Skip to content

Skip to table of contents

KAPÍTULU 14

“Ami hotu foti desizaun ho laran ida deʼit”

“Ami hotu foti desizaun ho laran ida deʼit”

Oinsá grupu administradór foti desizaun no oinsá neʼe lori unidade ba kongregasaun

Bazeia ba Apóstolu 15:13-35

1, 2. (a) Grupu administradór iha Jeruzalein presiza hatán ba pergunta importante saida deʼit? (b) Saida mak ajuda irmaun sira atu halo desizaun neʼebé loos?

 APÓSTOLU no katuas sira hateke ba malu no hatene katak tempu toʼo ona atu foti desizaun. Ema hotu hein namanas ba desizaun neʼe. Problema kona-ba sirkunsizaun hamosu pergunta importante balu. Ema Kristaun presiza halo tuir Moisés nia Ukun-Fuan ka lae? Presiza iha diferensa entre ema Kristaun Judeu no ema Kristaun husi nasaun seluk ka lae?

2 Apóstolu no katuas sira tetu ona evidénsia barak. Sira hanoin didiʼak kona-ba profesia sira iha Maromak nia Liafuan no mós sasin-naʼin sira neʼebé fó sai katak Jeová simu ona ema husi nasaun seluk. Sira hotu fó sai ona sira-nia hanoin kona-ba asuntu neʼe. Sira iha ona informasaun kompletu atu bele foti desizaun neʼebé loos. Sira hatene ho klaru oinsá atu halo desizaun hodi tuir Jeová nia hakarak. Sira sei halo tuir Jeová nia espíritu santu ka lae?

3. Benefísiu saida mak ita hetan hodi aprende kona-ba Apóstolu kapítulu 15?

3 Irmaun sira-neʼe presiza fiar metin no aten-brani atu halo tuir Jeová nia matadalan iha situasaun neʼe. Sira-nia desizaun sei halo ulun-naʼin relijiaun Judeu nian odi sira liután. No ema balu iha kongregasaun karik lakohi simu desizaun husi grupu administradór tanba hakarak ema Kristaun atu moris tuir Moisés nia Ukun-Fuan. Saida mak grupu administradór sei halo? Mai ita haree. Iha kapítulu neʼe, ita sei haree oinsá irmaun sira-neʼe hatudu ezemplu ba Grupu Administradór atu halo tuir ohin loron. Ita mós presiza halo tuir ezemplu neʼe bainhira atu halo desizaun no rezolve problema iha ita-nia moris nuʼudar ema Kristaun.

“Profeta sira-nia liafuan mós apoia ida-neʼe” (Apóstolu 15:13-21)

4, 5. Tiago temi fali liafuan ida-neʼebé husi “Profeta sira-nia liafuan”?

4 Dixípulu Tiago, Jesus nia alin komesa koʼalia. a Iha situasaun neʼe, karik nia mak dirije enkontru neʼe. Haree hanesan buat neʼebé nia fó sai mak desizaun neʼebé apóstolu no katuas sira foti hamutuk nuʼudar grupu. Tiago hatete ba sira: “Simeão konta ona buat hotu kona-ba oinsá ba dala primeiru Maromak tau atensaun ba nasaun seluk, hodi hili povu ida husi sira-nia leet atu lori ninia naran. Profeta sira-nia liafuan mós apoia ida-neʼe.”—Após 15:14, 15.

5 Karik Simeão ka Simão Pedro nia liafuan, no evidénsia neʼebé Barnabé no Paulo fó sai halo Tiago hanoin-hetan kona-ba eskritura neʼebé ajuda sira komprende Jeová nia matadalan. (João 14:26) Depois koʼalia tiha katak “Profeta sira-nia liafuan mós apoia ida-neʼe”, Tiago temi fali liafuan husi Amós 9:11, 12. Livru neʼe mak parte husi Eskritura Lian Ebraiku neʼebé baibain sira temi nuʼudar “Profeta sira-nia liafuan”. (Mt 22:40; Após 15:16-18) Ita sei haree katak liafuan neʼebé Tiago temi diferente uitoan ho buat neʼebé ita lee iha livru Amós. Karik Tiago foti liafuan husi Septuajinta, neʼe mak tradusaun Bíblia husi lian Ebraiku ba lian Gregu.

