Skip to content

Skip to table of contents

KAPÍTULU 12

“Haklaken ho aten-brani liuhusi Jeová nia kbiit”

“Haklaken ho aten-brani liuhusi Jeová nia kbiit”

Paulo no Barnabé hatudu haraik an, aten-brani, no la rende an iha serbisu haklaken

Bazeia ba Apóstolu 14:1-28

1, 2. Saida mak akontese bainhira Paulo no Barnabé iha Listra?

 POVU iha Listra kontente tebes. Iha mane ida neʼebé moris mai ain-kudeik no nia haksoit ho kontente bainhira hetan kura husi mane naʼin-rua neʼebé nia la koñese. Ema barak hakfodak, no amlulik Zeus nian ida lori koroa neʼebé halo husi ai-tahan atu fó ba mane naʼin-rua neʼe tanba hanoin katak mane sira-neʼe mak maromak sira. Amlulik neʼe lori karau-aman no prepara atu oho nuʼudar sakrifísiu. Paulo no Barnabé koko atu hapara ema sira-neʼe. Sira naʼin-rua lees sira-nia roupa no halai tama ba ema-lubun nia leet, no sira presiza hakaʼas an toʼo ikusmai konsege hanetik ema-lubun neʼe atu la adora sira.

2 Tuirmai, ema Judeu neʼebé kontra iha Antiokia iha Pisídia no Ikónio toʼo mai. Sira hafoʼer Paulo no Barnabé nia naran, no povu iha Listra komesa odi mane naʼin-rua neʼe. Ema-lubun neʼebé uluk hakarak atu adora Paulo, agora kontra no tuda nia ho fatuk toʼo nia besik mate. Sira dada nia ba sidade nia liʼur tanba hanoin katak nia mate ona.

3. Iha kapítulu neʼe, ita sei hatán ba pergunta saida deʼit?

3 Saida mak akontese antes akontesimentu neʼe? Ohin loron, haklaken-naʼin sira bele aprende saida husi buat neʼebé akontese ba Barnabé, Paulo, no ema iha Listra? No oinsá katuas kongregasaun bele banati-tuir Barnabé no Paulo neʼebé kontinua “haklaken ho aten-brani liuhusi Jeová nia kbiit”?—Após 14:3.

“Ema-lubun . . . sai fiar-naʼin” (Apóstolu 14:1-7)

4, 5. Tanbasá Paulo no Barnabé bá Ikónio, no saida mak akontese iha neʼebá?

4 Loron balu antes neʼe, Paulo no Barnabé iha hela sidade Antiokia iha Pisídia. Iha neʼebá, ema Judeu kontra sira no soe sira ba sidade nia liʼur. Duké sai laran-kraik, “sira naʼin-rua liki rai-rahun husi sira-nia ain” hasoru ema sira neʼebé lakohi rona. (Após 13:50-52; Mt 10:14) Paulo no Barnabé sai husi neʼebá ho dame, no husik kontradór sira-neʼe atu hatán rasik ba Maromak. (Após 18:5, 6; 20:26) Maski nuneʼe, sira kontinua haksolok nafatin, no misionáriu naʼin-rua neʼe kontinua haklaken iha fatin seluk. Tan neʼe, sira laʼo maizumenus kilómetru 150 ba parte sudeste, sira toʼo área neʼebé iha rai-bokur barak entre área foho Tauro no foho Sultaun.

5 Foufoun, Paulo no Barnabé toʼo iha Ikónio, fatin neʼebé koñesidu ho kultura Gregu no mós fatin neʼebé importante iha Roma nia provínsia Galásia. a Ema Judeu no ema neʼebé simu ona relijiaun Judeu nian barak mak hela iha sidade neʼe. Tuir Paulo no Barnabé nia toman, sira tama ba sinagoga no hahú haklaken. (Após 13:5, 14) Sira “koʼalia ho matenek toʼo ema-lubun husi ema Judeu no ema Gregu sai fiar-naʼin”.—Após 14:1.

6. Tanbasá Paulo no Barnabé hanorin ho matenek, no oinsá ita bele banati-tuir sira?

6 Tanbasá Paulo no Barnabé hanorin ho matenek? Paulo hatene Eskritura sira ho didiʼak. Ho matenek, Paulo temi kona-ba Bíblia nia istória, profesia, no Moisés nia Ukun-Fuan atu bele prova katak Jesus mak Mesias neʼebé promete nanis ona. (Após 13:15-31; 26:22, 23) Barnabé hatudu katak nia hanoin tebes ema. (Após 4:36, 37; 9:27; 11:23, 24) Paulo no Barnabé la sadere ba sira-nia matenek rasik, maibé sira koʼalia “liuhusi Jeová nia kbiit”. Oinsá mak Ita bele banati-tuir misionáriu sira-neʼe kuandu haklaken? Hodi halo tuir sujestaun tuirmai: Hatene didiʼak Bíblia. Hili eskritura sira neʼebé bele book ema nia laran. Buka dalan atu fó kmaan ba ema. Sempre uza Bíblia atu hanorin, laʼós Ita-nia matenek rasik.

