1. Koks un akmens pielūgts top,

īsto Dievu aizmirstot.

Viņš ir Dievs visvarens,

pierādīt to prot.

Citi dievi paredzēt

nespēj, kas būs nākotnē.

Nav liecinieku tiem, nav nekā —

to dievišķība tikai māns.

2. Labo vēsti izplatot,

sagādāts tiek Dievam gods.

Valstība jau valda —

visiem stāstām to.

Tie, kas atsaucīgi būs,

patiesībā brīvi kļūs.

Ticībai augot, paši tie sāks

skanīgi Dievu cildināt.

 3. Dieva vārdu sludinot,

attīrām no kauna to.

Brīdinājums izskan:

ļaunos gaida posts.

Piedošanu saņems tie,

kas pie Dieva patversies.

Sludinot rodams prieks ir un miers,

cerība — dzīve nebeigsies.