Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

TSHOOJ 9

“Khiav Ntawm Kev Ua Nkauj Nraug”

“Khiav Ntawm Kev Ua Nkauj Nraug”

“Yog li ntawd, cia li muab nej lub neej uas nyiam kev ntiajteb tua pov tseg, tsis hais kev ua nkauj nraug, kev ua phem ua qias, kev ntshaw, xav tej uas phem thiab xav yuav luag tug uas zoo li pe dab mlom.”​—KHAULAUXI 3:5.

1, 2. Npala-as npaj tswvyim los ntxias Vajtswv cov tibneeg li cas?

MUAJ ib tug yawg npaj siab mus nuv ntses. Nws mus rau ntawm ntu dej uas nws ib txwm mus. Nws ua tib zoo xaiv tus kab uas yuav mag hom ntses uas nws nyiam. Thaum nws muab pov rheev rau hauv dej, tib pliag xwb txawm siv ntiag ntiag hlua lawm, ua rau tus qhaub rawv nris. Nws tooj zawg zog, luag nyav, nws paub tias nws xaiv tau hom kab uas ntses nyiam noj heev lawm.

2 Nyob rau xyoo 1473 U.Nt.Y., muaj ib tug txivneej npe hu ua Npala-as tau npaj siab ntxias kom Vajtswv cov tibneeg ua txhaum. Lub sijhawm ntawd, Vajtswv cov tibneeg tau los tsuam chaw so ntawm tiaj nrag Mau-a, nyob ntawm tus ciam teb uas yuav mus rau lub tebchaws Yehauvas cog lus tseg. Npala-as hais tias nws yog ib tug cev Vajtswv lus thiab. Tiamsis qhov tseeb tiag nws yog ib tug neeg siab hlob uas raug ntiav los tsawm foom cov Yixayee xwb. Yehauvas thiaj tav tsis pub Npala-as tsawm foom lawv. Nws ua rau Npala-as foom koob hmoov rau cov Yixayee. Txawm li ntawd los Npala-as tseem ntshaw qees tej nqe zog uas luag ntiav nws. Npala-as ua tsis tau li cas, nws thiaj nrhiav kev los ntxias cov Yixayee mus ua txhaum, kom Vajtswv mam li rau txim rau lawv. Npala-as siv dabtsi los ntxias lawv? Nws siv cov ntxhais Mau-a ntag.​—Xwm Txheej Taug Kev 22:1-7; 31:15, 16; Qhia Tshwm 2:14.

3. Npala-as ntxias tau cov Yixayee coob npaum li cas?

3 Npala-as puas ntxias tau lawv? Nws kuj ntxias tau ib txhia thiab. Muaj ntau txhiab tus raug ntxias mus “deev Mau-a tej ntxhais.” Lawv tseem mus pe cov neeg Mau-a tej vajtswv, xws li pe tus dab Npa-as ntawm Pe-au uas yog tus vajtswv rau kev sib daj sib dee. Thaum kawg, thiaj muaj 24,000 tus Yixayee raug txim tuag rau ntawm tus ciam teb no. Yog ib qho tu siab kawg li!​—Xwm Txheej Taug Kev 25:1-9.

4. Vim li cas ntau txhiab tus Yixayee qaug rau kev plees kev yi?

4 Ua li cas ho muaj tej teeb meem no? Twb yog cov tibneeg cia lawv lub siab ntshaw txojkev ua phem ua qias. Txawm tias Yehauvas yog tus cawm lawv dim ntawm cov Iyi, yog tus coj lawv kev hla tebchaws mob sab qhua, thiab yog tus coj lawv mus txog ntua lub tebchaws uas nws cog tseg, los lawv tseem cia lawv lub siab ntawd coj lawv yuam kev ntawm Yehauvas. (Henplais 3:12) Tus tubtxib Povlauj thiaj sau tias: “Peb tsis txhob ua nkauj nraug ib yam li lawv qee leej ua, mas tib hnub xwb lawv tuag ob vam peb txhiab leej.” *​—1 Khaulee 10:8.