7. (a) Liafuan diʼak lori rezultadu saida? (b) Se Ita-nia família kontra Ita tanba Ita adora Jeová, saida mak Ita presiza hanoin-hetan?

7 Maski nuneʼe, laʼós ema Ikónio hotu kontente atu rona ba Paulo no Barnabé. Lucas hatete: “Ema Judeu sira neʼebé la fiar, sira book ema husi nasaun seluk hodi hanoin aat no kontra maun-alin sira.” Paulo no Barnabé rekoñese katak sira presiza hela uitoan iha neʼebá no defende liafuan diʼak, tan neʼe sira “uza tempu barak tan hodi haklaken ho aten-brani”. No rezultadu mak “ema iha sidade neʼe haketak malu, balu apoia ema Judeu sira no balu apoia apóstolu sira”. (Após 14:2-4) Ohin loron, liafuan diʼak lori rezultadu neʼebé hanesan. Ema balu rona no iha unidade, maibé ema seluk kontra no neʼe halakon unidade. (Mt 10:34-36) Se Ita-nia família kontra Ita tanba Ita adora Jeová, hanoin-hetan katak baibain ema kontra ita tanba sira fiar ba lia-bosok kona-ba ita. Maibé liuhusi Ita-nia hahalok diʼak Ita bele prova katak lia-bosok sira-neʼe mak sala no karik ikusmai sira sei troka sira-nia hanoin.—1 Ped 2:12; 3:1, 2.

8. Tanbasá mak Paulo no Barnabé sai husi Ikónio, no ita bele aprende saida husi sira-nia ezemplu?

8 Liutiha tempu balu, kontradór sira iha Ikónio halo planu atu tuda Paulo no Barnabé. Bainhira sira naʼin-rua rona tiha planu neʼe, sira deside atu bá fatin seluk hodi haklaken. (Após 14:5-7) Ohin loron, haklaken-naʼin sira mós presiza hatudu matenek. Bainhira ema koʼalia aat ita ka liafuan diʼak, ita hakarak atu koʼalia ho aten-brani. (Flp 1:7; 1 Ped 3:13-15) Maibé bainhira ema ameasa atu halo violénsia ba ita, ita hakarak hatudu matenek no hasees an husi situasaun neʼebé lori perigu ba ita no irmaun-irmán sira.—Prov 22:3.

“Adora fali Maromak neʼebé moris” (Apóstolu 14:8-19)

9, 10. Listra iha neʼebé, no saida mak ita hatene kona-ba ema neʼebé hela iha neʼebá?

9 Paulo no Barnabé bá Listra, neʼe mak sidade neʼebé Roma mak ukun no dook maizumenus kilómetru 30 husi Ikónio. Iha Listra, iha buat barak neʼebé hanesan ho Antiokia iha Pisídia, maibé ema Judeu uitoan deʼit mak iha Listra. Maski ema iha neʼebá karik koʼalia lian Gregu, sira-nia língua materna mak lian Likaónia. Karik sidade neʼe la iha sinagoga, tan neʼe Paulo no Barnabé hahú haklaken iha fatin públiku. Bainhira Pedro iha Jeruzalein, nia kura mane ida neʼebé moris mai ain-aat. No iha Listra, Paulo kura mane neʼebé moris mai ain-kudeik. (Após 14:8-10) Tanba milagre neʼebé Pedro halo, ema-lubun sai fiar-naʼin. (Após 3:1-10) Maibé milagre neʼebé Paulo halo, lori rezultadu neʼebé la hanesan.

10 Hanesan temi ona ohin, bainhira mane ain-kudeik hetan kura, ema iha Listra hanoin sala katak Paulo no Barnabé mak maromak sira. Sira bolu Barnabé nuʼudar Zeus, xefe ba maromak Gregu sira, no sira bolu Paulo nuʼudar Hermes, Zeus nia oan-mane no lia-naʼin ba maromak sira. (Haree kaixa “ Listra no adorasaun ba Zeus no Hermes”.) Maski nuneʼe, Paulo no Barnabé hakaʼas an atu ajuda ema-lubun komprende katak sira laʼós maromak, maibé sira simu kbiit atu koʼalia no halo milagre sira-neʼe husi Jeová, Maromak loos mesak ida deʼit.—Após 14:11-14.

“Hasees an husi buat sira-neʼe neʼebé la iha folin no adora fali Maromak neʼebé moris, neʼebé kria lalehan, [no] rai.”—Apóstolu 14:15

11-13. (a) Paulo no Barnabé hatete saida ba ema iha Listra? (b) Ita bele aprende saida husi Paulo no Barnabé nia liafuan?

