Vai tu redzi attēlā meitenīti? ... Tā ir Jeftas meita. Meitenes vārds Bībelē nav minēts, bet mēs zinām, ka viņa sagādāja prieku savam tēvam un Jehovam. Uzzināsim vairāk par viņu un viņas tēvu, Jeftu.

Jefta bija labs cilvēks un cītīgi mācīja savai meitai par Jehovu. Viņš bija stiprs un gudrs vadonis. Tāpēc izraēlieši vēlējās, lai Jefta tos vada cīņā ar pretiniekiem.

Jefta lūdza, lai Dievs viņam palīdz uzvarēt ienaidniekus. Jefta apsolīja: ja Jehova viņam dos uzvaru, viņš Jehovam novēlēs to cilvēku, kas pirmais iznāks no mājas viņu sagaidīt. Šis cilvēks visu dzīvi  strādās saiešanas teltī un dzīvos tai līdzās. Senatnē saiešanas telts bija vieta, uz kurieni cilvēki devās pielūgt Dievu. Bet vai Jehova izpildīja Jeftas lūgumu? Jā, Jefta uzvarēja cīņā. Vai tu zini, kurš pirmais iznāca sagaidīt Jeftu, kad viņš atgriezās mājās? ...

Tā bija Jeftas meita! Viņa bija Jeftas vienīgais bērns, un tagad Jeftam būs no viņas jāšķiras. Tas Jeftu ļoti apbēdināja. Atceries, viņš bija devis solījumu. Meita Jeftu mierināja: ”Tēt, tu esi devis solījumu Jehovam, tāpēc tev tas ir jātur.”

Arī Jeftas meita bija bēdīga. Tā kā viņa kalpos saiešanas teltī, viņa nevarēs apprecēties un viņai nebūs bērnu. Bet viņa ļoti gribēja turēt tēva solījumu un iepriecināt Jehovu. Tas viņai bija daudz svarīgāk nekā apprecēties un audzināt bērnus. Tāpēc viņa atstāja mājas un atlikušo dzīvi strādāja saiešanas teltī.

Kā tu domā: vai Jeftas meita sagādāja prieku savam tēvam un Jehovam? ... Jā, tā bija. Ja tu klausīsi Jehovam un mīlēsi viņu, tu līdzināsies Jeftas meitai. Arī tu ļoti iepriecināsi savus vecākus un Jehovu.