DIEVS Jēzum piešķīra spēju darīt tādus darbus, kas citiem cilvēkiem nav pa spēkam. Jēzus darīja daudz brīnumu, un nereti viņš tos veica daudzu ļaužu acu priekšā. Šie brīnumi pierādīja, ka Jēzus spēj novērst nelaimes un uzveikt ienaidniekus, pār kuriem nepilnīgi cilvēki nespēj gūt uzvaru. Lūk, daži piemēri.

Bads. Pirmais brīnums, ko izdarīja Jēzus, bija ūdens pārvēršana vīnā. Divos gadījumos viņš ar dažām maizēm un zivīm paēdināja vairākus tūkstošus izsalkušu cilvēku, un abās reizēs pārtikas visiem pietika ar uzviju.

Slimības. Jēzus dziedināja ”visas slimības un sērgas”. (Mateja 4:23.) Viņš ārstēja lepru un epilepsiju un atdeva veselību gan neredzīgiem un nedzirdīgiem, gan klibiem, sakropļotiem un paralizētiem cilvēkiem. Nebija tādas kaites, ko Jēzus nespētu uzveikt.

Dabas stihijas. Reiz, kad Jēzus ar mācekļiem laivā brauca pār Galilejas jūru, izcēlās stipra vētra. Mācekļus pārņēma izbailes, bet Jēzus, paraudzījies uz trakojošo stihiju, sacīja: ”Klusu, mierā!” Un tūlīt pat vētra norima. (Marka 4:37—39.) Citā reizē viņš vētras laikā gāja pa ūdens virsu. (Mateja 14:24—33.)

Ļaunie gari. Ļaunie gari — eņģeļi, kas ir nostājušies pret Dievu, — ir daudz varenāki par cilvēkiem. Saviem spēkiem neviens cilvēks nevar uzvarēt šos Dieva ienaidniekus. Bet, kad Jēzus ļaunajiem gariem pavēlēja iziet no cilvēkiem, ko tie turēja savā varā, ļaunie gari ik reizi bija spiesti padoties un atbrīvot savus upurus. Jēzus nebaidījās no šiem gariem. Tieši otrādi, ļaunie gari baidījās no Jēzus, jo zināja, kāda vara viņam ir dota.

Nāve. Nāve, kas Bībelē trāpīgi ir nosaukta par ”pēdējo ienaidnieku”, ir pretinieks, kura priekšā cilvēki ir bezspēcīgi. (1. Korintiešiem 15:26.) Taču Jēzus cēla augšā mirušos. Viņš atdeva atraitnei vienīgo dēlu un sāpju satriektiem vecākiem — viņu meitiņu. Īpaši iespaidīgs bija gadījums, kad viņš daudzu sērotāju acu priekšā piecēla no nāves savu draugu Lācaru, kas bija miris jau gandrīz četras dienas. Pat Jēzus niknākie ienaidnieki atzina, ka viņš ir veicis šo brīnumu. (Jāņa 11:38—48; 12:9—11.)

Cilvēki, kuriem Jēzus bija palīdzējis, galu galā tik un tā nomira, tomēr tas nenozīmē, ka Jēzus brīnumi deva tikai īslaicīgu labumu. Tie sasniedza svarīgu mērķi, kas joprojām nav zaudējis savu nozīmi, proti, tie pierādīja, ka uz visiem saviļņojošajiem pravietojumiem par Mesijas valdīšanu var droši paļauties. Nav nekādu šaubu, ka Dieva ieceltais ķēniņš spēj izskaust badu un slimības, novērst dabas katastrofas un iznīcināt ļaunos garus un pat nāvi, jo viņš jau ir pierādījis, ka Dievs viņam ir devis tādu varu.

Mateja, Marka, Lūkas un Jāņa evaņģēlijs.