5, 6. Qhov teeb meem ntawm tiaj nrag Mau-a pab tau peb li cas niaj hnub no?

5 Niaj hnub no, Vajtswv cov tibneeg kawm tau ntau yam los ntawm qhov teeb meem no. Vajtswv cog lus txog lub Vaj Kaj Siab uas tseem zoo tshaj lub tebchaws nws cog tseg rau cov Yixayee thaum ub. Peb twb nyob ntawm tus ciam teb lawm ntag. (1 Khaulee 10:11) Thoob plaws lub qab ntuj no, tibneeg nyiam kev nkauj kev nraug thiab kev sib daj sib dee heev tshaj plaws li lawm. Lawv tseem coj phem tshaj cov Mau-a thaum ub lawm thiab. Tsis tas li ntawd xwb, txhua txhua xyoo, muaj ntau txhiab tus Khixatia qaug rau kev plees kev yi, ib yam li cov Yixayee thaum ub. (2 Khaulee 2:11) Cov ntawd xyaum phem ib yam li Xili tus uas tau coj ib tug pojniam Midee los rau hauv lub yeej tab meeg ib tsoom Yixayee sawvdaws. Cov ntawd coj cwj pwm tsis zoo rau lub koom txoos xyaum.​—Xwm Txheej Taug Kev 25:6, 14; Yuda 4.

6 Ib yam li thaum cov Yixayee nyob ntawm tiaj nrag Mau-a, peb twb nyob ntawm ciam teb uas yuav nkag rau lub Vaj Kaj Siab uas peb niaj hnub tos. Yog tias koj nkag siab qhov no, ces mob siab ua npaum li koj ua tau, los nyob ruaj hauv Vajtswv txojkev hlub thiab ua raws li lo lus sam hwm no: “Khiav ntawm kev ua nkauj nraug.”​—1 Khaulee 6:18.

Nyob ntawm tiaj nrag Mau-a

KEV NKAUJ KEV NRAUG YOG DABTSI?

7, 8. Kev “nkauj nraug” txhais tau li cas, thiab cov uas ua nkauj ua nraug yuav raug dabtsi?

7 Hauv phau Vajlugkub, lo lus “nkauj nraug” txhais tau li cas? Hmoob ib txwm txaj muag hais phua hlo li yuav hais no, tiamsis yuav tsum piav lub ntsiab ntawm lo lus no kom meej, sawvdaws thiaj paub zam tej yam uas Vajtswv ntxub. Thaum xub sau phau Vajlugkub ua lus Kili, luag siv lo lus phauni-a (por·neiʹa). Lo lus ntawd hais rau txojkev sib daj sib dee ua ntej sib yuav. Xws li, deev luag poj luag txiv, muag cev, sib deev nrog cov uas tsis tau muaj txij nkawm. Lo lus no kuj hais rau kev sib deev, uas yog siv qhov ncauj qhov quav, lossis sib xuas los yog rhoob ib tug neeg uas yus tsis tau yuav ua txij nkawm qhov chaw mos. Lo lus no kuj yog hais rau txojkev txivneej deev txivneej pojniam deev pojniam, lossis tibneeg deev tsiaj txhu. *

8 Phau Vajlugkub yeej qhia meej tias cov uas xyaum ua nkauj ua nraug, yuav tsis muaj feem nrog lub koom txoos Khixatia, thiab lawv yuav tsis tau txais txojsia ntev ib txhis. (1 Khaulee 6:9; Qhia Tshwm 22:15) Tsis tas li ntawd xwb, lawv yuav rov qab ua teeb meem rau lawv tus kheej, xws li lwm tus yuav tso siab tsis tau rau lawv lawm, lawv yuav saib lawv tus kheej tsis tsim txiaj li lawm, lawv txojkev txij nkawm yuav nyob tsis sib haum xeeb, lawv lub siab yuav rov nkaug lawv tas zog, tej zaum lawv yuav muaj menyuam hav zoov, kis tau kab mob, lossis ntsib kev ploj kev tuag los kuj muaj thiab. (Nyeem Kalatia 6:7, 8.) Vim li cas yus yuav mus txob lub neej nyuaj siab ntsuav li no? Ntau zaus yam uas xub rub tau yus lub siab mus rau kev nkauj kev nraug twb yog txojkev saib tej duab liab qab ntag. Tu siab heev uas coob leej tsis xyuam xim thiab tsis ras txog tej kev txom nyem uas yuav los raug lawv.