11 Maski ema-lubun hatudu hahalok hanesan neʼe, maibé Paulo no Barnabé nafatin koko atu book sira-nia laran. Husi akontesimentu neʼebé Lucas hakerek, ita bele aprende kona-ba dalan diʼak atu haklaken ba ema neʼebé laʼós Kristaun. Hanoin toʼok oinsá Paulo no Barnabé koʼalia iha dalan lójiku hodi book rona-naʼin sira-nia laran: “Maluk sira, tanbasá mak imi halo buat sira-neʼe? Ami mós ema no iha fraku hanesan imi. Ami fó sai liafuan diʼak ba imi atu imi bele hasees an husi buat sira-neʼe neʼebé la iha folin no adora fali Maromak neʼebé moris, neʼebé kria lalehan, rai, tasi, no buat hotu neʼebé iha laran. Iha tempu uluk, nia husik nasaun hotu atu laʼo tuir deʼit sira-nia dalan rasik. Maski nuneʼe, nia fó sasin kona-ba nia an liuhusi buat diʼak neʼebé nia halo. Nia fó udan husi lalehan no fó ai-fuan tuir ninia tempu, hodi fó ai-han barak ba imi no halo nakonu imi-nia laran ho ksolok.”—Após 14:15-17.

12 Ita bele aprende saida husi Paulo no Barnabé nia liafuan? Primeiru, Paulo no Barnabé la haree sira-nia an mak diʼak liu fali rona-naʼin sira. Sira la finje katak sira mak maromak. Duké halo nuneʼe, sira hatudu haraik an hodi fó sai katak sira hanesan deʼit ho rona-naʼin sira no iha fraku neʼebé hanesan. Klaru katak, Paulo no Barnabé simu ona espíritu santu no livre husi hanorin falsu. Sira mós simu ona esperansa atu ukun ho Kristu. Maibé sira hatene katak ema iha Listra mós bele simu prezente neʼebé hanesan hodi halo tuir Kristu.

13 Ita presiza hanoin oinsá kona-ba ema neʼebé ita haklaken bá? Ita haree sira hanesan deʼit ho ita ka lae? Nuʼudar ita ajuda ema seluk aprende Bíblia, ita banati-tuir Paulo no Barnabé hodi la buka glória ba ita-nia an ka lae? Irmaun Charles Taze Russell mak mestre neʼebé matenek no dirije serbisu haklaken husi tinan 1870 toʼo 1916, no nia hatudu ezemplu diʼak. Nia hakerek: “Ami lakohi atu simu glória ba ami-nia an no buat neʼebé ami hakerek. Ami mós lakohi ema bolu ami nuʼudar Padre ka Rabi.” Irmaun Charles hatudu haraik an hanesan Paulo no Barnabé. Nuneʼe mós, ita-nia objetivu atu haklaken laʼós atu buka glória ba ita-nia an maibé atu ajuda ema serbí “Maromak neʼebé moris”.

14-16. Saida mak lisaun segundu no terseiru neʼebé ita bele aprende husi Paulo, Barnabé, no ema iha Listra?

14 Hanoin toʼok lisaun segundu neʼebé ita bele aprende husi sira-nia liafuan. Paulo no Barnabé prontu atu troka sira-nia liafuan tuir situasaun. La hanesan ema Judeu no ema neʼebé simu ona relijiaun Judeu nian iha Ikónio, ema iha Listra la iha koñesimentu kona-ba Eskritura sira ka kona-ba ema Izraél nia relasaun ho Maromak. Sira neʼebé rona ba Paulo no Barnabé mak toʼos-naʼin. Listra iha klima neʼebé diʼak no rai neʼebé bokur. Ema sira-neʼe bele haree evidénsia oioin kona-ba Kriadór nia hahalok liuhusi rezultadu neʼebé sira hetan husi rai neʼebé bokur. Misionáriu naʼin-rua neʼe uza informasaun neʼe atu haklaken ba sira.—Rom 1:19, 20.

15 Ita mós presiza troka ita-nia liafuan tuir situasaun. Maski toʼos-naʼin kuda fini neʼebé hanesan iha toʼos oioin, maibé nia presiza troka dalan neʼebé nia prepara rai. Rai balu mak mamar no toʼos-naʼin bele kuda kedas fini. No rai seluk presiza prepara ho didiʼak hodi bele kuda fini. Nuneʼe mós, fini neʼebé ita kuda sempre hanesan, neʼe mak liafuan diʼak husi Bíblia. Maski nuneʼe, se ita banati-tuir Paulo no Barnabé, ita sei koko atu buka-hatene kona-ba ema nia situasaun moris no fiar. Tuirmai, ita sei troka dalan neʼebé ita haklaken hodi tuir situasaun.—Lc 8:11, 15.