6. Oinsá mak Eskritura ajuda irmaun sira atu hatene Maromak nia hakarak?

6 Liuhusi profeta Amós, Jeová fó-hatene katak tempu sei toʼo mai kuandu nia harii fali “David nia tenda”, neʼe mak liurai nia liña jerasaun neʼebé sei toʼo ba Mesias nia Ukun. (Eze 21:26, 27) Jeová sei haree fali povu Izraél nuʼudar ninia povu espesiál ka lae? Lae. Profesia neʼe hatete katak “ema husi nasaun hotu” sei halibur hamutuk nuʼudar “povu neʼebé lori [Maromak nia] naran”. Hanoin-hetan, Pedro hatete katak Maromak “haree sira [ema Kristaun husi nasaun seluk] hanesan deʼit ho ita [ema Kristaun Judeu], no nia hamoos ona sira-nia laran tanba sira-nia fiar”. (Após 15:9) Maromak hakarak ema Kristaun Judeu no ema Kristaun husi nasaun seluk atu sai Liurai iha Maromak nia Ukun. (Rom 8:17; Éf 2:17-19) La iha profesia ida neʼebé hatete katak ema Kristaun husi nasaun seluk tenke simu uluk sirkunsizaun ka simu fiar Judeu nian atu bele sai parte ba Maromak nia Ukun.

7, 8. (a) Tiago fó sujestaun saida? (b) Tiago nia liafuan katak sá?

7 Tanba Pedro, Barnabé, no Paulo nia liafuan, no mós evidénsia neʼebé forte husi profesia, Tiago fó sujestaun: “Tan neʼe, haʼu-nia desizaun mak atu ita la halo susar ba ema husi nasaun seluk neʼebé tau fiar ba Maromak, maibé atu hakerek ba sira hodi hasees an husi buat neʼebé hasaʼe ona ba estátua, husi sala seksuál, husi animál neʼebé ema buti mate, no mós husi raan. Tanba husi tempu uluk kedas iha ema sira neʼebé haklaken Moisés nia liafuan iha sidade ida-idak, tanba Sábadu-Sábadu sira lee Moisés nia livru ho lian makaʼas iha sinagoga sira.”—Após 15:19-21.

8 Bainhira Tiago hatete “haʼu-nia desizaun”, neʼe katak nia obriga sira seluk atu tuir deʼit ninia desizaun tanba nia mak ida neʼebé dirije enkontru neʼe ka lae? Lae duni! Liafuan Gregu neʼebé tradús nuʼudar “haʼu-nia desizaun” karik bele mós signifika “haʼu-nia hanoin”. Tiago la halo desizaun ba grupu neʼe, maibé nia fó sujestaun kona-ba buat neʼebé sira bele halo bazeia ba evidénsia neʼebé sira rona no buat neʼebé Eskritura hatete.

9. Tiago nia sujestaun lori benefísiu saida?

9 Tiago nia sujestaun mak diʼak ka lae? Klaru katak sin, tanba ikusmai katuas no apóstolu sira aprova. Neʼe lori benefísiu saida? Benefísiu ida mak Tiago nia sujestaun “la halo susar” ba ema Kristaun husi nasaun seluk tanba sira la presiza halo tuir Moisés nia Ukun-Fuan. (Após 15:19) Desizaun neʼe mós hatudu respeitu ba ema Kristaun Judeu nia konxiénsia neʼebé durante tinan barak ona rona ema sira neʼebé “lee Moisés nia livru ho lian makaʼas iha sinagoga sira” Sábadu-Sábadu. b (Após 15:21) Tiago nia sujestaun neʼe ajuda duni ema Kristaun Judeu no ema Kristaun husi nasaun seluk atu hakbesik ba malu. Maibé buat neʼebé importante liu mak desizaun neʼe halo Jeová kontente tanba tuir ninia hakarak. Neʼe mak dalan neʼebé diʼak atu rezolve problema neʼebé bele halakon unidade entre Maromak nia povu! No neʼe mak ezemplu neʼebé diʼak ba ema Kristaun ohin loron!