TEJ DUAB LIAB QAB RUB TAU LUB SIAB

9. Ib txhia xav tias qhov uas tibneeg saib tej duab liab qab yeej tsis txhaum, tiamsis puas muaj tseeb li ntawd? Piav seb.

9 Hauv ntau lub tebchaws, tibneeg muaj peev xwm muag tej duab liab qab ntawm tej kev, lawv kuj tso tej nkauj, tej yam hauv this vis thiab hauv Is Taws Nej (Internet) uas txhawb kev sib daj sib dee. * Coob leej ntau tus hais tias yus saib thiab mloog tej ntawd xwb, yeej tsis ua li cas rau yus li. Tiamsis puas yog li lawv xav tiag? Tsis yog! Cov neeg uas saib tej duab liab qab yuav pib muaj lub siab ntshaw “ua phem ua qias tsis paub txaj muag.” Ib txhia yuav xyaum tej kev phem, xws li rhoob los yog xuas lawv tus kheej. * Tej zaum lawv yuav tiv txojkev sib daj sib dee, ib yam li neeg tiv yeeb tiv tshuaj. Lawv lub siab kuj yuav pib ntshaw tej uas neeg ib txwm tsis ua li. Tej no yuav ua rau lawv txojkev txij nkawm tsis sib haum xeeb, yuav ua rau tej tug sib nrauj los muaj thiab. (Loos 1:24-27; Efexau 4:19) Muaj ib tug neeg tau tshawb nrhiav pom tias qhov uas tiv txojkev sib daj sib dee zoo ib yam li tus mob kheeb xawm uas tsuas muaj “huam zuj zus tuaj xwb.” Nws hais ntxiv tias, tsawg tsawg tus thiaj yuav thum tau txojkev ntshaw ntawd, thiab nyuaj heev los pab kom nws rov qab zoo li qub.

Tus neeg thoob tsib yuav txawb lub “koos pis tawj” rau qhov chaw uas nyob ncaj ke

10. Peb yuav coj raws li lub hauv paus ntsiab lus ntawm Yakaunpau 1:14, 15 li cas? (Nyeem lub ntsiab me “ Yuav Ua Neeg Dawb Huv Li Cas?.”)

10 Xav txog cov lus ntawm Yakaunpau 1:14, 15, uas hais tias: “Txhua tus raug ntxias rau thaum nws txojkev ntshaw yaum nws thiab coj nws mus ua txhaum. Thaum xeeb txojkev ntshaw lawm kuj yug tau txojkev txhaum los. Thaum txojkev txhaum hlob tiav lawm kuj yug tau txojkev tuag los.” Yog tias koj lub siab pib ntshaw ib yam tsis zoo, ces cia li xav txog lwm yam tamsid! Muab ua piv txwv li no, yog tias koj lam pom tej duab txog kev sib daj sib dee, cia li fee plhu rau lwm qhov tamsid, los yog cia li muab lub koos pis tawj (computer) lossis lub this vis tua kiag tamsim ntawd. Ua txhua yam kom kov yeej lub siab uas ntshaw tej kev phem, nyob tsam txojkev ntshaw ntawd ho nrhau cag thiab cog ruaj rau hauv koj lub siab lawm!​—Nyeem Mathai 5:29, 30.

