot par Jēzus nāvessodu, ir lietojuši citu grieķu valodas vārdu — ksilon. (Apustuļu darbi 5:30; 10:39; 13:29; Galatiešiem 3:13; 1. Pētera 2:24.) Šis vārds nozīmē vienkārši ”baļķis” vai ”nūja, vāle, koks”.

Grāmatā Krusts un krustā sišana (Das Kreuz und die Kreuzigung), ko sarakstījis Hermans Fulda, stāstīts, kāpēc nāvessoda izpildei bieži tika izmantots vienkāršs miets: ”Ne vienmēr vietās, ko izraudzījās publiskai nāvessoda izpildei, auga koki. Tāpēc zemē tika nostiprināts stabs, pie kura piesēja vai pienagloja noziedznieku augšup paceltās rokas un bieži vien arī kājas.”

Bet visbūtiskākais ir tas, kas teikts Dieva Rakstos. Apustulis Pāvils norāda: ”Kristus ir mūs atpircis no bauslības lāsta, mūsu labā kļūdams par lāstu, jo ir rakstīts: ”Nolādēts ir ikkatrs, kas karājas pie koka.”” (Galatiešiem 3:13.) Šeit Pāvils citē 5. Mozus grāmatas 21. nodaļas 22. un 23. pantu, kur ebreju valodā nepārprotami runāts par koka stabu, nevis krustu. Tā kā šādā veidā sodīts cilvēks kļuva par ”lāstu”, nebūtu pareizi, ja kristiešiem mājās būtu tēli, kas atveido Kristus sodīšanu ar nāvi.

Nav nekādu faktu, kas liktu domāt, ka pirmajos 300 gados pēc Kristus nāves kristieši pielūgsmē būtu izmantojuši krustu. Ceturtajā gadsimtā kristietībai, kas tajā laikā jau bija atkritusi no patiesības, pievērsās imperators Konstantīns, un ar viņa atbalstu krusts kļuva par šīs reliģijas simbolu. Lai kādi būtu bijuši Konstantīna rīcības motīvi, patiesībā krustam nav nekāda sakara ar Jēzu Kristu. Krusta izcelsme ir pagāniska. Jaunajā katoļu enciklopēdijā atzīts: ”Krusts ir atrodams gan pirmskristietības, gan nekristīgajās kultūrās.” Vairākos citos avotos krusts tiek saistīts ar dabas spēku pielūgsmi un pagāniskiem auglības rituāliem.

Bet kāpēc tika atbalstīta šāda pagāniska simbola lietošana? Acīmredzot tas tika darīts, lai pagāniem būtu vieglāk pieņemt ”kristietību”. Taču pagānisku simbolu izmantošana Bībelē ir nosodīta. (2. Korintiešiem 6:14—18.) Tāpat ir aizliegtas visas elkdievības formas. (2. Mozus 20:4, 5; 1. Korintiešiem 10:14.) Tātad patiesajiem kristiešiem ir pamatots iemesls neizmantot krustu Dieva pielūgsmē. *

^ 5. rk. Sīkāku informāciju par krustu var atrast Jehovas liecinieku izdotajā grāmatā Reasoning From the Scriptures, 89.—93. lappusē.