Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

11. NODAĻA

Dieva iedvesmotas dziesmas

Dieva iedvesmotas dziesmas

Dāvids un citi Dieva kalpi sacer dziesmas par godu Dievam. 150 no tām ir lasāmas Psalmu grāmatā.

VISAPJOMĪGĀKĀ Bībeles grāmata ir Psalmi. Tajā ir iekļautas dziesmas, ko izraēlieši dziedāja par godu Jehovam un kas tika apkopotas aptuveni tūkstoš gadu laikā. Psalmos izskan dziļi izjusti ticības apliecinājumi, un tajos atspoguļojas plaša emociju gamma: sākot ar prieku, apbrīnu par Dieva darbiem un pateicību viņam un beidzot ar sērām, bēdām un nožēlu. Nav šaubu, ka psalmu sacerētājiem bija ciešas, sirsnīgas attiecības ar Jehovu. Pievērsīsim uzmanību dažām psalmu tēmām.

Jehovam ir tiesības valdīt pār visu, viņš ir slavas un pielūgsmes cienīgs. Izdevumā Vecās Derības poēzijas grāmatas 83. psalma 19. pantā var lasīt vārdus: ”Tu, kam Vārds — Kungs *, Tu viens — Visaugstais pār visu zemi!” (Psalmi 83:19.) Daudzos psalmos Jehova ir godināts, paužot apbrīnu par viņa radīšanas darbiem, piemēram, zvaigžņotajām debesīm, daudzveidīgo dzīvo dabu un unikāli veidoto cilvēka ķermeni. (8., 19., 139., 148. psalms.) Citos Jehova ir daudzināts kā Dievs, kas glābj un aizsargā savus uzticamos kalpus. (18., 97., 138. psalms.) Vēl citos psalmos Jehova ir slavēts par to, ka viņš ir taisnīgs Dievs, kas izglābj apspiestos un soda ļaundarus. (11., 68., 146. psalms.)

Jehova palīdz un sniedz mierinājumu tiem, kas viņu mīl. 23. psalmā, kas, iespējams, ir viens no pazīstamākajiem psalmiem, Dāvids Jehovu salīdzina ar mīlošu ganu, kas vada un aizsargā savas avis un līdzjūtīgi gādā par tām. 65. psalma 3. pants Dieva Jehovas kalpiem atgādina, ka viņš ir Dievs, kas uzklausa lūgšanas. Daudziem, kas ir nopietni grēkojuši, lielu mierinājumu sniedz 39. un 51. psalms. Šajos psalmos Dāvids izjustiem vārdiem apraksta savu nožēlu par smagiem grēkiem, kā arī apliecina paļāvību, ka Jehova viņam piedos. 55. psalma 23. pantā izskan mudinājums paļauties uz Jehovu un uzticēt viņam visas savas rūpes un raizes.

Jehova ar Mesijas Valstības starpniecību mainīs apstākļus uz zemes. Daudzos psalmos nepārprotami ir runāts par Mesiju — Dieva apsolīto ķēniņu. 2. psalmā ir lasāms pravietojums, ka šis valdnieks iznīcinās ļaunos cilvēkus, kas nostājas pret viņu. 72. psalmā ir atklāts, ka šis ķēniņš darīs galu badam, netaisnībai un apspiešanai. 46. psalma 10. pantā ir pravietots, ka ar Mesijas Valstības palīdzību Dievs liks kariem mitēties un iznīcinās visus kaujas ieročus. Savukārt 37. psalmā ir apsolīts, ka ļaundaru vairs nebūs, bet taisnie dzīvos mūžīgi uz zemes, kur valdīs miers un saskaņa.

Psalmi.

^ 5. rk. Par vārda ”Kungs” lietojumu Dieva personvārda Jehova (Jahve) vietā skat. 4. lpp.