11. Thaum peb pib xav txog tej yam uas tsis zoo, peb yuav tso siab rau Vajtswv li cas?

11 Vajtswv paub peb zoo tshaj li peb paub peb tus kheej. Nws thiaj hais li no rau peb: “Yog li ntawd, cia li muab nej lub neej uas nyiam kev ntiajteb tua pov tseg, tsis hais kev ua nkauj nraug, kev ua phem ua qias, kev ntshaw, xav tej uas phem thiab xav yuav luag tug uas zoo li pe dab mlom.” (Khaulauxi 3:5) Tej zaum yuav nyuaj heev rau peb coj li no. Tiamsis nco ntsoov tias peb Leej Txiv yeej hlub peb thiab nws yuav ua siab ntev rau peb. (Ntawv Nkauj 68:19) Yog li, thaum koj pib xav txog tej yam uas tsis huv, cia li thov Vajtswv tamsid. Thov kom nws muab “lub hwjchim uas loj kawg nkaus” rau koj, thiab tswj kom koj lub siab xav txog lwm yam.​—2 Khaulee 4:7; 1 Khaulee 9:27; nyeem lub ntsiab me “ Kuv Yuav Thum Tej Kev Phem Li Cas?

12. Peb “lub siab” piv txwv txog dabtsi, thiab vim li cas peb yuav tsum tswj peb lub siab?

12 Xalaumoo yog ib tug neeg muaj tswvyim heev, nws sau tias: “Koj yuav tsum ua tib zoo tswj koj lub siab rau txhua fab rau qhov txojsia txhawv tawm hauv lub siab los.” (Paj Lug 4:23) “Lub siab” ntawd piv txwv txog tus neeg sab hauv, seb peb yog ib tug neeg zoo li cas tiag. Thaum Vajtswv tshuaj seb nws yuav pub txojsia ntev mus ib txhis rau peb los tsis pub, nws yuav tshuaj peb lub siab ntag. Tsis yog nws tshuaj seb peb coj li cas sab nraud rau luag pom. Yog li ntawd, tseem ceeb heev rau peb coj zoo hauv nruab siab tuaj. Yauj paub zoo txog qhov no, nws thiaj cog lus tias nws yuav tswj nws ob lub qhov muag kom tsis txhob ntsia ib tug hluas nkauj rau qhov phem. (Yauj 31:1) Yauj tso tau ib tug qauv zoo kawg li rau peb! Muaj ib tug sau nkauj kuj xav li ntawd thiab. Nws thov Vajtswv tias: “Thov koj tig kuv qhov muag kom tsis txhob saib rau tej yam uas tsis tseem ceeb.”​—Ntawv Nkauj 119:37.

DINA TXIAV TXIM YUAM KEV

13. Dina yog leejtwg, thiab vim li cas tsis zoo rau nws ntaus phoojywg nrog cov ntxhais Khana-as?

13 Zoo li peb twb kawm hauv Tshooj 3 lawm, peb cov phoojywg muaj peevxwm yaum tau peb mus ua zoo lossis ua phem. (Paj Lug 13:20; nyeem 1 Khaulee 15:33.) Cia peb kawm txog Yakhauj tus ntxhais Dina, seb nws tau coj li cas. Txawm tias nws tsev neeg twb cob nws zoo kawg li los, Dina tseem mus ntaus phoojywg nrog cov ntxhais Khana-as. Sawvdaws twb paub tias cov neeg Khana-as nyiam kev nkauj kev nraug heev. (Levi Tej Kevcai 18:6-25) Vim Dina nrog cov ntxhais Khana-as ua ke, cov txivneej Khana-as puavleej xav tias Dina nyiam kev plees kev yi ib yam li lawv thiab. Sekhee twb yog “tus uas muaj meej nthawb dua txhua tus hauv nws txiv tsev neeg” los, nws kuj xav li ntawd thiab.​—Chiv Keeb 34:18, 19.

14. Vim Dina ntaus phoojywg nrog tibneeg phem, ua rau nws raug teeb meem li cas?

14 Thaum Dina xub ntsib Sekhee, tej zaum nws tsis xav tias Sekhee yuav muab nws txhom. Tiamsis cov neeg Khana-as ib txwm nyiam ua nkauj ua nraug raws li lawv lub siab ntshaw xwb. Yog li, Sekhee thiaj ua phem rau Dina. Tej zaum Dina kuj nrhiav kev khiav, tiamsis thaum kawg Sekhee cia li muab nws “yuam coj mus pw ua ke.” Txawm tias, tom qab ntawd Sekhee kuj “tag siab” kiag rau Dina lawm los, qhov ntawd yeej daws tsis tau qhov uas nws txhom Dina. (Nyeem Chiv Keeb 34:1-4.) Dina tsis yog tus uas raug teeb meem nkaus xwb. Thaum kawg kuj raug nws tsev neeg tag nrho, thiab ua rau lawv poob ntsej muag.​—Chiv Keeb 34:7, 25-31; Kalatia 6:7, 8.