Irmaun Albert Schroeder hatoʼo diskursu iha reuniaun boot internasionál iha tinan 1998

10. Oinsá mak Grupu Administradór ohin loron banati-tuir ezemplu husi grupu administradór iha apóstolu sira-nia tempu?

10 Hanesan temi ona iha kapítulu antes neʼe, iha situasaun hotu grupu administradór iha tempu uluk no Grupu Administradór ohin loron sadere ba Jeová, Ukun-Naʼin ba Universu no Jesus Kristu nuʼudar Ulun ba kongregasaun. c (1 Kor 11:3) Oinsá sira halo ida-neʼe? Irmaun Albert Schroeder neʼebé serbí nuʼudar membru ba Grupu Administradór husi tinan 1974 toʼo nia remata ninia moris iha rai iha fulan-Marsu 2006, hatete: “Grupu Administradór halo enkontru iha loron-kuarta, sira hahú ho orasaun no husu Jeová atu dirije sira liuhusi ninia espíritu santu. Grupu Administradór hakaʼas an atu haree katak buat hotu neʼebé sira koʼalia no desizaun neʼebé sira halo mak tuir Bíblia.” Nuneʼe mós, irmaun Milton Henschel neʼebé serbí ona ba tempu kleur nuʼudar membru ba Grupu Administradór no nia remata ninia moris iha rai iha fulan-Marsu 2003, hatoʼo pergunta iha graduasaun ba Eskola Gilead klase 101. Nia husu: “Iha ka lae organizasaun seluk neʼebé sadere ba Bíblia antes halo desizaun neʼebé importante?” Resposta mak lae.

“Haruka mane neʼebé sira hili” (Apóstolu 15:22-29)

11. Oinsá grupu administradór fó sai sira-nia desizaun ba kongregasaun?

11 Grupu administradór iha Jeruzalein ho laran ida deʼit halo desizaun metin kona-ba sirkunsizaun. Maibé atu irmaun-irmán iha kongregasaun iha unidade, sira presiza fó sai desizaun neʼe ho klaru no mós hametin irmaun-irmán sira. Oinsá mak sira halo nuneʼe? Bíblia hatete: “Apóstolu no katuas sira hamutuk ho ema hotu iha kongregasaun deside atu haruka mane neʼebé sira hili hodi bá Antiokia hamutuk ho Paulo no Barnabé. Ema sira-neʼe mak Judas neʼebé bolu Barsabás, no Silas. Mane sira-neʼe iha responsabilidade boot iha maun-alin sira-nia leet.” Sira mós fó karta liuhusi mane sira-neʼe atu bele lee ba kongregasaun hotu iha Antiokia, Síria, no Silísia.—Após 15:22-26.

12, 13. Ema Kristaun hetan benefísiu saida tanba desizaun atu haruka (a) Judas no Silas? (b) karta husi grupu administradór?

12 Nuʼudar mane sira neʼebé “iha responsabilidade boot iha maun-alin sira-nia leet”, Judas no Silas kumpre duni kritéria atu reprezenta grupu administradór. Mane naʼin-haat neʼe presiza hatudu ho klaru katak mensajen neʼebé sira lori laʼós deʼit atu hatán pergunta kona-ba sirkunsizaun, maibé mós atu fó sai matadalan foun husi grupu administradór. Mane sira-neʼe nia prezensa mós sei ajuda ema Kristaun husi nasaun seluk iha kongregasaun oioin atu iha unidade ho ema Kristaun Judeu iha Jeruzalein. Neʼe mak desizaun neʼebé matenek no hatudu domin! Ita bele fiar katak desizaun neʼe lori dame no unidade entre Maromak nia povu.

