KRISTIEŠIEM ir pavēlēts atzīmēt Kristus nāves atceres vakaru. Šis pasākums ir saukts arī par ”Kunga mielastu” jeb vakarēdienu. (1. Korintiešiem 11:20.) Kāpēc tas ir tik nozīmīgs? Kad tas būtu jāatzīmē, un kā tas jādara?

Jēzus Kristus iedibināja šo pasākumu ebreju Pasā svētku laikā mūsu ēras 33. gadā. Pasā svētki tika svinēti tikai reizi gadā, nīsana mēneša četrpadsmitajā dienā pēc ebreju kalendāra. Lai noteiktu šo datumu, ebreji acīmredzot gaidīja pavasara ekvinokciju, kad diena un nakts ir aptuveni vienāda garuma. Nīsans sākās tad, kad varēja novērot jaunu mēnesi, kas bija vistuvāk pavasara ekvinokcijai. Pasā svētki bija 14 dienas vēlāk, pēc saules rieta.

Jēzus atzīmēja Pasā kopā ar saviem apustuļiem, aizsūtīja projām Jūdu Iskariotu un pēc tam iedibināja Kunga vakarēdienu. Šis pasākums stājās ebreju Pasā svētku vietā, tātad tas jāatzīmē tikai vienreiz gadā.

Mateja evaņģēlijā teikts: ”Jēzus ņēma maizi, svētīja, pārlauza un deva to saviem mācekļiem un sacīja: ”Ņemiet,  ēdiet, tā ir mana miesa.” Un viņš ņēma kausu, pateicās un deva to tiem un sacīja: ”Dzeriet visi no tā. Jo tās ir manas jaunās derības asinis, kas par daudziem tiek izlietas grēku piedošanai.”” (Mateja 26:26—28.)

Ir cilvēki, kas domā, ka Jēzus vārda tiešā nozīmē pārvērta maizi par savu miesu un vīnu — par savām asinīm. Taču, kad Jēzus deva mācekļiem šo maizi, viņa ķermenis joprojām bija neskarts. Vai Jēzus apustuļi tiešām ēda viņa miesu un dzēra viņa asinis? Viņi to nekādā gadījumā nedarīja, jo tas būtu bijis kanibālisms un Dieva likumu pārkāpums. (1. Mozus 9:3, 4; 3. Mozus 17:10.) Kā rakstīts Lūkas evaņģēlija 22. nodaļas 20. pantā, Jēzus sacīja: ”Šis kauss ir jaunā derība manās asinīs, kas par jums top izlietas.” Vai kauss tik tiešām pārvērtās par ”jauno derību”? Tas nav iespējams, jo derība ir līgums, nevis kaut kas taustāms.

Tātad gan maize, gan vīns ir tikai simboli. Maize simbolizē Jēzus nevainojamo ķermeni. Jēzus izmantoja maizi, kas bija palikusi pāri no Pasā mielasta un kas bija cepta bez ierauga. (2. Mozus 12:8.) Raugs Bībelē bieži simbolizē grēku un pagrimumu. Var secināt, ka maize attēlo nevainojamo ķermeni, ko upurēja Jēzus. Viņam nebija nekāda grēka. (Mateja 16:11, 12; 1. Korintiešiem 5:6, 7; 1. Pētera 2:22; 1. Jāņa 2:1, 2.)

Sarkanvīns simbolizē Jēzus asinis, kas apstiprina jauno derību. Jēzus teica, ka viņa asinis tiek izlietas ”grēku piedošanai”. Tā cilvēki var kļūt tīri Dieva acīs un tikt iekļauti jaunajā derībā ar Jehovu. (Ebrejiem 9:14; 10:16, 17.) Šī derība jeb līgums paver iespēju 144 tūkstošiem kristiešu doties debesīs. Tur viņi būs ķēniņi un priesteri, ar kuru starpniecību tiks svētīta visa cilvēce. (1. Mozus 22:18; Jeremijas 31:31—33; 1. Pētera 2:9; Atklāsmes 5:9, 10; 14:1—3.)

Kam jāiebauda simboli, kas tiek lietoti Atceres vakara laikā? Ir loģiski, ka maizi un vīnu iebauda tikai jaunās  derības dalībnieki — tie, kam ir perspektīva dzīvot debesīs. Dieva svētais gars viņiem dod pārliecību, ka viņi ir izraudzīti par ķēniņiem debesīs. (Romiešiem 8:16.) Turklāt Jēzus viņiem ir novēlējis Valstību. (Lūkas 22:29.)

Kā rīkojas cilvēki, kas cer mūžīgi dzīvot paradīzē uz zemes? Viņi paklausa Jēzus pavēlei un apmeklē Kunga vakarēdienu, bet tikai kā novērotāji, nevis kā dalībnieki. Reizi gadā, 14. nīsanā pēc saules rieta, Jehovas liecinieki atzīmē Kunga vakarēdienu. Lai gan tikai nedaudzi tūkstoši no viņiem cer dzīvot debesīs, visi kristieši uzskata šo pasākumu par ārkārtīgi svarīgu. Tā ir iespēja dziļi pārdomāt Dieva Jehovas un Jēzus Kristus izcilo mīlestību. (Jāņa 3:16.)