15, 16. Peb yuav nrhiav Vajtswv lub tswvyim li cas? (Nyeem lub ntsiab me “ Xav Txog Cov Nqe Vajlugkub No.”)

15 Tu siab kawg li uas Dina raug teeb meem tas nws mam li xeev. Cov uas hlub Yehauvas thiab mloog nws lus, tsis tas raug teeb meem lawv mam li ras. Lawv xav mloog Vajtswv lus, lawv thiaj txiav txim siab nrog nraim cov neeg ‘txawj ntse’ los yog cov neeg muaj tswvyim. (Paj Lug 13:20a) Thaum lawv ua li no, lawv “paub ua qhov zoo rau txhua fab,” thiab lawv yuav zam dhau ntau yam teeb meem thiab kev ntxhov siab.​—Paj Lug 2:6-9; Ntawv Nkauj 1:1-3.

16 Vajtswv zoo siab hlo pub tswvyim rau tibneeg. Cov uas xav muaj Vajtswv lub tswvyim yuav tau thov Vajtswv thiab kawm nws Txojlus tsis tu ncua. Thiab lawv yuav tsum kawm tej ntaub ntawv uas nws tus qhev ncaj thiab ntse luam tawm los pab peb. (Mathai 24:45; Yakaunpau 1:5) Tsis tas li ntawd xwb, peb yuav tsum ua neeg txo hwjchim, es zoo siab hlo ua raws li tej lus qhuab ntuas hauv phau Vajlugkub. (2 Vajntxwv 22:18, 19) Muab ua piv txwv li no, cov Khixatia yeej paub tias lub siab yog tus uas dag ntxias heev dua lwm yam huvsi. (Yelemi 17:9) Tiamsis thaum ib tug Khixatia twg raug ntuas, nws puas yuav txo hwjchim mloog, los yog nws yuav ua raws li nws lub siab ntxias nws xwb?

17. Piav seb, yus tsev neeg yuav tau txiav txim txog tej yam zoo li cas, thiab ib leej txiv yuav ntuas nws tus ntxhais li cas?

17 Xav txog qhov teeb meem no: Muaj ib tug ntxhais xav nrog ib tug tub hluas Khixatia mus ua si, nkawd ob leeg nkaus xwb. Tiamsis tus ntxhais ntawd leej txiv tsis kam nws mus vim tsis muaj neeg pab saib nkawd. Tus ntxhais thiaj hais li no rau nws txiv tias: “Txiv, koj tseem tsis tso siab rau kuv thiab lov? Wb yeej yuav tsis ua txhaum ib zaug li!” Tej zaum tus ntxhais ntawd yeej hlub Yehauvas thiab hauv nruab siab nws xav ua qhov zoo xwb, tiamsis yog nws ua li ntawd, nws puas “ua raws li [Vajtswv lub] tswvyim”? Nws puas ‘khiav ntawm kev ua nkauj nraug’ li phau Vajlugkub qhia? Los yog nws tso siab rau nws lub tswvyim xwb? (Paj Lug 28:26) Puas muaj tej hauv paus ntsiab lus hauv phau Vajlugkub uas yuav pab tau ob txiv tub no? Tej zaum koj twb xav tau ob peb nqe uas yuav daws tau qhov teeb meem no lawm.​—Mus nyeem Paj Lug 22:3; Mathai 6:13; 26:41.

YAUXEJ KHIAV NTAWM KEV NKAUJ KEV NRAUG

18, 19. Yauxej tau raug sim li cas, thiab nws coj li cas xwb?