13 Karta neʼe fó matadalan neʼebé klaru ba ema Kristaun husi nasaun seluk laʼós deʼit kona-ba sirkunsizaun, maibé mós kona-ba saida mak sira presiza halo atu Jeová simu no haraik bensaun ba sira. Parte importante husi karta neʼe mak: “Espíritu santu no mós ami rasik deside ona atu la fó todan tan ba imi, só buat neʼebé importante deʼit, hanesan tuirmai neʼe: Kontinua hasees an husi buat sira neʼebé hasaʼe ona ba estátua, husi raan, husi animál neʼebé buti mate, no husi sala seksuál. Se imi halo tuir buat sira-neʼe ho didiʼak, imi-nia moris sei sai diʼak. Adeus!”—Após 15:28, 29.

14. Tanbasá Maromak nia povu bele iha unidade maski mundu la iha unidade?

14 Ohin loron Testemuña ba Jeová iha unidade. Maski iha Testemuña naʼin-8.000.000 liu no kongregasaun hamutuk 100.000 liu iha mundu tomak, maibé ita hotu iha fiar neʼebé hanesan no halo serbisu neʼebé hanesan. Tanbasá ita bele iha unidade maski mundu la iha unidade no iha problema barak? Tanba Jesus Kristu, Ulun ba kongregasaun fó ita matadalan neʼebé klaru liuhusi “atan laran-metin no matenek”, neʼe mak Grupu Administradór. (Mt 24:45-47) Ita mós iha unidade tanba irmaun-irmán sira iha mundu tomak prontu atu halo tuir matadalan husi Grupu Administradór.

“Sira haksolok tanba liafuan sira-neʼe anima sira” (Apóstolu 15:30-35)

15, 16. Kongregasaun sente oinsá kona-ba matadalan husi grupu administradór, no tanbasá?

15 Istória iha livru Apóstolu fó sai katak bainhira irmaun naʼin-haat husi Jeruzalein toʼo iha Antiokia, “sira halibur ema-lubun hamutuk no fó karta neʼe ba sira”. Irmaun-irmán sira sente oinsá kona-ba matadalan husi grupu administradór? “Bainhira lee tiha karta neʼe, sira haksolok tanba liafuan sira-neʼe anima sira.” (Após 15:30, 31) No mós Judas no Silas “fó aten-brani no hametin maun-alin sira liuhusi diskursu barak”. Tanba irmaun sira-neʼe fó sai Maromak nia hakarak, Bíblia bolu sira nuʼudar “profeta”, hanesan Barnabé, Paulo, no sira seluk.—Após 13:1; 15:32; Éx 7:1, 2.

16 Jeová haraik bensaun ba desizaun husi grupu administradór, no rezultadu mak kongregasaun hotu hetan anima. Tanbasá mak kongregasaun hetan anima? Neʼe tanba grupu administradór fó sai matadalan neʼebé klaru no iha tempu neʼebé loos, neʼebé bazeia ba Maromak nia Liafuan, no hetan ajuda husi espíritu santu. No mós tanba grupu administradór haruka irmaun sira atu fó sai desizaun neʼe ba kongregasaun ho domin no mós laran-diʼak.

17. Oinsá mak katuas área sira ohin loron hanesan ho Paulo, Barnabé, Judas, no Silas?

17 Ohin loron, Grupu Administradór halo tuir ezemplu neʼe hodi fó sai matadalan iha tempu neʼebé loos ba irmaun-irmán sira iha mundu tomak. Bainhira Grupu Administradór halo desizaun, sira fó sai ho klaru matadalan sira ba kongregasaun. Dalan ida mak liuhusi katuas área nia vizita. Katuas área halo sakrifísiu hodi vizita kongregasaun oioin atu fó sai matadalan no anima kongregasaun. Hanesan Paulo no Barnabé, sira uza tempu barak iha serbisu haklaken hamutuk ho ema barak hodi “hanorin no haklaken liafuan diʼak kona-ba Jeová nia liafuan”. (Após 15:35) Hanesan Judas no Silas, sira “fó aten-brani no hametin maun-alin sira liuhusi diskursu barak”.

