POPULĀRI reliģiski un laicīgi svētki, ko mūsdienās svin daudzviet pasaulē, nav balstīti uz Bībeli. Kāda tad ir šo svētku izcelsme? Iegriežoties bibliotēkā, jūs uzziņu literatūrā varat sameklēt daudz interesantas informācijas par svētkiem, ko pieņemts svinēt sabiedrībā. Lūk, daži piemēri.

 Lieldienas. Šo svētku pirmsākumi meklējami pagāniskā reliģijā. Lai gan daudzi domā, ka Lieldienās tiek pieminēta Jēzus augšāmcelšana, šo svētku ieražas nav kristīgas. Piemēram, par populāro Lieldienu zaķi Rīgā izdotajā Herdera vārdnīcā ”Simboli” ir rakstīts: ”Priekšstats par Lieldienu [zaķi], kas dēj olas, akcentē auglības simboliku.”

Jaunais gads. Datums, kad tiek atzīmēts Jaunais gads, un ar to saistītās paražas dažādās zemēs atšķiras. Par šo svētku izcelsmi izdevumā The World Book Encyclopedia sacīts: ”Romiešu valdnieks Jūlijs Cēzars 46. gadā p.m.ē. izraudzījās 1. janvāri par Jaungada dienu. Romieši veltīja šo dienu Jānam — vārtu, durvju un katra iesākuma dievam. Šim dievam bija divas sejas, no kurām viena lūkojās uz priekšu, bet otra — atpakaļ, un viņa vārdā tika nosaukts janvāra mēnesis.” Tātad Jaungada svinēšana balstās uz pagāniskām tradīcijām.

Helovīns. Izdevumā The Encyclopedia Americana norādīts: ”Ar Helovīnu saistīto paražu elementus var atrast kādā druīdu [seno ķeltu priesteru] ceremonijā no pirmskristietības laikiem. Ķelti svinēja svētkus par godu diviem galvenajiem dieviem — saules dievam un mirušo dievam.., kura svētkus atzīmēja 1. novembrī, kad ķeltiem sākās jaunais gads. Mirušo svētki pakāpeniski tika pārņemti kristietības rituālos.”

Citi svētki. Nav iespējams pieminēt visus svētkus, kādi tiek atzīmēti pasaulē. Taču tādi svētki, kuros tiek cildināti cilvēki vai cilvēku veidotas organizācijas, Jehovam nav pieņemami. (Jeremijas 17:5—7; Apustuļu darbi 10:25, 26.) Tāpat jāpatur prātā, ka to, vai Dievam ir patīkamas kādas reliģiskas svinības, ietekmē šo svinību izcelsme. (Jesajas 52:11; Atklāsmes 18:4.) Šīs grāmatas sešpadsmitajā nodaļā minētie principi jums palīdzēs noteikt, kāds ir Dieva viedoklis par piedalīšanos nereliģiskos svētkos.