18 Muaj ib tug tub hluas uas hlub Vajtswv heev tau khiav ntawm kev nkauj kev nraug. Tus tub hluas ntawd yog Dina tus nus hu ua Yauxej. (Chiv Keeb 30:20-24) Thaum Yauxej tseem yau, nws yeej pom tim ntsej tim muag txog qhov uas Dina ntsib teeb meem ntau npaum li cas. Tom qab no, thaum Yauxej ua qhev rau hauv Iyi tebchaws, nws tseem nco ntsoov tej xwm no. Nws tus lospav Pautifa tus pojniam nyiam nws heev thiab nrhiav kev los ntxias nws “ib hnub tag ib hnub” tuaj. Nyuaj kawg li, vim tias Yauxej tsuas yog ib tug qhev xwb, nws yuav tso txoj haujlwm ntawd tseg los kuj tsis tau! Tiamsis vim nws xav nyob ruaj hauv Vajtswv txojkev hlub, nws ua siab tawv qhawv hais hlo rau tus pojniam ntawd tias nws tsis kam ua txhaum li ntawd. Muaj ib hnub tus pojniam txawm ntsiab nkaus nws, Yauxej thiaj khiav kiag tawm nraum zoov.​—Nyeem Chiv Keeb 39:7-12.

19 Xav txog qhov no: Yog tias Yauxej niaj hnub xav txog tus pojniam ntawd lossis pheej xav txog kev sib daj sib dee, nws puas yuav zam tau txojkev ua nkauj ua nraug no? Tej zaum nws yeej zam tsis dhau li! Yauxej tswj rawv nws lub siab kom txhob xav txog tej yam tsis huv, thiab nws saib nws txojkev sib raug zoo nrog Yehauvas rau nqe tshaj. Peb paub li ntawd vim nws hais li no rau Pautifa tus pojniam: “Thaum muaj kuv lawm, lospav kuj . . . tsis tseg ib yam dabtsi uas tsis muab tso rau kuv li tsuas yog tseg koj tus kheej xwb vim koj yog nws tus pojniam. Kuv yuav ua qhov phem loj no thiab ua txhaum rau Vajtswv tau li cas?”​—Chiv Keeb 39:8, 9.

20. Yehauvas qheb kev li cas rau Yauxej?

20 Txawm tias Yauxej yog ib tug tub hluas thiab nws nyob deb heev ntawm nws tsev neeg los, nws tseem muab siab npuab Vajtswv txhua hnub. Yehauvas txaus siab kawg li thaum nws pom li no. (Paj Lug 27:11) Tom qab no, Yehauvas thiaj qheb kev rau Yauxej tawm hauv tsev loj cuj. Yehauvas kuj cia Yauxej ua nom loj heev hauv Iyi tebchaws, thiab Yauxej tau ua tes haujlwm saib xyuas tej qoob loo. (Chiv Keeb 41:39-49) Muaj raws li cov lus hauv Ntawv Nkauj 97:10 uas hais tias: “[Yehauvas] hlub cov uas ntxub kev phem, nws tsom kwm nws cov neeg dawb huv txojsia, nws cawm lawv dim hauv cov neeg limhiam txhais tes”!

21. Ib tug tub hluas hauv Afika tebchaws tau tseg tus qauv zoo li cas?

21 Niaj hnub no, Vajtswv cov tub qhe kuj coj tau lub neej uas qhia tias lawv “ntxub txojkev phem es nyiam txojkev zoo.” (Amau 5:15) Muaj ib tug kwvtij hauv Afika teb, tseg tau tus qauv zoo heev. Thaum nws tseem yog ib tug tub kawm ntawv, muaj ib tug ntxhais hais rau nws tias, yog nws pab qhia ntawv rau tus ntxhais ntawd, ces tus ntxhais yuav cia nws nrog tus ntxhais ntawd pw. Tiamsis tus kwvtij teb hlo tias nws tsis kam ua li ntawd. Vim nws muab siab npuab Vajtswv, nws thiaj txuag tau nws lub npe, thiab qhov ntawd pab kom nws saib nws tus kheej tsim txiaj. Nws hais tias: “Qhov ntawd muaj nqes tshaj nyiaj thiab kub huvsi.” Yog tias peb yeem ua txhaum ces tej zaum yuav lomzem tamsim ntawd, tiamsis tsuas “lomzem ib vuag” xwb. Tom qab ntawd yuav ua rau peb ntxhov siab heev. (Henplais 11:25) Tsis tas li ntawd xwb, tej kev lomzem ntawd tsis tseem ceeb dabtsi li thaum muab piv rau txojkev zoo siab uas Vajtswv pub rau peb, thaum peb mloog nws lus.​—Paj Lug 10:22.

