1. Mīla, dziļi sirdī kas dzimst,

patiesa ir un nenorimst.

Mūs līdzcietīgus padarīs

mīla, kas brālīga.

Brāļiem jāredz: mīlam mēs tos,

vēlam tiem pašu labāko,

Spilgti lai dzīvē izpaustos

mīla, kas patiesa.

Vārdos, darbos mīlēsim,

tiem, kam grūti iztikt, līdzēsim,

Labestību paudīsim,

vienmēr citiem palīdzot.

Cieņai nedrīkst traucēt nekas,

tā mūsu brāļiem pienākas.

Apklāsim viņu vājības,

uzticīgi paliekot,

vienotību sargājot.

2. Apvainoties nesteigsimies,

mācījis mūs ir mīlēt Dievs.

Gribam uz brāļiem paļauties,

kā mīlestība liek.

Pateicība mūsos ja augs,

daudzi tad mūs par draugiem sauks.

Sapulcēs būt — tas ir kas jauks,

spēks tajās atgūts tiek.

 Kļūdāmies ik dienas mēs,

un ar vārdiem gadās brūces plēst;

Maigums brūces sadziedēs,

ja mēs mīlam, kā mīl Dievs.

Īsti draugi cenšamies būt,

lai mūsu mīla neizzūd

un lai pēc tās mūs pazītu —

Dievs no sirds tad priecāsies,

viņam līdzināsimies.