16 Ita bele aprende lisaun terseiru husi akontesimentu neʼebé liga ho Paulo, Barnabé, no ema iha Listra. Maski ita hakaʼas an ona, dala ruma fini monu ba fatuk leten ka fini neʼebé ita kuda aat-naʼin mai no hasai tiha. (Mt 13:18-21) Se ida-neʼe akontese, keta sai laran-kraik. Paulo nia karta fó-hanoin ba dixípulu sira iha Roma katak “ita ida-idak [inklui ema ida-idak neʼebé ita haklaken bá] sei hatán ba Maromak kona-ba ita-nia hahalok rasik”.—Rom 14:12.

“Sira entrega katuas sira-neʼe ba Jeová” (Apóstolu 14:20-28)

17. Depois Paulo no Barnabé husik tiha Derbe, sira bá neʼebé, no tanbasá?

17 Depois ema iha Listra dada Paulo sai husi sidade tanba hanoin katak nia mate ona, dixípulu sira salva nia no fó fatin ba nia atu hela iha sidade neʼe ba kalan ida. Iha loron tuirmai, Paulo no Barnabé hahú sira-nia viajen ba Derbe, neʼebé dook kilómetru 100. Ita bele fiar katak Paulo sente moras tebes durante viajen neʼe tanba oras balu antes neʼe ema tuda nia. Maski nuneʼe, nia no Barnabé la rende an, no kuandu sira toʼo ona iha Derbe, sira ajuda “ema barak atu sai dixípulu”. Tuirmai, duké bá fali Antiokia iha Síria, “sira fila fali ba Listra, Ikónio no Antiokia [iha Pisídia]”. Tanbasá? Atu “hametin dixípulu sira iha neʼebá no anima sira atu laran-metin nafatin iha fiar”. (Após 14:20-22) Sira hatudu ezemplu neʼebé diʼak tebes! Sira tau uluk kongregasaun nia diʼak duké sira rasik nia diʼak. Katuas área no misionáriu barak ohin loron banati-tuir sira-nia ezemplu.

18. Atu irmaun ida sai katuas, neʼe envolve prosesu saida?

18 Paulo no Barnabé hametin dixípulu sira liuhusi liafuan no hahalok, no mós “hili katuas sira iha kongregasaun ida-idak”. Maski “espíritu santu haruka” Paulo no Barnabé atu halo viajen nuʼudar misionáriu, maibé sira nafatin halo orasaun no jejún antes “sira entrega katuas sira-neʼe ba Jeová”. (Após 13:1-4; 14:23) Ohin loron, katuas kongregasaun simu knaar iha dalan neʼebé hanesan. Antes grupu katuas rekomenda irmaun ida atu sai katuas kongregasaun, grupu katuas halo orasaun no buka-hatene se irmaun neʼe kumpre kritéria husi Bíblia ka lae. (1 Tim 3:1-10, 12, 13; Tito 1:5-9; Tgo 3:17, 18; 1 Ped 5:2, 3) Buat neʼebé importante liu mak laʼós tinan hira irmaun neʼe sai ona ema Kristaun. Maibé irmaun neʼe nia liafuan, hahalok, no reputasaun prova duni katak espíritu santu dirije ninia moris ka lae. Nia bele simu knaar nuʼudar katuas kongregasaun se nia kumpre kritéria neʼebé fó sai iha Bíblia. (Gal 5:22, 23) Katuas área iha responsabilidade atu hili katuas kongregasaun.—Kompara ho 1 Timóteo 5:22.

19. Katuas sira tenke hatán ba sé, no oinsá mak sira banati-tuir Paulo no Barnabé?

19 Katuas kongregasaun hatene katak sira tenke hatán ba Jeová kona-ba dalan neʼebé sira tau matan ba kongregasaun. (Ebr 13:17) Hanesan Paulo no Barnabé, katuas sira mak dirije serbisu haklaken. Sira hametin dixípulu sira liuhusi sira-nia liafuan. No sira prontu atu tau uluk kongregasaun nia diʼak duké sira rasik nia diʼak.—Flp 2:3, 4.

20. Ita bele hetan benefísiu saida hodi lee kona-ba serbisu neʼebé irmaun-irmán sira halo?

20 Bainhira Paulo no Barnabé fila fali ba Antiokia iha Síria, sira “konta buat barak neʼebé Maromak halo ona liuhusi sira, no fó sai katak Maromak loke ona odamatan ba nasaun sira atu sai fiar-naʼin”. (Após 14:27) Bainhira ita lee kona-ba serbisu neʼebé irmaun-irmán sira halo no haree oinsá Jeová haraik bensaun ba sira, neʼe sei anima ita atu kontinua “haklaken ho aten-brani liuhusi Jeová nia kbiit”.

a Haree kaixa “ Ikónio, ema Fríjia nia sidade”.