TXAIS KEV PAB NTAWM TUS VAJTSWV UAS KHUVLEEJ PEB

22, 23. (1) Thaum ib tug Khixatia ua txhaum loj, vim li cas nws tseem muaj kev cia siab? (2) Muaj kev pab zoo li cas rau tus neeg uas tau ua txhaum?

22 Vim peb yog neeg txhaum, peb txhua leej txhua tus yuav tsum tswj peb lub siab lub cev, peb thiaj yuav ua tau raws li Vajtswv pom zoo. (Loos 7:21-25) Yehauvas yeej paub tias nyuaj kawg li rau tibneeg, thiab nws nco ntsoov tias “peb yog hmoov av xwb.” (Ntawv Nkauj 103:14) Ua li, yog tias ib tug Khixatia ua txhaum loj, puas yuav muaj kev pab rau nws? Tseem muaj thiab! Tus neeg uas ua txhaum ntawd yeej yuav tau sau tej kev nyuaj siab uas nws tseb, zoo ib yam li Vajntxwv Davi. Tiamsis, yog tias tus neeg ntawd ntxeev dua siab tshiab thiab “lees txim” tiag, ces Vajtswv yuav zoo siab hlo “zam txim” rau nws.​—Ntawv Nkauj 86:5; Yakaunpau 5:16; nyeem Paj Lug 28:13.

23 Tsis tas li ntawd xwb, Vajtswv tau muab ib co kwvtij pub rau lub koom txoos Khixatia. Cov kwvtij ntawd zoo li cov tswv yug yaj uas zoo siab hlo tu lub koom txoos ntawm sab kev ntseeg. (Efexau 4:8, 12, NW; Yakaunpau 5:14, 15) Thaum lawv pab ib tug neeg uas tau ua txhaum, lawv lub hom phiaj yog pab kom tus neeg ntawd rov muaj txojkev sib raug zoo nrog Vajtswv. Thiab kom nws “tau kev txawj ntse” thoob tsib to nrog, nws thiaj li yuav tsis thim rov qab mus ua qhov txhaum ntawd dua.​—Paj Lug 15:32.

“THOOB TSIB TO NROG”

24, 25. (1) Ua li cas thiaj hais tau tias tus tub hluas ntawm Paj Lug 7:6-23 tsis thoob tsib to nrog? (2) Peb yuav ua neeg “txawj ntse” lossis “thoob tsib to nrog” li cas?

24 Phau Vajlugkub qhia tias tus neeg thoob tsib to nrog yeej coj txawv ntawm tus “tsis thoob tsib.” (Paj Lug 7:7) Tus uas tsis thoob tsib tsis tau paub tab ntawm sab kev ntseeg, nws thiaj tsis paub txiav txim zoo. Tej zaum nws pom tsis txog qhov tob qhov ntiav. Nws zoo li tus tub hluas hauv Paj Lug 7:6-23 uas kheev qaug rau kev txhaum loj. Tiamsis tus uas “thoob tsib to nrog” ua tib zoo tshuaj xyuas nws lub siab, seb nws yog ib tug neeg zoo li cas tiag. Nws niaj hnub kawm Vajtswv Txojlus thiab thov Vajtswv tsis tu ncua, kom thiaj tiv thaiv tau nws lub siab. Txawm tias nws yog neeg txhaum los, nws siv zog tswj nws lub siab kom nws xav li Vajtswv xav thiab muaj tej hom phiaj uas Vajtswv pom zoo. Tej no qhia tias nws “hlub nws tus kheej,” thiab thaum kawg nws “yuav vam meej.”​—Paj Lug 19:8.

