Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

10. NODAĻA

Gudrais ķēniņš Salamans

Gudrais ķēniņš Salamans

Jehova dod ķēniņam Salamanam gudru sirdi. Salamana valdīšanas laikā izraēlieši piedzīvo nepieredzētu mieru un labklājību.

KĀDA būtu dzīve, ja visa tauta un tās valdnieks ievērotu Jehovas likumus un atzītu viņu par augstāko valdnieku? To parādīja četrdesmit gadu ilgā ķēniņa Salamana valdīšana.

Pirms nāves Dāvids par troņa mantinieku iecēla savu dēlu Salamanu. Dievs sapnī Salamanu aicināja izteikt kādu lūgumu, un Salamans lūdza Dievam gudrību un izpratni, lai viņš spētu taisnīgi un gudri spriest tiesu pār tautu. Jehovam patika jaunā ķēniņa lūgums, tāpēc viņš tam deva gudru un sapratīgu sirdi. Dievs Jehova apsolīja Salamanam arī bagātību, godu un garu mūžu, ja vien ķēniņš ievēros Dieva likumus.

Salamans kļuva slavens ar savu gudrību. Kādu dienu pie ķēniņa ieradās divas sievietes, kas strīdējās par bērnu. Kā viena, tā otra apgalvoja, ka viņa ir bērna īstā māte. Salamans pavēlēja pārcirst bērnu uz pusēm un atdot vienu pusi vienai, bet otru — otrai. Viena no sievietēm bija ar mieru, bet īstā māte tūlīt pat lūdza, lai ķēniņš saudzē bērna dzīvību un atdod bērnu otrai. Zinot, kādas ir mātes jūtas, Salamans skaidri saprata, kura sieviete patiesībā ir bērna māte, un atdeva to viņai. Nepagāja ilgs laiks, kad visa tauta uzzināja par šo tiesas spriedumu un ievēroja, ka Salamanam piemīt Dieva dāvāta gudrība.

Viens no izcilākajiem Salamana sasniegumiem bija Jehovas templis, kas viņa vadībā tika uzbūvēts Jeruzalemē. Šī grandiozā celtne bija Jehovas pielūgsmes centrs. Kad notika tempļa svinīgā atklāšana, Salamans lūgšanā Dievam sacīja: ”Lūk, debesis un debesu debesis nav spējīgas Tevi pilnā mērā uzņemt. Kā tad nu vēl šis nams, kādu es esmu uzcēlis?” (1. Ķēniņu 8:27.)

Salamana slava izplatījās daudzās zemēs, pat tālajā Sabā, kas acīmredzot atradās Arābijas pussalā. Sabas ķēniņiene devās uz Jeruzalemi, lai savām acīm skatītu Salamana spožumu un bagātību un ar mīklām pārbaudītu ķēniņa gudrību. Kad ķēniņiene redzēja, kāda gudrība piemīt Salamanam un kādā labklājībā dzīvo izraēlieši, viņu pārņēma dziļa apbrīna. Viņa slavēja Dievu Jehovu, ka viņš ir cēlis tronī tik gudru ķēniņu. Jehova svētīja Salamanu, tāpēc viņa laikā zemē valdīja nepieredzēta pārticība un miers. Ne pirms, ne pēc tam seno izraēliešu vēsturē nekas tāds netika piedzīvots.

Diemžēl ar laiku Salamans pārstāja cienīt Jehovas gudrību. Viņš ignorēja Dieva norādījumus un apņēma simtiem sievu, kuru vidū bija arī sievietes, kas pielūdza svešzemju dievus. Pamazām Salamana sievas novērsa ķēniņa sirdi no Jehovas, un viņš sāka pielūgt elkus. Tad Jehova Salamanam paziņoja, ka viņš tam atņems daļu valsts, tomēr Salamana tēva Dāvida dēļ viņa pēcnācēji saglabās varu pār nelielu valsts daļu. Kaut gan Salamans novērsās no Jehovas, Jehova nelauza ar Dāvidu noslēgto derību par Valstību.

1. Ķēniņu grāmata, 1.—11. nodaļa; 2. Laiku grāmata, 1.—9. nodaļa; 5. Mozus grāmata, 17. nodaļa, 17. pants.