18. Saida mak Maromak nia povu presiza halo atu simu Jeová nia bensaun?

18 Oinsá mak kongregasaun sira iha mundu tomak bele kontinua iha dame no unidade maski mundu la iha unidade? Hanoin-hetan dixípulu Tiago nia liafuan neʼebé dehan: “Matenek husi lalehan, primeiru mak moos, tuirmai buka dame, la ulun-toos, prontu atu halo tuir . . . Liután neʼe, sira neʼebé buka dame kari fini dame nian iha situasaun neʼebé dame no koʼa hahalok loos nuʼudar ninia rezultadu.” (Tgo 3:17, 18) Ita la hatene se Tiago mak hanoin hela kona-ba enkontru iha Jeruzalein bainhira nia hakerek liafuan sira-neʼe ka lae. Maski nuneʼe, iha Apóstolu kapítulu 15 ita aprende katak atu bele simu Jeová nia bensaun, ita presiza iha unidade no halo tuir matadalan husi sira neʼebé dirije ita.

19, 20. (a) Saida mak hatudu katak kongregasaun iha Antiokia sente dame no unidade? (b) Tuirmai Paulo no Barnabé bele tau fokus ba saida?

19 Kongregasaun iha Antiokia iha dame no unidade kuandu sira hatene tiha kona-ba grupu administradór nia desizaun. Duké haksesuk malu ho irmaun sira husi Jeruzalein, irmaun sira iha Antiokia agradese tebes tanba Judas no Silas vizita sira. Bíblia hatete: “Kuandu sira hela kleur ona iha neʼebá, maun-alin sira fó adeus ba sira no sira fila fali ba Jeruzalein.” d (Após 15:33) Ita bele fiar katak irmaun-irmán sira iha Jeruzalein mós kontente bainhira rona relatóriu husi mane naʼin-rua neʼe. Tanba Jeová nia laran-diʼak neʼebé boot, sira bele kumpre knaar neʼe ho susesu!

20 Tuirmai, Paulo no Barnabé neʼebé hela nafatin iha Antiokia bele tau fokus atu dirije no sai nuʼudar ezemplu diʼak kona-ba serbisu haklaken. Ohin loron katuas área mós halo buat neʼebé hanesan bainhira vizita kongregasaun sira. (Após 13:2, 3) Katuas área mak bensaun ba Jeová nia povu! Oinsá mak Jeová kontinua uza Paulo no Barnabé, no haraik bensaun ba sira? Iha kapítulu tuirmai, ita sei aprende kona-ba neʼe.

Ema Kristaun ohin loron hetan benefísiu husi ai-han espirituál neʼebé mai husi Grupu Administradór no sira-nia reprezentante sira

a Haree kaixa “ Tiago, ‘Naʼi nia alin’”.

b Tiago hatudu matenek hodi refere ba Moisés nia liafuan. Moisés nia liafuan inklui Ukun-Fuan, buat neʼebé Maromak halo, no mós matadalan sira antes Ukun-Fuan iha. Porezemplu, livru Génesis fó sai ho klaru Maromak nia haree kona-ba raan, adultériu, no adora estátua. (Gén 9:3, 4; 20:2-9; 35:2, 4) Jeová fó sai prinsípiu neʼebé aplika ba ema hotu inklui ema Kristaun Judeu no ema Kristaun husi nasaun seluk.

d Iha versíkulu 34, tradusaun Bíblia balu aumenta liafuan neʼebé fó sai katak Silas deside atu hela nafatin iha Antiokia. (Liafuan diʼak ba imi, segunda edisaun) Maibé haree hanesan liafuan sira-neʼe ema mak aumenta deʼit.