25 Xav txog cov lus nug no: ‘Kuv puas ntseeg ruaj nreeg tias tsis muaj ib txoj kevcai zoo tshaj li Vajtswv txoj? Kuv puas ntseeg tias kuv yuav muaj kev zoo siab tiag tiag, yog kuv ua raws li Vajtswv txoj kevcai?’ (Ntawv Nkauj 19:7-10; Yaxaya 48:17, 18) Yog tias koj pib muaj ib nplooj siab uas tsis ntseeg li ntawd, kav tsij nrhiav kev los kho koj lub siab tamsim no. Ua tib zoo xav txog tej xwm txheej uas yuav los raug koj yog tias koj tsis coj raws li Vajtswv hais. Tsis tas li ntawd xwb, cia li sim coj koj lub neej raws li qhov tseeb, thiab xav txog tej yam uas ncaj ncees, dawb huv, ntxim hlub thiab tej yam uas zoo kawg nkaus. Thaum koj sim ua tej no ces koj yuav “pom tias [Yehauvas] zoo kawg li” tiag. (Ntawv Nkauj 34:8; Filipi 4:8, 9) Yog tias koj yim huab ua tej no, koj yim huab yuav muaj kev hlub rau Yehauvas. Koj yuav nyiam tej uas nws nyiam thiab ntxub tej uas nws ntxub. Yauxej tsuas yog neeg ib yam li peb xwb. Tiamsis nws twb muaj peev xwm “khiav ntawm kev ua nkauj nraug” rau qhov tau ntau xyoo nws cia Yehauvas cob qhia nws, kom nws thiaj thoob tsib to nrog. Thov kom koj cia Yehauvas pab koj li ntawd thiab.​—Yaxaya 64:8.

26. Tshooj 10 thiab 11, peb tseem yuav kawm txog dabtsi?

26 Peb yuav tsum nco ntsoov tias Vajtswv tsis yog tsim kom pojniam thiab txivneej muab lawv lub cev siv los ua nkauj nraug, ua phem ua qias lomzem. Tiamsis nws tsim tibneeg qhov chaw mos kom pojniam thiab txivneej muaj tub muaj ki, thiab kom ob tug txij nkawm muaj kev sib raug zoo. (Paj Lug 5:18) Nyob rau Tshooj 10 thiab 11 peb tseem yuav kawm seb Vajtswv xav kom kev txij nkawm zoo li cas tiag.

^ nqe 4 Phau ntawv Xwm Txheej Taug Kev hais tias 24,000 leej tuag, rau qhov phau ntawd suav “Yixayee cov thawj coj” nrog thiab. Tej zaum muaj li 1,000 tus thawj coj kuj raug txim tuag thiab, ntxiv rau 23,000 tus uas Yehauvas tua tuag.​—Xwm Txheej Taug Kev 25:4, 5.

^ nqe 7 Yuav kom nkag siab lo lus “ua phem ua qias” thiab lo lus “ua vuab tsuab tsis paub txaj muag li” [los yog, “tab meeg sawvdaws”] mus nyeem zaj hu ua “Questions From Readers” hauv phau ntawv Askiv, The Watchtower lub Xya Hli tim 15, 2006, uas Yehauvas Cov Timkhawv luam tawm.

^ nqe 9 Tej “duab liab qab” ntawd tsis yog tej duab nkaus xwb. Lo lus no kuj yog hais txog tej yam uas tibneeg nyeem thiab tej uas lawv mloog, uas txhib kom lawv xav sib deev. Tsis hais tej duab plees plees thiab cuas cuas qab uas tsis paub txaj muag li, mus rau tej duab uas muaj ob peb leeg sib deev qias ntsab qias ntsuav.

^ nqe 9 Zaj hu ua “Yeej Thum Tau Txojkev Kov Chaw Mos” hauv Cov Lus Qhia Ntxiv piav ntxiv txog txojkev rov qab xuas lossis rov qab rhoob lawv tus kheej.